Biedr’ Kalnmeier, būs “jāsēž” ar etapu uz karātavām !

Labdien.

Kā jau minēju kādā no iepriekšējām sērijām, pirmo reizi mūžā esmu saņēmis pozitīvu vēstuli no kādas valsts iestādes. Izrādās KNAB ir palūdzis VID veikt pārbaudes par manā pirmajā iesniegumā minētajiem faktiem. Taču tas attiecināms tikai uz daļu no iesniegumā minētā, kas manā skatījumā ir mazsvarīgākā. Vai tas nozīmē, ka tiesneses pieņemto pretlikumīgo lēmumu, ar kuru viņa faktiski anulē pašas pieņemto spriedumu neviens pārbaudīt negrasās? Atrakstīsies par to otru lietu un šo pieķers klāt kā – mēs tur neko pretlikumīgu nesaskatām? Vai arī – tas nav mūsu kompetencē, jo neviens nevienam naudu šeit nav devis un citu motivāciju mēs nepārbaudīsim? Kā jau esmu teicis iepriekš, man nav pamata neuzticēties KNAB, līdz pirmajai reizei kad viņi man šādu pamatu dos. Patiesībā, rēķinājos ar šādu notikumu gaitu, tādēļ jau kopš paša sākuma sapratu, ka būtu labi kādā mirklī piespēlēt viņiem ko jaunu izpētei. Šajā lietā jau ne pirmo reizi saskaros ar ko līdzīgu. Informācija atnāk brīdī, kad to tieši vajag. Un tā notika arī šoreiz. Pēc sarunas ar kādu pazīstamu juristu nonācām pie secinājuma, ka tas jau nav vienīgais pārkāpums. Un šis jau atkal ir pierādāms un pārbaudāms. Par to tad arī tapa šis iesniegums.

Sakarā ar jauniem faktiem, kuri atklājušies analizējot lietas spriedumu, gribētu papildināt savu 2018. gada 18. aprīļa iesniegumu ar sekojošiem faktiem, kuri, manuprāt, būtiski maina lietas apstākļus un apstiprina manas aizdomas par apzinātu lietas safabricēšanu, gan no tiesneses I. Naruškas, gan tiesas sekretāres, gan izmeklētājas V. Čuprikas, gan prokurores J. Kušakovas, un arī advokāta N. Duļevska puses. Manuprāt ir veikti neskaitāmi dienesta viltojumi, par kuriem atbildība paredzēta Krimināllikuma 327. pantā.

Papildināts ar minēto likuma pantu (un šis kā saprotat nav vienīgais likuma pants, kuru varētu inkriminēt šīm amatpersonām, ir arī smagāki):

327.pants. Dienesta viltojums

(1) Par dokumenta viltošanu vai par viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, apzinoties, ka dokuments ir viltots, ja to izdarījusi valsts amatpersona, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Pirmais acīmredzamais viltojums ir redzams manās it kā 17.10.2014. sniegtajās liecībās, kur cita starpā es esot teicis šādi: „Tad Apsūdzētā palūgusi, lai viņš pieņemtu viņu pie sevis darbā, uz ko viņš atbildējis, ka viņa nevarēs strādāt viņa SIA, jo viņai ir divi mazi bērni, pēc kā viņa palikusi ļoti neapmierināta, un nometusi klausuli.” Nekad neesmu sniedzis šādas liecības, tādēļ tas traktējams, kā dienesta viltojums no inspektores V. Čuprikas puses. Vēl vairāk, pati izmeklētāja sniedzot savas liecības tiesā apgāž šādu apgalvojumu: ‘’Bijis pat izlēmis pieņemt darbā apsūdzēto pie sevis uzņēmumā, maksāt viņai minimālo algu un nodokļus, faktiski tos sedzot no savas kabatas. Par to pateicis arī Apsūdzētajai un viņa likusi ļoti lielas cerības. Taču uzņēmuma finansiālais stāvoklis vēl neesot bijis tik labs, tāpēc atlikušišo (tā oriģinālā) sarunu uz oktobra sākumu. Šādu lēmumu pieņēmis tādēļ, ka zinājis – apsūdzētā no viņa naudu vienkārši tāpat neņems.’’

Manuprāt, visām minētajām amatpersonām bija jāpievērš uzmanība šai fundamentālajai atšķirībai divās liecībās un jānoskaidro tās cēloņi. Vēl dīvaināk šķiet tas, ka tiesa ņēmusi vērā IT KĀ manis teikto, bet nav ņēmusi vērā amatpersonas – manuprāt V. Čuprikas liecināto. Šāda liecību falsifikācija, manuprāt, bija nepieciešama, lai pierādītu apsūdzētās motīvu nogalināt savus bērnus. Jo nekādu citu motīva pierādījumu spriedumā faktiski nav.

Taču arī pati tiesa ir veikusi līdzīgu Dienesta viltojumu. Jo spriedumā tā arī neparādās manis tiesā sniegtās liecības par šo konkrēto gadījumu, lai gan vērsu pastiprinātu tiesas uzmanību uz to. Tam jābūt atspoguļotam tiesas sēdes audioierakstā, kurā sniedzu savas liecības. Ja tas tur neparādās, tad lūdzu veikt sēdes audioieraksta ekspertīzi, jo tas noteikti ir viltojums. Vēl vairāk, liecība uz kuru atsaukusies valsts amatpersona (manuprāt tā ir V. Čuprika), tika rakstīta pašrocīgi un tās oriģinālam jābūt lietas materiālos, taču apzīmogota kopija ir arī manā rīcībā.

Vēl viens acīmredzams viltojums notika pašās sēdes beigās. Manās liecībās (kuras atspoguļotas spriedumā) nav minēts, ka liecinot esmu darījis zināmu tiesai par bērnu tēva Vārds Uzvārds potenciālo saikni ar VP darbinieku Vārds Uzvārds. Tieši pēc šīs manas liecības liecināt taču tika izsaukts bērnu tēvs, kurš arī apstiprināja šo pazīšanos. Arī šim faktam jābūt atspoguļotam tiesas sēdes audioierakstā. Tas vēlreiz norāda un apzinātu un mērķtiecīgu ‘’vēlamā stāsta’’ atspoguļošanu spriedumā un apstiprina arī manā iepriekšējā iesniegumā minēto iespējamību par koruptīvām saitēm šo amatpersonu starpā.