LRTT atbilde Valdim Freimantālam

V. Freimantāls: Vai Jānis Bordāns nav jurists ?

LRTT Atbilde Valdim Freimantālam

Jānis Bordāns, Freimantāla kungs, protams, ka ir jurists, bet tas vēl neko neizsaka. Viņš pat ir Tieslietu ministrs un arī tas vēl nenozīmē, ka viņš pagaidām, kad čekistu- komunistu noziedzīgā banda 30 gados Latviju pārvērtusi par vispasaules cionistu noziedznieku KARTELI, ir spējīgs ko momentā mainīt. Viņš nepārprotami ir pieteicis karu šiem, mūsu tautas slepkavām, sacīdams: Neliešu un korumpantu veidotai sistēmai mēs pieliksim punktu. Mēs attīrīsim valsts pārvaldi , jo mēs turpināsim iet uz mērķi- Latviju, kas ir brīva no zagļiem, čekistiem un stagnātiem !!! Ar šo paziņojumu viņš ir iemantojis tik daudz ienaidnieku, cik neviens cits valsts varas pārstāvis pēcAtmodas Latvijā. Viņš pieteicis karu visiem tiem, pret kuriem cīnās H- 86 & LRTT ! Tātad, viņu vēlas iznīcināt visi tie, kuri veic “medības” uz H- 86 dibinātāju un aktīvās Atmodas aizsācēju L. Grantiņu-, proti, visa čekistu komunistu banda, kurai jumts ir MOSSADs. Tāpēc L. Grantiņš viņu aizstāv un arī nākotnē aizstāvēs. Jānis Bordāns man nav nekāds draugs, par to var pārliecināties LRTT i- vietnē, ja meklētājā ierakstām viņa vārdu. Iztapību Bordānam man var pārmest tikai tādi, kuri kalpo mūsu tautas slepkavām- arī dažnedažādas pasugas interneta troļļi(izkārnījumi), kuri strādā VDD uzdevumā. Šo, pat iznīcinošo kritiku pret J. Bordānu, es dzēst netaisos, jo tā, iespējams, ir pataisījusi Viņu par to, kas viņš ir šodien… . Jeb kura loģiski un patriotiski domājoša latvieša pienākums ir: aizstāvēt J. Bordānu, bet ne vākt parakstus par Saeimas atlaišanu, kas ir nekas vairāk, kā cīņa par to, lai iznīcinātu Bordānu un arī Latvijas valsti kā tādu !

08.06.20

2 Komentāri “LRTT atbilde Valdim Freimantālam”

  1. AGedroics sagt:

    Ja Bordāns pret tevi justu kaut 1/1000 daļu to simpātiju, ko tu pret viņu… :)))

  2. Armands sagt:

    Ievēlēsim viņu par taisnīgu šogi neliešiem un tālāk, ko darīsim? Šodien lietus pārpilnībā eju lasīt gliemežus. Kāda taka ved uz Lietuvas šoseju caur mežu, kur pagājušo gad biju salasījis nedaudz. Atkal pārsteidz acis, ka mežus cērt uz bēdu. Sakrautas kaudzēs izcirstas koksnes. Ejot tālāk ir kādas divas privat mājas gar kurām man nekādas daļas. Pie pašas šosejas gar zālienu dodos pie zāles kaudzes, kur varētu būt gliemeži. Tiem patīk ložņāt svaigi nopļauta zāles kaudzē. Izlien no tālienes kāds vecis, kurš sāk riet savu privatipasuma dziesmu. Kaut ar viņa īpašumā neesmu ielīdis i nevienam nekā izdarījis, tad nu tas vecais krampis ar ragatku sāk man akmeņus šaut virsū. Lūk jums viens neliels piemērs, kāds var būt culis, kad pie kļuvis ir pie mantas. Pat suņi tā nerej, kā mēdz riet šie privat īpašuma sargi. Tai kaudzē labi ja 10 gliemeži, bet aizejot vien pienācās nolādēt to veci. Akmens ta nolidoja gar galvu! Tā nu vien ir liels bezcers šai ignu un skauģu sabiedrībā ar lielīšanās tieksmi izcelt savu indivīdualo varenību panākt ko kopēju. Kopējā ta latviešiem lielākajai daļai nav nekā, kā tikai vēsturiskā patiesiba, ka šeit ir viņu Tēvu zeme. Tā arī diemžēl pieder lielum lielais vairums svešajiem ļaudīm.

Atbildēt