R. Bruners. Deklarējam sevi un ceļam sabiedrību, 2. daļa

R. Bruners. Deklarējam sevi un ceļam sabiedrību, 2. daļa

Pirmajā daļā doto dzīva cilvēka apliecinājumu var formulēt dažādi. Gribētu uz to aicināt lasītājus, jo tikai radoša pieeja ļauj izprast lietas būtību pa īstam. Tomēr, neatkarīgi no formulējumiem, mums jau rodas priekšstats par “dzīvo cilvēku”, kurš ievērojami atšķiras no “fiziskas personas” un “pilsoņa”. Dzīva cilvēka uzvedība atšķirsies, jo dzīvs cilvēks ir arī brīvs cilvēks. Viņš ir izrāvies no tā aploka vai būra, kurā to iesprostoja fiziskās personas un pilsoņa ierobežojumi.

Nākamais solis ir uzņemt attiecības ar esošo varu un paziņot tai par saviem nodomiem. Kā jau minēju, dzīvam cilvēkam šādu attiecību nav. Šim nolūkam esmu sastādījis paziņojumu Latvijas Republikai (LR) formā RB-05 . Pirms aplūkojam to detaļās, atbildēsim uz svarīgo jautājumu, kāpēc šāds paziņojums ir izdots tieši LR. Manis aprakstītā metode ir universāla, to var pielietot ikvienai valstij, ar ko man ir saistība kā cilvēkam.

Manai fiziskajai personai ir ne tikai LR, bet arī Lielbritānijas pilsonība. Formāli esmu arī PSRS pilsonis, jo pilsonību man neviens nav atņēmis, arī pats neesmu atteicies, arī PSRS formāli vēl pastāv .. Neesmu PSRS atjaunošanas entuziasts, tāpēc lai šī tēma paliek citai reizei. Savu viedokli esmu izteicis video materiālos. Īsumā, ja cilvēkiem izdotos pārņemt PSRS, tas būtu saistīts ar lielu materiālo labumu un ietekmes iegūšanu.

Attiecībā uz Lielbritāniju, sākšu ar piemēru. Savulaik 2014. gadā man bija dota iespēja piedalīties Skotijas neatkarības referendumā, tomēr tajā nepiedalījos. Neuzskatu sevi par skotu, turklāt Lielbritānija man ir (nosacīta) patvēruma zeme. Neuzskatu sevi par tiktāl integrētu Lielbritānijas sabiedrībā, lai spētu pieņemt lēmumus par šīs valsts nākotni. Pretējā gadījumā es sevi varētu pielīdzināt agresīvam migrantam, kurš tiecas uzspiest savu viedokli pamatnācijai, līdzīgi kā to Latvijā dara pilsonību guvušie PSRS militāristi, to pēcnācēji un citi nepiederoši cilvēki.

Turpretim Latvija ir mana dzimtene, mani priekšteči kā fiziskas personas ir bijuši Latvijas pilsoņi, esmu Latvijai piederīgs un jūtos atbildīgs par to. Īsumā, esmu Latvijas cilvēks, tāpēc arī paziņojums ir adresēts LR.

* * *

Paziņojums, kas izteikts formā RB-05 ir pietiekoši skaidri formulēts un neprasa papildus komentārus. Būtu vēlams rūpīgi izlasīt tekstu, jo tas dod skaidru priekšstatu par atšķirību, kāda ir starp dzīvu cilvēku un fizisku personu. Fiziska persona tāpat kā pilsonis ir diezgan līdzīga juridiskajām personām, kuras esošajā likumdošanā apzīmē uzņēmumus un organizācijas.

Tiešām, gan fiziska persona, gan pilsonis ir juridiskas konstrukcijas, kuru vienīgais dibinātājs, īpašnieks un labuma guvējs ir dzīvais cilvēks.

Piemēram, man kā dzīvam cilvēkam pieder viena (fiziskā) persona. Šai fiziskajai personai pieder 2 – 3 pilsonības.

Pilsonības jautājums ir pārmērīgi sakāpināts Latvijas sabiedrībā. Ja aplūkojam pilsonību no dzīva cilvēka viedokļa, par Latvijas pilsoņu kopumu jautājumi nerodas. Aicinu lasītājus pārliecināties par to pašiem. Ērtības labad esmu izcēlis attiecīgo rindkopu paziņojumā ar zaļu krāsu.

Cilvēks manto Latviju no saviem priekštečiem dabiskā veidā. Tieši tāpat, kā tas manto zemi, māju, naudu un citu īpašumu no saviem vecākiem. Tā veidojas cilvēku kopums, ko varētu saukt par Latvijas cilvēkiem. Tikai šo cilvēku fiziskās personas ir Latvijas (dabiskie, likumīgie) pilsoņi.

22.12.19

You may also like...

10 komentārs

  1. Pārmaiņas saka:

    Tieši diskusijas jau arī šajā vietnē notiek Rid un ja nemaldos, tad kādus desmit gadus te atsijā pelavas no graudiem. Man tajā skaitā ir nācies klupt un vilties, bet tas nekas, ceļos un eju tālāk.
    Manuprāt galvenais jebkurā darbībā vai rīcībā, visur ir sava secība un tikko tā tiek izjaukta, tā galarezultāts veidojas pilnīgi cits.
    Tas pats attiecināms arī uz tiesiskuma atjaunošanu, ekonomiku utt. būvniecību ieskaitot, visur noteicoša ir secība.
    Kaut vai piemērs kā Latvijā pakāpeniski tika iedotas tiesības okupācijas laika migrantiem – kolonistiem, kas beidzās ar dalību privatizācijā, kas manā uztverē bija trekns spļāviens sejā ik vienam Latvijas brīvvalsts pilsonim un viņu mantiniekiem.
    Un tagad lūdzu atbildi Rid, kāds bija sakars okupētāj valsts pilsoņiem un PSRS armijas virsniekiem ar neatkarīgās Latvijas atjaunošanu un īpašumu sadali privatizācijā (neskatoties kādā vājprātā tas vispār izvērtās). Arī iebildumi, ka okupanti – kolonisti te strādājuši, neiztur kritiku, labāk lai nebūtu to darījuši, tāpat lauvas tiesu izveda uz PSRS, bet paši sev un saviem atbalstītājiem, sabūvēja neskaitāmus dzīvojamos masīvus un piedraņķoja dabu.
    Es uzskatu, ka visiem šiem migrantiem kopā ar komunistiem, bija jājūtas kā parādniekiem un vainīgajai pusei, bet notika tieši pretējais un genocīds pret pamatiedzīvotājiem atsākās ar jaunu sparu un tas notika neatkarīgi no tautības. Arī runājot par okupantiem un kolonistiem, tautībai nav nozīmes, tā kā nevajag censties piešūt birkas par nacistiem un fašistiem, vai tamlīdzīgiem briesmu darbiem. Tas ir tikai un vienīgi tiesību jautājums kur katram pa pasauli klīstošam, dzīvam čelovekam, Latvijas teritorijā tiesību nav nekādu.

  2. ??? saka:

    kaut kur atgādina Bībeli – bez speciāla mācītāja nesaprast…

  3. RB - ??? saka:

    Lūdzu konkrētāk, kas tieši un kur nav saprotams ?

  4. kas tieši un kur ? saka:

    nav saprotams uz kuriem krūmiem šauj.

    Ja uz idiotiem, tad pūles ir veltīgas – ja līdz šim tiem nav
    pielecis, tad arī nepieleks.
    Varturi principa pēc nepieņems tos labos padomus.
    Bērnudārznieki spaida spēļu taustiņus un šitādus
    tekstus nemaz nelasa…

  5. :: saka:

    Mūsu Konstitūcija – Satversme jau nosaka, ka Latvija ir demokrātiska republika un vara pieder tautai. Tomēr īstenībā tas nav realizējies, vara līdz šim piederējusi oligarhiem. Masu medijus vada oligarhi, gan pašmāju, gan citi… Un tik māna to nabaga tautu. It kā ir institūcijas, kam vajadzētu aizsargāt Satversmi un tautu…
    Ir taču pat sociāldemokrātiska (it kā) partija sc. Bet tās vēlētāji arī metas aizstāvēt oligarhus!
    RB, Jūs rakstījāt, ka atlaidāt kādreiz no darba čekistus. Kā varējāt to zināt, ka čekisti, vai paši pateica?

  6. RB - :: saka:

    Tas bija LPSR valdības sakaru centrs, valdības ēku kompleksā ko ierobežo Brīvības, Tērbatas un Elizabetes ielas. Tur pašā vidū vēl šobaltdien (droši vien) ir pamatīgs bunkurs. Tur bija speciālo sakaru centrs, tas bija saistīts ar Valsts plāna māju Pērses ielas kompleksā, un ar valdības rezerves sakaru centru, tā saucamo Līgatnes pazemes bunkuru.

    Valdības mājā sakaru centrs funkcionēja, kad to pārņēmu kopā ar visiem darbiniekiem, iekārtām, telpām, dokumentiem .. Vēlāk tur gāja pāri Māris Gailis ar remontiem, tāpēc no bunkura droši vien vairāk nekas liels nav redzams. Līgatnes pazeme jau toreiz bija draņķīgā stāvoklī, to iekonservēja un tagad tur ir muzejs https://www.latvia.travel/en/sight/once-top-secret-soviet-bunker-rural-ligatne .

    Darbinieki toreiz formāli bija pakļauti Latvijas čekai, tur saņēma algu, bet reāli tā bija vissavienības sistēma. LPSR čekai jau sen neviens neuzticējās, tāpēc realitātē slēgtā informācija gāja caur Baltijas kara apgabala štābu.

  7. RB - :: saka:

    Sava komentāra sākumā Jūs uzskaitiet iemeslus, kamdēļ esošā vara ir zaudējusi uzticību. Mani raksti “Deklarējam sevi un ceļam sabiedrību” rāda reālu ceļu, kā mēs varam panākt, lai vara strādā mūsu interesēs. Puslīdz demokrātiskā un tiesiskā valstī to var izdarīt, neizraisot konfliktus. Tomēr ir precīzi jāsaprot dzīva cilvēka būtība un saistība ar (fizisku) personu un pilsoni. Vai tas ir aprakstīts pietiekoši skaidri ?

  8. :: saka:

    Nezinu, Rid, ko atbildēt. Vai būs kāda nozīme, ja nedaudzi cilvēki sevi šādi deklarēs? Tam nevajadzētu būt masveida pasākumam? Bet jāsaprot, ka sabiedrība Latvijā ir sašķelta, notiek cīņa starp austrumu un rietumu piekritējiem, ir vēl dažādi grupējumi, gan reliģiski, gan liberālistiski, kam Jūsu nodomi var nebūt pieņemami. To jau var redzēt kaut vai tepat…
    Neesmu juriste, bet varbūt šāda pašdeklarēšanās var Jūs pasargāt no varas varmācības?

  9. RB - :: saka:

    Ir nozīme, ja kaut vai viens cilvēks sevi deklarē. Pirmkārt, tas noder viņam pašam, jo palīdz saprast savu pozīciju sabiedrībā. Ikvienam cilvēkam pieder neierobežota vara, un to vajadzētu sākt saprast. Otrkārt, esošā vara sastāv no bailīgiem subjektiem, kuriem reizēm pietiek ar vienu brīdinājumu, lai apturētu visatļautību. Ko viņi darīs, ja saņems 10 brīdinājumus? Pasludinās tos visus par teroristiem? Atņems (mēģinās atņemt) pilsonību?

    Pareizi, ka sabiedrība ir sašķelta, bet cilvēki ir atrodami gan austrumos, gan rietumos, visos grupējumos, visās reliģijās un visās partijās. Tieši viņiem būtu jānāk klajā ar cilvēku apliecinājumiem. Tad mēs ieraudzīsim vienojšo elementu, sāksies sapratne, lietas sāks kārtoties.

    Par kādu varmācību Jūs rakstiet ?

  10. :: saka:

    Varmācība var būt dažāda, kā jau te Grantiņš un citi ir aprakstījuši.
    Ja gribēsim veidot cilvēcisku sabiedrību, tad vajadzētu ieviest taisnīgumu, lai visi cilvēki varētu dzīvot cilvēciski. Bet tas savukārt nepatiktu tiem, kas pieraduši grābt vairāk, nekā viņiem vajadzīgs.
    Prezidents Levits teica, ka viņš grib būt gan turīgo, gan mazturīgo prezidents. Bet tas nevar sanākt, jo, lai uzlabotu nabadzīgo stāvokli, ir kaut kas jāatņem bagātajiem, ar ko pēdējie nebūs mierā. Tie, kam pašreiz ir daudz naudas, var noalgot sev juristus un citus pakalpiņus, lai savu privileģēto stāvokli saglabātu. Un,kā mēs tagad redzam, tikai iejaukšanās no ārvalstīm var ko grozīt…
    Nesen Ltv rādīja sērijfilmu pēc V.Igo romāna “Nožēlojamie”. Smaga filma par necilvēcīgo pasauli.
    Kad es internetā ieminējos par mūsu bezpajumtnieku nožēlojamo stāvokli, dabūju atbildes, ka viņi paši vainīgi.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *