Ģenerālprokurora E. Kalnmeiera ārprāta noziegums (nozieguma piesegšana) !

LRTT ievads

Tas, ko jūs šeit lasīsiet, ir kas prātam neaptverams ! Un,- !!! šo prātam neaptveramo ir piesedzis neviens cits kā ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers !!! Un, cik uzkrītoši, ka visā šajā TIESĪBNIEKU bandā, jūs neatradīsiet latvieti !!! Visai šai noziedznieku šaikai ceļš ir bruģēts uz MŪŽA IESLODZĪJUMU !!! Tas ir definējams kā: OKUPANTU GENOCĪDS PRET LATVIEŠU ETNOSU !

Māris Bērziņš

Šajā rakstā pastāstīšu par to, kas tiek un ir ticis izdarīts līdz šim Baložu mazuļu dubultslepkavības lietā. Mana privātā izmeklēšana, kura drīzāk līdzinās cīņai ar vējdzirnavām nu jau piecu gadu garumā, tuvojas loģiskam iznākumam. Jau pavisam drīz uzzināsiet, kas tad patiesībā notika todien Baložos, cikos tas viss notika un kas tieši izraisīja mazo puisēnu pāragro nāvi.

Slepkavība tur patiešām bija, tikai, manuprāt, tā notika tās traģiskās dienas rītā, ģimenes ārsta kabinetā. Un vienīgais cilvēks, kurš par to varētu liecināt – bērnu mamma tika iemesta cietumā – lai neizpļāpājas. Pat uz puisēnu bērēm baidījās aizvest.

Mums ar advokātu Jāni Mucenieku ir izstrādāta sava stratēģija, tādēļ pagaidām vairāk neko komentēt nevaram, lai potenciālajiem vainīgajiem nedotu iespēju mēģināt vēl kaut ko sagrozīt. Taču viens ir pilnīgi skaidrs – bērnu mātei nav nekāda sakara ar puisēnu nāvi. Viņa bija un ir paraug-mamma. Tikai bērniņu diemžēl vairs nav.

Lai šo visu izprastu man bija nepieciešami pieci gadi. Bet nu tas ir noticis. Esmu mierīgs, jo beidzot saprotu, kas tieši tur notika. Taču neesmu un nevaru būt mierīgs par ko citu – ieslodzīta ir nevainīga, divu noslepkavotu mazuļu mamma un īstie vainīgie joprojām ir brīvībā.

Patreiz lietas virzība ir tāda, ka jaunajam advokātam ir pieejami lietas materiāli, kurus viņš, konsultējoties ar mani un aizstāvamo, pēta. Materiāla ir daudz, viltojumu tajā vēl vairāk. Ir radies iespaids, ka vienīgais, kas nav ticis viltots ir KP numurs. Kopumā lietā ‘’sadzejoti’’ ir deviņi sējumi. Un arī tas vēl nav viss materiāls, taču to, kuru noslēpa mēs diez vai ieraudzīsim kādreiz.

Par pierādījumiem runājot. Ir kliedzoši viltojumi, piemēram, dators, kurš ir galvenais pierādījums. Tam nav veikta nekāda ekspertīze. Viss uz ko balstās apsūdzība ir izmeklētājas Veronikas Čuprikas (kura uz to brīdi jau atradās interešu konfliktā, pierādījumu nebija, bet lieta bija jānodod kriminālvajāšanai) apskates protokols! Tieši tā, nepārlasījāties. Ekspertīzes nav bijis. Un pašai Čuprikai nav speciālu zināšanu, sertifikātu un izglītības datortehniskās ekspertīzes veikšanai. Ir pārbaudīts.

Vai bērni patiešām bija miruši ierodoties NMPD mediķiem? Nebija un arī tas ir pierādāms fakts, kurš atrodams lietas materiālos.

Bija epopeja ar žurku indi, kuru viņa tiešām pirms laika bija iegādājusies, jo to palūdza viņas māte laukos. Tie, kuri ir auguši laukos sapratīs, ka nekas ārkārtējs tas nav. Tikai ne Čuprika. Pēc tam, kad neizdevās atrast šo žurku indi, jo tā jau sen kā bija izlietota un iepakojums sadedzināts, ko dara mūsu spīdošās smadzenes? Pierādījumu taču vajag. Aiziet uz veikalu, nopērk vēl vienu iepakojumu (pat krāsas tam sajauc, jo bērnu mamma liecina, ka pirkusi zilu, Čuprika nopērk sarkanu) un pievieno lietas materiāliem kā lietišķo pierādījumu. Vēl ziņojumu par to uzraksta (droši vien, lai saņemtu atpakaļ savus Jūdas grašus). Vēlāk, jau nododot lietu tiesai, piemirstās, kā šis konkrētais pierādījums radies un tiesai ir acīmredzams – māte pirkusi žurku indi, meklējusi par to internetā (atgādinu, ka lietojuma vēsturi, visticamāk, radījusi Čuprika), ir ļoti pretrunīgas pārdevējas liecības, kurās viņa it kā atpazīst māti (vienubrīd saka, ka bijusi veikalā ar abiem bērniem, tad ar vienu, tad vispār viena pati), čeku nav, bet ir videoieraksts no pavisam cita datuma un visticamāk ar citu sievieti, kura tikai attāli līdzīga bērnu mammai. Tiesai šaubas nerodas!

Un tā ir ar visu. Visas telefonu izdrukas ir pa četrām, piecām reizēm pārtaisītas. Un nez kādēļ, visas ir atšķirīgas. Un nez kādēļ, gala versijā viss sakrīt un kļūst pat ticama pasaciņa, kuru tik meistarīgi izgudrojusi Čuprika kopā ar Kušakovu, apsūdzētās aizstāvi un vēl veselu kaudzi dažāda līmeņa ‘’činavnieku’’.

Jautāsiet kāpēc tas viss? Atbilde ir vienkārša. Mēs šeit esam saķērušies ar trešo pelnošāko biznesu pasaulē. Un šis bizness negrib zaudēt savus miljardos mērāmos ienākumus. Kas visticamāk notiktu, Latvijas tirgū noteikti, ja izrādītos, ka puisēni ir miruši no šī biznesa radītajām  ‘’komplikācijām’’.

Mēs ar advokātu šobrīd strādājam, tas ir ļoti laikietilpīgs un arī finanšu resursus prasošs process. Taču esam apņēmības pilni noskaidrot patiesību un to arī panāksim. Latvijas politiķiem un citiem atbildīgajiem sāksim uzticēties tikai tad, kad būs reāli darbi. Pagaidām, viņi tikai gļēvi mūk no jautājumiem. Pat prezidents Levits mūk. Ir fotogrāfijas un liecinieki. Neapšaubāmi, kad būs gatavs gala dokuments, mēs daļu no tā publiskosim, ciktāl tas neskars izmeklēšanas intereses. Lūgsim arī starptautisko palīdzību, jo Latvijā neviens nedz grib, nedz var šo lietu pienācīgi izmeklēt. Tāds galējās impotences līmenis. Ja vēl grib, bet nevar – tas ir ārstējams. Ja negrib un nevar – tad tas jau vairs nav.

Un vēl, Čuprikai, Kevrai, Fjodorovihai, Kušakovai, Naruškai u.c. – par spīdzināšanu nāksies atbildēt Jums visām un ne tikai. Jā, arī tas ir skaidri lasāms lietas materiālos. Ar sieviešu zābaka papēdi pa abu roku apakšdelmiem. Pirmajās divās dienās. Atzīšanos centāties izsist? Neizdevās! Ir taču ekspertīzes slēdziens un jūs visas to zināt.

Vēl tikai piebildīšu, mēs nevēlamies asinis, mēs vēlamies noskaidrot patiesību, atbrīvot netaisni notiesāto un ieslodzīto, un lai vainīgie saņem adekvātus sodus. Šo piecu gadu laikā gan sodāmo skaits pieaudzis ģeometriskā progresijā. Un šī lieta ir ļoti būtiska, ne tikai noslepkavotajiem puisēniem, notiesātajai mammai, man, viņas tuvajiem, bet arī visai valstij kopumā. Mēs bieži dzirdam, ka daži Latvijai ne pārāk lojāli cilvēki sūrojās, ka padomju laikos bija labāk. Atceraties Rogaļeva lietu, kurā ne par ko uz nāvi notiesāja Zigurdu Dreimani? Lai vai kā tur nebūtu, visam nākot gaismā reālus cietumsodus nesaņēma neviens no sistēmas sadistiem un slepkavniekiem. Šis ir izaicinājums un iespēja pierādīt, ka atjaunotās Latvijas tiesiskums ir galvas tiesu pārāks par LPSR šķietamo tiesiskumu. Ja arī šoreiz visi, kas ir pastrādājuši noziegumus šajā (un daudzās citās) lietās izspruks sveikā, tad kā gan mēs varēsim teikt, ka tagad ir labāk, nekā tas bija tolaik ???

Jekaterina Kušakova, labajā stūrī, prokurore

Inta Naruška centrā, tiesnese

Normunds Duļevskis kreisajā stūrī, advokāts

Galvenā varone Veronika Čuprika

03.11.19