Rids Bruners. Kārtējās provokācijas, 2. daļa
R. Bruners. Kārtējās provokācijas, 2. daļa
Iepriekš rakstīju https://tautastribunals.eu/?p=54767 , ka mani atlaiž no jebkura darba ko mēģinu strādāt. Cilvēki reizēm netic un jautā, kā tas var būt. Tas notiek, radot neciešamus darba apstākļus, rīkojot provokācijas darbā, iedarbojoties uz priekšniekiem un līdzīgi. Šo nelietību pasūtītāji ir zemākas radības, kas savu pašapziņu pacelt var tikai mēģinot pazemot cilvēkus. Man jebkurš lietderīgs darbs ir cienījams, un fizisks mūrnieka darbs mani nepazemo. Tāpēc patlaban notiek mēģinājumi atņemt man arī to, jau 4 mēnešus esmu bez ierastajiem pasūtījumiem.
Rakstīt par kārtējām provokācijām pamudināja vietējās čekas kārtējais mēģinājums padarīt mani atkarīgu. Celtniecībā ir viegli radīt situācijas, kad darba veicējs (strādnieks, apakšuzņēmējs) nokļūst pilnīgā atkarībā no uzņēmēja. Tas var nemaksāt darba veicējam, liekot tam turpināt darbu ar solījumiem, ka samaksās .. tā var turpināt, kamēr viss darbs paveikts. Tad darba veicēju vienkārši pasūta .., bet ja tas iebilst, uzsūta bandītus vai inspektorus. Shēmu ir daudz, tāpēc aprakstīšu gadījumu, kas man ir svaigā pieredzē, varbūt kādam noderēs.
Februāra sākumā man piezvanīja kāds akmeņu mūrnieks no Ziemeļīrijas. Viņš piedāvāja man startēt kā apakšuzņēmējam lielā projektā Stonehaven pilsētā, kas atrodas netālu no manas dzīves vietas. Veicamais darbs un samaksa mani apmierināja. Kad jautāju par viņa paša pieredzi, viņš atsūtīja foto ar saviem mūriem Edinburgas centrā, kas bija izcils darbs.
Aizsūtīju viņam savus datus, kas nepieciešami lai noformētu mani pie galvenā uzņēmēja. Sāku uzdot jautājumus. Vai viņš man dos kādu rakstisku līgumu? Nē, mums būs tikai vienošanās par cenu. Vai viņš pats startē projektā kā uzņēmums? Jā, šī esot viņa firma https://beta.companieshouse.gov.uk/company/NI624896 , bet viņš pats esot projektā apakšuzņēmējs. Izteiksmes veids kļuva neiecietīgs, it kā es uzdotu par daudz jautājumu. Nekādas rakstiskas vienošanās mums nebūs, izņemot e-pasta saraksti.
Ar šādiem nosacījumiem manas izredzes saņemt samaksu par veikto darbu ir vienādas ar nulli. Provokācijai ir psiholoģisks raksturs. Esot bez darba, man būtu ļoti jāgrib strādāt, un pretēji loģikai jābāž galva cilpā.
E-pasta sarakste nav pierādījums, ka esmu vienojies ar iepriekš minēto personu vai uzņēmumu. Ar galveno uzņēmēju man vispār nav nekāda sakara. Tam es esmu tikai bildīte celtniecības kvalifikācijas kartiņā un nodokļu reģistrācijas numurs. Manis iesniegtās darba izpildes lapas iet pa tiešo miskastē. Ja man pietiktu resursu lai iesniegtu tiesā, tad pret ko iesniegt? Ziemeļīru mūrniekam ar minēto firmiņu pierādāma sakara nav, jo tur figurē tikai direktors. Tas droši vien ir kāds Londonderijas krogu iemītnieks, turklāt Īrijas pilsonis, bet uzņēmuma reģistrācijas adrese ir zaļā pļavā. Tam nav ne telefona, ne darbinieku, ne mājaslapas .. Šo provokāciju ignorēju, protams.
* * *
Atbildēs Aelitai https://tautastribunals.eu/?p=54083 pieminējām neparastas darbības, kas raisa neizpratni, nemieru, pārsteigumu, bailes .. Tie var būt anonīmi telefona zvani (klasika), vai arī zvani no bankas, telefona kompānijas ar prasību nosaukt savus personiskos datus .. Tie var būt starpgadījumi uz ielas, veikalā, birojā, vai arī satiksmes starpgadījumi. Pastāstīšu par kādu no tiem.
Sagadījās tā, ka tas notika dažas dienas pēc tam, kad biju pamatīgi aprakstījis Jakova Kedmi izteicienus attiecībā uz Latviju https://tautastribunals.eu/?p=50924 . Interesanti, ka lielākā daļa materiālu ar izteicieniem ir aizvākti no bb.lv, bet paša Kedmi tonis izteicienos par Latviju ir kļuvis civilizētāks.
Rakstu LRTT publicēja 2019. gada 12. jūnijā, bet 15. jūnijā notika tāds incidents. Sestdienas vakarā braucot mājās no ciemiem, mums uz lielceļa piesējās vieglā automašīna, kas centās mūs nobīdīt malā. Mašīna brauca pa blakus joslu, tajā esošie cilvēki rādīja mums kaut kādu apliecību, un ar zīmēm centās parādīt, lai braucam malā. Protams, ka ignorējām viņus, un nākamajā dienā uzrakstīju vēstuli policijai https://www.societyandnature.org/2019-06-16-police.jpg .
Šīs provokācijas mērķis ir parādīt, ka manām rīcībām tiek sekots, un jebkurā brīdī var sagaidīt uzbrukumu. Policija par to neko neteiks, bet ja publicēšu mēdijos (kā patlaban), tad būs gatavi vairāki ticami attaisnojumi uzbrucēju rīcībai. Līdzīgi kā par helikopteriem. Piemēram, tā bija kaut kāda neighbourhood watch patruļa, kuriem mūsu auto likās aizdomīgs .. Tomēr ākstīties uz ceļa Lielbritānijā nav pieņemts, it sevišķi uz 2 joslu šosejas un it sevišķi novērošanas kameru priekšā. To var atļauties tikai tie, kuriem ir attiecīgas pilnvaras.
* * *
Ikviens ir lasījis kriminālromānus un zina ka noziedzniekiem ir savs “rokraksts”. Man tas ir pazīstams jau no padomju laikiem, kad huligāni piesējās uz ielas un transporta līdzekļos. Vēlāk deviņdesmitajos gados sākās bandītu uzbrukumi manam dzīvoklim. Patlaban Lielbritānijā uzbrukumu rokraksts ir saglabājies visās detaļās. Rodas iespaids, ka tie paši čekas operi vēl ir saglabājušies un organizē provokācijas arī pašreiz. Par to turpinājumā, kas sekos.
19.03.20
Ir jau vēl “jautrāki“ stāsti.
No tautfrontu gadiem:
Kāds kombinātietis tautfrontietis – bezpartejiskais (lielkombināta darbinieks) aiziet uz kombināta poliklīniku. Plecs sasāpējies. Dr. ..ščuka, tērzēdama ar asistenti par grūto darbadienu un pabakstīdama sāpošo plecu, pa vidam kaut ko ierunā to ļi asistenta, to ļi vājinieka virzienā: te varētu būt kādas metastāzītes. Patiesībā, kā konstatēja kāds cits šcuka, plecā bija iemeties bursītis. Un vājinieks “ar metastāzītēm“ dzīvo šobaltdien.
Cits kombinātietis: netiek nost no darba aizsardzības nodaļas priekšnieka “rūpestības“. Ik pa pāris dienām šis atkal klāt un riņķo ap darbinieka darbagaldu ar kaut kādiem aparātiem, svārstiņiem, verķīšiem – esot jāmaina darbagalda vieta, novietojums – slikti strāvojumi esot. Labi, ka klāt jau bija arī barikāžu diena. Likās vismaz mierā ap darbinieka darbagaldu. Nebija jāstumda vairs no kakta uz kaktu, no sienas pie sienas.
Ar darbagaldu bija miers. Miera nebija no priekšnieka. Tam šūplādē bija kava diesviņzin priekš kā. Kā jau priekšniekam, laika daudz, iekurina tikai sveci un krāmējas ar savu kavu. Un raportē kavas ziņas, kā kombinātietim jādara, jādomā, jārunā. Kombinātietim nav vaļas, jāstrādā – uz raportiem neatbild. Tas kavistu sanikno tā, ka paliek pilnīgi atklāts, paziņodams savu vēlmi šo nošaut, ja vien tiktu pie šaujamā.
Pie šaujamā laikam nav ticis. Mierinājumam raksta basņas par karu “veterāniem“. Suvorovu, izskatās, ne zina, ne, taču jau, grib zināt.
Pēc barikādēm tādi vairs nedraudēja nošaut, bet pasūtīja nobraukt. Pavisam vienkārši – izgriezt vāģi no sānieliņas, pabraukt gabalu pa priekšu un tad piedot gāzi atpakaļgaitā tieši uz riteņbraucēju – apmale augsta, nekur nespruks. Tomēr Dievs deva laika sajūtu paspēt nolēkt uz ietves un paraut braucamo augšā. Tālākais tikpat vienkāršs – piedot gāzi uz priekšu un paņemt vagu, lai neattopas numuru iegaumēt.
NeGadījums“daudzu tautību bērni“, kam sapnis par mieru ir viens.
Aiziet tāds daudzu tautību bērns ar savu bērnu, kam sasāpējušies zobi, pie otra daudzu tautību bērna – zobārsta. Kā jau pieklājas ziemā, aiznes pateicību pašadītu gobelēna zeķīšu izskatā, un dakters ieliek plombes izkritušo vietā. Laipnīgi. Ar smaidu.
Taču mājās sāp tā, ka rāpo pa sienām. Gadījums liek meklēt citu zobdakteri, jo plombju licējs laimīgā kārtā nav tobrīd pieejams. Glābējs zobdakters dara, ko var, un brīnās – jums jau zem tām plombēm ir vieliņa – gatavais spridzeklis, kā ta` nesāpēs.
Pirmo sarkanā kapitālisma ieviešanas gadu sarkanie biznesmeņi jau bija vēl atraktīvāki. Tā ka paskoloti jau mobingos, bosingos, neirolingvistikās, līderismos. Sāka manipulēt ne tikai ar darbinieku rakstāmgaldiem un priekšmetiem uz tiem un tajos, bet arī ar prātiem. Bija divi tādi, kuri izmēģināja visu, kas ļāvās – kadiķus, sāli, pelnus, psihologus, mācītājus. Raibu raibais kontingents – mākslenieki, komjaunatnes un partiju bosi, jaunas rakstnieces, komiteju un biedrību virsvadītāji… Dzīvo resni joprojām.
Par jaunākajiem inkvizīcijas laikiem – viedierīču palaišanu cits cita čakarēšanai un pielietošanas gadījumiem – būtu stāsti krājumiem. Vai tas vairs kādu interesē? Skan viens vienīgs: “..tik pacieties, debesīs labāki būs…“.
Tipisks paranojas gadījums, būsi ar Linardu vienā palātā! :)
https://youtu.be/RUmfL46c0W0
Kamēr domāsi, ka viss ir kāda cita vaina, tu daudz cietīsi… Kad sapratīsi, ka viss rodas no tevis paša, būsi apguvis divas lietas – mieru un prieku!
/Dalai Lama/
Latvijas Apvienotā Policistu Arodbiedrība
7 h ·
COVID-19 #IeM #VP
👉 Pēdējo dienu laikā esmu saņēmis vairāk par 30 telefona zvanus no policijas darbiniekiem, kuri iz izmisuma stāvoklī par #Valstspolicijas un #IekšlietuMinistrijas bezatbildīgo rīcību.
Laikā kad Valstī ir izsludināta ārkārtas situācija un pastāv ievērojams risks saslimt ar #COVID-19 vīrusu, policijas darbinieki ir spiesti veikt savu ikdienas darbu un apzināti tiek pakļauti paaugtināštam saslimšanas riskiem.
Policijas darbiniekiem nav pieejami pat paši elementārākie individuālie aizsardzības līdzekļi, darbs paaugstināta riska apstākļos ir jāveic pilnīgi bez jebkādas aizsardzības.
Saņemtajos zvanus izskanēja informācija, ka policijā jau ir konstatēti vairāki inficēšanās gadījumi ar COVID-19, taču tieši kurā struktūrvienībā un kurās maiņās ir strādājuši šie darbinieki tiek turēts slepenībā, darbinieku loks kuri varēja kontaktēties ar inficētajiem par to nav informēti un pārbaudīti. Darbinieki ir sašutuši, jo ja piemēram šāds inficētais darbinieks ir bijis Speciālo objektu apsardzē, tad uzsākot vai beidzot darbu pie ieroču nodošanas pagraba telpās vienuviet drūzmējas aptuveni 100 darbinieku, kuri tur ir spiesti kontaktēties kā siļķes mucā.
Patreizējā situācijā mēs esam spiesti par šo nepieļaujamo situāciju informēt EPU (Eiropas policistu arodbiedrību apvienība)
Cerams, ka uzvarēs veselais saprāts un pret ierindas policistiem izbeigs izturēties kā pret …….. ❗️❗️
Agris Sūna
No kurienes tai Russia ir ienākušas vēsturiski čekistu metodes? Ka tik ne no tiem pašiem britiem un vāciešiem ir transformejusies mūslaiku čekistu darbība. Tikai ir vēl lerumiem visādu sīku gnidu, kuri vien prieka pēc ir gatavi līdzdarboties viņu sistēmai, ka tik tev vecais būtu sūdīgi! Tādu izdzimtenu diemžēl ir pilns starp tiem, kuri izceļ savi, kā SAVEJAIS.
->ņesoskučišsja
Zobārsti, lai iztīrītu kanālu, lika pagaidu plombes ar arsēnu, kuru pēc pāris dienām vajag izņemt un ielikt ilgstošo plombi. Ir gan gadījies, ka zobārste ieliek to arsēnu un aizmirst pacientam pateikt, ka jānāk vēl, tikai pasaka, ja sāp, lai paņem analgīnu. Pacients domā, ka viņam ielikta īstā plombe, pēc ilgāka laika zobs sāk drupt ar indīgu piesmaku.
Ir bijuši arī citādi pekstiņi. Kādai hipijmeitenei zobā bija caurums, zobārste teica – nado udaļjaķ! Turklāt blakus esošais veselais zobs traucējot, to arī vajag izraut. Veselais zobs tā pretojās, ka dakterei slakterei bija jāpieliek lielas pūles, tomēr izrāva. Tikai vēlāk jaunā meitene saprata, ka citi tàdus un vēl sliktākus zobus labo…
Vo – konsekvence: anģels ar gedroicu. Viens ar saviem dalailamiem, otrs – ar tvaika ielām. Da būtu izlasījuši un dzīvojuši savā priekā un mierā. Taču izskatās – ne prieka, ne miera pašiem. Da Dalailama taču to teica nevienam citam, kā priekš jums pašiem. Tipa – kurš izlasa, dara tā! Nevis “sludina“ blakussēdošajam. Mode tagad visiem: viļāt to ķiļķenu – “mainieties! mainieties! mainieties!“ Bet tikai – jūs tur! Ne jau es pats. Un tvaika ielas arī ir domātas visiem, gedroicus ieskaitot, nevis atskaitot.
angeloici tie gudrākie un kulturālākie… :))
:))) … https://youtu.be/3ouMgk07vpM