Cionistu noziedznieks L. Muciņš L. Grantiņa pētnieks !

Čekas maisu pētnieki paši ir čekisti !

Mg. iur. Linards Muciņš, zvērināts advokāts, doktorants, bijušais Augstākās padomes deputāts, bijušais Saeimas deputāts

2018. gada 20. decembrī LPSR VDK aģentūras kartotēkas daļēji !!!! (LRTT kāpēc tikai daļēji ?)sāka publicēt arhīva tīmekļvietnē^[7], vismaz daļu kartotēku ar vairākiem simtiem kartīšu turpina slēpt, uzskata zinātnieki^[8], 2019. gada maijā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija turpināja diskusiju, vai turpināt publicēt alfabētisko un citas kartotēkas.

L. Grantiņš

Parunāsim par “čekas maisu” vētīšanu, pētīšanu un s e l e k c i o n ē š a n u !

Ne par velti tas notika turpat vai 30 gadu garumā, pat neskatoties uz to, ka svarīgāko dokumentu daļu čekas virsnieks un latviešu slepkava žīds Borovkovs jau bija nogādājis Maskavā un daļu fiziski iznīcinājis. Šajos garajos gados viss tika sakārtots tā, lai varētu manipulēt ar tautu, tā saglabājot savu ietekmi un iznīcināti LATVIEŠU ETNOSU ! Bija arī uzdevums degradēt īstos tautas patriotus. Likvidēt vai noslēpt dokumentus par viņu darbību Padomju laikā. Šajā rakstā es pieminēšu tikai savu(Linarda Grantiņa) gadījumu un to, kurš ar to nodarbojās. Protams, ka manējais nebija vienīgais gadījums, bet darbība attiecās uz visiem disidentiem. Tika selekcionētas- izņemtas un noslēptas ne tikai čekistu un ziņotāju KARTES, bet likvidētas un noslēptas čekas LIETAS par disidentu darbībām. Tās bija pat nevēlamākas par pašu čekistu un stukaču LIETĀM, jo parādīja patriotu nesavtīgo cīņu pret okupācijas režīmu- savas tautas aizstāvēšanu.

Reiz, čekas “pētnieks”- cionistu darbonis un latviešu nīdējs, mans vārda “brālis” Linards Muciņš izsacījās, ka: Liepājas čekas arhīvā ir ļoti bagātīga informācija par Helsinki- 86 grupu,- tātad, tieši par Linardu Grantiņu, kurš bija šīs grupas dibināšanas iniciatoros ! Muciņš apsolīja visu to izpētīt ! Un izpētīja ! Tā izpētīja, ka “elpa aizrāvās” un līdz šai dienai vēl elpa un valoda ir aizrāvusies. Ar entuziasmu ķērās pie šīs LIETAS izpētes, jo cerēja kaut ko negatīvu atrast pret L. Grantiņu, bet lielā pētniecība, pētot šo materiālu, čekas darbinieku L. Muciņu iedzina dziļā depresijā, jo viss lielais materiālu daudzus norādīja uz ko citu, uz nesalauzto Grantiņa GARU pret čekistu spiedienu un draudiem ! Kad provokatora, dižā dekolonizatora A. Gardas “dāma” Liene Apine uzbāzīgi vaicājot gribēja, lai Muciņš apstiprina, ka L. Grantiņš tomēr sadarbojies ar VDK, L. Muciņš pretīgā veidā izsacīja tikai savu pieņēmumu, ka: nu noteikti Grantiņš ir parakstījis kādu dokumentu,  https://tautastribunals.eu/?p=48398 lai varētu izceļot, jo par to viņam esot sacījis kāds vecais disidents !   

DDD: …bet Grantiņam ļāva aizbraukt!

L. Muciņš: …manuprāt, čeka viņu piespieda parakstīt dokumentu par sadarbošanos..

Varam ar garantiju sacīt, ka L. Grantiņa LIETA no Liepājas čekas arhīva ir pazudusi, jo nākotnes paaudzēm nedrīkst tapt zināms, ka bija tādi latvieši, kuri nesalūza žīd- sātanisko čekistu priekšā. Tur arī bija kāds dokuments, kas pierādīja: kā Grantiņš nepakļāvās čekistu spiedienam un neparakstīja viņam “piedāvāto” sadarbības dokumentu. Un tāds dokuments nedrīkst parādīties atklātībā, jo tas cels L. Grantiņa prestižu pretstatā tādiem nodevējiem, kāds ir Linards Muciņš & Co.

Domāju, ka tautai būtu interesanti izlasīt šo milzīgo čekas dokumentu daudzumu, kā apliecina Muciņš, par H- 86 un Linardu Grantiņu. Tā būtu bieza grāmata, kas noderētu kā vēsturisks mācību materiāls par latviešu tautas pretestību okupācijas varai ! Bet, kā sacīju, tas žīd- cionistiem un kolaboracionistiem nav izdevīgi un tāpēc šie dokumenti, iespējams, ka ir iznīcināti, bet L. Muciņš kļuvis par miljonāru un ļoti “cienījamu” vēstures pētnieku.

Cik zināms, tad viņš ir arī apmeklējis Elvīru Pujēnu, kura, neskatoties uz Padomju laika ārprāta LIKUMIEM, aizgādāja H- 86 dokumentus uz Kanādu. Viņš apsolīja pienāt vēlreiz un visu pierakstīt…bet “aizmirsa”, jo E. Pujēnas sacītais par L. Grantiņu un secinājumi par Latvijas šodienu, nebūtu glaimojoši TF versijai par Atmodu. E. Pujenas veiktais bija varoņdarbs, kas ir vērts ne vienu vien TZO, bet, kad tas tika pieprasīts, Māra Zālīte Pujēnas vietā izvēlējās komunistu partordzi Ernu Ošeli... .

Apsveikums Elfrīdai Pujēnai

LRTT. Kurš no šeit pieminētajiem nav 4. maija kliķes kalps ?

Komisijas priekšsēdētājs ir vēsturnieks, vēstures doktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors Kārlis Kangeris.^[5]

Komisijas sastāvā ir 26 kvalificēti zinātnieki un izpētāmajā jomā kompetentas personas, no tiem 14 zinātņu doktori:

1. Dr. hist. Ainārs Bambals, arhīvists
2. Dr. hist. Raimonds Cerūzis, vēsturnieks, Latvijas Universitātes asociētais profesors
3. Mg. psych., Mg. iur. Aldis Daugavvanags, psihologs, bijušais Latvijas Policijas akadēmijas dekāns
4. Dr. philol. Inguna Daukste-Silasproģe, literatūrzinātniece
5. Mg. hist. Bonifācijs Daukšts, vēsturnieks, literāts, Latvijas Republikas diplomāts
6. Mg. hist. Mārtiņš Dātavs, vēsturnieks
7. Dr. hist. Dzintars Ērglis, vēsturnieks
8. Dr. sc. pol. Ivars Ijabs, politologs, Latvijas Universitātes profesors
9. Dr. iur. Kristīne Jarinovska, juriste
10. Dr. hist., Dr. h. c. (LZA) Kārlis Kangeris, vēsturnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors, komisijas priekšsēdētājs
11. Dr. sc. comm. Mārtiņš Kaprāns, sociālās atmiņas pētnieks, Latvijas Republikas kultūras ministres padomnieks
12. Dr. phil. Solveiga Krūmiņa-Konkova, reliģiju pētniece
13. Dr. hist. Uldis Krēsliņš, vēsturnieks, Publiskās atmiņas centra pētnieks
14. Dr. hist. Jānis Ķeruss, vēsturnieks, Latvijas Universitātes docents
15. Dr. iur. Jānis Lazdiņš, jurists, Latvijas Universitātes profesors
16. B. hist. Gatis Liepiņš, arhīvists
17. Mg. hist. Rudīte Meņģelsone, literāte
18. Mg. iur. Linards Muciņš, zvērināts advokāts, doktorants, bijušais Augstākās padomes deputāts, bijušais Saeimas deputāts
19. Mg. sc. comp. Ilmārs Poikāns, datorzinātnieks, informācijas tehnoloģiju pētnieks, pazīstams arī kā hakeris NEO
20. Mg. hist. Marta Starostina, vēsturniece, vēstures doktorante, Latvijas vēstures institūta sekretāre, pētniece, Latvijas Universitātes administrācijas atbalsta projekta vadītāja, Publiskās atmiņas centra pētniece, valdes locekle un izpilddirektore
21. Mg. hist., Mg. art. Ojārs Stepens, vēsturnieks, doktorants, Publiskās atmiņas centra pētnieks
22. Mg. iur. Juris Stukāns, jurists, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieks, Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētājs, doktorants
23. Mg. sc. pol. Didzis Šēnbergs, jurists, politologs, doktorants
24. Dr. hist. Jānis Taurēns, vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors, Publiskās atmiņas centra pētnieks
25. Dr. hist. Gints Zelmenis, arhīvists
26. Mg. hist. Artūrs Žvinklis, vēsturnieks, bijušais Latvijas vēstures institūta pētnieks, Publiskās atmiņas centra pētnieks

Komisijas darbā piesaistīti arī dažādi eksperti:

1. Dr. hist. Ritvars Jansons, vēsturnieks, 12. Saeimas deputāts, bijis komisijas priekšsēdētāja vietnieks vēstures jautājumos
2. Mg. iur., Mg. psych. Aldis Daugavvanags, bijušais Latvijas Policijas akadēmijas dekāns
3. Mg. hist. Edgars Engīzers, 12. Saeimas deputāta palīgs
4. Mg. hist. Gatis Kupše, vēsturnieks
5. Dr. hist. Ilze Jermacāne, vēsturniece
6. Dr. philol. Ieva Kalniņa, literatūrzinātniece
7. Dr. hist. Gatis Krūmiņš, vēsturnieks, Vidzemes augstskolas rektors
8. Dr. hist. Ineta Lipša, vēsturniece
9. Dr. hist. Uldis Neiburgs, vēsturnieks
10. PhD Lilita Zaļkalne, vēsturniece, Stokholmas universitāte, Zviedrijas Karaliste
11. Mg. iur. Linards Muciņš, zvērināts advokāts, doktorants, bijušais Augstākās padomes deputāts, bijušais Saeimas deputāts
12. Dr. hist., Dr. philol. Boriss Sokolovs, vēsturnieks, literatūrzinātnieks, Krievijas Federācija
13. Dr. hist. Arūns Bubnis (Arunas Bubnys), Lietuvas okupācijas un genocīda centra priekšsēdētāja vietnieks
14. PhD Tomass Vegeners Frīs (Thomas Wegener Friis), vēsturnieks, Dienviddānijas Universitātes Vēstures institūta pētnieks, Dānijas Karaliste
15. Dr. hist. Mēlis Maripū (Meelis Maripuu), vēsturnieks, Igaunijas Republika
16. PhD Andreass Hilgers (Andreas Hilger), vēsturnieks, Vācijas Federatīvā Republika
17. PhD Ņikita Petrovs, Memoriāls, vēsturnieks, Krievijas Federācija
18. Mg. hist., Mg. sc. soc. (University College London) Maikls Maknamara (Eoin Micheál McNamara), Tartu universitātes doktorants
19. D. hist. Mārcis Raudis, vēsturnieks, arhīva eksperts
20. Dr. hist. Helmūts Millers-Enbergs (Helmut Müller–Enbergs), vēsturnieks, Stasi pētnieks, Dienviddānijas Universitātes profesors, Upsalas universitātes profesors, Vācijas Federatīvā Republika u.c.

Komisijas darbā iesaistīti arī stipendiāti, kurus nosaka Latvijas Universitātes fonds:

1. Mg. philol. Agija Ābiķe-Kondrāte, literatūrzinātniece, literatūrzinātnes doktorante;
2. Mg. hist. Ineta Didrihsone-Tomaševska, vēsturniece, vēstures doktorante;
3. B. philol. Krista Anna Belševica, literatūrzinātniece, literāte
4. B. hist. Madara Brūnava, vēsturniece;
5. Mg. philol., Mg. iur. Kristīne Rotbaha, literatūrzinātniece, juriste;
6. B. philol. Signe Raudive, literatūrzinātniece;
7. Mg. hist. Agnija Ruhocka, vēsturniece, mākslas zinātnes doktorante;
8. B. art. Signe Irbe, mākslas studente;
9. B. hist. Anastasija Smirnova, vēsturniece u.c.

Likums paredz, ka VDK izpēte veicama līdz 2018.gada 31.maijam^[6].

2018. gada 20. decembrī LPSR VDK aģentūras kartotēkas daļēji sāka publicēt arhīva tīmekļvietnē^[7], vismaz daļu kartotēku ar vairākiem simtiem kartīšu turpino slēpt, uzskata zinātnieki^[8], 2019. gada maijā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija turpināja diskusiju, vai turpināt publicēt alfabētisko un citas kartotēkas.

18.02.20