R. Bruners. Kurš būs ģenerālprokurors?

R. Bruners. Kurš būs ģenerālprokurors?

Iepriekšējie raksti par kārtējām provokācijām izraisīja atbalsi, 1. daļa https://tautastribunals.eu/?p=55416 un 2. daļa https://tautastribunals.eu/?p=55517 . Tomēr nebūtu pareizi teikt, ka Lielbritānija ir tā zeme, kurā mani nepārtraukti vajā. Šeit ir daudz priekšrocību. Galvenokārt tas attiecas uz darbu un iespēju pašam veikt savu mikro biznesiņu. Par tevi spriež, balstoties uz taviem paveiktajiem darbiem, pierādīto lietišķo praksi. No šī viedokļa sīkos kaitniekus un apmelotājus par pilnu neņem.

Pirms dažiem gadiem mani izvēlēja par Aberdīnas pilsētas Augstās tiesas zvērināto lēmēju, ko sauc par juror. Kā šis fakts iet kopā ar provokācijām, par kurām rakstīju iepriekš? Pavisam vienkārši, jo esošajā sabiedrībā valda brutāls spēks, ko pielieto pret citādi domājošajiem un darošajiem tieši tā kā aprakstīju. Turklāt par to nerunā, bet pašas rīcības ir maskētas kā starpgadījumi. Savukārt tiesiskums ir vīģes lapa, zem kuras slēpjas attiecīgā runga. Tā tas ir jebkurā esošajā sabiedrībā. Atkarībā no sabiedrības attīstības līmeņa, mūsu izredzes panākt taisnību un tiesiskumu var būt lielākas vai mazākas.

Tas ir atkarīgs arī no cilvēkiem, kuri ieņem attiecīgos tiesībsargu amatus, no tiesnešiem, prokuroriem .. Šķiet, ka Latvijā tieslietu sistēma ir saglabājusies no Latvijas PSR laikiem. Tad tiesas un prokuratūra bija pakārtotas attiecīgajiem partijas, iekšlietu un čekas orgāniem. Mūsdienās nekas daudz nav mainījies. Droši vien tiesneši ir aizkulišu darboņu, politiķu, policistu un čekistu, kā arī kriminālās nomenklatūras uzticības personas, draugi/ draudzenes un paziņas .. vai vienkārši, cilvēki ar pazeminātu sabiedriskās atbildības līmeni. Citiem vārdiem sakot, korumpanti, kuri ņem naudu par pieņemtajiem lēmumiem.

Savukārt prokurori .. lūk, šo tēmu es gribētu apspriest tuvāk, sakarā ar jūlijā sagaidāmo ģenerālprokurora nomaiņu. Kādi ir bijuši iepriekšējie ģenerālprokurori? Kādu mēs vēlētos rēdzēt jauno ģenerālprokuroru, bet ko mēs nevēlamies? Vai mums ir labi kandidāti? Mēģināšu rosināt domas, aprakstot kādu situāciju no savas pieredzes, kad vienīgo reizi mūžā man iznāca tikties ar topošu Latvijas ģenerālprokuroru.

* * *

Tas bija 1990. gads, ja nemaldos, kad ar valdības lēmumu pārņēmu Latvijas PSR vadības punktu, kas bija paredzēts īpašajam periodam (kara laikam) un sastāvēja no bunkuriem Rīgā un Līgatnē, un attiecīgo sakaru sistēmu. To īsumā pieminēju rakstiņā https://tautastribunals.eu/?p=54254 . Tuvāk par to rakstīju komentāros, kuri no LRTT ir nozuduši, bet vēl ir saglabājušies manās Sarunās, piemēram https://societyandnature.org/sarunas/2019/12/nedomaju-laundarus-piesegt/#comment-331 .

Šajā laikā kontaktēju ar Ministru Kabineta ēkā atrodamajiem čekistiem, kuri sevi dēvēja par „Valdības apsardzes dienestu“. Manis pārņemtie objekti skaitījās super slepeni, tāpēc viņi par to neko daudz nezināja. Tomēr bija situācijas, kad varēju saņemt no viņiem noderīgus padomus.

Tā nu es vēru attiecīgās durvis kādu dienu, un skatam pavērās pustumšā telpa, kurā bija neparasti daudz cilvēku. Dienas laikā logus klāja aizkari drošības apsvērumu dēļ, bet telpā valdīja pacilāts noskaņojums. Nojautu, ka tiek kaut kas atzīmēts. Sarunas noklusa, bet pēkšņi kāds skaļi uzsauca, vērsdamies pie kāda cita, kurš atradās man aiz muguras:

„Ei tu, nāc šurp !“

Sauciens bija kontrastā ar valdošo omulīgo atmosfēru. Tā varēja uzbļaut sunim. Es pagriezos un centos saskatīt pustumsā, kam tas adresēts.

„Nāc šurp un paspied roku Brunera kungam !“

Tikai tagad saskatīju, ka no paša tumšākā kakta, kaut kur starp durvju stenderi un seifu atdalījās figūra un pieslējās stāvus. Viņš tur bija tupējis acīmredzot, jo visi krēsli telpā bija aizņemti. Radība tuvojās ar izstieptu roku, saliekusies nedabiski padevīgā pozā, ko LRTT mēdz dēvēt par Kalnietes pozu, skatiet foto šeit https://tautastribunals.eu/?p=55920 .

Vēlāk man pateica, ka tas ir topošais Latvijas ģenerālprokurors, bet nepievērsu tam vērību. Ar ko tikai neesmu ticies tajā laikā! Tomēr reizēm ar riebumu atceros šo epizodi – par kādu izdzimumu sistēmai ir jāpārvērš cilvēks, lai varētu tam uzticēt vienu no atbildīgākajiem amatiem?! Tiem, kuri nezina, visa esošā pārvalde un (lielais) bizness ievēro cietuma likumus, un šis tips acīmredzot bija tā saucamais opuščenijs. Ne velti viņam lika spiest man roku. Cik man zināms, pēc šiem likumiem rokas spiedienam būtu kaut kādā veidā jāpazemo arī mani.

* * *

Runājot par korupciju, bieži nākas sastapt apgalvojumus, ka piemēram, šis prokurors strādā Lembergam, šis izmeklētājs sadarbojas ar Šķēles cilvēkiem, bet šo iestādes vadītāju ir ielicis vēl kāds. Šādi apgalvojumi varbūt ir aizraujoši lasītājiem, varbūt tie ir svarīgi kriminālprocesos. Tomēr pēc būtības ir gluži vienalga, kam strādā prokurors, ierēdnis vai politiķis. Šodien viņš kalpo vienam, rīt ņem naudu no otra, bet parīt no visiem kopā.

Mums ir vajadzīgs nevis (politiskajai) sistēmai piederošs lupata, bet cilvēks ar savu stingru personisko pozīciju. Protams, ka viņam jābūt profesionālim ar attiecīgu pieredzi utt .. tomēr nevajadzētu prasīt no viņa augstus sasniegumus karjerā. Cilvēkam ar stingru pozīciju karjera vienkārši nav iespējama. To nepieļaus šim nolūkam ieceltie priekšnieki – deģenerāti.

No šī viedokļa tad arī vajadzētu meklēt kandidātus. Man, piemēram, atmiņā palika intervija ar prokuroru Aldi Punduru, ko publicēja pirms dažiem gadiem https://pietiek.com/raksti/bijusais_prokurors_pundurs_daudziem_butu_jasez . Šo cilvēku nepazīstu, tomēr jūtams, ka viņš ir godīgs ar pašcieņu apveltīts profesionālis. Cits jautājums ir, vai viņš pats gribēs uzņemties atbildīgo amatu? Vai viņam vispār ir kādas izredzes sekmīgi darboties esošajā politiski kriminālajā tirgū?

12.05.20

14 Komentāri “R. Bruners. Kurš būs ģenerālprokurors?”

  1. Māris M. sagt:

    Pēc tāda sveiciena rodas vēlme pēc iespējas ātrāk nomazgāt rokas.

  2. RB sagt:

    Atvainojos, no LRTT nekas nav pazudis. Komentāri, kurus nevarēju atrast, atrodas citā vietā https://tautastribunals.eu/?p=54267#comment-67003

  3. Valdis Freimantāls sagt:

    Pietiek par ģenproku ielikt normālu latvieti, kad ar baigo blīksķi sabruks viss komunistu un čekistu mafijas korumpantu daudzfunkciju debesskrāpis!

  4. kā tas jāsaprot? sagt:

    Kas varētu aprakstīt `normālu latvieti` un `normālu latvieti – ģenproku`, kurš varētu izturēt visus iespējamos un pat neiespējamos spiedienus no esošajiem tiesu spriedējiem un izpildītājiem un esošās varas, esošām varām un esošās valdības, sākot jau ar pirmajām `ielikšanas` minūtēm? Un kas viņu varētu `ielikt`?

  5. Aelita sagt:

    Par Veidemanes – Rudzīša interviju.
    Reizēm psihoterapeitiem arī kas nojūk ar loģisko domāšanu. Nu bet žurnāliste jau viņu attiecīgi ievadīja.
    Ja pandēmija ir iespēja vadīt pasauli globālistiem, kuri vēlas samazināt cilvēku skaitu pasaulē, tad nevajadzētu rīkot nekādu izolāciju jeb distancēšanos, lai visi čupojas un izmirst uz velna paraušanu.
    Pandēmija tieši traucē globālistiem, valstis pat atsāk sargāt savas robežas, tiek ierobežots kosmopolītisms, kas tā bija modē pēdējā laikā.
    Un Rudzīša nievājošie izteikumi par latviešu vīriešiem – krievietes gan nesmādē latviešu vīriešus, ka ti dabūtu kādu sev.
    Ja ZZS būtu valdošajā koalīcijā, kā visu laiku agrāk, tad vis nra nebūtu tik kritiska.

  6. Šaubos vai ģenerālprokuroram vienam būs pa spēkam izmainīt sistēmu. Mūsu „tiesību sargāšanas sistēma“ ir mantojums no Latvijas PSR. Kā tāda, tā balstās uz spēka struktūrām, kur ir bruņoti operi, kuri skraida un braukā apkārt, ievāc informāciju un pierādījumus, var manipulēt ar tiem, pielietot tehniskos līdzekļus, šantāžu vai vienkārši fizisku spēku ..

    Turpretim kabinetu lēmēji, tajā skaitā prokurori, lasa lietu materiālus. Viņi pieņem savus lēmumus, pamatojoties uz to materiālu, ko tiem iedod.

    Neatkarīga ģenerālprokurora iecelšana būtu panākums tajos gadījumos, kad ir savākti pierādījumi, ir pamats ierosināt krimināllietas, tomēr tās neierosina vai citādi bremzē situāciju, izmantojot politisku vai citādu spiedienu.

  7. Valdis Freimantāls sagt:

    RB atbilde.

    Nešaubies!

    Tikai RLB lietas risinājums nojauks esošo KGBistu un komunistu sistēmu! (Un iedzīs bailes vareno valstsvīru smadzenēs uz visiem laikiem).

  8. Armands sagt:

    Normāls latvietis? Apkārtnē tādu nava un tie ļaudis, kuri par tādiem sevi uzdot ir lielum lielā vairumā ar žīdiem jaukti. Diemžēl Jelgava ir zidgaliesu galvaspilseta. Kā ir citās pilsētās ar latviešiem nezinu.

  9. Valdis Freimantāls sagt:

    Cik meistarīgi „naivais“ Armands“ pārlec no latviskuma tēmas uz citu!

    Apšaubot latviešu godaprātu.

    Kā iemet šaubas par latviskuma pastāvēšanu vispār!

    ………………………. Kļūdies, Armand!

    Nedziedi slavas dziesmas „slēptajiem talantiem“!

    Cilvēki, kuri aizraujās ar latviskuma apšaubīšanu nenotur līdzsvaru un no laipas iegāžās piķa katlā! (Latvietis nekad nezaudē līdzsvaru un iet savu ceļu, skaidri izprotot uz kurieni jāiet!)

    Pasakas vajaga lasīt Armand un domāt, ne vicināt rasu tīrības kreppapīra karodziņu publiski!

    Tev pat nojautas nav par to – kas ir latvietis un ko viņš domā!

  10. tādi nu esam sagt:

    Mjāāā…

    Kuram uztvert uzrakstīto traucē humora izjūtas trūkums, kuram šķiriskais pakāpiens, kuram šķiet, ka publiski var izteikties tik pat brīvi kā savā virtuvē, kur nav neviena redaktora…

  11. Artūrs Malta, VLT Valdes loceklis sagt:

    Ir teiciens: jā mētelim nepareizi aizpogā pirmo pogu, tad visas pārejās ir nepareizi!
    Kā Latvijas valsts iztika bez ģenerālprokuratūras?

    1991, gada 21.augustā netika Latvijas valsts atjaunota! Palasiet LPSR AP lēmumu!

    Tur ir skaidri teikts par valstiskumu!

    Un pēc divām nedēļām Tālavs Jundzis sāka pielāgot modernizēt LPSR likumus!

    Un te ir rezultāts!

    Aicinu parakstīties par Saeimas atsaukšanu un Satversmes darbības atjaunošanu!!!

  12. Jāpiekrīt, ka ģenerālprokurora amats ir vajadzīgs tiem, kuri vēlas ar viena cilvēka palīdzību kontrolēt visu tiesību uzraudzības sistēmu valstī. Ja labu prokuroru ir daudz, tad ģenerālprokurors nav vajadzīgs, droši vien.

    Tāpat jāpiekrīt, Latvijas PSR tika pārsaukta par Latvijas Republiku, Satversme sagandēta, likumi pielāgoti .. Tomēr ja mēs tagad mēģināsim atlaist Saeimu, atjaunot Satversmi (kādā veidā?), mums būs diezgan grūti to visu izskaidrot. Proti, ka mēs gribam īsto Latvijas Republiku, nevis to, kura ir pašreiz, un kāda atšķirība ir starp šīm divām Latvijas Republikām? Kādā veidā īstās Satversmes ieviešana uzlabos iedzīvotāju stāvokli? Kuras būs tās LR iestādes un amatpersonas, kuras ar sajūsmu metīsies veikt uzlabojumus .. ?

    Tāpēc esmu piedāvājis sekot tām attīstības tendencēm, kuras patlaban notiek pasaules mērogā. Tas ir, ieviest cilvēku pašpārvaldi. Lai to uzsāktu, esmu:

    1) piedāvājis savu kandidatūru valsts prezidenta amatam, skatiet programmu un sekojošos rakstus https://tautastribunals.eu/?p=49917

    2) piedāvājis nodibināt militarizētu tautas pašpārvaldi bez savas līdzdalības, skatiet https://societyandnature.org/sarunas/2019/07/r-bruners-jauniesiem-kuri-gatavojas-dienestam-brunotajos-spekos/

    3) piedāvājis katram individuāli ķerties klāt jaunās sabiedrības veidošanai, skatiet 1.daļu https://societyandnature.org/sarunas/2019/12/deklarejam-sevi-un-celam-sabiedribu-1-dala/ un sekojošās daļas

  13. Pārmaiņas sagt:

    Bruneram R.B.
    Īsti nav saprotams, vai tiešām tik grūti saskatīt starpību, kādu Latviju vēlamies ? Pirmkārt jau vēlētāju sastāvs nav mainījies un ir praktiski tāds pats kā okupācijas laikā ar visiem iepludinātajiem kolonistiem. Otrkārt, ievēlēto sastāvs un Latvijā valdošā okupācijas laiku nomenklatūra arī nav praktiski mainījusies, ja neskaita, ka daudzus nomainījuši viņu pēcnācēji, bet jaunieviestā datu aizsardzība, šīs radu saites modri noslēpj.
    Un ko nozīmē militarizēta pašpārvalde, vai krievijas militārpersonas kas okupanti un civilokupantus arī nobruņosi ?
    Atceros sacīji, ka nevēlies asiņu, bet te bruņota pašpasludināta pašpārvalde ar jaunu sabiedrību !!! Tad jau teritorijas nosaukums „Latvija“ arī būtu jānomaina.

Atbildēt