R. Bruners. Pārdomas saistībā ar ceļojumu uz Latviju

R. Bruners. Pārdomas saistībā ar ceļojumu uz Latviju

Kā jau rakstīju iepriekš https://tautastribunals.eu/?p=51959 , biju uzaicināts piedalīties pasākumā Latvijā. Ielūgumu izmantoju, pasākumā ierados, bet rezultāts bija tieši tāds, kā paredzēts. Proti, nekāds.

Biju sagatavojis un publicējis mēdijos “Apspriežamos jautājumus”. Tie bija sagatavoti saistībā ar manu Valsts prezidenta programmu, kuru savukārt biju plaši iztirzājis mēdijos un nosūtījis katram Saeimas deputātam personiski. Biju saņēmis arī dažas atbildes, kas vairāk attiecās uz manu kandidēšanas faktu, nevis uz saturu pēc būtības. Programma ir balstīta uz sabiedrības konceptu, kas tiek īstenots praksē pēdējā laikā, tai ir metodoloģisks pamats un praktiska pielietojuma pieredze.

Cilvēkiem ar valstisku domāšanu varētu būt pietiekošs pamats, lai vismaz izrādītu interesi par jautājumu apspriešanu, saistībā ar situāciju Latvijā. Vai “valstiska domāšana” ir attiecināma uz Latvijas saimniecisko un politisko “eliti”? Droši vien tiktāl, ciktāl tas attiecas uz barošanos no valsts resursiem, bet kaut ko radīt un attīstīt, tie jautājumi, atvainojiet, neattiecas uz mums. Attiecībā uz mani personiski nostāja ir un paliek viena un tā pati – kļūsti par vienu no mums, tad runāsim.

Ja es vēlētos kļūt par vienu no jums, tad to būtu izdarījis jau pirms 30 gadiem, vai pat agrāk komunistu laikos. Pa šo laiku pret mani ir pielietotas gandrīz visas iespējamās nelietības, sākot ar sīkām cūcībām un beidzot ar bībeliska mēroga izdarībām. Mani ir centušies apgānīt un apmelot, pielietojot ebrejisko metodi – uzgāz viņam mēslu spaini, vai viņš būs tīrs pēc tam? Droši vien tam visam bija mani jāiznīcina, jāiemin zemē un jāpazemo tā, lai es nebūtu spējīgs uz nekādu pozitīvu (sabiedrisku) darbību.

Šiem varoņiem tagad ir kauns un ir bail, tie vēlas paslēpties. Par sarunāšanos vispār neiet runa. No manis baidīties nevajag, jūs mani neinteresējiet, esmu to teicis iepriekš, atkārtošu vēlreiz. Kāpēc neinteresējiet? Tāpēc, ka jūs esiet pakalpiņi, tērējams materiāls, ko vienkārši izmet miskastē kad izlietots. Atcerieties vienreiz par visām reizēm – saimnieki nekad neuzņems kalpu savā vidū, neatkarīgi no tā cik miljonus vai pat miljardus kalps ieguvis pakalpojot.

* * *

Rīgā ielidojām 20. augustā vēlu vakarā. Nākamajā dienā ziņās lasīju, ka jūrā pazudis mans bijušais LVU kursa biedrs Aigis Auders. Traģiskā nāve mani smagi pārsteidza, ar paliekošu iespaidu, pastāstīšu kāpēc. No atmodas darbības laikiem, it sevišķi vēlāk, kad sāku strādāt valsts iestādēs, mani mērķtiecīgi izolē no bijušajiem skolas un universitātes biedriem, draugiem, mīlētām sievietēm .. Precīzāk izsakoties, ja attiecīgie cilvēki ar mani kontaktē, tad tas notiek tikai ar uzraugošas iestādes akceptu.

Pēc dabas esmu noslēgts, tāpēc manis izolēšana no sabiedrības bija veiksmīga. Pēdējo 20 gadu laikā man brīvu kontaktu ar cilvēkiem Latvijā nav bijis. Varu tikai minēt un nojaust, kādas leģendas par mani ir sacerētas un mājo cilvēku galvās. Īsumā, man patlaban ir daudz iemeslu, lai mēģinātu atjaunot vai uzņemt jaunus kontaktus ar normāliem cilvēkiem Latvijā. Aigis kā kluss, no sistēmas nomaļus stāvošs cilvēks man bija prātā, varbūt varētu piezvanīt un aprunāties, neiznāca.

Svinīgais pasākums Baltijas ceļa atcerei notika 23. augusta pēcpusdienā Ziemeļblāzmā. Pastāstīšu kādu epizodi, kas raksturo politiskās virtuves domas līmeni. Pasākuma zālē nosēdos aizmugurē pie ejas, kur varēja izstiept kājas. Biju diezgan pārsteigts, kad man blakus nosēdās viens no redzamākajiem ģenerāļiem. Šo cilvēku personiski nepazīstu, varbūt kādreiz senos laikos bijām sarokojušies. Pasākums sākās ar Saeimas priekšsēdētājas uzrunu, kurā viņa, cita starpā, aicināja visus piecelties un kā pirms 30 gadiem sadoties rokās. Tā nu mēs ar ģenerāļa kungu stāvējām sadevušies rokās, bet priekšā burtiski pielēca fotogrāfs, tērpies tādā pašā uzvalciņā kā pārējie VDD puiši, un ņēmās intensīvi fotografēt.

Nedomāju, ka šīs fotogrāfijas ir redzamas kaut kur tīklā, bet ja tomēr ir, lūdzu atsūtiet saiti vai kopiju.

Es sazinos ar daudziem cilvēkiem dažādās valstīs, kuru viedoklis man ir svarīgs. Pēdējā laikā saņemtā reakcija liecina par attieksmes maiņu, kas varētu būt saistīta ar saņemtu jaunu informāciju. Tāpēc es ar pilnu atbildību vēlos apliecināt, ka nepiederu nekādai politiskai ideoloģijai vai partijai, nepiederu nevienas valsts specdienestam, nepiederu nevienai (finanšu) korporācijai, (slepenai) biedrībai, reliģiskai brālībai ..

Manām idejām ir daudz piekritēju, un tādu būs vēl vairāk. Tas nenozīmē, ka cilvēki sekos konkrēti man kā personībai vai līderim. Mana misija ir pievērst cilvēku uzmanību patiesībai, kas pastāv neatkarīgi no mūsu viedokļa par to. Es piedāvāju cilvēkiem apgūt patstāvīgu domāšanu, kas tiem palīdzēs atrast savu vietu mainīgajā pasaulē.

Latvija ir mana dzimtene, tāpēc šeit man ir konkrēta programma https://tautastribunals.eu/?p=49917 . To esmu paredzējis īstenot, kā bruņoto spēku virspavēlnieks, pārņemot kontroli un nodibinot militarizētu tautas pašpārvaldi https://tautastribunals.eu/?p=50828 . Tāpēc pieeja https://tautastribunals.eu/?p=51259 varētu būt tuva arī daža laba ģenerāļa sirdij.

Esmu vienmēr atvērts sarunai, tomēr sarunai klātienē jāsagatavojas. To parasti dara rakstveidā, apmainoties ar viedokļiem, uzdodot jautājumus, noskadrojot pozīcijas, izsakot priekšlikumus .. Ja visa tā rezultātā rodas abpusējas intereses, ir pamats tikties klātienē. Tad saruna būs lietišķa un rezultatīva.

29.10.19

LRTT piebilde:

Šeit par Jūsu pieminēto Aigi…

Levits, tāpat kā Staļins, „novāc“ visus, kuri par viņu zin…