2 responses to “Atvadīsimies arī mēs no L. Pura”

1. 

   balss

   2016. gada 3. December

   Jēzus Kristus bija skaidri paskaidrojis: „Ikviens, kas dzīvo un tic man, dzīvos arī, ja tas mirs.”

   Ko Dievs ir apsolījis, tas piepildīsies: Laimonis Purs (Strazdiņš) augšāmcelsies.

   Bet tagad lai nodreb un aiziet ellē Ivars Godmanis, Aivars Borovkovs, Guntis Indriksons, Aldis Plaudis, Andris Bunka un citi sātaniskie komunisti!

   Laimonis Purs: Patiesība un meli

   22. janvāris 2014 00:02

   Tā saukto “čekas maisu” atvēršanu nobloķēja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 2006. gada 1. novembrī, trešo reizi neparakstot Saeimas pieņemto likumu. Gadi gāja un aizgāja, pietuvojās 2014. gads un jūnijā tos varētu atvērt, bet pašreizējās Saeimas Nacionālās drošības komisija – drošs paliek drošs – jau 2013 gadā pirms Ziemassvētkiem pieņēma lēmumu maisus neatvērt vēl 30 gadus, dokumentu parakstījis komisijas priekšsēdētājs, bijušais valsts prezidents Valdis Zatlers (RF): “Lēmums par termiņa pagarinājumu ir nepieciešamas, lai aizsargātu valsts drošību un demokrātisko valsts iekārtu.”

   Seno romiešu rakstos atradīsim atziņu, ka visnekrietnākie meli – noklusēšana. Tieši tā izrīkojās VVF, viņas paraugam seko V.Z. Tomēr cerību izgaismot maisus iededz nopietnā un skaitliski kuplā nemierošanās par padomju dzīves slepenās ikdienas noklusējumu.

   Būdams tieslietu ministrs Jānis Bordāns publiskā runā brīdināja: “Kamēr netiks noslēgti rēķini ar pagātni, tikmēr nevarēsim pilnvērtīgi skatīties nākotnē. Saskaņa, sadraudzība, sabiedrības attīstība nav iespējama uz melu pamata.” (LA, 18.12.13.). Latvijas TV1 “Sastrēgumstundā” (18.12.13.) 90 proc. nobalsoja par maisu atvēršanu, 10 proc. pret, tātad, ja maisus neatvērs un “Saskaņas centrs” (“SC”) saglabās nostāju par maisu atvēršanu, tad “SC” ilgu tramvajs ar latviešu palīdzību iebrauks mākamajā Saeimā ar skaitlisko vairākumu, vismaz 51 deputāts no simta.

   Kā saprast lēmumā ierakstīto apgalvojumu par neatvērtiem maisiem kā demokrātiskās iekārtas sargiem? Jo mazāk zini, jo lielāka demokrātija, tātad valsti vadīt jāuztic pusanalfabētiem!

   Latvija ir vienīgā Austrumeiropā, kura joprojām slēpj VDK arhīvu, ierobežo tā vēsturisko pētniecību.

   V.Z. parakstītais apgalvojums, ka “termiņa pagarinājums ir nepieciešams, lai aizsargātu valsts drošību” arī ir tukšs apgalvojums. 2006. gadā, kad biju publicējis abas atmiņu grāmatas Aizejot atskaties, kā pirmais lasītājs ar mani kontaktējās ASV pilsonis Arturs Pormals, drosminieks, kas slepus izveda uz Rietumiem 1971. gadā Ed. Berklava uzrakstīto un 17 Latvijas komunistu parakstītu vēstuli. Arturs Pormals meklēja kādu slepkavu, nosauca vārdu un uzvārdu. Diviem man pazīstamiem bija tāds uzvārds, tikai ne gluži neticamā biogrāfija:

   vācu okupācijas gados kā SD virsnieks šis nelietis pabijis V. Arāja slepkavnieciskajā komandā, pēc kara padomju drošības dienests viņu iefiltrējis nacionālo partizānu grupā, tur ar šāvienu pakausī nogalinājis Paulu Pormali, Artura vecāko brāli, un vēl pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados šis slepkava kā čekists dienējis “Stūra mājā”, līdz mīklaini pazudis.

   Mūsu saruna ieilga. Atcerējāmies, kā, tuvojoties Padomju Savienības sabrukuma beigu cēlienam, ieplaisāja arī “Stūra mājas” pamati. Čekas maisus no Rīgas sāka pārvietot uz Saratovu. Par slepeno materiālu aizvešanu atbildīgais čekas arhivārs tikās ar Rietumu pārstāvi Viļakā, iedeva Rīgas un rajonu VDK slepenās telefona grāmatas oriģinālu – vārdi, uzvārdi, adreses… Pārtulkota latviski, tā 90. sākumā publicēta un kļuva pieejama visiem. Bija noticis vēl lielāks “darījums”: pārceļoties uz dzīvi pie Vidusjūras, par apaļu summu kādas valsts specdienestam pārdotas maisu dokumentu kopijas. Bet mēs 20 gadus slēpjam un gribam slēpt vēl 30 gadus!

   – Esmu iekopējis arī savā, – un Pormals uzlika plaukstu uz galda noliktajam klēpjdatoram.

   Pasmaidīju un itin kā sev vaicāju: – Kad mēs atvērsim?

   Viņš neatbildēja, paņēma savu grāmatu, izdarīja ierakstu un pasniedz man:

   “Tev ir jāvar, Tu varēsi, Tev ir jāuzvar.” .

   Tāsdienas mudinošais vēlējums neļauj man mūža 92. gadskārtā klusēt, liek atgriezties laikmetā, kad no rīta līdz vakaram un arī naktīs nepārtraukti klaigāja par zemeslodes vienā sestdaļā uzcelto sociālismu, solīja drīzumā komunisma paradīzi, bet ikdiena… ikdiena bija nepārtraukta masveida izspiedze, kas nekautrējās piecgadīgu jaunuli izprašņāt, vai Ziemassvētku vecītis bijis un atnesis dāvanas. Čekas slepenie ziņotāji bija toreizējās dzīves neatņemama sastāvdaļa, tā teikt, mūsu maize ar garozu. Vēsturnieka Orlando Faidžīsa apjomīgajā grāmatā Čukstētāji par privāto dzīvi Staļina Krievijā lasītāji gūst vispusīgu ieskatu padomju režīma ikdienā, kad “tikpat kā jebkuru pilsoni, lai cik krietns viņš būtu normālos apstākļos, NKVD spiediens ir spējis padarīt par ziņotāju.”

   To apliecināja pat anekdotes: – Dzird, atvieglos laulības šķiršanu. Atbilde: – Ko vēl var atvieglot, ja sievai, kam vīrs apnicis, jāaiziet līdz čekai noziņot, ka vīrs ir politisks ienaidnieks. Dzejnieks un populārā literatūras žurnāla Novij mir atbildīgais redaktors Aleksandrs Tvardovskis jaunībā, ieticis komjaunatnes nomenklatūrā, nepalīdz tēvam un jaunākam brālim, kas atnākuši bada dzīti izlūgties maizes riecienu, bet telefoniski informē miliciju, kur tēvs pārgulēs nakti, lai var arestēt. Jaunākais brālis Ivans Tvardovskis 1988. gadā publicē atmiņas Pārdzīvotā lappuses, neslēpj slavenā vecākā brāļa tik melno traipu. Padomju rakstnieku, Staļina dēvēto “dvēseļu inženieru” izdarības jo plaši atklāj PSRS ideoloģiskais sagrāvējs Aleksandrs Jakovļevs grāmatā Krēsla.

   Ir pienācis brīdis arī mums, Latvijā, ieskatīties pagātnes morālajā netīrībā, nevis atļauties patiesību nosaukt par apmelošanu, bet melus iegrozīt goda krēslā.

   Dzejnieka Ojāra Vācieša dzīvesbiedre dzejniece Ludmila Azarova intervijā Vijai Beinertei iesaukusies: “Savukārt bijušā čekista Laimoņa Pura “atklāsme” vispār ir ārpus veselā saprāta!” (LA,17.09.2008.) Biju atļāvies atmiņu otrā grāmatā Aizejot atskaties vērtēt O. Vācieti ne vien kā dzejnieku, bet arī viņa darbošanos slepenos uzdevumos: 1965. gada aprīlī personīgi iepazinis no Anglijas iebraukušo rakstnieku Gunti Zariņu, dzejnieks kopā ar VDK virsnieku, arī vadošu kultūras darbinieku, Jevgeņiju Vanagu dodas uz Angliju atbildes vizītē, 9. septembrī G. Zariņam, lai piespiestu sadarbībai
   ar VDK, parāda tik kompromitējošus materiālus no rakstnieka viesošanās Rīgā, ka 10. septembrī Guntis Zariņš izdara pašnāvību.

   Par šīs patiesības publikāciju L. Azarovai esmu “bijušais čekists”.

   Mans brīnumaini garais mūžs dod iespēju pasacīt patiesību. Cik jau ir mirušo, kas vairs nevar sevi aizstāvēt? Un cik būs pēc 30 gadiem dzīvo, kam vispār šie maisi interesēs?

   Man bija 7 gadi, kad nomira tēvs. Pat iedomāties nespēju, ka 23 gadu vecumā ģimenē ienāk patēvs, mātei taču jau 50 gadi, mūžs aizvadīts vienatnībā. Pirmajā tikšanās vakarā patēvs izstāstīja:

   Igaunis Osvalds Kelmans. 1. pasaules kara laikā aizklīdis Krievijā, izmācījies par šoferi, apprecējies, sācies 2. pasaules karš, viņa komandēto transporta vienību vācieši aplenkuši, gūsts, kā baltietis palaists uz dzimteni Igauniju, pēc daudziem prombūtnes gadiem Tallinā tikšanās ar māti, radiem. Padomju karaspēkam tuvojoties Tallinai, māte un māsas ģimene nolemj bēgt, viņš pievienojies, motorlaiva laimīgi sasniegusi zviedru zemi. Osvalds Kelmans norīkots darbā kūdras purvā. PSRS pārstāvju aicināts, nolemj atgriezties Padomju Savienībā, soda bataljons, filtrācijas nometne, taču karš jau beidzies, izmitināti Jelgavas rajonā, viensētās, viņš nokļuvis Lielvircavas pagasta Akotos, tur mana māte, rīdziniece, toruden palīdzēja vecaimātei un jaunākai māsai saimniekot.

   Lūk, liktenīga sakritība, un tā igaunis Osvalds Kelmans sēž mūsu dzīvoklī Lāčplēša ielā 75!

   Nepatikai pret pēkšņi uzradušos patēvu pievienojās aizdomas. Ticis kara laikā Zviedrijā, viņš atgriežas bada un staļiniskā terora zemē, pie tam nevis dzimtajā Igaunijā vai Krievijā pie ģimenes! Ģimene esot pazudusi, tātad miruši. Tiek kārtota pases saņemšana, sekos oficiāla laulības reģistrācija.

   No Tallinā dzīvojošās Kelmana māsicas pirmā vēstule, adresēta Lāčplēša ielā 75, nokļūst manās rokās. Igaunisko tekstu nesaprotu, bet klāt pievienota zīmīte krievu valodā: mamma un divi zēni nepacietīgi gaida tēva atgriešanos…

   Divsievība Padomju Savienībā aizliegta ar likumu! Mani iebildumi netiek ņemti vērā. Toties pret mani sākas dīvaini starpgadījumi. 1948. gada martā izsauc uz kara komisariātu, kur ar mani iepazīstas divi drošības dienesta virsnieki – Bronņikovs un Kolosencevs. Ap mani un pret mani notiekošo esmu izpratis, gaidu izšķirošo pārbaudi, un tā notiek septembrī; dzīvoklī esmu viens, kad īsi pirms pusnakts noskan ārdurvju zvans un… ienāk karagadu sirdsdraugs, Jelgavas teātra vijolnieks Valis (Vilis) Lūsis, esot izbēdzis no ieslodzījuma, vajag personu apliecinošu dokumentu… Dzīves teātrī bija sasniegta kulminācija, centos neizkrist no man uzspiestās lomas…

   Hruščova atkušņa gados uzzināju, ka notikusi apspriede, kurā nolemts mani apcietināt kā vācu armijas abvēra spiegu-rezidentu, bet kāds no Maskavas atbraucis priekšnieks kategoriski noraidījis Rīgas čekistu nodomu…

   Neatkarīgā Latvijā cerēju čekas maisos atrast gan Kelmana ziņoto, vēl citus, uzzināt kaut ko vairāk par aizvadītā pusgadsimta izdarībām. Neesmu vienīgais, kas meklē atbildi tālaika norisēm, to meklē dzīvi palikušie vajātie, to meklē arī dažs labs slepenais ziņotājs, kam par tādu bijis jākļūst nejaušas sakritība dēļ.

   Padomju dzīves izspiedzes amorālā netīrumu kaudze ir tik apjomīga, ka to nekad visu nenotīrīs, tomēr vismaz jāpatīra pašlaik pieejamais, saglabātais. Pat rūgta patiesība sargā valsts drošību un demokrātiju, bet melos – īpaši saldos noklusēšanas melos – velti meklēt glābiņu. To apliecina aizvadītajos 20 gados Latvijas ierindošanās Eiropas atpalicējos, to pierādīs nākamie 30 gadi. Slēpt pagātnes amorālos darījumus ir divtik amorāli.

   Publicēts: http://www.delfi.lv/news/comment/comment/laimonis-purs-patiesiba-un-meli.d?id=44060815

   Spilgstākie komentāri:

   Armands Timofejevs
   22.01.2014 11:54

   No čekas maisu satura publicēšanas baidās tikai tie, kuriem ir “iemesls baidīties”!
   Tautai gan vajadzētu zināt savus “varoņus”, vismaz uz katrām vēlēšanām tiem kandidātiem kuri ir “maisos” , papīros arī jāpieraksta, lai nebūtu tālu jāmeklē, ka viņi ir “maisos”! Ja cilvēks nelien ” varas un lemšanas ešelonos”, tad gan nebūtu nekādas speciālas vajadzības, varbūt, pievērst tam pastiprinātu uzmanību, lai gan daudziem tomēr gribētos uzzināt “stukaču” vārdus!

   Visu cieņu!
   22.01.2014 01:19

   Mīļi sveicieni, rakstniek! Biju to nedaudzo skaitā, kuri redzēja Jūsu lugas “Redzēt jūru” izrādi Drāmas teātrī /tagad Nacionālajā/. Nevaru iedomāties, kas tik “noziedzīgs” tajā tika pateikts, bet izrāde no repertuāra tika izsvītrota tūlīt pēc pirmizrādes. Ar ko jūs kompartijai un čekai tā sariebāt? Kāpēc viņi no Jūsu vārdiem tā baidījās?

   Ne-rakstnieks
   22.01.2014 17:04

   Iesaku izlasīt L.Pura atmiņas Aizejot atskaties. Ļoti interesantas! Liekas, ka tās arī internetā var atrast. Tajās ir arī stāsts par Jūsu pieminētās lugas likteni. Arī es to atceros. Biju uz izrādi, uz kuru bija sanākuši arī toreizējie CK resnie dižvīri. Atceros defilējam ideoloģisko sekretāru Imantu Andersonu. Pēc tās izrādes tad arī uzreiz to noņēma no repertuāra.

   naivais pilsonis
   22.01.2014 02:25

   Kādreiz uz rietumiem pārcēlās tāds Imants Lešinskis. Ja viņš ko pateica, tad tie, kuri to uzklausīja to nobēdzināja tālu. Ažiotāžu sacēla Lešinska memuāri. Tomēr tajos nav nosaukts vārdā neviens, kurš reāli vadīja vai pieskatīja sabiedrību. Daži čekisti, kuri jau Lešinska laikā bija pensionējušies vai miruši. Daži režīma atbalstītāji, kuru vārdi un darbi bija zināmi pilnīgi visiem (Arvīds Grigulis). Tagad bieži zinām otru pusi. Tas pats Grigulis bija ar pietiekoši sasmērētu biogrāfiju (ne tie radi). Varēja arī paavdīt mūžu lēģerī. Tāpēc Staļina režīmam nebija grūti salauzt. Ja gribēja publicēties, ieņemt atbildīgus amatus, saņemt naudu, kaut kas bija jādod pretim. Daudzi izvēlējās publicēties, saņemt naudu, amatus. Vai mest ar akmeni? Latviešiem tagad bija Ojārs Vācietis, Bels, Purs, Belsēvica, Ziedonis. Vēl viens otrs, kuru grāmatas var lasīt arī tagad. Absolūtam vairākumam no 100-150 tautām, kuras dzīvoja PSRS, nebija grāmatu, kuras būtu vērts izlasīt. Ir jau iespēja objektīvāk uzzināt novērtētos. Valsts aparāts savējos pabalstīja. Atliek tikai sastādīt to sarakstu, kuriem bija iespēja izbraukt no PSRS. Tur vien būtu ko darboties. Tur jau varētu šķirot. Kuri tūristu grupās, un kuri individuāli vai netūristu grupās. Kuri uz Poliju, bet kuri uz Rietumvāciju vai pat ASV! Bija taču tādi. Tad jau būtu lielāks saraksts- kuri tika pie normāla dzīvokļa Rīgā. Parasti latvieši gaidīja 25 gadus vai dzīvoja vismaz 3 vienā istabā. Bet ne jau visi. Tad vēl būtu tāda kategorija kā Šķēle, kurš ar lidmašīnām veda puķes uz dažādām Krievijas malām. Ekonomiskie noziegumi PSRS bija nopietna lieta un es pēc pirmā puķu pušķa būtu sēdējis garu laiku. Vēl interesanta kategorija ir ļautiņi, kuri kādreiz ir tikuši tiesāti, bet vēlāk tiesu lietas ir pazudušas no visiem arhīviem (Šlesers jau nav vienīgais). Dažam ir uzradies jauns vārds vai pat jauna biogrāfija. Nav īsti skaidrs, kur ierindot visus tos, kuir ieņēma vadošus amatus jebkurā nozarē. Jo viņiem visiem darba pienākumos ietilpa ziņot par saviem padotajiem. Kāda neliela daļa tur bija talanta dēļ. Kaut ko taču gribēja ražot. Liekas gan, ka pēdējā desmitgadē VDK loma kadru izvirzīšanā bija ļoti liela, kas stipri pazemināja kadru kvalitāti un nenāca par labu PSRS dzīvotspējai. Cara laikā ohranka bija apmēram kā čeka un ziņotāju institūts darbojās kādus 100 gadus. Latvijas valsts šo ziņotāju sarakstus tomēr nepublicēja. Kāpēc? Tā vispār ir vēsturnieku neapgūta lappuse, jo tā arī no 1917.g. latviešu valodā nav iznākusi neviena grāmata par ohrankas darbību. Krievijā vēl var saprast, ja pareizas ir baumas, ka Staļins nebija vienīgais ohrankas ziņotājs varas elitē. Un Latvijā? Tas pats iemesls? Specdienesti parasti kļūdas nepiedod. Lešinskis tautai neko nepateica, bet vienalga mira. Ja tie maisi bija kļūda, tad kuru par to atšāva? Pugo izmeta pa logu? Būtu izmetuši ātrāk. Par tām citām valstīm atbildes varētu nebūt tik vienkāršas. Austrumvācijā no sabiedrības izstūma daudzus ietekmīgus cilvēkus. Atmodas seja bija Krista Volfa, kuras literārais talants bija starptautiski atzīts. Rakstnieci pasludināja par ļaunuma iemiesojumu un tā mira atstumtībā. Tā arī neko neuzrakstīja. Kad bija drošs, ka mirusi, atradās citu maisu pārzinātāji, kuri pēkšņi atrada, ka ar čeku sapīta 1950-jos. Tā kā neko vērtīgu nav ziņojusi, vēlāk kontakti ar Stasi apsīkuši. Par mirušu var rakstīt, jo ir iespējas jaunām manipulācijām. Labāk manipulēt pašiem nekā ļaut citiem. Bez latviešiem LPSR dzīvoja apmēram 50% krievvalodīgo. Krievvalodīgajiem ziņot bija goda lieta. Vai tie arī ir maisos? Daudzi aizbrauca. Kuri? ASV izdotā grāmatā New russians ASV vēstnieks, kuram bija iespējas iegūt bagātu materiālu no tiesēim avotiem juku laikos, ir pamatīgi analizējis pārejas laiku. Viņš atzīmē, ka Gorbačova perestroikas laikā tā saucamo SIA veidošanu uzticēja tikai VDK kadriem, kuri izraudzījās cilvēkus no labāko ziņotāju (Stukaču) loka (publicēsim šos vārdus!). Latviski šī grāmata nav tulkota un to pat nepiemin.
   Žulis
   22.01.2014 08:45

   Visu cieņu šī raksta autoram, rakstniekam!
   Čekas maisu jautājums visspilgtāk parāda mūsu pašreizējā režīma būtību.
   Padomju vara Latvijā nav beigusies. Tā ir tikai nomaskējusies, pievācot sev Latvijas brīvvalsts karogu un himnu. Komunisti un čekisti ir tikai pārkrāsojušies, bet ne mainījušies savā būtībā. Tas, lūk, arī ir visu mūsu nedienu cēlonis. Tieši tādēļ mēs esam tur, kur mēs esam. Mēs turpinām kalpot padomju režīmam, kurš pārgājis no pašpasludinātā sociālisma uz kapitālismu. Pa šiem gadiem daļa komunistu un čekistu ir aizgājuši uz viņu sauli, bet to vietā nākuši viņu pēcteči – ar to pašu ‘ attīstītā socialisma laiku” draugu būšanām, alkatību, valsts līdzekļu izšķērdēšanu, liekulību, meliem. Tā tad nu arī ir visa tā “demokrātija”, kuru tik dedzīgi aizstāv Freiberga un Zatlers.

   Piebilde
   22.01.2014 08:46

   ļoti interesants L.Pura raksts.
   Taču…
   Kā stāstīts iepriekš , tad īstie maisi aizvesti uz Maskavu (īsto aģentūru neesot pieņemts nodot), šeit palikuši tikai un vienīgi tādi sīkgariņi ( maisos).

   Atbildēt

   Muh
   22.01.2014 08:56

   Tieši tāpēc jau jāatver, lai paskatītos cik viņi “sīki” un cik “sīkus” amatus ieņem:)

   Viks
   22.01.2014 09:54

   Aizejot atskaties – tā ir grāmata ar literāturvērtību, patiesas vēsturiskas izziņas avots. Otro daļu, diemžēl, vairs nevarēja atrast.Grāmata dod ieskatu laikmeta elpā. Latviešu rakstniecībai vēl būs nepieciešams padomju cilvēka psiholoģiskais portrets. Vajag vairāk kā vienu godīgu autoru Laimoni Puru. Un vajag patiesību. Vācieša dzeju es tāpēc nelasīšu citādi.

   Atbildēt

   Vikam
   22.01.2014 17:11

   Internetā jābūt publicētai visai L.Pura atmiņu grāmatai. Pameklējiet!

   Jānis no mazpilsētas
   22.01.2014 10:25

   Pat tālredzīgie čekas gudrīši 25 gadus atpakaļ nevarēja paredzēt kuru stukaču pēcteči nonāks pie varas. Nebija viņiem nojausmas par kuru tur atstāt kompru. Kad, tavuprāt, radīsies pamats uzskatīt, ka tur atrodas patiesa informācija? Nodevēji, tā pat kā varoņi, katrai tautai ir jāzin. Spriežot pēc sīvās pretestības publicēšanai jāsecina, ka apzinīgo ziņotāju ir bijis stipri vien vairāk nekā sākumā likās. Ja jau tos māc bailes no atbildības tad ,,nopelni,, ir pietiekoši nopietni.

   abet
   22.01.2014 10:14

   Visi tie iebildumi pret maisu atvēršanu ir vienkārši smieklīgi! Tā ir tikai un vienīgi tukša aizbildināšanās!
   Linča tiesa, raganu medības – vai cilvēki, kas to raksta var paskaidrot, kā tas, viņuprāt, dabā izskatītos? Bijušos čekistus un stukačus kārtu pie stabiem, vai kā? Kas tad būtu tie kārēji un linčotāji? Un cik tad čekistu ir pakārti un nolinčoti citās valstīs, kur čekistu saraksti tika nodoti atklātībai?
   Un vēl tā smieklīgā izrunāšanās par “sīkajiem čekas stukacīšiem”, kuri vienīgie esot palikuši šajos maisos, un kuriem tad nu, nabadziņiem, nāktos stipri ciest no nonākšanas atklātībā.
   Ne jau tas ir īstais iemesls maisu slēpšanai! Ir daudz loģiskāks izskaidrojums šai maisu slēpšanai no tautas. Tā ir čekistu un čekas aģentu atrašanās augstos mūsu valsts amatos, tajā skaitā visaugstākos tiesnešu amatos kā Andris Guļāns, Ivars Bičkovičs un vesela rinda citi komunistiskās kalves “juristi” un viņu mafiozā “jaunā maiņa” Jāņa Maizīša personā.

   50s
   22.01.2014 12:19

   Kāpēc sabiedrotie no NATO nedod savu informāciju? Viņiem taču ir VISI KGB un GRU darbinieku un aģentu saraksti Latvijā…

   vietējā
   22.01.2014 13:09

   Izskatās, ka daudzi joprojām ļoti baidās no tiem maisiem. Nezinu par Ulmani, tur vara jau bija priecīga, ka vīrs ar tādu uzvārdu ir komunists, bet pārējie jaunlaiku prezidenti laikam jau pavisam gluži nejauši paši saistīti. VVF nekad nav noliegusi, ka bez sadarbības ar aģentiem nebūtu sadarbības ar latviešu inteliģenci, Zatlera sieva nevarēja strādāt antikvariātā, ja nestučīja, un Bērziņš kā cekas darbonis vadīja arī čekas darbu. Pavisam gluži nejauši Zatleram ir atkal dota iespēja aizlikt kāju priekšā maisu atvēršanai. Piekrītu te komentāros rakstītajam, ja nezināsim mūsu vēsturi, tad turpināsim tēlot mūžīgi apbižotu balti pūkainu tautu. Bīstami arī, ka tie saraksti arī tagad ir pieejami kādam , ja vienam , tad daudziem, ja es daudz lēkāšu, tad, iespējams, pēc 30 gadiem pati sarakstā būšu, ko mani bērni vairs varēs pierādīt?

   Atbildēt

   8

   1

   Ziņo redaktoram!

   .

   ārija
   22.01.2014 13:12

   Tas kas ir tajos”maisos” ir tikai NKVD-ČEKAS aģentūras zemākie čini un, iespējams, jau padzīvojuši “stukači”, kas šobrīd jaudaudzi aizgājuši kā cienījami ļauži pa “skuju taku. Ir apsolūtā taisnība Bordānam, bet ar to viņš tikai apstiprina, ka ir neērts cilvēks.
   Šie dažādu laiku “stukači” sākot no cara ohrankas laikiem nav pat mēģināti noskaidrot un izolēt no varas gaiteņiem šīs personas. Arī Pirmās brīvvalsts laikā. Tad, kad četrdesmitajā gadā ieradās “sarkanie”, viņi kā pēc pavēles tika organizēti jaunās varas struktūrās. Atkārtoju ORGANIZ:ĒTI. Un vai viņi snauda starpkaru laikā? Diez vai!
   Šodien viss atkārtojas. Lai dabojas, kam
   ir iespējas. Kāds arī var snauduļot. līdz izsludinās “iesaukumu”.
   Bet runājot par krievalodīgo iespēju atrašanos šajos maisos ir jāsaka-viņi diez vai tur tādi ir. Vai nu izņēma, ja arī bija vervēti, vai bija kāds cits statuss-brīvprātīgie. Un līdz ar to SC var taurēt par atvēršnu.

   Ir ļoti raksturīgs nosaukums “maisi”. Tātad bija arī citi maisi, ja reiz informācija tika šķirota un likta atsevišķos maisos.

   xl
   22.01.2014 13:25

   Nez, kādēļ pēkšņi citu bijušo padomju bloka valstu peredze savas drūmās pagātnes izvērtēšanā nav izmantojama. nav taču jāizgudro velosipēds! Skaidrs, ka pietrūkst vien POLITISKĀ GRIBA musu vadošajiem lēmējiem, kuri atļaujas neredzēt un neuzklausīt tautas viedokli. Jāvāc paraksti portālā manabalss.lv par maisu atvēršanu iepriekš paredzētajā termiņā un jāizveido pēc citu valstu pieredzes kārtība, kā tos izmantot Latvijas pašattīrīšanās procesā.

   juss
   22.01.2014 13:48

   Kāpēc VVF nevēlējas atvērt čekas maisus ir skaidrs,tāpat ar Zatleru,paši abi zina ko ēduši.Nebūtu arī šaubu par bijušajiem partiju funkcionāriem Lembergu,Brigmani, un daudziem citiem,es pat nerunāju par tādiem kā Gorbunovu.Ir lietas kuras jau ir izņemtas,piemēram par Godmani.Bet ir lietas kuras glabājās Krievijā.Un mums atliek tikai minēt kāda cena ir samaksāta Krievijai,lai viņi neatkātu šo informāciju.Vai tā nav Abrene???Bet krievi šo informāciju vienalga nopludinās sev izdevīgajā brīdi.

   piparjanka
   31.05.2015 12:09

   Bet Godmanis nav sadarbojies ar čeku. Viņu izraidīja no Gracas 1987, gadā no Gracas , par spiegošanu PSRS labā. Vai viņš ir čekas maisos?

   piparjanka
   31.05.2015 12:13

   Prezidentu priekšzīme kā etalons

   Bērnu priekšzīme, uzvedības un darbības etalons ir viņu vecāki. Valstu vadītāji kļūst par visas valsts un tautas reprezentantiem un spēkā uzturēto morālo vērtību etalonu. Ja pieminam Latvijas Valsts un Ministru prezidentu Kārli Ulmani, atmiņās aust viņa vienkāršība, pieticība, darba griba, uzticība un godprātība. Nav neviena no tagadējās valsts varas elites, kas īsā laikā valsts un tautas labā būtu paveicis tik daudz, kas ar tīru sirdsapziņu būtu uzturējis tik labu kontaktu ar tautu. Ja viņam pārmet politisku tuvredzību, tad to var darīt vien tādēļ, ka Kārlis Ulmanis kā godprātības vadīts cilvēks, nevarēja pieņemt domu, ka ir arī tādi staļini, molotovi, ribentropi un hitleri, kuri, jau līgumus slēdzot, domā kā tos pārkāps- cilvēki bez goda un bez sirdsapziņas. Tā Kārlis Ulmanis bija un paliek Latvijas valstsvīru godprātības etalons.
   Ambiciozā Vaira Vīķe- Freiberga ne reizi vien piesauca „Ulmaņa autoritāro režīmu”, tā iesaistīdamās patiesi neatkarīgas Latvijas noķengātāju korī un cerēdama kļūt par „spīdekli”, kas apēnos Ulmaņa slavu. Ko viņa ir atstājusi aiz sevis? Tikai nožēlojamus egoisma uzplaiksnījumus. Atzinusies, ka ir bijusi kontaktos ar triju valstu specdienestiem un cerēdama uz augstāko ANO amatu, viņa bez kaunēšanās pazemoja savu valsti un tautu. Ne reizi neapmeklēja Lestenes brāļu kapus, pat formāli nepasakot paldies latviešu leģionāriem, kuri nosargāja arī viņas iespēju emigrēt. Nkad neatdodama godu nacionālajiem partizāniem, viņa „barojās” ar padomju diversanta Samsona padomiem. „Skriedama” uz slepenu tikšanos ar čekistu Putinu Austrijā, „izlēkdama” pret Baltijas valstu vienoto nostāju, braukdama uz Maskavu svinēt boļševiku uzvaras svētkus, viņa ir radījusi gandrīz nepieskaitāmās iespaidu pati par sevi. Kur tad vēl čekista Drozdova vizīte Rīgā un Krievijas patriarha svētība „latvijiešu” tautai! Tas viss tika darīts ar cerību uz ANO ģenerālsekretāres amatu. Eiropas karaļnamu vizītes nobāl uz šo vērienīgo pasākumu fona. Praktiskā labuma no tā ļoti maz, bet Latvija arī te „labi maksāja” par prezidentes ambīcijām uz augstāko amatu ANO. Tā nu V. V. Freiberga Latvijas vēsturē sevi ir iezīmējusi kā neierobežota egoisma etalonu. Viņa ir kalpojusi pirmkārt sev, nevis Latvijai vai latviešu tautai.

   Prāv. emeritus
   Andrejs Kavacis
   Tālr. 3761256

   1

   0

   Ziņo redaktoram!

   .

   piparjanka
   31.05.2015 12:19

   Patīkamākā prezidente!

   Ausmas Viļkinas raksts„Nenovēl Ulmanim līdzīgu prezidentu” 2007.gada 19maijā laikrakstā „Latvijas Avīze” izraisija nožēlu par tā laika izpratni. Kāpēc tā notiek?
   Vispirms citēju Cienījamās Latvijas Prezidentes teikto: ”Lai nu kā,”sacīja V. Vīķe-Freiberga, „bet es Latvijas tautai nenovēlu tādu nākamo Valsts prezidentu, kurš rīkotos tā vai līdzīgi, kā darīja Kārlis Ulmanis. Viņš atlaida Saeimu, paņēma sev likumdevēja varu un kā Ministru prezidents paturēja arī tiesības izraudzīties un iecelt ministrus. Ulmanis arī atlaida ievēlētos pašvaldību vadītājus un to vietā, līdzīgi kā tagad Vladimirs Putins Krievijā, iecēla gubernatorus. Tiesa, Kārļa Ulmaņa vadītā valsts bija neatkarīga, bet demokrātiska, gan tā nebija.”
   Tālāk raksta autore piemin: „Jo,lūk, tādā parlamentārā republikā kā Latvija Valsts prezidenta pilnvaras ir visai ierobežotas, bet arī ar tām pašām Vīķes-Freibergas kundze ir panākusi ļoti daudz.”
   Rodas jautājums, ko panākusi?
   Tā sauktajos Ulmaņa Laikus, es atļaujos salīdzināt ar šodienu, jo es esmu Kārļa laikā izdienējis Latvijas armiju, pabeidzis Madonas ģimnāziju un izstrādājies tēva sētā. Es uzskatu sevi par pilntiesīgu Latvijas valsts līdzgaitnieku.Piedzīvoju arī „Baigo Gadu” un ar ieročiem rokās cīnijos pret sarkano mēri. Aizvien mazāk paliek to dzīvo liecinieku, kas var salīdzināt tos Ulmaņlaikus ar šodienas laiku pēc 1990. gada. Tāpēc aicinu arī citus dzīvos lieciniekus izteikt savu viedokli, atmiņas.
   Latvijas prezidente!
   Jums ir vesels pulks palīgu, pieejami Valsts arhīva dokumenti, varat vēl aprunāties ar dzīvajiem lieciniekiem. Kur Jums radies tāds naids pret Latvijas dižgariem?
   Pret pirmo valsts valdības vadītāju, prezidentiem Jāni čaksti, Gustavu Zemgali, Albertu Kviesi un citiem dižgariem, pat Andreja Eglīša bērēs Jūs nēsat piedalījusies.
   Es atceros arī to, ka laikrakstā „Jaunā Avīze” Jūs nosaucāt Albertu Kviesi par netīkamāko prezidentu bez jebkāda pamata. Kurš tad no Jūsu priekštečiem ir kaut ko labu padarījis Lavijas valsts labā? Varbūt Augusts Kirhenšteins, Vilis Lācis vai Salamons Šustins?
   Kārlis Ulmanis aiz sevis atstāja plaukstošu labklājības zemi, kas ar savu dzīves labklājības līmeni atradās Eiropas valstu priekšgalā. Mums no ārzemēm brauca strādnieki, jo trūka darba roku Eksports pārsniedza importu. Tagad viss ir otrādi.
   Un to Jūs uzskatat par sasniegumu šodien?
   Jūs pēc sevis atstājāt sagrautu tautsaimniecību, izpārdotu zemi un izmisušu tautu. Jūs savā runā pieminat Satversmi, Latvijas valsts pamatlikumu. Cik savarīgi ir to pildīt!
   Bet kāpēc Jūs to nepildat? Kam Jūs kalpojat?

   Kārlis Zuika,BD
   Ulmaņlaiku līdzgaitnieks.

   100% piekrītam!!!
   24.01.2014 02:25

   Žulis
   22.01.2014 08:45
   Visu cieņu šī raksta autoram, rakstniekam!
   Čekas maisu jautājums visspilgtāk parāda mūsu pašreizējā režīma būtību.
   Padomju vara Latvijā nav beigusies. Tā ir tikai nomaskējusies, pievācot sev Latvijas brīvvalsts karogu un himnu. Komunisti un čekisti ir tikai pārkrāsojušies, bet ne mainījušies savā būtībā. Tas, lūk, arī ir visu mūsu nedienu cēlonis. Tieši tādēļ mēs esam tur, kur mēs esam. Mēs turpinām kalpot padomju režīmam, kurš pārgājis no pašpasludinātā sociālisma uz kapitālismu. Pa šiem gadiem daļa komunistu un čekistu ir aizgājuši uz viņu sauli, bet to vietā nākuši viņu pēcteči – ar to pašu ‘ attīstītā socialisma laiku” draugu būšanām, alkatību, valsts līdzekļu izšķērdēšanu, liekulību, meliem. Tā tad nu arī ir visa tā “demokrātija”, kuru tik dedzīgi aizstāv Freiberga un Zatlers.

   DNS
   29.11.2016 11:08

   Lasu LA un brīnos – kā komunists A.Brigmanis dāsni dala naudu baznīcu torņu remontam, nacionāļu atbalstam u.t.t. Kādus te vēl čekas maisus jāpurina ?! Vēstures muzejā ir pieejami dokumenti atliku likām ! Un aptaujājiet vecos ļaudis – nosauks vārdā visus stukačus un čekistus savā pagastā līdz pēdējam !!!!

2. 

   john

   2016. gada 3. December

   Žīdu lielākie meli.izraelas viltotā vēsture.

   https://youtu.be/YUoDVcx88Kg