Labdien !
Tā kā man nav zināms, kā mans iesniegums https://tautastribunals.eu/?p=34317 valsts amatpersonām nokļuva līdz Jums, ilgi domāju, vai turpināt šo tēmu, lai vismaz pasargātu savu ģimeni, jo represijas no valsts amatpersonu puses pret mani turpinās, un no tām cieš arī mana ģimene.
Tomēr, kad atkal cilvēki vēlēs ar cerībām par labāku dzīvi, un taisnība ir tā, ka mēs Latvijā esam ”norakuši” savu bērnu nākotni, un pat tiem, kas ”norok” bērni studē ārzemēs, es tomēr mēģināšu vēlreiz noticēt tam, ka Latvijā ir iespējams ko mainīt uz labo pusi.
Lai būtu skaidrība, tad ne Valsts Prezidents, ne arī Tiesībsargs uz tiesu sistēmas problēmām nereaģēja un neuzskatīja par vajadzīgu man pat personīgi atbildēt, lai gan Valsts Prezidentam doto zvērestu joprojām neesmu lauzusi, un vienmēr centusies būt godīga, atbildīga, objektīva.
Saeimas deputāti, izņemot dažus, pat necentās un necenšas iedziļināties tiesu sistēmas problēmās, un kāds bija patiesais iemesls, un kam es traucēju ar savām ambīcijām un drosmi pateikt par notiekošo tiesu sistēmā.
Droši vien DP kontrolē katru Jūsu soli, arī manu, bet es jau sen jūtos kā Staļina režīmā, tikai viss tiek piekopts ar smalkākām metodēm.
Cilvēki, īpaši zinoši šai valstij nav vajadzīgi.
Nesen kāda psiholoģe teica, ka Latvijas cilvēkiem pietrūkst ambīciju, un apmēram vēl tā, ka vecāki bērniem māca labāk klusēt, neizteikt viedokli un pakļauties visam, ko liek ietekmīgākie, līdz ar ko valstij nav attīstības. Bet ko deva manas ambīcijas 2004.gadā, kad kandidēju uz Liepājas tiesas priekšsēdētāja amatu, kur atklāts konkurss nebija izsludināts, bet daudziem tiesas priekšsēdētājiem bija beidzies termiņš, bet divi kandidāti uz vienu vietu bija tikai Liepājas tiesai, jo man bija drosme. Ar ko beidzās, kad kandidēju- iesniedzu iesniegumu uz Kurzemes apgabaltiesu, kad tikmēr pa kluso jau apstiprināja citu kandidātu, kādas tur tikai notika manipulācijas ar punktu skaitīšanu utt., lai es tur netiktu, jo es ar savu atklātumu tur nebiju vēlama.
Ko man deva manas ambīcijas, kad norādīju uz tiesu sistēmas, lietu izskatīšanas problēmām un tiesu praksi, kur pa lielam neiedziļinās, neskaita cilvēkiem piedzītos santīmus, attiecas nihilistiski pret tiesību normām, cilvēktiesībām tiesību principiem, starptautiskām tiesību normām, kuras paši ir akceptējuši utt.
Tas viss beidzās ar represijām, apmelošanu, viltojumu,(faktu sagrozītu dokumentu sastādīšanu), presē izsludinātiem meliem utt.
Līdz iestāšanās Eiropas Savienībā mums bija pastiprinātas apmācības, kuras apmeklēja tikai daļa tiesnešu. Tur pasniedza labas lietas un bija cerība, ka senie demokrātijas principi tiks iedzīvināti arī Latvijā, bet tā nav noticis – viss ir aizmirsts un ‘’sagriezts ar kājām gaisā”, demokrātija ir pārprasta un ”gavilē” tiesiskais nihilisms, interpretējot tiesību normas kā patīk vai kā vajag.
Atzīstu, ka es kā jurists, īpaši sava darba pirmsākumos, esmu pieļāvusi arī kļūdas, bet tas ir tāpēc, ka iespējamo zināšanu trūkuma dēļ, pakļāvos augstāku amatpersonu ietekmei un ieteikumiem, bet, kad sāku justies droši par to, ko daru un saku, mani neviens nespēja ietekmēt.
Es smējos, ka mani nevar saliekt, bet tikai salauzt, tad laikam manu veselību ir salauzuši.
Lai gan padomju laikā iegūto izglītību pielīdzināja maģistra grādam, es tomēr 2003.gadā papildus ieguvu maģistra grādu tiesību zinātnēs, kā arī cik vien iespējams papildus apmeklēju visas tiesnešu apmācības, kas manā CV ir uzskaitītas uz vairākām lapām. Arī tas man nedeva ceļu karjerai, jo uz priekšu ātrāk tika tiesneši, kuriem pat nav maģistra grāds un ar mazāku praksi, jo galvenais ir ‘’savējo izbīdīšanas princips”. Šajā laikā iegūts maģistra grāds pat nebija daļai Augstākās tiesas tiesnešu, viņi bija ar mazāku profesionālo stāžu, viņiem nerosināja disciplinārlietas, lai gan starptautiskajās tiesās viņu dēl zaudētas daudzas prāvas un viņu ‘’smagsvars” bija noteicošais visās komisijās, kā arī viņu attieksme un politika ir noteicošā tiesu sistēmas sakārtošanā, bet mani kā zemākās instances tiesneša sniegtie ierosinājumi tika ignorēti, pat izsmieti.
FOTO: Vai tad šīs kreatūras(Dz. Rasnačs) žesti un mīmika nerunā skaidrāk par vārdiem ?
Kad Augstākās tiesas tiesnesim A.Guļānam Saeimas juridiskajā komisija jautāju, ko es tādu esmu izdarījusi, ka jāatceļ no amata, tad viņš atbildēja apmēram tā- ka es dezorganizējot visu tiesu sistēmu.
Es pēdējos gadus, redzot to stulbumu, melus, izlikšanos par taisnīgu tiesu utt., vienkārši tiesnešu e vidē, sapulcēs semināros teicu, ko domāju par notiekošo, un, ka ir iespējas to darīt citādāk – labāk, tā, lai, tiesa ievērotu cilvēktiesības un tiesību principus.
Es domāju, ka to var sakārtot ar likuma izmaiņām, daļu tiesu augstāko amatpersonu nomaiņu, bet tiesu sistēma pat no iekšienes vairs nav spējīga to izdarīt, tādēļ arī vairākkārtīgi kandidēju uz Saeimu.
Uzskatu, ka tiesas sistēmas lejupslīde sākās ar 1998.gadu, kad par Tieslietu ministru kļuva Dz.Rasnačs, bet tad vēl tiesneši tiesnešu konferencē, viņam uzstājoties, spēja sist kājas pret zemi, plaudēt, lai to pārtrauktu.
Kad jau sapratu, ka disciplinārlietas tiek organizētas speciāli, centos izteikties presē, bet presi neielaida sēdēs, lai gan es to vēlējos un tā bija vienīgā iespēja parādīt patiesību, mani nāca aizstāvēt vienas arodbiedrības līderis, to arī neielaida, tad es gāju ar diktofonu, atklāti to uzliekot uz galda, bet jautājumu nebija un sodīja.
Kad lēma par manis atcelšanu par divām lietām, trīs reizes aicināja mani paņemt līdzi somu, baidoties, ka tur ir diktofons, presi neielaida, lai gan es pati to lūdzu, jo atklātība par notiekošo man ir vienīgā iespēja aizstāvēties.
Lai mani atceltu no amata, ierosinātās disciplinārlietas samainīja vietām – pirmo,- ko bija ierosinājis Liepājas tiesas priekšsēdētājs I. Jaunģelže par to, ka es strīdīgā lietā, kura kā man teica, tika speciāli piesūtīta no Rīgas un nokļuva pie manis bez reģistrācijas Liepājas tiesā, – es sevi atstatīju ar lēmumu no lietas izskatīšanas, par ko arī Saeima mani atcēla no amata, jo samainīja ar Tieslietu ministra Dz. Rasnača ierosināto par to, ka es neesmu sevi atstatījusi no lietas izskatīšanas, skatot māju apsaimniekotāja lietas, lai gan noraidījums nebija pieteikts. Tas tāpēc, ka no Dz. Rasnača ierosinātās disciplinārlietas varēja ”izspiest” tikai brīdinājumu, lai gan Dz. Rasnačs pats presē bija pateicis, ka disciplinārsodītiem tiesnešiem nevajag skatīt ļoti strīdīgas lietas.
Pieteicu pie ministra vizīti vismaz piecas reizes, bet nepieņēma, laikam baidījās no diktofona(joks). Tas, ka mani jāatceļ no amata jau bija nolemts iepriekš un nelīdzēja pat advokāts, jo manus iesniegtos dokumentus nepieņēma, nevērtēja un daži no komisijas locekļiem par manu nopietno attieksmi pat smīkņāja.
FOTO: Cik gan nožēlojams ir šīs “zemes tārps(deģenerāts)”, kurš pats sevi nolēmis karātavām !
Tai pat laikā, kad tiesnesis A. Lapiņš kādu laiku atpakaļ atstatījās no vairākām lietām ar vienīgo motivāciju, ka nav laika tās skatīt, priekšsēdētājs I. Jaunģelže disciplinārlietas neierosināja, un, kad veselības problēmu dēļ divas stundas atprasījos un A. Lapiņam bija mani jāatvieto, tad A. Lapiņš, domājams I. Jaunģelžes uzdevumā rakstīja sūdzību, ka es nolaidīgi esmu atstājusi darbu.
Eiropas rekomendācijas, ka tiesnešiem jāļauj pierādīt sava nevainība ar visiem iespējamiem pierādījumiem, Latvijā nedarbojas. Ir tikai meli, meli…un izlikšanās, ka te darbojas demokrātijas principi un starptautiskās tiesību normas.
Tas pats notiek lielā daļā, skatot lietas tiesā. Māju apsaimniekotāji rakstīja daudzas sūdzības, jo es iedziļinājos lietu būtībā viņu prasībās, un man bija gan noraidoši un liela daļa daļēji apmierināti spriedumi, kaut arī atbildētāji nebija snieguši paskaidrojumus un nepiedalījās tiesas sēdēs. Es redzēju kā daži māju apsaimniekotāji raksta formālas prasības par parādu, kuru esamība nav pierādīta. Sūdzības rakstīja arī tie, kam sveši tiesiskie līdzekļi un kuri pieķerti blēdībās. Tā, disciplinārlietā, kurā man samazināja algu par 10% un sodīja pat darba nespējas laikā, es biju uzrakstījusi blakus lēmumu, lai pārbauda izdotās pilnvaras tiesiskumu, kur tika pārstāvēta persona, kura nespēj izteikt viedokli, bija pārdots tās īpašums pašai pilnvarotai personai, bet es atkal ”iebāzu savu degunu” kur nav vēlams… Uzaicināju pat prokuroru, cerot, ka tas uzsāks pārbaudi, bet tai vietā prokurors izrīkojās pretēji, deklarējot, ka viss ir tiesiski.
Nevis es aizskāru personas cilvēktiesības, bet centos tās aizstāvēt, jo persona bija invalīds un nespēja izteikt savu viedokli ne mutiski, ne rakstiski, ne ar konkludentām darbībām (https://lv.wikipedia.org/wiki/Gribas_izteikums) , tad kā viņa varēja izdot pilnvaru ?!
Saeimas Juridiskā komisijā I. Jauģelže apgalvoja, ka es pārkāpu šajā gadījumā cilvēktiesības, bet es nepielaidu personu uz apšaubāmas pilnvaras pamata, un konkrētā laulības šķiršanas lietā, saskaņā ar likumu bija jāpiedalās pašai personai, un viņa beigās atnāca, tikai nespēja izteikt viedokli. Tās ir pēdējās disciplinārlietas un tikpat absurdi safabricētas ir arī iepriekšējās, bet tajās esošos pierādījumus visas komisijas ignorēja, jo mani bija jāsoda pēc iespējas vairāk par uzdrīkstēšanos, viedokļa izteikšanu, ierosinājumiem, kas nav ērti tiesu sistēmā iesēdušās amatpersonām ar lielāku varu nekā pārējiem tiesnešiem.
Mani nevarēja ietekmēt citiem līdzekļiem, tad atrada vājo vietu – sūdzību rakstīšanu par mani un disciplinārsodīšanu.
Tad kā, pie šāda tiesiskā nihilisma tiesu sistēmā, vispār ir iespējama objektīva lietas izskatīšana un taisnīgs nolēmums ?!
Skumji, ka tiesneši tagad prasa lielākas algas, bet ignorē tiesu sistēmas sakārtošanu un izaugsmi. Ja Augstākās tiesas tiesnešiem ir vairāk kā četri tūkstoši, bet atdeve ir tāda, ka atbilstoša judikatūra iztrūkst, Latvija zaudē lietas starptautiskajā tiesā un Augstākā tiesa ar savu ‘’svaru” nosaka tiesu sistēmas politiku, kura degradē tiesu sistēmu nevis attīsta.
Piekrītu, ka pirmās instances tiesnešiem ir par zemu algas, ka šķēres ar apgabaltiesu un Augstāko tiesu ir par lielu, bet tomēr alga nav noteicošā, lai taisnīgi spriestu tiesu, bet ideja par tiesisku valsti.
Piemēram, lai nebūtu šī ”iesēdēšanās krēslos” un lielākā varā, Zviedrijā pirmās instances tiesneši rotē ar apgabaltiesnešiem un algas ir gandrīz vienādas. Tas dod arī tiesu praksi, lai tie, kas augstāk, arī ”nolaistos uz zemes”, jo lielākā prakse ir pirmās instances tiesā, jo tur ir visu veidu lietas.
Arī priekšsēdētāji rotē un algas starpība simboliska, jo viņiem jāorganizē darbs nevis jādemonstrē vara. To man izstāstīja zviedru kolēģi apmēram pirms kādiem 10 gadiem kādā seminārā, kad pusdienojām pie viena galda.
Es ierosināju, pēc katriem pieciem gadiem rotāciju, bet pieņēma par 10 gadiem, bet Liepājas tiesas priekšsēdētājs I. Jaunģelže par priekšsēdētāju Liepājas tiesā ir no 1999.gada un pirms tam bija priekšsēdētājs Liepājas rajona tiesā. Te vadība piemēroja ”pareizo” likuma interpretāciju – sākt skaitīt no likuma pieņemšanas. Kad es Augstākām amatpersonām ziņoju par notiekošo Liepājas tiesā, t.sk. par psiholoģisko teroru, pazemošanu, likšanu trīs dienu laikā pārkvalificēties no civillietām uz krimināllietām ar piektdienā noliktu rīkojumu uz galda utt., tad Augstākās amatpersonas nevis nomainīja Liepājas tiesas priekšsēdētāju, bet 2015.gada jūnijā kā balvu par kārtējo manu disciplinārlietu pagarināja viņa termiņu uz vēl pieciem gadiem.
Tas lūk ir tikai maza daļiņa no tiesu sistēmā notiekošā, jo visu laiku esmu vākusi materiālus par tiesu sistēmas vēsturi, stagnāciju, nevēlēšanos to uzlabot utt. , un tā ir kā smaga krava iestigusi dubļos, kas vairs pašas spēkiem ar šādu vadību un politiku neizrāpsies un neattīrīsies, jo ”dubļi jau iesūkušies ādā”.
Diemžēl sekas tam visam ir tādas, ka tiek grauta demokrātiskas valsts iekārta, apdraudēta iekšējā un ārējā drošība, cilvēki jūtas apdraudēti, nedroši šajā valstī, vīlušies par valsti, par tās nespēju viņus aizsargāt, ir no tās aizbraukuši un aizbrauc.
Arī es kā Latvijas pilsone esmu cietusi no Latvijas amatpersonu patvaļas un visatļautības, bet saka, ja tu cilvēkam dari labu, kad viņš to nezin (tas ir par maniem daļēji apmierinātām prasībām, kur atbildētājs nebija), tas ar labu nāks atpakaļ. Man ir bijuši momenti, kad gribas aizbraukt no valsts, atteikties pat no pilsonības, jo valsts tevi kā pilsoni neaizsargā no izplatītiem meliem un safabricētām lietām, bet mani bērni ir izvēlējušies palikt Latvijā, kas nozīmē, ka manā vecumā vairs nav kur braukt.
Es daudzreiz esmu redzējusi to laimīgo cilvēku sejas, kas dzīvo un strādā ārzemēs, un rodas jautājums, kādēļ mūsu valsts nemīl savus cilvēkus?!
Es ceru uz konstruktīviem dialogiem nevis uz cilvēku ”apspļaudīšanu” kā tas dažkārt notiek komentāros.
Ar cieņu, Sandra Briķe
LRTT pēcvārds:
Jā, ir labi, ka vēlaties vēlreiz noticēt TAISNĪGUMA UZVARAI, bet tad pašam ir jāpieliek pūles, lai šī TICĪBA īstenotos. Cik noprotams, tad Jūs, Sandra Briķe, esiet gatava šīs pūles pielikt, jo vēršaties tieši pie tā, kurš aizsāka latviešu tautas atbrīvošanās procesu no sātaniskajiem boļševiku slepkavām.
Cīņa ir nevienlīdzīga, jo mazā latviešu tauta ir vienīgā, kura stāv pretī starptautiskajai cionistu bandai- ANTIKRISTAM.
Helsinki- 86 un tās dibinātāja vārds ir nobloķēts globālā līmeni- ANO, ES, NATO un visās ES valstu pārvaldes struktūrās.
Latvijas Cilvēktiesību Aizstāvēšanas grupa H- 86 ir vienīgā, kura ir nacionāla pēc BŪTĪBAS un neseko cionistu norādījumiem. H- 86 savu darbību balsta uz Starptautiskiem LIKUMIEM un SATVERSMI(Konstitūciju). Tieši tas nav pieņemams cionistiem, kuri noziedzīgi ignorē visus starptautiski pieņemtos LIKUMUS(Konvencijas), kas attiecās uz TAUTU TIESĪBĀM un Tiesiskumu kā tādu. Visus politiskos procesus Latvijā(valsts izlaupīšanu, citādāk domājošo slepkavošanu, rūpniecības iznīcināšanu, kā rezultātā tauta spiesta izceļot) nosaka Dāvida Zvaigznes “pielūdzēji”(Sātana pielūdzēji).
Briķes kundze, tā ir cīņa uz dzīvību un nāvi !
–LRTT & H- 86 ir gandarīts, ka viņa pusē bija tādi mūsu tautas Garīgās elites pārstāvji kā: literatūras klasiķis Laimonis Purs(Strazdiņš), prāvests Adrejs Kavacis, profesors- vēsturnieks Indulis Ronis, kuri pēdējā gada laikā kļuvuši par cionistu- komunistu upuriem- brutāli noslepkavoti(kā un kāpēc, tas aprakstīts šajā i- vietnē).
-Mākslinieks Vilis Vizulis arī gribēja LRTT i- vietnei sniegt informāciju par Aizsardzības Ministrijas līdzekļu izlaupīšanu, kuri bija domāti aizsardzībai, bet pēc nedēļas uz ielas saļima uz mūžu.
-Atcerēsimies, ka pirms nāves Andris Grūtups gribēja ko ļoti svarīgu pasacīt latviešu tautai, bet nepaspēja, jo “nošāvās”.
-Populārais mūziķis Aivars Brīze paziņoja, ka gatavo patriotisku mjūziklu latviešu tautas jaunatnei, bet nepaguva, jo “saaukstējās” un nomira… .
-Medicīnas māsu asociācijas priekšsēdētāja Jolanta Zālīte nepaklausīja “vērtīgiem” norādījumiem, kā rezultātā “izlēma ar visām drēbēm ziemas laikā Daugavā izpeldēties”.
Tādas slepkavības ir skaitāmas tūkstošos(neskaitāmi latviešu tautības biznesmeņi miruši no “sirds nepeitiekamības” un viņu vietu ieņēmuši godmaņ- zahārjinveidīgie jebreji- krievžīdi) tikai pēcAtmodas laikā vien, bet ja mēs sāksim analizēt slepkavības sākot no 1918. g., tad cilvēks ar nestabilāku psihi var nokļūt attiecīgā iestādē(J. Rainis taču arī tika noindēts http://medhistrigensia.mvm.lv/2015/09/rainis-un-vina-arsti/ ).
Žīda Z. Meierovica izdarības, par kurām neuzspēja uzrakstīt Indulis Ronis… .
Un, vai tad Astrīdas Babānes uzdrīkstēšanās LIECINĀT https://tautastribunals.eu/?p=39910 nav pieskaitāmas pie varoņdarba ?
Cilvēks, kurš pārvarot bailes PATIESĪBU novērtē dārgāku par savu dzīvību, ieiet APZIŅAS AUGSTĀKAJĀ PAKĀPĒ. Tāds cilvēks OTRAJAI NĀVEI vairs nav pakļauts, jo ir izturējis DIEVIĶĀS EVOLŪCIJAS(selekcijas)pārbaudījumu. Vai tad nav sacīts ?: “Jo, kas grib izglābt savu dzīvību, tas to zaudēs; un, kas savu dzīvību zaudē Manis(PATIESĪBAS) dēļ, tas to mantos.”
Un, cik reizes L. Grantiņu šī sātanistu sistēma, kura šodien ir pie varas un veic prātam neiedomājamu genocīdu pret latviešu tautu, ir centusies viņu noslepkavot ? Pēdējais man zināmais mēģinājums ir šā gada jūlijā, kuru “izstrādāja” ar “disidenta” Jāņa Rožkalna līdzdalību un kas tika atklāts.
Brīvība– kas ir PATIESĪBAS neatņemama sastāvdaļa, ir visdārgākā MANTA, kura pērkas tikai ar asinīm,- ar ļoti daudz asinīm !
Neskatoties uz Jūsu iepriekšējām kļūdām, kā Jūs pati sakāt, Jūs, Sandra Briķe, esiet laipni lūgta Augstākajā Līgā, kuras biedri šajā pēcvārdā ir minēti.
Neviena Patiesa Liecība nezūd, tā nonāk KARMAS BIĶERĪ, kas reiz tiks izliets pār mūsu tautas bendēm: komunistiem- cionistiem !!!
Uzvara reiz piederēs mums, bet, no katra mums, ir atkarīgs upuru daudzums.
Runājot Patiesību mēs samazinām upuru skaitu un tas Garīgajā Pasaulē tiek vērtēts visaugstāk !!!
04.11.17 L. Grantiņš
FOTO: Vai jūs zināt, ka neviens no šiem izdzimumem nav latvietis ? Tieši pret šiem izdzimumiem, kuri uzdevušies par latviešiem, bet tādi nav, mums ir jācīnās. Viņi ir tie, kuri tautas un demokrātijas vārdā veic genocīdu pret mūsu tautu.
