Juristi. Žīds Levits un glumais Kariņš turpina 1940. gadā iesākto !

juristu grupa <zemgale80@mail.ru>

Labdien.

Žīdietes un hahola-Rīgas komjaunieša Borisa Baibakova kopražojums-Latvijas zvērināts advokāts Jurijs Baibakovs reiderē Latvijas uzņēmums ar perversā peredasta ģenerālprokutora Stukāna vispusīgu atbalstu. Komunistu un boļševiku pēcnācēji turpina 1940.gadā, 1949.gadā iesākto ar žīda Levita un glumā Kariņa atbalstu.

Varbūt varat uzrakstīt dažus teikumus savā vietnē, Latvijā sorosīdu pakalpiņi neuzdrošināsies.

LRTT

04.015.2023 saņēmu šāda veida e- pastu. Bija arī tiesas lēmumi, kurus šeit nepublicēšu(izņemot vienu, lai mazliet “iebrauktu” šajā valsts atbalstītajā noziegumā), bet tikai pavadvēstuli, pēc kuras varam arī pilnībā orientēties par LIETAS BŪTĪBU. Šī vēstule arī norāda: kā tiek iznīcināta Latvija, proti, tās industriālā attīstība, kā rezultātā latviešiem jāmeklē darbs un patvērums ārpus Latvijas. Tā patiešām ir 1940. gada iesāktā politika- tās turpinājums.

Vēstulē ir uzsvērtas “nacionālās piederības“, kas nebūt nav nosodāms. To, ka Latvijā pie teikšanas ir krievžīdu hazāru mafija, visiem pamazām jau kļūst skaidrs. Šīs mafijas uzdevumi tiek diriģēti no cionistu citadeles- Izraēlas.

Tā visa ir apzināta genocīdiska politika tieši pret latviešu etnosu !

To uzvarēt, pie pašreizējiem apstākļiem, nav iespējams, bet cerības ir lielas sakarā ar karu Ukrainā, kuru izraisīja šī pati hazāru banda ar Putinu priekšgalā. Ukraiņu uzvara ir šai mafijai nāves spriedums. Pasaule beidzot varēs no šiem ģenētiskajiem atkritumiem atbrīvoties.

Kas attiecas uz Juri Stukānu: viņš ir cionistu darbonis,- latviešu tautas bende. Par viņu jau šajā vietnē ir rakstīts. Viņš bija viens no galvenajiem “čekas maisu” selekcionāriem. Galvenais šajā cionistu varzā ir “mūžīgais žīds” K. Kangeris. Izlasīt no šiem maisiem “vajadzīgos”, bet atstāt tajos “izredzētos”, ir sabiedrības naidošanas ETALONS ! Šo izdzimumu noslepkavotais vēsturnieks- profesors Indulis Ronis norādīja, ka Kangeris(atvērt) ir Izraēlas cilvēks, kurš tai nodevis Latvijas noslēpumus un arī tos pašus “čekas maisus” !

Uz foto skatāmie nav pieskaitāmi cilvēku rases pārstāvjiem- viņi ir sātaniski izdzimumi (atver un lasi par deģenerātu Muciņu) ar tā saucamo “lieko hromosomu”. Bet, kas attiecas uz šo ANONĪMO juristu grupu: Aizdomas rada tas, ka tiek pieminēts Soross- sorosīdi. Tas ir cionistu- krievžīdu jājamzirdziņš, kas kalpo pašu veikto noziegumu uzgrūšanai šim nabaga banku afēristam. Vai neesam ievērojuši, ka jebrejs A. Lembergs nevar pateikt nevienu rindkopu, kurā nebūtu pieminēts Soross ? Tikai atklāts paliek jautājums: vai 14 Lemberga tiesas procesa liecinieku nāvē arī vainojams Soross ? Un vēl: ir interasats e- pasts, kas satur divus mums visiem “nīstos” burtus-ru(juristu grupa <zemgale80@mail.ru>)! Varbūt šī JURISTU GRUPA varētu sevi “stādīt priekšā” tautai ?

Ģenerālprokurors Juris Stukāns palīdz zvērinātam advokātam Jurijam Baibakovam reiderēt kārtējo uzņēmumu

Vissavienības Ļeņina komunistiskās jaunatnes savienības (VĻKJS) pārstāvja-komjaunieša, Rīgas pilsētas komitejas sekretāra, Rīgas pilsētas komitejas otrā sekretāra, kredītiestādes ”Slāvu (Saules) banka” līdzdibinātāja Borisa Baibakova dēls – 1983.gadā dzimušais zvērināts advokāts Jurijs Baibakovs gadiem ilgi nodarbojas ar uzņēmumu reiderēšanu, naudas izspiešanu, naudas izkrāpšanu tiesas ceļā, izkrāpjamo naudas līdzekļu legalizēšanu caur tiesu spriedumiem civillietās,  izmantojot saņemto “zaļo gaismu” no valsts policijas un LR prokuratūras puses. Mērķa sasniegšanas paātrināšanai Jurijs Baibakovs organizē pasūtījuma kriminālprocesus valsts policijā pret reiderējamo uzņēmumu īpašniekiem un amatpersonām.

Ir vērts pievērst uzmanību vienai, šobrīd no Jurija Baibakova puses īstenojamai epizodei Valmieras uzņēmuma, kas dibināts 2000.gadā, reiderēšanā. Uzņēmuma reiderēšanā kārtējo reizi piedalās valsts policija un šoreiz arī LR ģenerālprokuratūras ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Īsi.

2014.gada 01.jūnijā starp Valmieras uzņēmumu un Rīgas uzņēmumu Smart TV tika noslēgts sadarbības līgums, kura ietvaros SIA Smart TV piegādā pakalpojumus Valmieras uzņēmumam. 2019.gada 20.jūnijā SIA Smat TV tika pievienota pie Rīgas SIA Netvision. 2018.gada 01.novembrī SIA Smart TV paziņoja Valmieras uzņēmumam par pakalpojuma cenas paaugstināšanu līdz 3900 euro mēnesī. Valmieras uzņēmums cenas paaugstinājumam nav devis piekrišanu, kā rezultātā 2020.gada 07.aprīlī SIA Netvision iesniedza Vidzemes tiesā prasības pieteikumu civillietā par pirmsšķietamā parāda 67 856.41 euro apmērā piedziņu no Valmieras uzņēmuma par labu prasītājai SIA Netvision. Prasītāju SIA Netvision pārstāv bēdīgi slavens zvērināts advokāts Jurijs Baibakovs. Prasība par parādapiedziņu tika apmierināta, spriedums ir stājies likumīgajās spēkā. Meklējot risinājumus, Valmieras uzņēmums iesniedza tiesā ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, kuru tiesa apmierināja. Zvērināts advokāts Jurijs Baibakovs, reaģējot uz šādu notikumu attīstību, iesniedza iesniegumu LR ģenerālprokuratūrā, lūdzot ģenerālprokuroru Juri Stukānu iesniegt prokuratūras protestu. Ģenerālrokuratūra apmierināja zvērināta advokāta Jurija Baibakova iesniegumu, kā rezultātā ģenerālprokurors Juris Stukāns LR Augstākā tiesā iesniedza prokurora protestu. 2022.gada 21.decembrī, izskatot ģenerālprokurora Jura Stukāna iesniegto protestu, LR Augstākā tiesa nolēma atcelt Vidzemes rajona tiesas 2022.gada 28.marta lēmumu ārpus tiesas tiesiskās aizsardzīubas lietā C71175622. Kā rezultātā 2023.gada 19.janvārī Vidzemes rajona tiesa Cēsīs noraidīja Valmieras uzņēmuma pieteikumu par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna apstiprināšanu 2022.gada 28. marta redakcijā un izbeidza tiesvedību lietā. Kopā ar īstenotām aktivitātēm Jurijs Baibakovs Rīgā uzsācis kriminālprocesu Nr.15170000823  pēc Krimināllikuma 215.1 panta (Tiesiskās aizsardzības procesa noteikumu pārkāpšana) 1. daļas (Par tiesiskās aizsardzības procesa izmantošanu nolūkā izvairīties no saistību izpildes).

Konkrēti.

2020.gada 07.aprīlī Vidzemes rajona tiesa Alūksnē saņēma Jurija Baibakova Rīgas klienta SIA Netvision uzdevumā uzrakstīto prasības pieteikumu civillietā C71202120. Lietas būtība – pirmsšķietami neeksistējošā parāda 67 856.41 euro apmērā piedziņa (Jurija Baibakova specializācija). Iztiesājamā civillietā ir notikušas vairākas tiesas sēdes, tika iesniegtas vairākas blakus sūdzības, apelācijas sūdzība, kasācijas sūdzība. 2022.gada 14.septembrī Augstākās tiesas Senāts pieņēma nolēmumu atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību. Kā rezultātā celtā prasība tika apmierināta, tiesas lēmums 2022.gada 14.septembrī ir stājies likumīgajā spēkā.

Parādniece, reaģējot uz faktu, ka tai ir iestājies pienākums samaksāt piespriesto naudas summu 82 037.68 euro apmērā (2021.gada 03.septembra spriedums civillietā C71202120), konstatējot nespēju izpildīt spriedumu, 2022.gada 08.martā iesniedza Vidzemes rajona tiesā pieteikumu (C71175622) par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu. 2022.gada 29.martā tika ierosināts ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process.

2023.gada 19.janvāra Vidzems rajona tiesas spriedumā lietā C71175622 (noraidīt pieteikumu par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna apstiprināšanu 2022. gada 28. marta redakcijā un izbeigt tiesvedību lietā) konstatējams, ka kreditora pārstāvis Jurijs Baibakovs panācis:

1.          Kriminālprocesa uzsākšanu pret reiderējamā uzņēmuma amatpersonām. Kriminālprocess Nr. 15170000823 ir uzsākts pēc Krimināllikuma 215.1 panta 1. daļas. Procesa virzītājs ir Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroja 3. nodaļa.

2022.gada 21.decembra LR Senāta lēmumā civillietā C71175622 konstatējams, ka kreditora pārstāvis Jurijs Baibakovs panācis:

2.          Ģenerālprokurora protesta iesniegšanu LR Augstākā tiesā par Vidzemes rajona tiesas 2022.gada 28.marta lēmumu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa lietā C71175622.

Tā nav pirmā epizode, kad uzņēmumu reidērēšanā Jurija Baibakova komandā piedalās valsts policijas, LR prokuratūras, LR Tieslietu ministrijas amatpersonas (tiesneši).

Iespējams tā ir pirmā epizode, kad uzņēmuma reiderēšanā organizētās noziedzības pusē personīgi iesaistījies ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Kopējās ainas saprašanai ir vērts iepazīties ar dokumentiem:

1.          2021.gada 03.septembra Vidzemes rajona tiesas Alūksnē spriedums civillietā C71202120 par celtā prasības apmierināšanu.

2.          2022.gada 21.decembra LR Senāta lēmums civillietā C71175622.

3.          2023.gada 19.janvāra Vidzemes rajona tiesas Cēsīs lēmums civillietā C71175622.

Piezīmes.

Pielikumā Nr.2 (2022.gada 21.decembra LR Senāta lēmums civillietā C71175622) atrodama informācija (01.lpp, [5]), ka reiderējamā uzņēmuma īpašnieki pieņēma Jurija Baibakova priekšlikumu ievadīt reiderējamā Valmieras uzņēmumā dalībniekos Jurija Baibakova pārstāvēto uzņēmumu SIA Netvision, palielinot pamatkapitālu ar 14 kapitāla daļām aizstājot SIA Netvision tiesā apmierināto prasības summu. Konstatējams, ka iztiesājamā civillieta C71202120 vairs nav civillieta par parāda piedziņu, bet lietformāta reiderisks uzbrukums Valmieras uzņēmumam ar mērķi to pārņemt. Kā var saprast no tiesvedību dokumentiem – Valmieras uzņēmuma īpašumā ir plašs kabeļu tīkls, kas izvietots daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kāpņu telpās Valmierā un Valmieras novadā. Pa kabeļu tīkliem tiek piegādāti televīzijas un interneta pakalpojumi. Rīgas uzņēmuma SIA Netvision pakalpojumu sniegšanai Valmiera un Valmieras novadā ir nepieciešams iepriekš izbūvēts un šobrīd ekspluatēts datu pārraides kabeļu tīkls ar klientu portfeli – tātad Jurija Baibakova un SIA Netvision amatpersonu un dalībnieku rīcībā konstatējamas visas četras obligātas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes Valmieras uzņēmuma reiderēšanā, bet… kriminālprocess ir uzsākts Rīgā tieši pret Valmieras reiderējamā uzņēmuma amatpersonām un īpašniekiem. Par Jurija Baibakova pārstāvēto SIA Netvision zināms, ka tā dalībnieki un amatpersonas ir 1980.gadā dzimušie Konstantīns Getmans un Romans Šatilovs. 2021.gadā SIA Netvision apgrozīja 2 507 219 euro, nopelnot 965 516 euro – tātad Jurija Baibakova un tā piedāvāto “pasūtījumu galdu” pakalpojumu apmaksai uzņēmumam nauda ir.

Parasti visi bez izņēmuma iesniegumi valsts policijā par Jurija Baibakova konstatējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, tiek novīzēti izskatīšanai valsts policijas lokālos iecirkņos pēc iespējamo Jurija Baibakova noziedzīgo nodarījumu īstenošanas vietas. Iesniegumus izskata valsts policijas vietējo iecirkņu kārtības nodaļas, automātiski rakstot atteikumus, neizskatot iesniegumus Kriminālprocesa likuma paredzētajā kārtībā. Sūdzības par valsts policijas atteikumiem izskata vietējo prokuratūru prokurori, automātiski atrakstoties. Shēma ir atstrādāta un gadiem ilgi perfekti darbojas.

Aprakstītajā gadījumā kriminālprocess uz Jurija Baibakova iesnieguma pamata pret reiderējamā uzņēmuma amatpersonām ir uzsākts Rīgā, ignorējot Kriminālprocesa likuma noteikto par teritoriālo piekritību (Valmiera) un potenciālo apsūdzēto (reiderējamā uzņēmuma amatpersonas) dzīves vietu (Valmiera).

Ņemot vērā aprakstīto, konstatējams, ka valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes (priekšnieks Raimonds Kronbergs) 3. biroja 3. nodaļa zvērinātam advokātam Jurijam Baibakovam sniedz “pasūtījuma galda” pakalpojumus.

Pievēršama uzmanība apstāklim, ka kriminālprocess ir uzsākts par Tiesiskās aizsardzības procesa noteikumu pārkāpšanu apstākļos, kad reiderējamajam Valmieras uzņēmumam nav aktuāla tiesiskās aizsardzības procesa. Konstatējams krimināllikuma 15.panta 6.daļas pārkāpums no “pasūtījumu galda” pakalpojuma sniedzēja – valsts policijas puses. Konkrēti KL 15.panta sestā daļa nosaka: (6) Par mēģinājumu izdarīt kriminālpārkāpumu persona nav saucama pie kriminālatbildības. Jurijs Baibakovs jau iepriekš ir darījis līdzīgi – sācis kriminālprocesus pret personām, pēc kriminālprocesu uzsākšanas pilnībā pārtraucot stimulēt procesa virzītāju, kā rezultātā, uzsāktie kriminālprocesi stāv bez virzības. Izskatās, ka arī aprakstāmā epizodē nav mērķa celt apsūdzību – tikai izspiest naudu un pārņemt uzņēmuma aktīvus apmaiņā pret kriminālprocesa izbeigšanu – līdzīgi Jurijs Baibakovs ir darījis iepriekš.

Apstāklis, ka zvērināts advokāts Jurijs Baibakovs aktīvi pretojies ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasludināšanai, pierāda, ka galvenais mērķis nav parāda piedziņa par labu SIA Netvision, bet reiderējamā uzņēmuma pārņemšana. Likumsakarīgi sagaidāms nākamais parasti primitīvi domājošā zvērināta advokāta Jurija Baibakova solis prettiesiskā mērķa sasniegšanā – maksātnespējas procesa pasludināšanas pieteikuma iesniegšana tiesā ar mērķi iegādāties reiderējamā Valmieras uzņēmuma aktīvus – televīzijas un interneta kabeļu tīklu kā mantas kopību izsolē par minimālo cenu, jo interneta un televīzijas pakalpojumu kabeļu tīkls Valmierā un Valmieras rajonā nevienam, izņemot SIA Netvision un reiderējamo Valmieras uzņēmumu nav vajadzīgs.

Uz iesniegumiem par prokurora protesta iesniegšanu ģenerālprokuratūras prokurori parasti atrakstās. Konkrētajā gadījumā apbrīnojamā kārtā uz Jurija Baibakova iesniegumu reaģējis ģenerālprokuratūras ģenerālprokurors.

Ģenerālprokurora Jura Stukāna aktīva iesaistīšanās Valmieras uzņēmuma reiderēšanā vienotā komandā ar organizētās noziedzības pārstāvjiem liecina, ka LR prokuratūras pārņemšana savā kontrolē no organizētās noziedzības, kura atvasinājās no 1991.gadā aizliegtās  komunistiskās partijas puses, ir noslēguma stadijā.

Jautājumi.

Kā valmierietis, bijušais Valmieras domes priekšsēdētājs – šobrīd iekšlietu ministrs Māris Kučinskis reaģēs uz signālu, ka Armanda Ruka vadītā valsts policija sniedz “pasūtījuma galda” pakalpojumus organizētās noziedzības pārstāvim – advokāta izstrādājumam Jurijam Baibakovam, sniedzot tam vispusīgu atbalstu kārtējā epizodē – prettiesiskā mērķa (Valmieras uzņēmuma pārņemšana) sasniegšanā?

Kad Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs konstatēs pamatu lemt par ģenerālprokurora Jura Stukāna atlaišanu?

Secinājumi.

Valmieras uzņēmums (līdzīgi ka daudzi citi) tika attīstīts divdesmit trīs gadu garumā, kamēr nonāca organizētās noziedzības uzmanības lokā. Šādi izskatās Kariņa-Levita režīma veiksmes stāsts – ļaut Latvijas tautai izveidot, attīstīt uzņēmumus līdz brīdim, kamēr tiks izlemts, konkrēti kāds organizētās noziedzības dalībnieks sāks uzņēmuma pārņemšanu reideriskā uzbrukuma ceļā ar valsts policijas, LR prokuratūras, Tieslietu ministrijas atbalstu. Likumsakarīgi ir secināt, ka pamuļķu, kas Latvijā izveido un attīsta reāli strādājošus uzņēmumus, skaits samazinās un turpinās samazināties – Latvijas uzņēmēju rīcībā ir attīstītas rietumeiropas valstis, kurās īpašuma tiesību ievērošana saskaņā ar Satversmi nav tukša skaņa.

Pielikumos izdrukas no www.tiesas.lv:

1.          2021.gada 03.septembra Vidzems rajona tiesas Alūksnē spriedums civillietā C71202120 par celtā prasības apmierināšanu.

2.          2022.gada 21.decembra LR Senāta lēmums civillietā C71175622.

3.          2023.gada 19.janvāra Vidzemes rajona tiesas Cēsīs lēmums civillietā C71175622.

07.05.23

ECLI:LV:AT:2022:1221.C71175622.7.LLieta Nr. C71175622, SPC-21/2022Civillietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

LĒMUMS

Rīgā 2022.gada 21.decembrī

Senāts šādā sastāvā:senators referents Valerijs Maksimovs,senatore Anita Čerņavska,senators Normunds Salenieksrakstveida procesā izskatīja ģenerālprokurora protestu par Vidzemes rajona tiesas2022.gada 28.marta lēmumu SIA ,,MIKRONET” ārpustiesastiesiskās aizsardzības procesa lietā.

Aprakstošā daļa[1]

SIA „MIKRONET” 2022.gada 8.martā iesniegusi tiesā pieteikumu, lūdzot īstenot ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu un apstiprinātārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.[2] Ar Vidzemes rajona tiesas2022.gada 9.marta lēmumu ierosināta SIA “MIKRONET” lieta ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā.[ 3 ] Ar Vidzemes rajona tiesas2022.gada 28.marta lēmumu (nolēmumā kļūdaini norādīts – spriedums) apmierināts pieteikums parSIA ,,MIKRONET” tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā un tiesiskās aizsardzības procesa pasākumuplāna apstiprināšanu.Nolēmumspamatots ar šādiem apstākļiem un argumentiem.[3.1] Parādnieces ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir saskaņots ar kreditoru vairākumu. Piekrišanu sniedzis kreditors/pers. B/, kura pamatparāds veido 67,61 % no kopējās nenodrošināto kreditoru galveno prasījumu summas, kā arī citi kreditori, kuri atbilstošiMaksātnespējas likuma noteikumiem nav tiesīgi saskaņot plānu.Valsts ieņēmumu dienesta piekrišana nav nepieciešama, jo parādniece apņēmusies segt nodokļu parādu pilnā apmērā un attiecībā uz tā prasījumunetiek piemērota neviena no Maksātnespējas likuma 38.panta piektajā daļā paredzētajām metodēm.[3.2] Uzraugošā persona ir pārbaudījusi kreditoru prasījumu pamatotību un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, atzīstot, katas ir izstrādāts atbilstoši Maksātnespējas likuma prasībām.[3.3] Kreditores SIA ,,NETVISION” lūgumi par tās pieaicināšanu lietā ieinteresētās personas statusā, pierādījumu izprasīšanu un pieteikumaizskatīšanu mutvārdu procesā ir noraidāmi.Tiesa ir izvērtējusi kreditoru iebildumus un neuzskata, ka pastāv nepieciešamība noteikt pieteikuma izskatīšanu tiesas sēdē. Tāpat jāņem vērā, kaCivilprocesa likuma 45.1 nodaļa „Tiesiskās aizsardzības procesa lietas” neparedz kreditora pieaicināšanu lietā par ieinteresēto personu.[3.4] Lēmums kā nepārsūdzams ir stājies spēkā.[4] Par Vidzemes rajona tiesas2022.gada 28.marta lēmumuģenerālprokurors iesniedzis protestu, kurā lūdzis to atcelt un lietu nodot jaunaiizskatīšanai pirmās instances tiesā, norādot šādus apstākļus un argumentus.[4.1] Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā kā kreditori norādīti /pers. B/, SIA ,,NETVISION”, Valsts ieņēmumu dienests unar parādnieci saistītās personas.Piekrišanu parādnieces piedāvājumam dzēst 74 % no galvenā parāda un visus blakus prasījumus sniedzis tikai /pers. B/, par kura prasījuma fiktīvoraksturu un finansiālo spēju izsniegt aizdevumu 167 242,76 EUR apmērā SIA ,,NETVISION” kā otra lielākā kreditore ir izteikusi iebildumus.[4.2] Pirmšķietami konstatējams, ka ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process negatīvi ietekmē tikai viena kreditore – SIA ,,NETVISION” -intereses, par kura prasījuma pamatotību tiek risināts strīds citā tiesvedībā.Neskatoties uz to, tiesa pēc būtības nav izvērtējusi SIA ,,NETVISION” iebildumus, kā arī nav argumentējusi, kādēļ atbilstoši Civilprocesa likuma341.6 panta 2.1 daļas prasībām kreditore nebija pieaicināma lietā kā ieinteresētā persona.Minētais nav pieļaujams, jo, zaudējot tiesības pēc saistības izpildes bezstrīdus kārtībā, kreditoram tiek liegtas arī tiesības celt iebildumus savuinterešu nodrošināšanai.[5] SIA „MIKRONET” valdes loceklis /pers. E/2022.gada 14.decembrīiesniedza paskaidrojumus, norādot, ka protests noraidāms. 2022.gada5.oktobrī SIA „MIKRONET” dalībnieku sapulce pieņēma lēmumu palielināt pamatkapitālu un uzņemt SIA „NETVISION” kā jaunu dalībnieku. Līdz arto SIA „NETVISION” prasījums aizstāts ar SIA „MIKRONET” 14 pamatkapitāla daļām.Motīvu daļa[6] Pārbaudījis lietas materiālus un apsvēris protestā norādītos argumentus, Senāts atzīst, ka apstrīdētais lēmums atceļams.[6.1] Viens no tiesiskās aizsardzības procesa vispārējiem principiem ir vienlīdzības princips – kreditoriem tiek dotas vienādas iespējas piedalīties212.3.198.177 02.05.2023. 13:09 Anonīms sistēmas lietotājs

maksātnespējas procesā un saņemt savu prasījumu apmierinājumu no saistībām, kuras tie nodibinājuši ar parādnieku pirms procesa uzsākšanas(Maksātnespējas likuma 6.panta 2.punkts).Tiesiskās aizsardzības procesa lietās ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā piemēro Civilprocesa likuma 45.1 nodaļā ietvertos noteikumus.Tiesību doktrīnā atzīts, ka lai tiesa varētu pieņemt lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā,tai vispirms ir jāpārliecinās, vai parādnieks ir izstrādājis Maksātnespējas likuma 38. un 40.pantam atbilstošu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumuplānu, kā arī, vai plāns ir saskaņots ar Maksātnespējas likuma 42.panta trešajā daļā minēto kreditoru vairākumu (sk. Civilprocesa likuma komentāri. IIdaļa (29.-60.1nodaļa). Sagatavojis autoru kolektīvs. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2012, 391.lpp.).Tādējādi tiesai, izskatot pieteikumu, ir jāizvērtē visi apstākļi, kas attiecināmi uz plāna saskaņošanu un apstiprināšanu, tostarp arī kreditoru sniegtieiebildumi un tos pamatojošie pierādījumi.Kā redzams no lietas materiāliem, SIA „NETVISION” 2022.gada 24.martā tiesā iesniegusi iebildumus par parādnieces plānu, kuros izteiktasšaubas par kreditora /pers. B/ finansiālajām spējām uz cesijas līguma pamata iegūt prasījuma tiesības pret SIA „MIKRONET”, kas izriet no 2014.gada29.oktobra aizdevuma līguma. Iebildumiem pievienoti attiecīgi pierādījumi. Tāpat iebildumos norādīts, ka parādnieces gada pārskatā par 2016., 2017.,2018., 2019. un 2020.gadu iekļauts 2014.gada 29.oktobra ķīlas līgums (sk. lietas 62., 53., 49.lp.), taču saskaņā ar tiesai iesniegto plānu parādnieceinav nodrošināto kreditoru. Iebildumos arī izteikts lūgums pieaicināt SIA „NETVISION” kā ieinteresēto personu lietas izskatīšanā un izprasīt pierādījumus(sk. lietas 39 – 42.lp.).Apmierinot pieteikumu, tiesa atzinusi, ka saņemtie iebildumi nav pamats pieteikuma izskatīšanai tiesas sēdē un kreditoru pieaicināšanu lietāieinteresētās personas statusā nenosaka Civilprocesa likuma 45.1 nodaļa. Senāts piekrīt protestā norādītajam, ka tiesabez ievērības atstājusi faktu, ka pirmsšķietami apstiprinātais 2022.gada 23.februāra plāns būtiski(negatīvi) ietekmē tikai vienu kreditoru, proti, SIA „NETVISION”, kuras tiesību pēc saistības parādniece neatzīst un par ko strīds prasības tiesvedībaskārtībā tiek risināts tiesā civillietā Nr. C71202120. Turklāt SIA „NETVISION” prasījums kā kreditoriem, kuram ir tiesības saskaņot plānu, ir otraislielākais.[6.2] Ja iebildumi saņemti no personas, kuras mantiskās tiesības šī procesa rezultātā tiek būtiski aizskartas, tiesa nevar aprobežoties ar norādi parto nepamatotību, bet lēmumā jānorāda motivēts kreditora iebildumu un to pamatojošu pierādījumu vērtējums. Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības processpēc savas būtības ir bezstrīdus process, taču tas nenozīmē, ka procesā iesaistītās personas nevar izmantot savas tiesības celt iebildumus, norādot uzapstākļiem, kas nepieļauj šī procesa realizēšanu.Maksātnespējas likuma 40.panta trešā daļa paredz, ka, īstenojot tiesiskās aizsardzības procesu, plānu nesaskaņojušo kreditoru ieguvumam ir jābūtvismaz tikpat lielam kā gadījumā, ja šā plāna apstiprināšanas brīdī parādniekam tiktu pasludināts maksātnespējas process. Tas attiecas arī uz iespējurealizēt savas procesuālās tiesības, no kā tieši atkarīgas mantiskās tiesības (sk. Senāta 2022.gada 12.jūlija blakus lēmuma lietā Nr. SKC-761/2022(ECLI:LV:AT:2022:0712.C71202120.28.L) 3.punktu).Tiesai, it īpaši situācijā, kad no tiesiskās aizsardzības procesa plānu nesaskaņojušajiem kreditoriem ir iesniegti motivēti iebildumi par darījumu,iespējams, fiktīvo raksturu, ir jāpievēršas tās rīcībā iesniegto darījumu apliecinošo dokumentu vērtēšanai un jāspēj izdarīt loģiskus secinājumus parsaistību pamatotību vismaz no pirmšķietamības viedokļa (sk. Augstākās tiesas2016.gada 28.janvāra sprieduma lietā Nr. SPC-1/2016(C30389714) 9.punktu).Ņemot vērā iepriekšminēto, Senāts atzīst, ka, īstenojot parādnieces tiesiskās aizsardzības procesu, nav izpildītas Maksātnespējas likuma 40.pantatrešās daļas prasības par plānu nesaskaņojušā kreditora ieguvumu tiesiskās aizsardzības procesā. Zaudējot tiesības pēc saistības izpildes bezstrīduskārtībā, tam liegtas tiesības celt iebildumus savu interešu nodrošināšanai, kā arī nav ievērotas Maksātnespējas likuma 6. panta 1., 2., 8.punkta,Civilprocesa likuma 341.7 panta ceturtās daļas prasības, kas novedis pie SIA „NETVISION” tiesību un interešu aizskāruma parādnieces ārpustiesastiesiskās aizsardzības procesā.Šādos apstākļos tiesas2022.gada 28.marta lēmumu nevar atzīt parpamatotu, tāpēc tas ir atceļams.[6.3] SIA „MIKRONET” paskaidrojumos norādītais neietekmē izskatāmā protesta rezultātu, jo tas vērtējams, izskatot pieteikumu no jauna.Rezolutīvā daļaPamatojoties uz Civilprocesa likuma 474.panta 2.punktu un 485.pantu, Senātsnolēmaatcelt Vidzemes rajona tiesas2022.gada 28.marta lēmumu un nodot pieteikumu jaunai izskatīšanai tajā pašā tiesā.Lēmums nav pārsūdzams.SenatorsV. MaksimovsSenatoreA. ČerņavskaSenators N. Salenieks212.3.198.177 02.05.2023. 13:09 Anonīms sistēmas lietotājs