Pilns “apsūdzētā” L. Grantiņa Tiesas spriedums(4. maija kliķe atzīta par noziedzīgu)

Cik ilgi un mokoši gāja šī PILNĀ TIESAS SPRIEDUMA sagatavošana. Solīts bija 16.10.23, bet saņēmu tikai 21.12.23 ! Tātad, bija tādi, kuri centās to nepieļaut ! Pēc šī sprieduma redzam, ka visas eksekūcijas, kuras veica pret mani pie varas esošā komunistu noziedznieku banda, ir kvalificējamas kā bandītisms- līdz ar to, krimināli sodāmi !

Eksperti, kuri veca ekspertīzes, par tādiem nav dēvējami. Viņiem ir pilnīgi sveši visi Starptautiskie LIKUMI, kas attiecas uz manu polit- darbību. Šie divi “eksperti”, Kronberga un Treļs, ir nekas vairāk kā “darba instrumenti” to noziedznieku rokās, kuri šodien pārvalda Latviju. Kronberga un Treļs tiks tiesāti, neskatoties uz to, ka viņi bija tikai pavēļu pildītāji.

Noziegumu pasūtītāji ir valdošā bandītu kliķe, bet izpildītāji R. Bunka & A. Borovkovs. Aiz šiem diviem izdzimumiem stāv visas Latvijas represīvas struktūras ar VDD Mežvietu priekšgalā.

Tiesa arī nepārprotami norāda, ka Latvijas problēma ir nekompetentā vara(tātad, noziedzneki pie varas): “Savukārt vērtējot rakstus kopumā, no tiem skaidri izriet to autora vēršanās pret bijušo un esošo politisko eliti kā tādu – par tās ilgstošo neprofesionālo darbu Latvijas sabiedrības saliedētībā, valsts ekonomiskajā izaugsmē utt., kas apstiprinās arī ar svarīgiem notikumiem Latvijas sabiedrībā, piemēram, tā saukto “lietussargu revolūciju” 2007. gadā, “bruģa revolūciju” jeb 13. janvāra nemieriem 2009. gadā u.c., pēc kuriem pēc būtības politiskā elite nav mainījusi savu rīcību un nav izvērtējusi savas kļūdas.“

Zemāk lasāmā SPRIEDUMĀ esmu marķējis svarīgākās vietas.

Tātad, reiz jāatbild būs tautas priekšā(krimināllikuma) visiem tiem, kuri veica pret mani noziedzīgās darbības. Un, ne tikai tiem, bet arī tiem pie varas esošajiem, kuri par visu to klusēja ! Uz foto skatāmie ir tikai daži no tiem…”:

23.12.23

Lieta Nr. 11840002212

Lietvedības Nr. K77-0964-23/1

S P R I E D U M S

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rīgā 2023.gada 2.oktobrī

Rīgas pilsētas tiesa šādā sastāvā: tiesnese A.Moļņika, piedaloties prokurorei I.Papsujevičai, zvērinātam advokātam J.Vilderam, izskatīja  atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 8, krimināllietu,kurā Linards Grantiņš, dzimis 1950.gada 21.novembrī, tiek apsūdzēts Krimināllikuma 78.panta otrajā daļā (četri noziedzīgi nodarījumi) un Krimināllikuma 81.pantā (divi noziedzīgi nodarījumi)  paredzēto noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā.

Aprakstošā daļa

Linards Grantiņš pirmstiesas procesā apsūdzēts par to, ka viņš izdarīja darbību, kas apzināti vērsta uz nacionālā, etniskā naida un nesaticības izraisīšanu, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, un par to, ka viņš publiski aicināja vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, kā arī izplatīja šādu aicinājumu saturošu materiālu tādā pašā nolūkā, un proti:

2012.gada 14.martā Linards Grantiņš, atrodoties savā dzīvesvietā Brueningheide 98, Minsterē, Vācijā, izmantojot piešķirto IP adresi 188.40.201.162, interneta vietnē www.tautastribunals.eu, kas pieejama publiskai apskatei, apzinoties, ka teksta saturs vērsts uz nacionālā, etniskā naida un nesaticības izraisīšanu, un, ka teksta saturs publiski aicina vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, interneta vietnē publicēja rakstu: “16. marts Krievu un žīdu asinsdarbi nekad netiks piedoti” ar šādiem  izteicieniem:

“16.marts ir krievžīdu genocīds pret latviešiem.

Katrs suns zina, ko viņš ir rijis.

Arī krievi un žīdi zina, kādas zvērības viņi ir pastrādājuši pret latviešu tautu.

Tādus asins darbus nepiedod nedz Dievs, nedz arī tauta pret kuru tas pastrādāts.

Lai paildzinātu atmaksas stundu viņi pirmie sāk bļaut „ķeriet zagli”! Kādu laiku jau šie zvēri puscilvēku izskatā var savu atmaksas stundu atbīdīt, bet ne noņemt no Dievišķās dienas kārtības.

Šo atmaksas stundu viņiem palīdz aizkavēt pie varas esošā 4. maija kliķe, kurai pašai rokas ir līdz padusēm ar savas tautas asinīm. Šodien pie varas esošie zagļi un bandīti rada Šo etnisko spriedzi, lai arī viņi netiktu sodīti ar augstāko soda mēru(ASM).

Foto: Šīs krievu un žīdu noslepkavotās latviešu līķu kaudzes radīja leģionārus un Arāja atriebēju brigādi. Tie bija žīdi un krievi, kuri Latviju slīcināja asinīs. Viņu holokausts stāv viņu durvju priekšā.

Šī komunistu KGBistu kliķe brutāli apiet Starptautiskos likumus, kuri paredz Latvijas dekolonizāciju. Kad tiks piesauktas un īstenotas šīs Konvencijas-Likumi, tad neviens žīds, krievs un komunists nepaliks nesodīts.

Atmaksas STUNDA krieviem, žīdiem un komunistiem(kangariem) būs drausmīga.

Krievi, žīdi un komunisti nav piederīgi cilvēku rasei.

16. marts ir jāpasludina par krievu un žīdu genocīda piemiņas dienu pret latviešu tautu.

Foto: Šo divu kriev-žīdu izdzimteņu tēvi un vectēvi pārpludināja Latviju nevainīgu cilvēku asinīm. Viņi patreiz sēž noslepkavoto latviešu vietā. Šiem primātiem Latvijā nav vietas, to nosaka starptautiskie LIKUMI, kurus viņi cenšas apiet.

Tie valdības pārstāvji un Saeimas deputāti, kuri nebūs piedalījušies 16. marta atceres brīdī pie Brīvības pieminekļa, tiks bargi sodīti.

Par to viņi var būt droši.

Latviešu leģionārus un Arāja brigādi radīja krievu un žīdu zvērības pret latviešu tautu un Latvijas valsti.

Dievs šīs zvēru tautas noslaucīs no zemes virsas.

Tā tas STĀV rakstīts un tā tam būs būt.

P.S. Jā, nožēlojamie deputā-teļi, Musolīni pat visļaunākajos murgos nebūtu varējis “nomurgot ”, ka viņu tauta pakārs aiz kājām tirgus laukumā. Ja nebūsi kopā ar leģionāriem 16. martā, tad tas tiks “iztulkots” kā atbalsts krievžīdu veiktajam genocīdam pret latviešu tautu.

Par to ir tikai viens sods… ”. ”

Minētais raksts pēc sava satura un formas iziet ārpus Latvijas Republikas Satversmes 100.pantā, 1950.gada 4.novembra Eiropas cilvēku tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pantā un Apvienoto Nāciju Organizācijas 1966. gada 16. decembra Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 19. panta 1. un 2. daļā noteiktajām tiesībām uz savu uzskatu un izteiksmes brīvību, brīvību meklēt, saņemt un izplatīt visu veidu informāciju un idejas, neatkarīgi no robežām mutiski, rakstiski, drukājot, vai mākslinieciskās izpausmes formās, vai arī ar jebkuru citu informācijas līdzekļu palīdzību pēc savas izvēles, jo izplata uzskatus, kas vērsti uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu.

Tādējādi, Linards Grantiņš interneta vidē – tas ir, publiskā telpā, kas pieejama neierobežotam internēta lietotāju skaitam, ievietojot un, publiskojot iepriekš minētā satura rakstu, kas pauž naidu pret krievu un ebreju tautai piederīgajiem, izraisa nacionālo naidu un ir vērsti uz nacionālās nesaticības izraisīšanu, ir veicis darbības, kas apzināti ir vērstas uz nacionālā un etniskā naida un nesaticības izraisīšanu starp latviešu tautas pārstāvjiem un cittautiešiem.

Tādējādi, Linards Grantiņš internēta vidē – tas ir, publiskā telpā, kas pieejama neierobežotam internēta lietotāju skaitam, ievietojot un, publiskojot iepriekš minētā satura rakstu, lai savu viedokli un uzskatus darītu zināmu pēc iespējas plašākam cilvēku lokam, publiski aicināja vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu.

Ar tādām  savām  darbībām         Linards        Grantiņš          izdarīja            noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 78.panta otrajā daļā.

Ar tādām  savām  darbībām         Linards        Grantiņš          izdarīja            noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 81. pantā.

Turklāt Linards Grantiņš apsūdzēts par to, ka viņš izdarīja darbību, kas apzināti vērsta uz nacionālā, etniskā naida un nesaticības izraisīšanu, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, un proti:

2012.gada 28.martā Linards Grantiņš, atrodoties savā dzīvesvietā Brueningheide 98, Minsterē, Vācijā, izmantojot piešķirto IP adresi 188.40.201.162, internēta vietnē www.tautastribunals.eu, kas pieejama publiskai apskatei, apzinoties, ka teksta saturs vērsts uz nacionālā, etniskā naida un nesaticības izraisīšanu, internēta vietnē publicēja rakstu: “Kur palicis SC ar Urbanoviču priekšgalā” ar šādiem izteicieniem:

„ Kārtējo reizi krievžīdu un kangaru partija SC parādīja savu īsto seju.

Foto: Nu neveras mute šo kropli saukt latviskā vārdā

Foto nosaukums: Istorik-žopamorda

25. martā ne Urbanovičs, ne viņa krievu un žīdu banda, nebija manāma pie Brīvības pieminekļa. Protams, ka tas ir likumsakarīgi, slepkavas taču neies likt ziedus uz savu upuru kapiem.

4.maija kliķe šiem slepkavām un viņu sapuvušajiem pēcnācējiem nelikumīgi piešķīra pilsonību.

Kā pateicību par to, šie 270 000 izdzimteņi, ietrieca latviešiem nazi mugurā. Latviešu tautas lielākajā sēru dienā SC neuzskatīja par vajadzīgu pagodināt latviešu tautu ar savu klātbūtni. Tas ir vienkārši pretīgi, bet vēl pretīgāk ir tas, ka tūlīt pēc šī nodevības akta Zatlers, Dombrovskis un Vaidere vēlas vēl aktīvāk “integrēt” šos izdzimteņus. Komuniste Vaidere žvadz, ka esot jāatrod jauns ceļš, kā integrēt šos nelikumīgos kolonistus-okupantus, bet ne ar. vienu zilbi nepiemin, ka Latvijā būtu jāatjauno tiesiskums.

Citu jau arī no šīs komunistiskās noziedznieces nevarējām gaidīt.

Koruptais Zatlers savas krieviskās izcelsmes sievas mudināts nekavējoties paziņoja, ka nu visiem okupantu pēcnācējiem automātiski esot jāpiešķir pilsonība. Ir kļuvis zināms, ka atrodoties Maskavā pie Putina Valdiņa sieva Ļiļa esot spēlējusi galveno „vijoli”. Laikam jau cer, ka pēc Latvijas pievienošanas Krievijai kļūs par Latvijas guberņas gubernatora sievu… .

Dombrovska paziņojums par integrācijas aktivizēšanu ir saprotams, jo viņam putinisti un sorosisti naglo krēslu Briselē.

Dies nedod, ja kaut ko nepareizi pateiks.

Un pareizi jau interneta komentāros raksta: šim poļu pīļģīmim ir uzspļaut uz latviešiem.

Referendumā latvieši parādīja, ka viņi negrib dzīvot kopā ar okupantiem, bet iznireļi ar Dombrovski, Zatleru un Vaideri priekšgalā, šī referenduma jēgu apsviež ar kājām gaisā.

Bet pats galvenais !!!, mēs pārliecinājāmies, ka krievi un žīdi ir zvēri, kuriem nekad nedrīkst ticēt.

Reiz pienāks diena, kad visa pasaules sabiedrība šīs divas tautas pasludinās ārpus likuma. Ko tas nozīmē, paskaidrojumi nav jāsniedz.

Tad notiks tas, kas ir rakstīts „ Jāņa parādīšanās grāmatā ”.”

Minētais raksts pēc sava satura un formas iziet ārpus Latvijas Republikas Satversmes 100.pantā, 1950.gada 4.novembra Eiropas cilvēku tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pantā un Apvienoto Nāciju Organizācijas 1966. gada 16. decembra Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 19. panta 1. un 2. daļā noteiktajām tiesībām uz savu uzskatu un izteiksmes brīvību, brīvību meklēt, saņemt un izplatīt visu veidu informāciju un idejas, neatkarīgi no robežām mutiski, rakstiski, drukājot, vai mākslinieciskās izpausmes formās, vai arī ar jebkuru citu informācijas līdzekļu palīdzību pēc savas izvēles, jo izplata uzskatus kas vērsti uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu.

Tādējādi, Linards Grantiņš interneta vidē – tas ir, publiskā telpā, kas pieejama neierobežotam interneta lietotāju skaitam, ievietojot un publiskojot iepriekš minētā satura rakstu, kas pauž naidu pret krievu un ebreju tautai piederīgajiem, izraisa nacionālo naidu un ir vērsti uz nacionālās nesaticības izraisīšanu, ir veicis darbības kas apzināti ir vērstas uz nacionālā un etniskā naida un nesaticības izraisīšanu starp latviešu tautas pārstāvjiem un cittautiešiem.

Ar tādām savām darbībām Linards Grantiņš izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 78.panta otrajā daļā.

Turklāt Linards Grantiņš apsūdzēts par to, ka viņš izdarīja darbību, kas apzināti vērsta uz nacionālā, etniskā naida un nesaticības izraisīšanu, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, un proti:

2012.gada 6.aprīlī Linards Grantiņš, atrodoties savā dzīvesvietā Brueningheide 98, Minsterē, Vācijā, izmantojot piešķirto IP adresi 188.40.201.162, interneta vietnē www.tautastribunals.eu, kas pieejama publiskai apskatei, apzinoties, ka teksta saturs vērsts uz nacionālā, etniskā naida un nesaticības izraisīšanu, interneta vietnē publicēja rakstu “LRTT atbilde Izraēlas pārstāvei Latvijā” ar šādiem izteicieniem:

“LRTT jautājošā atbilde Izraēlas vēstniecei Hagitai Ben Jākovai LR uz viņas provokatīvi melīgo sūdzību, par radio NABA raidījumu, kuru vadīja R.Klimovičs un L.Inkins.

http://tautastribunals.eu/?z>=9106

Pirmais un pats svarīgākais jautājums izraēlietei Ben Jākovai ir, -vai viņa zina tās īpašības, kuras cilvēku atšķir no primāta?

Ja mums ir zināma vēsture, tad viņas sūdzība par radio NABA attiecīgo raidījumu, kuru vadīja R.K. un L.I. Dimantam un pārējiem, ir absurda kalngals.

Cilvēks ir sevis apzinoša Garīga būtne, kura veidojusies no bezgalīgo dzīvju laikā piedzīvotā (vēstures faktu) uzkrājuma.

Cilvēka uzdevums ir sevi pilnveidot- evolucionēt, ja tas nenotiek, tad lielais LOGOS (DIEVS) to soda, bet ja tad vēl nesaprot, tad šis kroplais veidojums tiek iznīcināts.

Kāds pravietis sacīja: “ Koks, kurš nenes augļus ir jāizrauj ar visām saknēm.

Jūdiem šis brīdinājums bija (HOLOKAUSTS), bet viņi šo Dieva bargo brīdinājumu nav ņēmuši nopietni un turpina strādāt savus noziegumus tālāk.

Tās bija pārdomas par cilvēka būtību, bet tagad atgriezīsimies pie Ben Jākovas absurdās sūdzības.

Var teikt: noziedzniekiem noziedznieku valoda.

Katrs Ben Jākovas teiktais vārds izstaro naidu un melus.

Šodienas pasaulē valda žīdu noziedzīgā “taisnība “.

FOTO: Jā, Ben Jākovas kundze, uz foto redzamais ir Šustina cienīgs pēcnācējs, kurš nogalināja Herbertu Cukuru, kura visa veida izmeklēšanas atzina par nevainīgu. Tātad, šis jūsu “varonis ” ir nekas vairāk, kā slepkava….

Viņi saprot, ja vēsture tiks taisnīgi izskatīta, tad viņiem būs jāatbild par drausmīgajiem noziegumiem, kurus viņi veikuši pret latviešu tautu u.c. To nedrīkst pieļaut, tāpēc jāturpina melot ar vēl lielāku jaudu. Varētu sākt žīdiem atgādināt par viņu asins darbiem jau no Ēģiptes laikiem, bet tad jau nepietiks diena, lai visu to

Iebāzīsim acīs šai sprukstiņkundzei, kura pārstāv “izredzēto tautu , dažas “lietas” no jaunāko laiku vēstures.

Vai latvieši ir kādam uzbrukuši un diktējuši savus noteikumus.

Nav!

Foto: Un šeit, Ben Jākovas kundze, kāds jūsu tautietis priecājās kopa ar nacistiem par Polijas iznīcināšanu.

Toties žīdu zvērības latvieši uz savas ādas ir izbaudījuši prātam neaptveramos apmēros 1940/41 gada žīdu boļševiku noziegumi pret latviešiem cilvēku valodā nav aprakstāmi. Arāja un viņa komandas darbība bija žīdu uzprovocēta. Ja nebūtu žīdu zvērības, tad nebūtu arī “Viktors Arājs”. Zvērīgi un melīgi tika noslepkavots latviešu patriots Herberts Cukurs. Protams, ka noslepkavot viņu vajadzēja bez tiesas, jo tiesiski pierādīt viņa “noziegumus” nebija iespējams. Vienkārši Mosadam vajadzēja iebiedēt pasauli un parādīt savu “varonību”, tāpēc arī tika izvēlēts šis nevainīgais upuris. Pasaulei kļuvis zināms, Ben Jākovas kundze, ka “jūsu” Vīzentals nebija nekāds nometņu moceklis, bet gan kriminālelements, kurš koncentrācijas nometni redzējis tikai bildēs. Jūsu dižais Soross arī ir kriminālelements, kuram ar godīgumu un cilvēcīgumu nav nekas kopīgs. Jūsu valsts arī ir dibināta prettiesiski, slepkavojot un padzenot likumīgos iedzīvotājus. Jūsu tautības pārstāvji ir šodienas Latvijas vislielākie izlaupītāji. Jūsu tautības pārstāvji ir arī vislielākie starpnacionālo  naida kurinātāji, “cienītā” Ben Jākovas kundze. Ar savu melīgi absurdo sūdzību jūs sevi, un līdz ar to savu tautu, parādījāt kā neliešus. Kādu atzinību no citam tautām jūs gribat saņemt, ja nekaunīgi iespļaujat sejā jebkuram, kurš jums labu vēl.

Foto: Šie nav nacistu nogalinātie, Ben Jākovas kundze, bet gan jūsu tautiešu zvērīgi nogalinātie latvieši.           

Nē, Ben Jākovas kundze, jūsu vieta nav starp cilvēkiem, jo JŪS esiet zvērīgam un ļaunāki par zvēriem.

Pienāks diena, Kad Latvijas valdība pieņems LIKUMU, kas aizliegs žīdiem Latvijā “kāju spert” uz tūkstoš gadiem.

Cionisms, tas ir Antikrists, kurš saņems to, kas rakstīts Svētajos rakstos.

Minētais raksts pēc sava satura un formas iziet ārpus Latvijas Republikas Satversmes 100.pantā, 1950.gada 4.novembra Eiropas cilvēku tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pantā un Apvienoto Nāciju Organizācijas 1966. gada 16. decembra Starptautiska pakta par pilsoņu un politiskajam tiesībām 1 . panta 1. un 2. daļā noteiktajām tiesībām uz savu uzskatu un izteiksmes brīvību, brīvību meklēt, saņemt un izplatīt visu veidu informāciju un idejas, neatkarīgi no robežām mutiski, rakstiski, drukājot, vai mākslinieciskās izpausmes formas, vai ari ar jebkuru citu informācijas līdzekļu palīdzību pēc savas izvēles, jo izplata uzskatus, kas vērsti uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu.      

Tādējādi, Linards Grantiņš interneta vidē – tas ir, publiskā telpā, kas pieejama neierobežotam interneta lietotāju skaitam, ievietojot un, publiskojot iepriekš minēta satura rakstu, kas pauž naidu pret krievu un ebreju tautai piederīgajiem, izraisa nacionālo naidu un ir vērsti uz nacionālās nesaticības izraisīšanu, ir veicis darbības, kas apzināti ir vērstas uz nacionālā un etniskā naida un nesaticības izraisīšanu starp latviešu tautas pārstāvjiem un cittautiešiem.

Ar tādām savām darbībām Linards Grantiņš izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 78.panta otrajā daļā.

Turklāt Linards Grantiņš apsūdzēts par to, ka viņš izdarīja darbību, kas apzināti vērsta uz nacionālā, etniskā naida un nesaticības izraisīšanu, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, un par to, ka viņš publiski aicināja vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, kā arī izplatīja šādu aicinājumu saturoša materiālu tādā pašā nolūkā, un proti:

2012.gada 23.jūlijā Linards Grantiņš, atrodoties savā dzīvesvietā Brueningheide 98, Minsterē, Vācijā, izmantojot piešķirto IP adresi 188.40.201.162, interneta vietnē www.tautastribunals.eu, kas pieejama publiskai apskatei, turpinot noziedzīgo nodomu, apzinoties, ka teksta saturs vērsts uz nacionālā, etniskā naida un nesaticības izraisīšanu, un, ka teksta saturs publiski aicina vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, internēta vietnē publicēja rakstu “Parazītiskā prezidenta Bērziņa “gaišredzība” ar šādu tekstu:

“Parazītiskais prezidents: “Tuvākie pāris gadi nesīs neiedomājamas pārmaiņas. ”http://www. tvnet.Iv/zinas/viedokli/429962 prezidents_uvakie_paris_gadi_nesis_neiedomajamas_izmainas

Jā, noziedzniek bērziņ, tuvākie gadi nesīs neiedomājamas pārmaiņas, tev taisnība. Tu un tev līdzīgie tiks arestēti un aizvilkti uz karātavām. Tā ir vienīgā vieta priekš sātaniskajiem komunistu izdzimteņiem.

Pēc HELSINKI- 86(LRTT) http://tautastribunals.eu/?p=9718 paziņojuma, kuru saņēma ES valstis, ir neiedomājami sarosījušies cionistu barveži. Un kā lai neuztrauktos, ja visiem ES deputātiem un drošības struktūrām uz galda „ uzpeldēja ” paziņojums, kuru nav iespējams iesviest papīrkurvī. Pēc šī paziņojuma Vācijas prezidents kulturāli „ iespļāva ” acīs Izraēlas valdošajai kliķei, kura nekavējoties par to ziņoja ASV. Tā rezultātā ASV nekavējoties uz Latviju atsūtīja savu emisāru Klintoni, lai noskaidrotu un pieņemtu „ mērus ” pret „ nelietīgo ” Tribunālu.

4. maija kliķes drošības iestādes nekavējoties A. Borovkova vadībā pieņēma vienbalsīgu lēmu: pielikt PUNKTU LRTT darbībai Ar vecajām metodēm- arestiem un slepkavošanu, šo „problēmu ” vairs atrisināt nevar, jo Tribunāla paziņojums ir uzsācis savu UZVARAS GĀJIENU pasaules vareno (cionistu) noziedzīgajos birokrātijas gaiteņos.

Foto: Izdzimtenis, kurš grib ar varu piespiest draudzēties ar sarkanajiem strēlniekiem (pareizāk būtu saukt viņus par gvardistiem, jo ar strēlniekiem šiem noziedzniekiem nav nekas kopīgs), kuri piedalījās genocīda pret latviešu tautu.

Šajā paziņojumā bija cionistiem nāvi nesoša INDE.

Pirmkārt, šis paziņojums izsita no cionistu „frontes”- Vāciju. Bez šī ekonomiskā giganta cionisti Eiropu un pasauli vairs nevarēs „stūrēt”. Ja H-86 paziņojumā būtu kādi apmelojumi un izdomājumi, tad L. Grantiņš jau nākamajā dienā sēdētu aiz restēm. Bet, kā redzam, tas nav noticis. Toties notiek neiedomājama cionistu pārkārtošanās, jo viņi jūt, ka savas alkatības dzīti, ir stingri pārkāpuši sarkano līniju. Arī noziedznieka v.p. Bērziņa “atklāsme ” ir tiešs rezultāts H-86  paziņojumam un Klintones histēriskajai vizītei Latvijā.

Cionisti nevēlas zaudēt savu varu un ietekmi, tāpēc sāk drudžainu pār organizēšanos.

Pēc loģikas un Tiesiskuma LIKUMA A. Bērziņam ir jābūt pirmajam šo pārkārtojumu upurim, bet komunisti laikam cer atkārtot Atmodas laika triku un atkal palikt pie siles.

LRTT saka: ne, nolādētie komunistiskie izdzimteņi, tauta jūs ar bērziņiem, pabrikiem, vīķēm, peteriem, godmaņiem, borovkoviem, reinikiem, dombrovskiem, kalnietēm un daudziem citiem šīs kliķes kalpiem priekšgalā, aizvilks uz karātavām.

Tas, Bērziņ, ir priekšnosacījums tām lielajām pārmaiņām, par kurām tu runā.

Tā būs tautas gaviļu diena, kas arī būs atskaites punkts JAUNAJAM LAIKMETAM Latvijā.

DIEVS SVĒTĪ LATVIJU!”

Minētais raksts pēc sava satura un formas iziet ārpus Latvijas Republikas Satversmes 100. pantā, 1950. gada 4. novembra Eiropas cilvēku tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pantā un ANO 1966. gada 16. decembra Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 19. panta 1. un 2. daļā noteiktajām tiesībām uz savu uzskatu un izteiksmes brīvību, brīvību meklēt, saņemt un izplatīt visu veidu informāciju un idejas, neatkarīgi no robežām mutiski,

rakstiski, drukājot, vai mākslinieciskās izpausmes formās, vai arī ar jebkuru citu informācijas līdzekļu palīdzību pēc savas izvēles, jo izplata uzskatus, kas publiski aicina vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu.

Tādējādi, Linards Grantiņš interneta vidē – tas ir, publiskā telpā, kas pieejama neierobežotam internēta lietotāju skaitam, ievietojot un publiskojot iepriekš minētā satura rakstus, kas pauž naidu pret krievu un ebreju tautai piederīgajiem, izraisa nacionālo naidu un ir vērsti uz nacionālās nesaticības izraisīšanu, ir veicis darbības, kas apzināti ir vērstas uz nacionālā un etniskā naida un nesaticības izraisīšanu starp latviešu tautas pārstāvjiem un cittautiešiem.

Tādējādi, Linards Grantiņš interneta vidē – tas ir, publiskā telpā, kas pieejama neierobežotam interneta lietotāju skaitam, ievietojot un publiskojot iepriekš minētā satura rakstu, lai savu viedokli un uzskatus darītu zināmu pēc iespējas plašākam cilvēku lokam, publiski aicināja vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas Satversmē  nostiprināto valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu.

Ar tādām savām darbībām Linards Grantiņš izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 78.panta otrajā daļā.

Ar tādām savām darbībām Linards Grantiņš izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 81.pantā.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietas materiālus un uzklausījusi lietas dalībniekus, tiesa atzīst, ka ir taisāms attaisnojošs spriedums.

Tiesa iztiesāšanā, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 465.pantapirmās daļas 2.punktu, pieņēma lēmumu lietu iztiesāt bez apsūdzētā Linarda Grantiņapiedalīšanās (in absentia).

Lēmums tika pieņemts, ņemot vērā to, ka apsūdzētaisdzīvo Vācijā un ilgstoši, proti no 2016.gada novembra nav varējis ierasties uz tiesas sēdi savas saslimšanas dēļ.

2017.gada 27.aprīlī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolēma nozīmēt lietā tiesu medicīnisko ekspertīzi Linarda Grantiņa veselības stāvokļa noteikšanai, kuras veikšanu uzdeva Valsts Tiesu medicīnas ekspertīzes centram, uzdodot ekspertam jautājumus par to vai Linards Grantiņš pašlaik slimo ar kādu smagu slimību un tas liedz viņam piedalīties tiesas sēdē un kāds ir paredzamais ārstēšanās ilgums.

Saskaņā ar Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra 2017.gada 4.decembra eksperta atzinumu komisija secinājusi, ka Linards Grantiņš slimo ar multiplo sklerozi recidivējoši remitējošu norisi, slimība nav izārstējama. Sakarā ar to, ka komisijas rīcībā nav medicīnas dokumenti par Linarda Grantiņa pašreizējo veselības stāvokli nevar pateikt vai viņš var piedalīties tiesas sēdē (lietas 3.sējums 117.-119.lapa).

Lietas izskatīšanas gaitā tiesa guvusi papildus informāciju no Linarda Grantiņa ārstējošiem ārstiem Vācijā par Linarda Grantiņa veselības stāvokli, un tieši, Medicīnas aprūpes centra MVZ Media Vita Munster GmbH hematoloģijas un onkoloģijas prakses dr.med. Stefānija Vībe 2021.gada 6.decembrī informēja tiesu, ka Linards Grantiņš atrodas viņu regulārā ambulatorā aprūpē. Par ceļojumu uz Latviju nevar būt ne runas sakarā ar terapiju un ar to saistītu inficēšanās risku. Iztaujāšana video formātā no medicīniskā viedokļa ir attaisnojama (lietas 3.sējums 222., 227.lapa).

Attālinātā  tiesas sēdē 2022.gada 24.janvārī tika lemts jautājums par papildus medicīniskās ekspertīzes nozīmēšanu Linarda Grantiņa veselības stāvokļa noteikšanai, kuras laikā Linards Grantiņš sniedza tiesai informāciju, ka veselības stāvoklis ir smags, onkoloģijas saslimšana un šobrīd tiek izieta apstarošanas terapija. Ierasties uz tiesas sēdi videokonferences režīmā Vācijas kompetentā iestādē viņam nebūs iespējams. Norādīja, ka viņam nav iebildumu, ka medicīnas dokumenti par pašreizējo veselības stāvokli tiek nosūtīti ekspertīzes veikšanai.

2022.gada 25.janvārī pieņemts lēmums par papildus medicīniskās ekspertīzes nozīmēšanu. 2022.gada 17.februārī Valsts Tiesu medicīnas ekspertīzes centrs lūdza izprasīt informāciju par Linarda Grantiņa saņemto ārstēšanos 2021/2022.gadā Vācijā.

Uz tiesas pieprasījumu sniegt starptautisko palīdzību krimināllietā Vācijas policija Ziemeļreinā-Vestfālenē Minsterē 2022.gada 7.jūnijā paziņoja, ka  apsūdzētais atteicies parakstīt veidlapas par atbrīvošanu no pienākuma neizpaust informāciju (lietas 4.sējums 56.-62.lapa), tādējādi nepiekrītot atbrīvot ārstējošos ārstus no medicīniskās konfidencialitātes, kā to paredz Vācijas likumdošana.

2022.gada 9.decembrī saņemts Valsts Tiesu medicīnas ekspertīzes centra atzinums par ekspertīzes neveikšanu (lietas 4.sējums 104.-106.lapa).

2023.gada 30.janvārī tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 465.pantapirmās daļas 2.punktu pieņēma lēmumu lietu iztiesāt bez apsūdzētā Linarda Grantiņapiedalīšanās (in absentia).

Atbilstoši Krimināllikuma 4.panta ceturtās daļas nosacījumiem ārzemnieki, kuriem nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā un kuri izdarījuši noziedzīgu nodarījumu citas valsts teritorijā vai ārpus jebkuras valsts teritorijas, neatkarīgi no nodarījuma izdarīšanas vietas valsts likumiem saucami pie atbildības saskaņā ar šo likumu Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos, ja par šo nodarījumu tie nav saukti pie kriminālatbildības vai nodoti tiesai citas valsts teritorijā, līdz ar to lietā atzīstama Latvijas jurisdikcija.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 525.panta otro daļu attaisnojoša sprieduma motīvu daļā norāda tiesas noskaidrotos notikuma apstākļus, apsūdzētā attaisnošanas pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina, un motīvus, kāpēc tiesa noraida pierādījumus, ar kuriem pamatota apsūdzība.

Tiesa  atzīst, ka Linarda Grantiņa izdarītajās darbībās nav visas noziedzīgā nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 78.panta otrajā daļā un Krimināllikuma 81.pantā, sastāva pazīmes, proti, nav pierādīta subjektīvā puse, tāpēc atbilstoši Kriminālprocesa likuma 519.panta 1.punktam ir pamats taisīt attaisnojošu spriedumu.

Krimināllikuma 78.panta otrā daļa paredz atbildību par darbību, kas apzināti vērsta uz nacionālā, etniskā vai rasu naida vai nesaticības izraisīšanu, ja tā izdarīta, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu.

Krimināllikuma 81.pants (Krimināllikuma redakcijā līdz 2016.gada 11.maijam) paredz atbildību par publisku aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, kā arī par šādu aicinājumu saturoša materiāla izplatīšanu tādā pašā nolūkā.

Tiesa noskaidroja, ka Linarda Grantiņa izdarītās darbības atbilst pret viņu celtajās apsūdzībās norādītajām darbībām, bet nekonstatē noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi, kas Krimināllikuma 78.panta otrajā daļā un Krimināllikuma 81. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas gadījumā ir tiešs nodoms.

Tiesa atzīst, ka lietā nav konstatējami apstākļi,  kas liecinātu par tieša nodoma esamību Linarda Grantiņam inkriminētajās darbībās.

Kriminālprocess tika uzsākts pēc tam kad Valsts drošības dienests veica interneta vietņu monitoringu. Saskaņā ar Drošības policijas 2012.gada 18.jūnija ziņojumus konstatēts, ka domēna tribunāls.eu reģistrētājs/īpašnieks norādīts Klāvs Grantiņš e-pasts-klavs.grantins@gmx.net. Interneta vietnē www.tautastribunals.eu kā kontaktinformācija norādīta e-pasta adrese l.grantins@hotmail.de, kuru lieto Vācijā dzīvojošais latvietis Linards Grantiņš, dzimis 1950.gada 22.augustā, L.Grantiņš šajā interneta vietnē izvieto savus rakstus, parakstot tos kā “Latvijas Republikas Tautas tribunāla” priekšsēdētājs (lietas 1.sējums 10.lapa).

Lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai norādīts sabiedriskās politikas centra “Providus” pētnieces I.Kronbergas eksperta atzinums (1.sējuma 68-116.lapa), no kura izriet, ka interneta vietnē www.tautastribunals.lv ievietotie raksti “16. marts Krievu un žīdu asinsdarbi nekad netiks piedoti”,  “Kur palicis SC ar Urbanoviču priekšgalā” un “Parazītiskā prezidenta Bērziņa “gaišredzība”, ir vērsti uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu. Raksts  “16. marts Krievu un žīdu asinsdarbi nekad netiks piedoti” autors paudis virkni emocionālus un naidīgus viedokļus attiecībā uz krievu un ebreju tautībām piederīgajiem cilvēkiem, kā arī  un autors publiski pieejamā interneta vietnē aicina plašu lasītāju loku vardarbīgi iznīcināt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu.

Rakstā “Kur palicis SC ar Urbanoviču priekšgalā” autors paudis virkni emocionālus un naidīgus viedokļus attiecībā uz krievu un ebreju tautībām piederīgajiem cilvēkiem. Savu viedokli darījis zināmu plašam cilvēku lokam.

Rakstā “Parazītiskā prezidenta Bērziņa “gaišredzība” autora veiktās darbības vērstas uz nacionālā naida (rasu naida) izraisīšanu, publiskojot tekstu, kas rada naidu starp latviešu un ebreju tautību cilvēkiem, kā arī aicina plašu lasītāju loku vardarbīgi iznīcināt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu.  Raksti vietnē publiskoti ar augstu regularitāti  un lasītājiem nav pamata šaubīties, ka publikāciju autoru nolūki ir pietiekami nopietni un vērā ņemami. Paudis virkni emocionālus un naidīgus viedokļus attiecībā uz krievu un ebreju tautībām piederīgajiem cilvēkiem

Norādīts, ka teksta publiskotājs ir rīkojies pretrunā ar Satversmes 100.pantu, Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pantu, ANO Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 19.panta pirmo otro un trešo daļu un 20.panta otro daļu.

Lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai norādīts Latvijas Republikas tiesībsarga pilnvarotās personas tiesiskās vienlīdzības nodaļas vadītājas Š.Bērziņas eksperta atzinums (1.sējuma 175.-177.lietas lapa), no kura izriet, ka interneta vietnē www.tautastribunals.eu publicētajā rakstā ar nosaukumu “LRTT atbilde Izraēlas pārstāvei Latvijā”  vairākkārt ir pausta informācija, kas ebrejus, jūdus atspoguļo kā kaitējuma avotu, tādus pret kuriem būtu vēršama pretdarbība, līdz ar to var secināt, ka rakstu autori, www.tautastribunals.eu vadība apzinās savas darbības un šīs darbības ir vērstas uz nacionālā, etniskā vai rasu naida vai nesaticības izraisīšanu pret ebreju, jūdu tautības pārstāvjiem.

Atzinumā norādīts, ka minēto rakstu un e-pasta vēstules saturs pēc sava satura un formas iziet ārpus Satversmes 100.pantā, Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pantā un ANO Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 19.panta pirmajā un otrajā noteiktajām tiesībām uz savu uzskatu, izteiksmes brīvību, brīvību meklēt, saņemt un izplatīt visu veidu informāciju un idejas, neatkarīgi no robežām mutiski, rakstiski, drukājot, vai mākslinieciskās izpausmes formās, vai arī ar jebkuru citu informācijas līdzekļu palīdzību pēc savas izvēles.

Lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai norādīts Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzēja, Valsts policijas koledžas lektora, Latvijas Zinātnes padomes eksperta Juridiskās zinātnes nozarē, tiesību zinātņu doktora Ērika Treļa eksperta atzinums (lietas 2.sējums 227.-246.lapa), no kura izriet, ka interneta vietnē www.tautastribunals.lv ievietotie raksti “16. marts Krievu un žīdu asinsdarbi nekad netiks piedoti”,  “Kur palicis SC ar Urbanoviču priekšgalā” ir vērsti uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu pret krievu un ebreju tautības pārstāvjiem un tie izraisa nacionālo naidu un nesaticību. Rakstā “Parazītiskā prezidenta Bērziņa “gaišredzība” ietvertie izteikumi izplata uzskatus, kas publiski aicina vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu.

Tiesa atzīst, ka I.Kronbergas,  Š.Bērziņas un Ē.Treļa atzinumos minētās ziņas nenorāda uz apsūdzētā Linarda Grantiņa tiešu nodomu izdarīt Krimināllikuma 78.panta otrajā daļā un 81.pantā paredzētos noziedzīgos nodarījumus, tādējādi ekspertu atzinumos minētais nav izmantojams Linarda Grantiņa  vainas pamatošanai.

Pārbaudot visus krimināllietas materiālus, tai skaitā ekspertu atzinumus, tiesa nekonstatē, ka Linards Grantiņš apzināti būtu veicis darbības, kas vērstas uz nacionāla, etniska naida vai nesaticības izraisīšanu, vai aicinājis vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu un grozīt valsts iekārtu.

Lēmumos par ekspertīzes noteikšanu tika uzdots noskaidrot juridiskus jautājumus, tas ir, jautājumus, kuru atbildēšanai ir nepieciešamas juridiskās zināšanas, kas ietilpst procesa virzītāja kompetencē un kuru pētīšanu nevar nodot citiem juristiem. Procesa virzītājam pašam ir pienākums izdarīt secinājumus vai personas darbībās ir noziedzīga nodarījuma sastāvs. Arī juridiskajā literatūrā ir norādīts “Eksperts savā atzinumā nedrīkst skart jautājumus, kas prasa zināšanas tiesībās, jo šādi jautājumi ietilpst (..) izmeklētāja, prokurora un tiesas kompetencē.” (A.Liede. Latvijas PSR Kriminālprocess (Vispārīgā daļa) un tiesu pierādījumi, “Zvaigzne ABC”, 2010.gada atkārtotais izdevums, 181.lpp.).

Lēmumā par nodošanu tiesai norādītie ekspertu atzinumi ir vērtējami kā personas, kurai ir augstākā juridiskā izglītība viedoklis.

Tiesa ņem vērā, ka noziedzīgā nodarījuma sastāva konstatēšanai šādās lietās svarīga būs personas subjektīvā attieksme un motivācija, veicot šādas darbības (Latvijas Republikas Augstākās tiesa. Tiesu prakse krimināllietās par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu. Rīga, 2012, 51.lpp).

Tiesa  uzskata, ka Linarda Garntiņa nodoms, ievietojot rakstu ar nosaukumu “16. marts Krievu un žīdu asinsdarbi nekad netiks piedoti”, “Kur palicis SC ar Urbanoviču priekšgalā”, “LRTT atbilde Izraēlas pārstāvei Latvijā” un “Parazītiskā prezidenta Bērziņa “gaišredzība” nebija vērsts uz nacionālā, etniskā naida un nesaticības izraisīšanu vai aicinājums gāzt valsts varu vai grozīt valsts iekārtu.

Tiesas sēdē pārbaudītie un lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai uzskaitītie pierādījumi neliecina par Linarda Grantiņa tiešu nodomu izdarīt darbības, kas paredzētas Krimināllikuma 78.panta otrajā daļā un Krimināllikuma 81.pantā.

Noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 81.pantā (Krimināllikuma redakcijā līdz 2016.gada 11.maijam) veido aktīvas darbības, kas izpaužas: 1) aicinājumā vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu; 2) vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu; 3) vai arī šādus aicinājumus saturoša materiāla izplatīšanā tādā pašā nolūkā.

Nozieguma subjektīvā puse izpaužas tieša nodoma veidā, jo personas darbības tiek izdarītas ar noteiktu mērķi, kuru viņa vēlas sasniegt.

Valsts iekārta ir valsts galveno pazīmju kopums, kas raksturo tās būtību, uzbūvi un darbības principus. Ar valsts iekārtas grozīšanu jāsaprot tās pilnīga vai daļēja izmaiņa, iznīcinot vai radot no jauna valsts varas vai pārvaldes institūcijas, īpašuma formu radikāla izmaiņa, saimniecības sistēmas pārkārtošana u.tml. Ikviena no šīm darbībām veido patstāvīgu nozieguma sastāvu, ja tā tiek izdarīta, pārkāpjot Latvijas Republikas Satversmi. Aicinājumi ir tāda iedarbības forma uz cilvēku apziņu, gribu, viņu uzvedību, kad tieši iedarbojoties uz viņiem, veidojas vēlme veikt noteikta veida mērķtiecīgu darbību. Persona aicinājumu gāzt valsts varu vai grozīt valsts iekārtu izsaka plašākam cilvēku lokam un šādu aicinājumu izplatīšanu var izdarīt ikvienā klausītājiem jeb skatītājiem pieejamā formā un veidā. Aicinājumam jābūt publiskam, kas nozīmē, ka tas izteikts atklāti, cilvēkiem pieejamā un saprotamā veidā, tas ir, citu personu klātbūtnē vai arī tādā veidā, ka arī klāt neesošas personas var ar tiem iepazīties. Vai aicinājums ir publisks, jāizlemj, ievērojot visu apstākļu kopumu – vietu, laiku, situāciju un citus apstākļus, kādos tas izteikts. Aicinājumu gāzt valsts varu vai grozīt valsts iekārtu saturoši materiāli ir brošūras un citādi izdevumi, masu saziņas līdzekļu izdevumi un pārraides, zīmējumi rokrakstā un tehniskā izpildījumā vai citādākā izplatīšanai iespējamā veidā un formā.

Savukārt Krimināllikuma 78.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjektīvā puse izpaužas, tādējādi ka vainīgais apzinās savas darbības kaitīgumu un apzināti to veic.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk arī – ECT) ir atzinusi, ka demokrātiskā sabiedrībā nav pieļaujamas izpausmes formas, kas izplata, atbalsta un attaisno vardarbību, naidu vai neiecietību (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2018. gada 9. maija sprieduma lietā „Stomakhin v. Russia”, iesnieguma Nr. 52273/07, 92. punkts).

Savukārt Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk arī – ANO) Cilvēktiesību komiteja rasu diskriminācijas izskaušanai ir rekomendējusi, ka rasistisku izteikumu kriminalizēšana būtu jāpiemēro tikai attiecībā uz smagiem gadījumiem, kas pierādīti bez saprātīgām šaubām. ANO Cilvēktiesību komitejas, ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas praksē un ECT judikatūrā noteikti vairāki kritēriji izteikumu smaguma izvērtēšanai, proti, Rabatas principi, kuri izmantojami, izlemjot, vai kriminālatbildības piemērošana un noteiktais sods ir samērīgs ar inkriminēto nodarījumu. Atbilstoši šiem principiem, izvērtējot izteikumu smagumu, visupirms ir jāņem vērā sociālais un politiskais konteksts, kādā izteikumi pausti un izplatīti. Ir jāizvērtē izteikumu paudēja statuss sabiedrībā, īpaši izvērtējot šā indivīda ietekmi uz auditoriju, kurai izteikumi domāti. Jāizvērtē izteikumu paudēja nodoms, izteikumu saturs un forma, kā arī izteikumu plašums (ANO Augstā cilvēktiesību komisāra Ziņojuma par ekspertu darba grupām par nacionāla, rasu vai reliģijas naida kurināšanas aizliegumu (Report of the United Nations High Commissioner for Human Rights on the expert workshops on the prohibition of incitement to national, racial or religious hatred, adopted on 11 January 2013) pielikuma 29. punkts, Eiropas Cilvēktiesību tiesas (Lielā palāta) 2015. gada 15. oktobra spriedums lietā „Perincek v. Switzerland”, iesnieguma Nr. 27510/08, tiesu prakses apkopojums „Naida runa un vārda brīvība (tiesu prakse krimināllietās par Krimināllikuma 74. 1 , 78, 150 . pantu”).

ECT ir atzinusi, ka Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pantā garantētā vārda brīvība, kas ir demokrātiskas sabiedrības stūrakmens un pamatnosacījums sabiedrības progresam un katra indivīda pašizaugsmei, aizsargā ne tikai informāciju un idejas, kas tiek pieņemtas vai uzskatītas par neaizskarošām vai pret kurām ir vienaldzīga attieksme, bet arī tādu informāciju un idejas, kas aizvaino, šokē un satricina (Eiropas Cilvēktiesību tiesas (Lielā palāta) 2016. gada 29. marta sprieduma lietā „Bedat v. Switzerland”, iesnieguma Nr. 56925/08, 48. punkts, Lielās palātas 1999. gada 8. jūlija sprieduma lietā „Surek v. Turkey”, iesnieguma Nr. 26682/95, 58. punkts).

Pirmstiesas procesā apsūdzētais Linards Grantiņš iesniedza paša sagatavotas rakstveida liecības (2.sējums 213.-217. lapa) norādot, ka “apsūdzībā norādītie globālā tīmekļa vietnes www.tautastribunals.eu raksti nerada kādu tautu “nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu” pret ebreju un krievu tautām, vai to starpā. Apsūdzībā norādītās izteicienu frāzes ir izrautas no konteksta, lai tādā veidā izceltu it kā Apsūdzības svarīgumu, būtiskumu, taču šīs Apsūdzībā norādītās atsevišķās frāzes, izteicieni nedz atsevišķi, nedz to kopumā nerada pamatu uzskatam, ka kāda no pasaules tautām kopumā tiktu diskriminēta, nonicināta, un nekādā gadījumā šajos rakstos netiek izteikti aicinājumi vērsties pret ebreju un/vai krievu tautām. Rakstu autora personisks viedoklis jeb viņa subjektīva izpratne par pasaules vēsturisko notikumu interpretāciju nav uzskatāma par konkrētu vēršanos vai aicinājumu vērsties pret konkrētām tautām. Apsūdzībā norādīto rakstu pamatā nav konkrēti notikumi vai personiska pieredze konkrētās situācijās – tās ir dziļi personiskas pārdomas, viedoklis par publiski zināmiem vēstures faktiem, kuru uztvere katram indivīdam subjektīvi var atšķirties, un kam nav nekāda sakara ar objektīvu vēstures faktisko atspoguļojumu. Uz to norāda arī šo rakstu nekonkrētums – tajos nav identificējama neviena konkrēta persona, neviens konkrēts notikums. Tas vien, ka rakstu lasītājam varētu rasties privātas, subjektīvas asociācijas ar konkrētām personām, apvienībām, tautām, notikumiem, ir konkrētā rakstu lasītāja subjektīva interpretācija, kas neatspoguļo lietu faktisko – objektīvo stāvokli Turklāt ir jāņem vērā šo Apsūdzībā norādīto rakstu izvilkumu kopējais konteksts – rakstu autora neapmierinātība ar kopējo situāciju Latvijas Republikas ekonomiskās izaugsmes aspektā kopš tās neatkarības atjaunošanas 1990. gada 04. maijā, kas rakstu autora publikācijās izpaužas kā bijušās, esošās Latvijas politiskās elites vispārēja rakstura kritika, neatkarīgi no politiskās apvienības un to politiskajām nostādnēm, rakstu autora personiska nostāja par Latvijā noteiktu pasākumu dienu lietderību, izpausmi u.tml.  No globālā tīmekļa vietnē www.tautastribunals.eu ievietotajiem rakstiem, kas izvilkumu veidā norādīti Apsūdzībā, izriet nevis autora vai autoru grupas personiska nepatika pret kādu konkrētu nāciju vai politisku personāliju, bet gan neapmierinātība ar esošo Latvijas ekonomisko stagnāciju, kas mainoties politiskajai elitei, joprojām nav pietiekami konkurētspējīga, kā sekas atsaucas gan uz Latvijas sabiedrības sociālekonomiskajiem procesiem, gan uz Latvijas sabiedrības attieksmi kopumā pret politisko eliti un tās lēmumiem. Rakstu autora darbi nav aicinājums uz kādas konkrētas nācijas, tautas, sociālas grupas noliegšanu vai to tiesību ierobežošanu, vai vardarbības īstenošanu pret tām. Autors savdabīgi nodod tā darbu lasītājam aicinājumu pašam vērtēt esošos sabiedriski jūtīgos procesus un notikumus Latvijas Republikā, akcentējot politiskās elites rīcības neprofesionalitāti no sabiedriskās uztveres viedokļa. No Apsūdzībā norādītajiem rakstu izvilkumiem nav iespējams konstatēt nedz provocēšanu, nedz citādu rīcību, kas konkrēti vērsta uz nacionālā naida un nesaticības sabiedrībā izraisīšanu. Savukārt vērtējot rakstus kopumā, no tiem skaidri izriet to autora vēršanās pret bijušo un esošo politisko eliti kā tādu – par tās ilgstošo neprofesionālo darbu Latvijas sabiedrības saliedētībā, valsts ekonomiskajā izaugsmē utt., kas apstiprinās arī ar svarīgiem notikumiem Latvijas sabiedrībā, piemēram, tā saukto “lietussargu revolūciju” 2007. gadā, “bruģa revolūciju” jeb 13. janvāra nemieriem 2009. gadā u.c., pēc kuriem pēc būtības politiskā elite nav mainījusi savu rīcību un nav izvērtējusi savas kļūdas.

Par celto apsūdzību pēc Krimināllikuma  81. vai 82. panta norāda, ka šajos apsūdzībā norādīto rakstu izvilkumos nav nevienas norādes vai aicinājuma mainīt, turklāt – vardarbīgā ceļā, esošo valsts varu, iekārtu. Rakstu autora mērķis ir nevis vardarbīgi mainīt esošo, bet izteikt savu esošo neapmierinātību ar kopējo Latvijas situāciju ekonomiskā un politiskā izpausmē Ja, rakstu autors būtu patiešām vēlējies vardarbīgi gāzt esošo Latvijas valsts varu, tad viņš būtu izteicies par to konkrētāk vai aicinājis uz pulcēšanos šī Apsūdzībā norādītā pieņēmuma – mērķa sasniegšanai. Apsūdzībā nav norādīta neviena rakstu autora faktiska darbība, kas atbilstu KL 82. pantā (vai 81. pantā) noteiktajam noziedzīgā nodarījuma juridiskajam sastāvam”.

Tiesa ņem vērā, ka Krimināllikuma 78. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva konstatēšanai svarīga nozīme ir apsūdzētā liecībām, kā arī viņa uzvedībai noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā [..], saistībai ar naidu kurinošām organizācijām (tiesu prakses apkopojums „Tiesu prakse krimināllietās par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu”).

Lai izvērtētu, vai izteikumu smagums ir sasniedzis pakāpi, kas kūda uz naidu un par kuru paredzama kriminālatbildība, tiesas ņem vērā, kādā sociālā vai politiskā kontekstā izteikumi tiek pausti un izplatīti, izteikumu saturu un formu, publiskuma mērogu.

Tiesa konstatē,ka  Linarda Grantiņa rakstiskais izteikums “16. marts Krievu un žīdu asinsdarbi nekad netiks piedoti”, “Kur palicis SC ar Urbanoviču priekšgalā”, “LRTT atbilde Izraēlas pārstāvei Latvijā” un “Parazītiskā prezidenta Bērziņa “gaišredzība” publicēts interneta vietnē www.tautastribunals.eu, kur minētās interneta vietnes galvenā lapa norāda, ka tas ir izveidots kā Latvijas Republikas tautas tribunāls, kā vienīgais saziņas kontakts norādīts l.grantins@hotmail.de. Tiesai nav informācijas par šīs vietnes sekotāju skaitu.

Linards Grantiņš pirmstiesas procesā sniedzis liecības, ka nekādā gadījumā šajos rakstos netiek izteikti aicinājumi vērsties pret ebreju un/vai krievu tautām, bet tas  ir rakstu autora personisks viedoklis jeb viņa subjektīva izpratne par pasaules vēsturisko notikumu interpretāciju un uz to norāda arī šo rakstu nekonkrētums.

Tiesa atzīst, ka raksti “16. marts Krievu un žīdu asinsdarbi nekad netiks piedoti”, “Kur palicis SC ar Urbanoviču priekšgalā”, “LRTT atbilde Izraēlas pārstāvei Latvijā” un “Parazītiskā prezidenta Bērziņa “gaišredzība” ir vispārīgi un nekonkrēti, autora nodoms nav tieši izprotams, rakstos norādītais ir vispārīgs apcerējums par politiskās elites darbībām, sasaistot tos ar vēsturiskiem notikumiem, bet tiesas ieskatā lietas materiāli nepierāda Linarda Grantiņa  tiešu nodomu izdarīt darbības, kas vērstas pret krievu un ebreju tautībām piederīgajiem cilvēkiem vai izraisīt nesaticību.

Ņemot vērā, ka noziedzīgā nodarījuma sastāva konstatēšanai šādās lietās svarīga būs personas subjektīvā attieksme un motivācija, veicot šādas darbības, tiesa konstatē, ka eksperti ekspertīzes izdarīšanai, nav izmantojuši apsūdzētā personas liecības, bet tikai   izvērtējot visus pierādījumus kopumā, ir nosakāma personas subjektīvā attieksme un motivācija.

Publicētajos rakstos apsūdzētais izteicās par valsts varai piederīgajiem, kas sakrīt ar rakstā izklāstīto temata saturu un apsūdzētā sniegtajām liecībām, ka viņš šādi pauda savu sašutumu par Latvijas valsts politisko un ekonomisko attīstību.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir paudusi, ka Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10.pants pieļauj tikai nelielus ierobežojumus politiskām runām un debatēm par sabiedriski svarīgiem jautājumiem. Tiesa arī norādījusi, ka dominējošais varas stāvoklis, ko valdība ieņem valstī, rada nepieciešamību tai būt  piesardzīgai uz krimināltiesiska rakstura līdzekļu lietošanu, it īpaši, ja cita veida līdzekļi ir pieejami, lai atbildētu uz nepamatotiem uzbrukumiem un kritiku no pretiniekiem (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2008.gada 4.novembra sprieduma lietā „Balsytė-Lideikienė v. Lithuania”, iesnieguma Nr. 72596/01, 81.punkts; Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2000.gada 16.marta sprieduma lietā „Özgür Gündem v. Turkey”, iesnieguma Nr. 23144/93, 60.punkts). (L. Grantiņa piebilde: Lūk, šie ir atslēgas vārdi visai apsūdzībai. Pastāvošā 4. maija komunistu banda, izmantojot savu VARAS STĀVOKLI, cenšas iznīcināt jeb kuru PATIESĪBAS izpausmi ! Šai bandai ir jātop tiesātai un sodam izpildītam STARPTAUTISKĀ ARĒNĀ !)

Tiesa atzīst, ka pati par sevi valsts varas kritizēšana, tostarp tās nozākāšana nav atzīstama par nacionālā naida izraisīšanu.

Atbilstoši judikatūrā paustajām tēzēm “lai izlemtu, vai izteikums sasniedz tādu smaguma pakāpi, lai personu varētu saukt pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 78. panta otrās daļas par nacionālā naida vai nesaticības izraisīšanu, tiesai jāizvērtē izteikumu paudēja nodoms, izteikumu saturs un forma, kā arī izteikumu pieejamības plašums, to pieejamības ilgums, sociālais un politiskais konteksts, kādā izteikumi pausti un izplatīti, izteikumu paudēja statuss sabiedrībā, īpaši izvērtējot šīs personas ietekmi uz auditoriju, kurai izteikumi domāti, kā arī personas uzvedība noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā, saistība ar naidu kurinošām organizācijām” Senāta Krimināllietu departaments lēmums lietā  SKK-3/2023.

Izlemjot, vai izteikums sasniedz tādu smaguma pakāpi, lai personu varētu saukt pie kriminālatbildības, ANO eksperti formulējuši kopskaitā sešus faktorus, kurus sauc par Rabatas principiem, proti,  jāvērtē izteikumu paudēja nodoms; izteikumu saturs un forma; izteikumu pieejamības plašums un radītā ietekme; izteikumu sociālais un politiskais konteksts; izteikumu autora statuss sabiedrībā, īpaši šīs personas ietekme uz mērķauditoriju; izteikumu iespējamība – iespējamie riski, ka izteiktie draudi var piepildīties.

Tiesai ir pamats atzīt, ka raksti ir vispārīgi apcerējumi ar sarkastisku stilu, lietojot žargonvārdus, kas norāda uz autora emocionālo attieksmi un viņa rakstveidā pausto viedokli. Apsūdzētā ievietotie raksti un izpratne par tiesiskumu tiesas ieskatā ir atzīstama par specifisku un subjektīvu un norādītās darbības apsūdzētā ieskatā realizē tiesiskuma atjaunošanu valstī.

Ekspertīzes veikšanas laikā  eksperti rakstiem bija konstatējušai vairākus komentārus, proti, rakstam 16. marts Krievu un žīdu asinsdarbi nekad netiks piedoti” 31 komentārs, Kur palicis SC ar Urbanoviču priekšgalā” 16 komentāri, “LRTT atbilde Izraēlas pārstāvei Latvijā” 15 komentāri un “Parazītiskā prezidenta Bērziņa “gaišredzība” 12 komentāri (lietas 1.sējums 120.-145.lapa), kas tiesai liek pamatu uzskatīt, ka ievietotajiem rakstiem nav ļoti plaša publicitāte.

Lietas materiālos nav iebilsts pret faktu, ka  Linards Grantiņš dzīvo Minsterē, Vācijā kurs strādājis par šoferi-tālbraucēju, Linards Grantiņš attiecībā par sevi norādījis, ka nav nevienas Vācijas organizācijas biedrs un nav saistīts ar kādu no Vācijas ekstrēmistu organizācijām par organizāciju “Latvijas Republikas Tautas tribunāls” norādījis, ka tā ir cilvēktiesību organizācija un agrāk tika izmantota, lai aizsargātu cilvēktiesības laika periodā pirms Padomju Savienības sabrukšanas. Organizācijas mērķis ir atlīdzināt par toreiz paveiktajiem noziegumiem un saukt pie atbildības personas, kas pastrādāja šos noziegumus, uzsverot, ka runa galvenokārt ir par filozofiskām idejām un nevis par vardarbības īstenošanu. Organizāciju dibināja Linards Grantiņš un 2012.gadā tajā bija četri biedri. Linards Grantiņš kā aktīvākais biedrs un organizācijas vadītājs veido arī interneta lapu (lietas 1.sējums 51.-53.lapa).

Apsūdzībās norādītajos rakstos ir pamats secināt, ka apsūdzētais krievu un ebreju tautību cilvēkus atspoguļo kā kaitējuma avotu, pret kuriem būtu vērā ņemama pretdarbība, bet tiesa nevar neņemt vērā apsūdzētā norādīto, ka apsūdzētā vēlme ir pateikt, ka latviešu tautu pagātnē, it īpaši 2.pasaules karā, ir noslepkavojuši cilvēki, no kuriem lielākā daļa pēc izcelsmes bija krievi un žīdi, uzsverot, ka ar šiem apzīmējumiem jāsaprot tikai precīzāks toreizējo noziedznieku apraksts, nevis šo tautu noķengāšana mūsdienās.

Līdz ar to tiesai ir pamats uzskatīt, ka apsūdzētā nodoms nav nacionālā vai etniskā naida izraisīšanu, jo rakstā publicētais netiek attiecināts uz visu krievu vai ebreju tautu kopumā, bet savas attieksmes paušana par vēsturiskiem notikumiem, sasaistot to ar šobrīd politiskās un ekonomiskās darbība norisēm.

Bez tam tiesa ņem vērā laika faktoru, ka izteikumi par smagiem vēsturiskiem notikumiem, kas ir notikuši pagājušajā gadsimtā nevar tikt uzskatīti par bīstamiem.

Personas saukšanai pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 81.panta nepieciešams konstatēt noteiktu darbību – aicinājuma publisku izteikšanu. Minētā norma aizliedz jebkāda veida publiskus aicinājumus likvidēt Latvijas Republikas valsts varu.

Sistēmiski interpretējot Krimināllikuma normu kopsakarā ar personas tiesībām uz vārda brīvību, tajā ir paredzēta kriminālatbildība tikai par tādu publisku aicinājumu likvidēt Latvijas Republikas valsts varu, kas rada reālu valsts un sabiedrības interešu apdraudējumu un pamudina uz tādu rīcību, kas reāli ļautu sasniegt aicinājuma mērķi.

 Apsūdzībā norādītajos rakstos “16. marts Krievu un žīdu asinsdarbi nekad netiks piedoti” un “Parazītiskā prezidenta Bērziņa “gaišredzība” nav saskatāmi publiski aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, apsūdzētais nav norādījis ne uz vienu uz publisku aicinājumu gāzt valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu un nav pamats atzīt, ka raksta izteikumi reāli apdraudējuši Latvijas Republikas valstisko neatkarību un demokrātisko valsts iekārtu, apsūdzētā izteiktā neapmierinātību ar kopējo Latvijas situāciju ekonomiskā un politiskā izpausmē nekādā veidā nav attiecināma uz darbībām.

Ekspertes I.Kronbergas eksperta atzinumā attiecībā uz rakstu “16. marts Krievu un žīdu asinsdarbi nekad netiks piedoti” un “Parazītiskā prezidenta Bērziņa “gaišredzība”  norādīts, ka tekstā saskatāmas Krimināllikuma 81.pantā paredzētās noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, atsaucoties uz rakstā norādīto cilvēka grupu (kliķe), norādot uz personību kopību vai grupu, kuras realizē valsts varu Latvijas Republikā (lietas 1.sējums 68.-116.lapa).

Eksperta Ērika Treļa atzinumā (lietas 2.sējums 227.-246.lapa) attiecībā uz rakstā “Parazītiskā prezidenta Bērziņa “gaišredzība” ietvertajiem izteikumiem “Jā, noziedzniek bērziņ, tuvākie gadi nesīs neiedomājamas pārmaiņas, tev taisnība. Tu un tev līdzīgie tiks arestēti un aizvilkti uz karātavām. Tā ir vienīgā vieta priekš sātaniskajiem komunistu izdzimteņiem[…]. LRTT saka: ne, nolādētie komunistiskie izdzimteņi, tauta jūs ar bērziņiem, pabrikiem, vīķēm, peteriem, godmaņiem, borovkoviem, reinikiem, dombrovskiem, kalnietēm un daudziem citiem šīs kliķes kalpiem priekšgalā, aizvilks uz karātavām. Tas, Bērziņ, ir priekšnosacījums tām lielajām pārmaiņām, par kurām tu runā” norādīts, ka tie izplata uzskatus, kas publiski aicina vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu.

Ņemot vērā, ka aicinājumam jābūt publiskam, kas nozīmē, ka tas izteikts atklāti, cilvēkiem pieejamā un saprotamā veidā, līdz ar to minētais nav attiecināms uz Linardam Grantiņam celto apsūdzību, ņemot vērā, ka ne “ 16. marts Krievu un žīdu asinsdarbi nekad netiks piedoti”, ne “Parazītiskā prezidenta Bērziņa “gaišredzība” rakstos nav saprotamā veidā publicēts aicinājums uz valsts varas gāšanu.

Tiesa  uzskata, ka Linarda Grantiņa nodoms, ievietojot rakstu ar nosaukumu “16. marts Krievu un žīdu asinsdarbi nekad netiks piedoti”, Kur palicis SC ar Urbanoviču priekšgalā”, “LRTT atbilde Izraēlas pārstāvei Latvijā” un “Parazītiskā prezidenta Bērziņa “gaišredzība” nebija vērsts uz nacionālā,  naida un nesaticības izraisīšanu vai  aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, jo pierādījumi vērtējot tos kopsakarā ar  apsūdzētā liecībām neliecina par Linarda Grantiņa tiešu nodomu izdarīt darbības, kas paredzētas Krimināllikuma 78.panta otrajā daļā un Krimināllikuma 81.pantā.

Tiesa norāda, ka visas saprātīgās šaubas par personas vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, tādējādi Linards Grantiņš ir attaisnojams pret viņu celtajās apsūdzībās.

Pēc sprieduma stāšanās spēkā iemaksātā drošības nauda 5000 euroapmērā atdodama Linardam Grantiņam (2015.gada 25.augusta maksājuma uzdevums par summu 5000 EUR, maksātājs Agrita Grantiņa).

Galīgā rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem izlemjama saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.pantu. Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka, ka lietiskos pierādījumus, dokumentus, citus izņemtos priekšmetus un vērtības atdod to īpašniekiem vai likumīgajiem valdītājiem, bet, ja tie nav jāatdod īpašniekiem vai likumīgajiem valdītājiem, – realizē vai, ja tiem nav vērtības, – iznīcina. Līdz ar to DVD-R disks pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā glabājams pie krimināllietas materiāliem.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 465.panta pirmās daļas 2.punktu un 519. panta 1.punktu, tiesa

nosprieda:

Linardu Grantiņu, dzimis 1950.gada 21.novembrī, atzīt par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā:

pēc Krimināllikuma 78.panta otrās daļas (2012.gada 14.marts) un attaisnot,

pēc Krimināllikuma 78.panta otrās daļas (2012.gada 28.marts) un attaisnot,

pēc Krimināllikuma 78.panta otrās daļas (2012.gada 6.aprīlis) un attaisnot,

pēc Krimināllikuma 78.panta otrās daļas (2012.gada 23.jūlijs) un attaisnot,

pēc Krimināllikuma 81.panta (2012.gada 14.marts) un attaisnot,

pēc Krimināllikuma 81.panta (2012.gada 23.jūlijs) un attaisnot.

Piemēroto drošības līdzekli – drošības naudu 5000 euro pēc sprieduma spēkā stāšanās atmaksāt Linardam Grantiņam. (2015.gada 25.augusta maksājuma uzdevums par summu 5000 EUR, maksātājs Agrita Grantiņa).

Izdevumus par ekspertīzes veikšanu segt no valsts budžeta līdzekļiem.

Dokumentu – DVD-R disku – pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā – glabāt pie krimināllietas materiāliem.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams.

Pilna sprieduma pieejamības diena ir 2023.gada 22.decembris.

Pilnu spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 10 dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas, iesniedzot apelācijas protestu vai sūdzību Rīgas pilsētas tiesā. Notiesātais var pārsūdzēt spriedumu apelācijas vai kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no dienas, kad saņemta nolēmuma kopija.

Tiesnese                                                                                      A.Moļņika

ŠIS DOKUMENTS IR ELEKTRONISKI PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU