Latvijas sātanistu banda mierā neliekas (L. Grantiņš + L. Lapsa)!

Kas tad ir šī prokurore Iluta Papsujeviča ? Tā pati Iluta Saulīte vien ir, par kuru paskaidrots jau pirms gadiem šajā vietnē. Šeit jūs redzat, cik uztraukusies ir šī saulīte:

Prokurores Ilutas Saulītes noziegums pret latviešu tautu

Prokurores Ilutas Saulītes noziegums….(turpinājums)

Ja izlasījāt, tad sapratāt arī L. Lapsas sacīto(RAKSTA BEIGĀS VIDEO) par tiem, kuri šodien pārvalda Latviju. Tā ir nekas vairāk, kā viena nolādēta slepkavu banda, kura pelnījusi FIZISKU IZNĪCINĀŠANU ! Protams, ka šos garīgos kropļus, slepkavas un izdzimteņus, neapmierina tiesneses A. Moļņikas L. Grantiņa attaisnojošais spriedums, jo tas automātiski norāda, ka apsūdzētāji, tātad, šodienas valdošā 4. maija čekistu kliķe, ir veikusi noziegumu ne tikai pret L. Grantiņu, bet pret visu civilizētās sabiedrības TIESLIETU SISTĒMU- pret PATIESĪBU.

Šī banda, kuru apraksta arī L. Lapsa, ir genocīda politikas īstenotāji pret latviešu tautu- pret visu civilizēto pasauli.

Agrāk vai vēlāk, bet par to visu būs jāatbild ! Tas interesantākais, ka apsūdzētāji netiek nosaukti !!! Par to runā arī L. Lapsa (piebildīšu tikai, kas attiecas uz L. Grantiņu, tad šajā jautājumā viņš ir vienos ierakumos ar to pašu, viņa nosodīto, Vansoviču) !

10.01.24

Un tagad, lasiet un brīnieties !

	LATVIJAS REPUBLIKAS PROKURATŪRA   RĪGAS PĀRDAUGAVAS PROKURATŪRA Reģistrācijas Nr. 90000022859, Kalnciema iela 14, Rīga, LV-1048 Tālrunis 67500468, fakss 67044449, e-pasts Rigas.Pardaugava@lrp.gov.lv
Rīgā

2024. gada 2. janvārī

Elektroniskā dok. Nr.

Rīgas apgabaltiesas

Krimināllietu tiesas kolēģijai

                                                                                                                rigas.pilseta@tiesas.lv

APELĀCIJAS PROTESTS

kriminālprocesā Nr. 11840002212

Ar Rīgas pilsētas tiesas 2023. gada 2. oktobra spriedumu krimināllietā Nr. 11840002212 (turpmāk tekstā- Spriedums)  Linards Grantiņš, dzimis 1950. gada 21. novembrī,  atzīts par nevainīgu četru noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 78. panta otrajā daļā un divu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 81. pantā, un attaisnots.

Ar pirmās instances spriedumu izlemta rīcība ar drošības naudu 5000.00 EUR apmērā.

Pilns tiesas spriedums pieejams no  2023. gada 22. decembra.

Kriminālprocesa likuma 511. panta otrajā daļā noteikts, ka spriedumam jābūt tiesiskam un pamatotam. Savukārt Kriminālprocesa likuma 512. panta pirmā daļa noteic, ka tiesa, taisot spriedumu, pamatojas uz materiālo un procesuālo tiesību normām.

Spriedumu uzskatu par nepamatotu un nelikumīgu, un izvērtējot attaisnošanas motīvus, uzskatu, ka tiesa nepamatoti konstatējusi Kriminālprocesa 519. panta pirmās daļas 1. punktā paredzēto attaisnojoša sprieduma taisīšanas pamatu.

Spriedums neatbilst Kriminālprocesa likuma 511. panta otrajai daļai (tiesas spriedums nav tiesisks un pamatots, un lieta nav izspriesta pēc būtības), 512. pantam (tiesas spriedums daļā par pierādījumu novērtējumu nav pamatots ar materiālo un procesuālo tiesību normām, kā arī tas nav pamatots ar pierādījumiem, kuri pārbaudīti tiesas sēdē, un rakstveida pierādījumiem un dokumentiem, 525. pantam (nav norādīti motīvi, kāpēc tiesa noraidījusi pierādījumus ar kuriem pamatota apsūdzība) prasībām, kas novedis pie nelikumīga nolēmuma, nepamatoti attaisnojot apsūdzēto L. Grantiņu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 127. panta pirmo daļu, pierādījumi kriminālprocesā ir jebkuras likumā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus kriminālprocesā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo apstākļu esamības vai neesamības pamatošanai.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 129. pantā noteiktajam, pierādījumi ir attiecināmi uz konkrēto kriminālprocesu, ja ziņas par faktiem tieši vai netieši apstiprina kriminālprocesā pierādāmo apstākļu esamību vai neesamību, kā arī citu pierādījumu ticamību vai neticamību, izmantošanas iespējamību vai neiespējamību.

Izvērtējot Sprieduma motivāciju, ir pamats secinājumam, ka tiesa ir pārkāpusi norādītās Kriminālprocesa likuma prasības un nav devusi vērtējumu un motīvus apstākļiem, kuri ietilpst pierādīšanas priekšmetā.

Rīgas pilsētas tiesa ir pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 18. pantā nostiprinātā procesuālā līdzvērtības principa, 489. panta un 500. panta pirmās un otrās daļas pārkāpumu, jo nepamatoti noraidīja valsts apsūdzības uzturētājas lūgumus par ekspertu Ilonas Kronbergas, Šarlotes Bērziņas un Ērika Treļa aicināšanu uz tiesas sēdi, noraidījumu pamatojot ar kļūdainu Kriminālprocesa likuma normu traktējumu, proti to, ka prokuroram Kriminālprocesa likuma 489. panta un 500.panta izpratnē, nav tiesību uz tiesas sēdi aicināt ekspertus, jo tiesības pieteikt lūgumus par papildus liecinieku, ekspertu uzklausīšanu un jautājumu uzdošanu ir tikai aizstāvībai (2023. gada 20. aprīļa tiesas sēdes protokols). Jāatzīmē, ka norādītie eksperti pirmstiesas procesā netika pratināti, bet tika norādīti uz tiesas sēdi izsaucamo personu sarakstā.

Neskatoties uz to, ka krimināllietā ir nostiprināti ticami, attiecināmi un pieļaujami pierādījumi, kas pierāda L. Grantiņa noziedzīgo rīcību un, kas pierādījumu kopējā konteksta analīzes rezultātā ļauj pārliecināties par objektīvo patiesību un apsūdzētā vainu, Rīgas pilsētas tiesa Spriedumā nepamatoti un kļūdaini secināja, ka L. Grantiņa izdarītajās darbībās nav visas noziedzīgā nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 78. panta otrajā daļā un Krimināllikuma 81. pantā, sastāva pazīmes, proti, nav pierādīta subjektīvā puse, un, ka lietā nav konstatējami apstākļi, kas liecinātu par tieša nodoma esamību L. Grantiņam inkriminētajās darbībās.

Linarda Grantiņa attaisnojoša Sprieduma pamatā ir norādītie, prokurora ieskatā, nepareizie tiesas secinājumi un pierādījumu novērtēšana.

Rīgas pilsētas tiesa Spriedumā atzina, ka L. Grantiņa izdarītās darbības atbilst pret viņu celtajās apsūdzībās norādītajām darbībām, bet kļūdaini nekonstatēja noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi, kas Krimināllikuma 78. panta otrajā daļā un Krimināllikuma 81. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas gadījumā ir tiešs nodoms.

Krimināllikuma 78. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi veido tiešs nodoms. ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komiteja savās rekomendācijās ir uzsvērusi, ka Krimināllikuma 78. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjektīvās puses konstatēšana nedrīkst aprobežoties tikai ar aizdomās turētā viedokļa uzklausīšanu. Lietās, kurās Krimināllikuma 78. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvā puse ir saistīta tikai naida runas formā, personas nodoma izvērtēšanai var būt nozīmīgi vairāki apstākļi. Piemēram, izteikumu satura izvērtējums to kopumā, ne tikai skatot atrauti atsevišķus izteikumus, konteksts, kādā izteikumi pausti, kā apstrīdētos izteikumus vērtētu neitrāls lasītājs. Tiesa var pamatot savus secinājumus ar komentāra teksta izvērtējumu kopumā, lietas materiāliem pievienoto ekspertu atzinumu. Lai gan minētās institūcijas rekomendāciju statuss nav juridiski saistošs, tomēr tajās ietvertais regulējums atzīstams par avotu ar izteikti rekomendējošu, bet vienlaikus arī pietiekami autoritatīvu raksturu, kas iesaka konkrētas problēmas risināšanā izvēlēties optimālo rīcības modeli (Satversmes tiesas 2005.gada 14.septembra sprieduma lietā Nr. 2005-02-0106 16.punkts, 2006.gada 6.jūnija sprieduma lietā Nr. 2005-25-01 22.punkts). Konkrētajā lietā ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas rekomendācijas izmantojamas, pilnīgāk izvērtējot vienu no noziedzīgā nodarījuma sastāva elementiem, tas ir, subjektīvo pusi. Rīgas pilsētas tiesa Spriedumā nav ņēmusi vērā rekomendācijās norādīto. Ir norādāms, ka izteikumu saturs ir viens no centrālajiem punktiem tiesu motīvos un ir būtisks elements naida vai nesaticības izraisīšanā. Satura analīze var ietvert izteikuma provokatīvās un tiešuma pakāpes noteikšanu, kā arī ietvert izteikuma formas, stila argumentu rakstura izvērtējumu.

Rīgas pilsētas tiesa Spriedumā norādīja, ka ņem vērā, ka noziedzīgā nodarījuma sastāva konstatēšanai šādās lietās svarīga būs personas subjektīvā attieksme un motivācija, veicot šādas darbības (Latvijas Republikas Augstākās tiesa. Tiesu prakse krimināllietās par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu. Rīga, 2012, 51.lpp). Vienlaikus Rīgas pilsēta tiesa  Spriedumā ir izvērtējusi tikai pirmstiesas procesā apsūdzētā L. Grantiņa sniegtās paša sagatavotās rakstveida liecības (2.  sējums 213.-217. lapa), bet nav izvērtējusi nevienu no tiesas izmeklēšanā pārbaudītiem rakstveida pierādījumiem, tajā skaitā, L. Grantiņa sniegtās liecības, kuras L. Grantiņš sniedza, tiesiskās palīdzības lūgumu izpildes laikā, un kur cita starpā liecināja: ”Organizācija “Latvijas Republikas Tautas tribunāls ”ir cilvēktiesību organizācija un agrāk tika izmantota, lai aizsargātu cilvēktiesības laika periodā pirms Padomju Savienības sabrukšanas. Pašreiz organizācijas mērķis ir atlīdzināt par toreiz paveiktajiem noziegumiem un saukt pie atbildības personas, kas pastrādāja šos noziegumus. Uzsver, ka organizāciju nodibināja viņš un šobrīd tajā ir 4 biedri, bet viņš ir pārliecināts, ka lielākā daļa latvju tautas atzīst šo organizāciju un tās darbības. Organizācijas mērķis ir gāzt Latvijas valsts varu, kurā darbojas kādreizējie KGB darbinieki un tiesāt minētos darbiniekus saskaņā ar Nirnbergas procesiem. L. Grantiņš paskaidroja, ka viņš ir aktīvākais biedrs un kā organizācijas vadītājs veido arī interneta mājas lapu. Publikācijas interneta vietnē www.tautastribunals.eu galvenokārt ir ievietojis viņš. Ja šajā mājas lapā ir publicēts raksts ar nosaukumu “Kur palicis SC ar Urbanoviču priekšgalā”, tad viņš par to atbildīgs.  Visi citāti, kas viņam tika parādīti no raksta “16.marts. Krievu un žīdu asinsdarbi nekad netiks piedoti”, ir viņa rakstīti. Es neatkāpjas no šiem apgalvojumiem, jo genocīdu pret latviešu tautu patiesi īstenoja komunisti un boļševiki. Ja viņam jautā, vai viņa izteicieni kurina naidu, tad viņš atbild: ”Nē, drīzāk Latvijā naidu kurina žīdi”” (liecību tulkojums 1. sēj. 51.- 53. lietas lapa).

Krimināllikuma 78. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjektīvā puse izpaužas tādējādi, ka vainīgais apzinās savas darbības kaitīgumu un apzināti to veic. Rīgas pilsētas tiesa Spriedumā nav izvērtējusi, ka L. Grantiņa tiešo nodomu atklāj viņa faktiskās darbības. Proti, to, ka  L. Grantiņš savus naidu saturošos rakstus ievietoja interneta vietnē, saprotot, ka raksti būs pieejami plašam personu lokam visā pasaulē.

Noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 81. pantā (Krimināllikuma redakcijā līdz 2016. gada 11. maijam) veido aktīvas darbības, kas izpaužas:

1) aicinājumā vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu;

2) vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu;

3) vai arī šādus aicinājumus saturoša materiāla izplatīšanā tādā pašā nolūkā.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 2. pantu Latvijas valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai. Latvijas tauta varu realizē tieši, kā arī caur valsts un pašvaldību institūcijām. Augstākā tautas varas izpausme ir tautas nobalsošana un brīvas vēlēšanas. Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei valsts varu veido likumdošanas, izpildu un tiesu vara, ko realizē attiecīgās valsts varas, pārvaldes un tiesu institūcijas. Likumdošanas varu Latvijā realizē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās ievēlēta Latvijas Republikas Saeima. Likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai Latvijas Republikas Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros. Izpildu varu realizē Latvijas Republikas Ministru kabinets, kas sastāv no ministru prezidenta un viņa aicinātiem ministriem. Ministru kabinetu sastāda persona, kurai to uztic Valsts prezidents. Ministru kabinetam ir padotas valsts pārvaldes iestādes. Valsts iekārta ir valsts galveno pazīmju kopums, kas raksturo tās būtību, uzbūvi un darbības principus. Ar valsts iekārtas grozīšanu jāsaprot tās pilnīga vai daļēja izmaiņa, iznīcinot vai radot no jauna valsts varas vai pārvaldes institūcijas, īpašuma formu radikāla izmaiņa, saimniecības sistēmas pārkārtošana u.tml. Ikviena no šīm darbībām veido patstāvīgu nozieguma sastāvu, ja tā tiek izdarīta, pārkāpjot Latvijas Republikas Satversmi. Aicinājumi ir tāda iedarbības forma uz cilvēku apziņu, gribu, viņu uzvedību, kad tieši iedarbojoties uz viņiem, veidojas vēlme veikt noteikta veida mērķtiecīgu darbību. Persona aicinājumu gāzt valsts varu vai grozīt valsts iekārtu izsaka plašākam cilvēku lokam un šādu aicinājumu izplatīšanu var izdarīt ikvienā klausītājiem jeb skatītājiem pieejamā formā un veidā. Aicinājumam jābūt publiskam, kas nozīmē, ka tas izteikts atklāti, cilvēkiem pieejamā un saprotamā veidā, tas ir, citu personu klātbūtnē vai arī tādā veidā, ka arī klāt neesošas personas var ar tiem iepazīties. Vai aicinājums ir publisks, jāizlemj, ievērojot visu apstākļu kopumu – vietu, laiku, situāciju un citus apstākļus, kādos tas izteikts. Aicinājumu gāzt valsts varu vai grozīt valsts iekārtu saturoši materiāli ir brošūras un citādi izdevumi, masu saziņas līdzekļu izdevumi un pārraides, zīmējumi rokrakstā un tehniskā izpildījumā vai citādākā izplatīšanai iespējamā veidā un formā.

Savukārt šī nozieguma subjektīvā puse izpaužas tieša nodoma veidā, jo personas darbības tiek izdarītas ar noteiktu mērķi, kuru viņa vēlas sasniegt.

Nozieguma sastāvs ir formāls un nodarījums ir pabeigts ar darbības izdarīšanas brīdi, un kaitīgu seku iestāšanās nozieguma sastāvā netiek prasīta.

Kaut arī vārda brīvība ietver sevī kritizēt valdību (Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā: 11798/85 Castells v. Spain, para 46) un politiķus, Rīgas pilsētas tiesa, taisot attaisnojošu spriedumu, kļūdaini nekonstatēja, ka L. Grantiņa ievietoti raksti: “16.marts Krievu un žīdu asinsdarbi nekad netiks piedoti” un “Parazītiskā prezidenta Bērziņa “gaišredzība” iziet ārpus šīm tiesībām, jo, ne tikai izplata uzskatus, kas aizskar rakstos norādīto politiķu godu un cieņu, bet arī publiski (raksti ir pieejami neierobežotam Interneta lietotāju lokam visā pasaulē) aicina rīkoties ārpus Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātai kārtībai, un vardarbīgi gāzt valsts varu, kā arī veikt prettiesiskās darbības pret pie varas esošiem politiķiem- prettiesiski nonāvēt viņus, pakārot, kā arī draud ar sodu. Spriedumā nav vērtēts, ka L. Grantiņš kā rakstu autors norāda, ka Latvijas Republikas valsts varas institūcijas (LR valdība un Saeima) ir iznīcināmas, piemērojot to sastāvā esošām amatpersonām “augstāko soda mēru” (nāvessodu), un, ka neitrāls lasītājs var izdarīt secinājumu, ka 4. maija Deklarācijas pieņemšanas rezultātā atjaunotā Latvijas Republika un to pārstāvošās valsts varas institūcijas ir fiziski jāiznīcina. Rīgas pilsētas tiesa Spriedumā nav vērtējusi, ka L. Grantiņš ir rīkojies apzināti- sākotnēji formulējis savus uzskatus, pierakstījis tos un izmantojot automātisku datu apstrādes sistēmu, ievietojis tos interneta vidē, lai pēc iespējas plašāks lasītāju loks ar to varētu iepazīties.

Taisot attaisnojošu spriedumu, Rīgas pilsētas tiesa Spriedumā nav izvērtējusi interneta vietnē L. Grantiņa publicēto rakstu smagumu, nav ņēmusi vērā sociālo un politisko kontekstu, kādā tika pausti un izplatīti raksti. Rīgas pilsētas tiesa Spriedumā nav vērtējusi, ka L. Grantiņš rakstos lieto agresīvu rakstības stilu, žargona vārdus, izsakās, paužot naidu, pie publikācijām pievienoja fotogrāfijas (lasītājam vizuāli ir iespējams atpazīt foto attēlos redzamos Latvijas politiķus, tajā skaitā, prezidentu), proti, tādējādi veica darbības, kas aizskar citas personas. Tiesa nav ņēmusi vērā, ka apsūdzētā raksti neitrālam skatītājam visā pasaulē radīja priekšstatu par to, ka krievi un ebreji ir zvēri, t.i. nav cilvēki, nav piederīgi cilvēkiem un nav atzīstami par cilvēkiem, tiem nav tiesību pastāvēt, un aicina pret krievu un ebreju tautības pārstāvjiem veikt prettiesiskās darbības, kas izpaužas šo cilvēku grupu vajāšanā, pamatojoties uz nacionālo piederību un nepieciešamību likvidēt krievu un ebreju tautības cilvēkus, ka šo tautību cilvēkiem nav tiesību dzīvot un, ka šo tautību cilvēki ir jāiznīcina. Rīgas pilsētas tiesa Spriedumā kļūdaini nekonstatēja, ka L. Grantiņš apzinājās publicētos aicinājumus un apzinājās, ka viņš piedāvā veikt prettiesiskās darbības (holokaustu), nolūkā pilnīgi iznīcināt krievu un ebreju tautībai piederīgu cilvēku grupu.

Rīgas pilsētas tiesa Spriedumā nav izvērtējusi, ka raksti publiskoti ar augstu regulitāti un tajos izteiktie viedokļi satur intensīvu un spēcīgu naidīgumu, kuru kvantitāte lasītājam rada vai var radīt draudu realitātes sajūtu un lasītājiem nav pamata šaubīties, ka publikāciju autora nolūki ir pietiekami nopietni un vērā ņemami, un var būt iespējamas konkrētas darbības izvirzīto mērķu sasniegšanai, jo interneta vietne www.tautastribunals.eu ir speciāli L. Grantiņa izveidota, lai paustu līdzīga satura viedokļus kā L. Grantiņam- tai skaitā iespēju komentēt šajā vietnē ietvertās publikācijas, kas vērtējams, kā apzinātas iespējas radīšana lasītājiem izveidot diskusiju par publikācijās skartajām tēmām.

 Rīgas pilsētas tiesa, taisot attaisnojošu Spriedumu, nav izvērtējusi, ka pie L. Grantiņa rakstiem ir virkne lasītāju ievietotu komentāru, un iepazīstoties ar to saturu, nerodas šaubas, ka komentāri ir tieši saistīti ar autora L. Grantiņa naidīgo runu publikācijām, un, tādējādi, L. Grantiņš ir objektīvi izraisījis naidu un nesaticību starp dažādiem tautību cilvēkiem, paužot publiski pieejamā telpā savu informāciju, kas izraisa naidu pret krievu un ebreju tautības cilvēkiem un Latvijas Republikas valsts varas institūcijām (amatpersonām). Tiesa nav izvērtējusi, kādu iespaidu uz lasītājiem L. Grantiņa publiskotais teksts ir atstājis, proti, to, ka L. Grantiņš ir ne tikai publiskojis tekstu, kas kurina naidu starp dažādu tautību cilvēkiem un aicinājumu sodīt valsts augstākās amatpersonas, bet arī šīs naida jūtas izraisīja citos cilvēkos, kuri iepazinušies ar L. Grantiņa publikācijām, savas naidu saturošās emocijas pauduši komentāros.

Rīgas pilsētas tiesa nav ņēmusi vērā tiesu praksē izteiktās atziņas, ka Krimināllikuma 78. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva konstatēšanai svarīga nozīme ir ne vien apsūdzētā liecībām, bet arī viņa uzvedībai noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā, proti, Rīgas pilsētas tiesa Spriedumā nav izvērtējusi, ka L. Grantiņš aktīvi sniedza atbildes savu rakstu komentētājiem, veidojot diskusijas, kurās turpināja paust savus naidu saturošus izteikumus, kā arī nav izvērtējusi L. Grantiņa saistību ar naidu kurinošo vietni www.tautastribunals.eu.

Rīgas pilsētas tiesa kļūdaini atzina, ka L. Grantiņa raksti ir vispārīgi un nekonkrēti, ka autora nodoms nav tieši izprotams, ka rakstos norādītais ir vispārīgs apcerējums par politiskās elites darbībām, sasaistot tos ar vēsturiskiem notikumiem, neskatoties uz to, ka L. Grantiņš publicētajos rakstos sniedz ziņas par notikumiem un politiķiem 2012. gadā (proti, par tagadni- uz publikāciju tapšanas brīdi), kā arī rakstiem pievieno pie varas esošo politiķu un sabiedrībā zināmo cilvēku foto attēlus. Rīgas pilsētas tiesa ir kļūdaini secinājusi, ka apsūdzētais krievu un ebreju tautību cilvēkus atspoguļo kā kaitējuma avotu, pret kuriem būtu vērā ņemama pretdarbība, jo apsūdzētā vēlme ir pateikt, ka latviešu tautu pagātnē, it īpaši 2. pasaules karā, ir noslepkavojuši cilvēki, no kuriem lielākā daļa pēc izcelsmes bija krievi un žīdi, uzsverot, ka ar šiem apzīmējumiem jāsaprot tikai precīzāks toreizējo noziedznieku apraksts, nevis šo tautu noķengāšana mūsdienās. Minētos kļūdainos secinājumus Rīgas pilsētas tiesa ir izdarījusi, jo nav izvērtējusi ekspertu atzinumos sniegtos secinājumus un visus krimināllietā esošos rakstveida pierādījumus, nepamatoti atzīstot par ticamām tikai L. Grantiņa pirmstiesas procesā sniegtās liecības par tiešā nodoma neesamību viņa darbībās.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk arī – ECT) ir atzinusi, ka Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pantā garantētā vārda brīvība, kas ir demokrātiskas sabiedrības stūrakmens un pamatnosacījums sabiedrības progresam un katra indivīda pašizaugsmei, aizsargā ne tikai informāciju un idejas, kas tiek pieņemtas vai uzskatītas par neaizskarošām vai pret kurām ir vienaldzīga attieksme, bet arī tādu informāciju un idejas, kas aizvaino, šokē un satricina (Eiropas Cilvēktiesību tiesas (Lielā palāta) 2016. gada 29. marta sprieduma lietā „Bedat v. Switzerland”, iesnieguma Nr. 56925/08, 48. punkts, Lielās palātas 1999. gada 8. jūlija sprieduma lietā „Surek v. Turkey”, iesnieguma Nr. 26682/95, 58. punkts).

Apsūdzētā L. Grantiņa  tiešo nodomu izdarīt Krimināllikuma 78. panta otrajā daļā un Krimināllikuma 81. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu atklāj viņa faktiskās darbības, ievietojot rakstus interneta vietnē, turklāt apzinoties, ka raksti būs pieejams neierobežotam personu lokam visā pasaulē. Vienlaikus ir jāatzīmē un tiesai Spriedumā bija jāizvērtē informācijas pieejamības plašumu atbilstoši Rabatas principiem, proti, rakstiem pievienoto komentāru skaitu, komentāru saturu, kā arī rakstu pieejamības ilgumu, proti, to, ka raksti ir pieejami joprojām L. Grantiņa izveidotajā interneta vietnē www.tautastribunals.eu. Kā arī Rīgas pilsētas tiesa nav izvērtējusi ziņas, par L. Grantiņa statusu un atpazīstamību sabiedrībā, proti, to, ka L. Grantiņš ir  arī aizstāvības grupas “ Helsinki 86” dibinātājs un viņam ir pieredze politikā ( Helsinki-86 bija Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa, ko 1986. gada jūnijā Liepājā nodibināja Linards Grantiņš, Raimonds Bitenieks un Mārtiņš Bariss, ar mērķi sekot, kā tiek ievērotas latviešu tautas ekonomiskās, kultūras un indivīda tiesības). Tādējādi ir neapstrīdams fakts, ka L. Grantiņam ir ietekme uz lasītājiem, kuri lasīja interneta vietnē publicētos rakstus un tos arī aktīvi komentēja, un kuriem bija domāti rakstos paustie izteikumi.

Katru Krimināllikumā iekļauto noziedzīgo nodarījumu, veido Krimināllikuma Vispārīgās un Sevišķās daļās normās noteikto objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums (objekts, objektīvā puse, subjekts, subjektīvā puse), kas nepieciešams un pietiekams, lai raksturotu noteiktā veida noziedzīgu nodarījumu. Tikai tāds nodarījums, kas atbilst noziedzīga nodarījuma sastāvam, iegūst juridiska fakta nozīmi un kļūst par kriminālatbildības pamatu, bet ja nodarījumā iztrūkst kāda no paredzētajām pazīmēm, nav arī noziedzīga nodarījuma sastāva. Krimināltiesību teorija nosaka, ka kriminālatbildība iestājas, ja nodarījumā ir konstatēts kaitīgs nodarījums, bet likumā paredzētos gadījumos arī kaitīgas sekas, un persona ir vainīga noziedzīgā nodarījumā. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 124. panta otro daļu kriminālprocesā pierādāma noziedzīga nodarījuma sastāva esamība vai neesamība, kā arī citi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā paredzētie apstākļi, kuriem ir nozīme konkrēto krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulējumā. Saskaņā ar Krimināllikuma 9. pantu noziedzīgais nodarījums atzīstams par izdarītu ar tiešu nodomu, ja persona, kas to izdarījusi, ir paredzējusi nodarījuma sekas un vēlējusies tās. No subjektīvās puses noziegums izdarīts ar tiešu nodomu. Apsūdzētajam L Grantiņam ir iegūta izglītība, lietā nav ziņu par L. Grantiņa sastāvēšanu uzskaitēs pie psihiatra un narkologa. Apsūdzības uzturētāja ieskatā L. Grantiņa tiešo nodomu liecina un atklāj viņa rīcība, rīkojoties mērķtiecīgi, lietojot sarkastisku rakstības stilu, kas ļauj piekrist eksperta viedoklim, ka apsūdzētais ir rūpīgi piemeklējis vārdus, apsvēris paužamo domu un publiskojis to interneta vietnē, ko apmeklē plašs lasītāju loks. Uzskatu, ka L. Grantiņam, kurš ir izglītots cilvēks un kuram nav konstatētas psihiskas novirzes, bija jāpazinās savas rīcības prettiesiskums, un viņš nemaz arī nevarēja neapzināties savas rīcības prettiesiskumu. Uzskatu, ka būdams pilngadīga, pieskaitāma un izglītota persona ar pieredzi politikas jautājumos, apsūdzētais L. Grantiņš apzinājās, ka raksti ar tekstu:

” Krievi, žīdi un komunisti nav piederīgi cilvēku rasei.

Dievs šīs zvēru tautas noslaucīs no zemes virsas. Tā tas STĀV rakstīts un tā tam būs būt.

Bet pats galvenais !!!, mēs pārliecinājāmies, ka krievi un žīdi ir zvēri, kuriem nekad nedrīkst ticēt.

          Reiz pienāks diena, kad visa pasaules sabiedrība šīs divas tautas pasludinās ārpus likuma. Ko tas nozīmē, paskaidrojumi nav jāsniedz.

Pienāks diena, Kad Latvijas valdība pieņems LIKUMU, kas aizliegs žīdiem Latvijā “kāju spert” uz tūkstoš gadiem.

Jā, noziedzniek bērziņ, tuvākie gadi nesīs neiedomājamas pārmaiņas, tev taisnība. Tu un tev līdzīgie tiks arestēti un aizvilkti uz karātavām. Tā ir vienīgā vieta priekš sātaniskajiem komunistu izdzimteņiem”,kurina nacionālo naidu un ir apzināti vērsti uz nesaticības izraisīšanu, un aicina vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu.

Augstākās tiesas Senāts 2006. gada 28. decembra spriedumā SKK-0770-06 ir norādījis, ka “Notikuma patiesības noskaidrošanas kritēriji ir saprātīgu šaubu esamība vai neesamība par pierādīšanas priekšmetā ietilpstošajiem apstākļiem, un tas saistīts ar pierādījumu pietiekamību.  Apsūdzētā nodoma patieso saturu atklāj arī viņa faktiskās darbības”. Rīgas pilsētas tiesa Spriedumā nav izvērtējusi, ka L. Grantiņa raksti interneta vietnē tika ievietoti apzināti, nevis tas noticis kļūdas dēļ.

            Jāatzīmē, ka arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka demokrātiskā sabiedrībā nav pieļaujamas izpausmes formas, kas izplata, atbalsta un attaisno vardarbību, naidu vai neiecietību (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2018. gada 9. maija sprieduma lietā „Stomakhin v. Russia”,iesnieguma Nr. 52273/07, 92. punkts).

Tādējādi uzskatu, ka ar lietā esošajiem pierādījumiem, kas ir ticami, attiecināmi un pieļaujami ir pierādīts ārpus saprātīgām šaubām apsūdzībā norādītais, ka rakstu interneta vietnē www.tautastribunals.eu publicējis  un ievietotājs interneta vietnē bija L. Grantiņš, kas izriet no lietā iegūto pierādījumu kopuma, un, ko L. Grantiņš nenoliedz un neapstrīd, tādējādi, pierādīts, ka L. Grantiņš, izdarīja darbības, kas vērstas uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu un publiski aicināja vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, kā arī izplatīja šādu aicinājumu saturoša materiālu tādā pašā nolūkā, un viņa darbības ir pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 78. panta otrās daļas un Krimināllikuma 81. panta.

• Uzskatu, ka Rīgas pilsētas tiesa Spriedumā kļūdaini atzina, ka ekspertu I. Kronbergas, Š. Bērziņas un Ē. Treļa atzinumos minētās ziņas nenorāda uz apsūdzētā L. Grantiņa tiešu nodomu izdarīt Krimināllikuma 78. panta otrajā daļā un 81. pantā paredzētos noziedzīgos nodarījumus, un ekspertu atzinumos minētais nav izmantojams L. Grantiņa vainas pamatošanai.  Uzskatu, ka eksperti teksta izpētes gaitā un savos secinājumos norādīja L. Grantiņa faktiskās darbības, ievietojot rakstus interneta vietnē, apzinoties, ka raksti būs pieejami neierobežotam personu lokam visā pasaulē. Neskatoties uz to, ka Rīgas pilsētas tiesai Spriedumā bija jāvērtē eksperta atzinumos norādītās ziņas un secinājumi kopsakarībā, arī valsts apsūdzības uzturētājas ieskatā L.Grantiņa publicētie raksti ir apzināti vērsti uz nacionālā naida vai nesaticības izraisīšanu, bet raksti: “16.marts Krievu un žīdu asinsdarbi nekad netiks piedoti” un “Parazītiskā prezidenta Bērziņa “gaišredzība” publiski (raksti ir pieejami neierobežotam Interneta lietotāju lokam visā pasaulē) aicina rīkoties ārpus Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātai kārtībai, un vardarbīgi gāzt valsts varu, kā arī veikt prettiesiskās darbības pret pie varas esošiem politiķiem- prettiesiski nonāvēt viņus, pakārot, kā arī draud ar sodu.

Rīgas pilsētas tiesa nav izvērtējusi šādus rakstveida pierādījumus:

• ar 2013.gada 15.marta mājās lapā www.tautastribunals.eu ievietoto rakstu apskates protokolu un izdrukātajiem rakstiem. /1. sēj. 118.-119., 120.-145. lietas lapa/ No protokolā fiksētajām ziņām secināms, ka 2013. gada 15. martā tika apskatīta mājas lapa www.tautastribunals.eu, kurā publicēti apsūdzībā minētie raksti, kā arī apskatīti komentāri pie rakstiem: 1 raksts – 16 komentāri, 2 raksts- 31 komentārs, 3 raksts- 15 komentāri, 4 raksts- 9 komentāri, kas pierāda, ka cilvēki aktīvi  komentēja L. Grantiņa rakstus. Apskates protokolam pievienoti 6 pielikumi uz 26 lapām ar rakstiem un komentāriem pie tiem.
• 2012.gada 21.decembra ekspertes I. Kronbergas atzinumu. /1.sēj.68.-116.lietas lapa/ No eksperta atzinuma secinājumiem izriet, ka analizētie teksti interneta vietnē www.tautastribunals.eu kopumā vērtējami kā apzināti vērsti uz nacionālā naida vai nesaticības izraisīšanu, bet raksti: “16.marts Krievu un žīdu asinsdarbi nekad netiks piedoti” un “Parazītiskā prezidenta Bērziņa “gaišredzība” publiski (raksti ir pieejami neierobežotam Interneta lietotāju lokam visā pasaulē) aicina rīkoties ārpus Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātai kārtībai un vardarbīgi gāzt valsts varu, kā arī veikt prettiesiskās darbības pret pie varas esošiem politiķiem- prettiesiski nonāvēt viņus, pakārot, kā arī draud ar sodu.
• 2012.gada 8.augusta Tiesībsarga biroja Tiesiskās vienlīdzības nodaļas vadītājas Šarlotes Bērziņas eksperta atzinumu. /1. sēj. 175.-177. lietas lapa/ No eksperta atzinuma secināms, ka 2012. gada 6. aprīlī interneta vietnē www.tautastribunals.eu, kas pieejama publiskai apskatei, publicētajā rakstā  “LRTT atbilde Izraēlas pārstāvei Latvijā” ir pausta informācija, kas ebrejus, jūdus atspoguļo kā kaitējuma avotu, tādus pret kuriem būtu vēršama pretdarbība, līdz ar ko var secināt, ka raksta autors www.tautatribunals.eu vadība apzinās savas darbības un šīs darbības vērstas uz nacionālā, etniskā vai rasu naida vai nesaticības izraisīšanu pret ebreju, jūdu tautības pārstāvjiem un pēc sava satura un formās iziet ārpus Satversmes 100. pantā, 1950. gada 4. novembra Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas 10. pantā un ANO 1976. gada 23. marta “Starptautiskā pakta par pilsoņu politiskajām tiesībām” 19. panta 1. daļā un 2. daļā noteiktās tiesības uz savu uzskatu, izteiksmes brīvību, brīvību meklēt, saņemt un izplatīt visu veidu informācijas un idejas, neatkarīgi no robežām mutiski, rakstiski, drukājot, vai mākslinieciskās izpausmes formās, vai arī ar jebkuru informācijas līdzekļu palīdzību pēc savas izvēles.
• 2016. gada 25. februāra eksperta Ēriks Treļa atzinumu /2. sēj. 227.- 246. lietas lapa/. No eksperta atzinuma secinājumiem secināms, ka analizētie teksti interneta vietnē www.tautastribunals.eu kopumā vērtējami kā apzināti vērsti uz nacionālā naida vai nesaticības izraisīšanu, bet raksti: “16.marts Krievu un žīdu asinsdarbi nekad netiks piedoti” un “Parazītiskā prezidenta Bērziņa “gaišredzība” publiski (raksti ir pieejami neierobežotam Interneta lietotāju lokam visā pasaulē) aicina rīkoties ārpus Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātai kārtībai, un vardarbīgi gāzt valsts varu, kā arī veikt prettiesiskās darbības pret pie varas esošiem politiķiem- prettiesiski nonāvēt viņus, pakārot, kā arī draud ar sodu.

• Drošības policijai (šobrīd- Valsts Drošības dienests) pārsūtīto Izraēlas vēstniecības Rīgā e-pasta vēstuli. /1. sēj. 189.- 193. lietas lapa/ No Ārlietu ministrijas vēstules Drošības policijas priekšniekam J.Reinikam izriet, ka 2012. gada 12. aprīlī Ārlietu ministrija no Izraēlas vēstniecības Rīgā saņēma sūdzību, ka interneta vietnē www.tautastribunals.eu publicētā informācija ir vērsta uz rasu naida kurināšanu. Ņemot vērā minēto, Ārlietu ministrija lūdz izvērtēt, vai šajā interneta vietnē ievietotā informācija nesatur Krimināllikuma 78. pantā paredzētā nozieguma sastāva pazīmes.
• Latvijas Valsts Prezidenta kancelejas pēc piekritības Drošības policijai (šobrīd- Valsts Drošības dienests) pārsūtīto Latvijas Universitātes profesora Andreja Rubina e-pasta vēstuli. /2. sēj. 50.- 53.lietas lapa/. No minētās e-pasta vēstules izriet, ka A. Rubins LR varas pārstāvjiem jautā, kā viņi pieļauj, ka Latvijā tiek izplatīta un ir visiem pieejama www.tautastribunals.eu mājas lapa, kurā Vācijā dzīvojošs Linards Grantiņš, izplata aicinājumus sodīt ar dažādiem soda mēriem, ieskaitot nāves sodu, Latvijas Republikas pilsoņus. A. Rubins uzskata, ka varas iestādēm ir jādara viss, lai šāda mājas lapa tiktu slēgta. No minētās vēstules secināms, ka L. Grantiņa publiskotie raksti ir ar plašu aizskārumu.

Uzskatu, ka Rīgas pilsētas tiesa Spriedumā ir kļūdaini sniegusi vērtējumu lēmumā par nodošanu tiesai norādīto ekspertu atzinumiem, norādot, ka ekspertu atzinumi ir vērtējami kā personas, kurai ir augstākā juridiskā izglītība viedoklis. Uzskatu, ka saskaņā Kriminālprocesa likuma 130. panta prasībām, pirmstiesas izmeklēšanā procesa virzītāji pamatoti I. Kronbergai un Ē. Treļam uzdeva veikt ekspertīzi. Procesa virzītāji, pieaicinot I. Kronbergu  un E. Treļu kā ekspertīzes izdarītāju, ievēroja priekšnoteikumu – izraudzīties lietpratēju, pārliecinoties par pieaicinātā eksperta kompetenci. Šādas prasības izraugoties ekspertu, kurš nestrādā ekspertīžu iestādē, nostiprinātas Kriminālprocesa likuma 34. panta pirmajā daļā un 202. panta pirmajā daļā. Kriminālprocesa likuma 34. panta pirmā daļa noteic, ka procesa virzītājs var pieaicināt un ar lēmumu uzdot ekspertīzi veikt personai, kura nav ekspertīžu iestādes eksperts, bet kuras zināšanas un praktiskā pieredze ir pietiekama ekspertīzes izdarīšanai. Savukārt no Kriminālprocesa likuma 202. panta pirmās daļas izriet, ka procesa virzītājs izraugās lietpratēju un pārliecinās par viņa kompetenci. Izvērtējot lietā esošās ziņas par I. Kronbergas un E. Treļa izglītību un praktisko pieredzi uzskatu, ka ekspertu atzinumi atbilst Kriminālprocesa likuma 203. panta pirmās un otrās daļas prasībām, un šādas ziņas par faktiem atzīstamas par pieļaujamām un pierādīšanā izmantojamām.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 130. panta prasībām uzskatu, ka izmeklētājs pirmstiesas izmeklēšanā pamatoti uzdeva sniegt atzinumu Latvijas Republikas Tiesībsarga Tiesiskās vienlīdzības nodaļas vadītājai Šarlotei Bērziņai. No Tiesībsarga likuma normām izriet, ka tiesībsarga pamatfunkcija ir valsts varas īstenošanas uzraudzība un cilvēktiesību aizsardzība (Senāta 2007. gada 14. decembra lēmuma lietā Nr. SKA – 679/2007, A7021807/12, 9. punkts). Pildot likumā noteiktās funkcijas, tiesībsargs sekmē vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu un jebkādas diskriminācijas novēršanu. Savukārt īstenojot Tiesībsarga likuma 12. pantā noteiktos uzdevumus, tiesībsargs savus secinājumus par konkrēto jautājumu ietver atzinuma un ieteikuma formā. No minētā izriet, ka tiesībsargs kā Saeimas apstiprināta amatpersona ir pilnvarots pildīt Tiesībsarga likumā noteiktās funkcijas un uzdevumus, kas ir vērsti uz valsts varas īstenošanas uzraudzību un cilvēktiesību aizsardzību. Savukārt tiesu varas uzdevums ir gādāt par to, lai, spriežot tiesu, tiktu nodrošināta vispārējo tiesību principu, Satversmes normu, Latvijai saistošo starptautisko līgumu, likumu un citu tiesību aktu īstenošana, kā arī tiktu aizsargātas cilvēka tiesības un brīvības (Satversmes tiesas 2007. gada 18. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-03-01 26. punkts). Saskaņā ar “Tiesībsarga likuma” 11. panta 2. punktā noteikto tiesībsarga funkcijās ietilpst sekmēt vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu un jebkāda veida diskriminācijas novēršanu, līdz ar to Š. Bērziņai bija likumīgs pamata sniegt atzinumu/viedokli lietā.

Uzskatu, ka lietā nepastāv šaubas par L. Grantiņa vainu, jo L. Grantiņš apzinājās, ka, ievietojot rakstus interneta vietnēwww.tautastribunals.eu, šādā veidā ievietotā informācija būs pieejama neierobežotam personu skaitam. Krimināllikumā 78. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvo pusi veido darbības, kas vērstas uz nacionāla, etniska vai rasu naida un nesaticības izraisīšanu. Lai izvērtētu, vai izteikumu smagums ir sasniedzis pakāpi, kas kūda uz naidu un par kuru paredzama kriminālatbildība, ir jāņem vērā, kādā politiskā un sociālā kontekstā izteikumi tiek pausti un izplatīti, izteikumu saturu un formu, publiskuma mērogu. Ir atzīstams, kas arī apstiprinās ar ekspertu atzinumiem/viedokļiem, ka neitrālam rakstu lasītājam, kā arī pastāvīgajiem lasītājiem raksti radīja priekšstatu, ka krievu un ebreju tautības cilvēki nav cilvēki un tie ir jāiznīcina.

            Ievērojot augstāk minēto tiesa lietā ir veikusi kļūdainu iegūto pierādījumu novērtējumu, atbilstoši noziedzīgā nodarījuma apstākļiem sniegusi kļūdainu un nepamatotu L. Grantiņa subjektīvās puses novērtējumu, kas novedis pie nelikumīga sprieduma pieņemšanas.

Pirmās instances tiesa nav novērtējusi visus pierādījumus kopumā un savstarpējā sakarībā, kā arī pierādījumu vērtējums neatbilst Kriminālprocesa likuma prasībām, tādejādi tiesas spriedums neatbilst Kriminālprocesa likuma 511. panta otrās daļas prasībām, jo nav tiesisks un pamatots.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto uzskatu, ka šāds tiesas Spriedums nav atzīstams par tiesisku un pamatotu un tas neatbilst Kriminālprocesa likuma 511., 512., 527. pantu prasībām.

Jauni pierādījumi apelācijas instances tiesā netiek pieteikti.

Ņemot vērā, ka Rīgas pilsētas tiesa nepamatoti noraidīja lūgumu par ekspertu I. Kronbergas, Š. Bērziņas un E. Treļa aicināšanu uz tiesas sēdi, lūdzu norādītās personas uzaicināt uz tiesas sēdi.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 549. pantu, 550. panta pirmo daļu, 551. panta pirmo un otro daļu, 552. pantu, 563. panta pirmās daļas 2. punktu,

lūdzu:

1. Pieņemt krimināllietu iztiesāšanai apelācijas kārtībā mutvārdu procesā.
2. Atcelt pilnībā Rīgas pilsētas tiesas 2023. gada 2. oktobra spriedumu krimināllietā 11840002212.
3. Taisīt jaunu spriedumu un atzīt par vainīgu Linardu Grantiņu, dzimušu 1950. gada 21. novembrī, pēc Krimināllikuma 78. panta otrās daļas (noziedzīgs nodarījums izdarīts 2012. gada 14. martā) un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6 ( sešiem) mēnešiem, pēc Krimināllikuma 78. panta otrās daļas ( noziedzīgs nodarījums izdarīts 2012. gada 28. martā) un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6 ( sešiem)  mēnešiem, pēc Krimināllikuma 78. panta otrās daļas ( noziedzīgs nodarījums izdarīts 2012. gada 6. aprīlī) un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6 ( sešiem)  mēnešiem, pēc Krimināllikuma 78. panta otrās daļas ( noziedzīgs nodarījums izdarīts 2012. gada 23. jūlijā) un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6 ( sešiem) mēnešiem, pēc Krimināllikuma 81. panta ( noziedzīgs nodarījums izdarīts 2012. gada 14. martā) un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6 ( sešiem)  mēnešiem, pēc Krimināllikuma 81. panta ( noziedzīgs nodarījums izdarīts 2012. gada 23. jūlijā) un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6 ( sešiem) mēnešiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta trešo daļu galīgo sodu noteikt pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, daļēji saskaitot noteiktos sodus un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu un 6 (sešiem) mēnešiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 55. panta pirmo daļu sodu noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 ( vienu) gadu un 6 ( sešiem) mēnešiem.

Rīgas Pārdaugavas prokuratūras

virsprokurora vietniece, prokurore                                                                        Iluta Papsujeviča                                                                                                  

DOKUMENTS IR ELEKTRONISKI PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU