U. Freimanis un E. Dambītis. Aicinājums

1945.gada 9.maijā, kad visa Latvija vaidēja zem padomju okupantu zābaka, tūkstošiem latvju vīru devās mežos partizānu gaitās, lai aizstāvētu savu tautu no okupantu, viņu pakalpiņu un čekistu terora.

Pēc 1991.gadā atjaunotās neatkarības pie varas esošie kangari darīja visu, lai ap 700 tūkstošiem Latvijā sabraukušo padomju okupantu neatgrieztos vis savā etniskajā dzimtenē, bet kā ļaundabīgs vēzis turpinātu iznīcināt latviešu tautu gan ar jauktām laulībām, gan ar savu nospiedošo vairākumu Latvijas septiņās lielākajās pilsētās.

Redzot, ka nekas netiek darīts, lai okupanti emigrētu, partizānu karu pret komunikācijām, kuras nodrošina okupantu parazitēšanu mūsu zemē, uzsāka organizācijā “Pērkonkrusts” apvienojušies patrioti. Viņiem izdevās saspridzināt divus ūdensvadus, kuri apgādāja okupantu daudzstāvu mitekļus, bet, mēģinot uzspridzināt okupantu pieminekli Pārdaugavā, bojā gāja divi varoņi – Aivars Vīksniņš un Valdis Raups.

Pārējos grupas biedrus arestēja.

Lai gan valodas referendums pierādīja, ka visa okupantu masa, kas alkst okupācijas laika atgriešanos, nav ne integrējama, ne naturalizējama, latviešu tautas kaprači ar aunu stūrgalvību turpina iesākto darbu latviešu kā tautas iznīcināšanā. Pretošanās cionistu provokācijām tiek nodēvēta par “antisemītismu”, bet nepatika pret okupantiem – par “naida kurināšanu starp tautām”. Kā dzirdējām Latvijas Radio, daži mūziķi, redzot, ka latviešu tauta iet bojā, dzīvojot starp PSRS migrantiem, jau sacer latviešiem bēru maršus un rekviēmus.

Ja PSRS pilsoņiem 9.maijs bija pakļaušanās uzvarējušajai Staļina diktatūrai, tad daudziem Rietumukrainas, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vīriem šī diena nozīmēja cīņas pret PSRS okupantiem turpinājumu. Šogad šeit, Rīgā, krievvalodīgie atkal dosies uz Pārdaugavu likt ziedus pakārtajiem vācu ģenerāļiem un priecāties par to, ka Hitlera karš tiem devis iespēju no bada zemes Krievijas atmukt uz Latviju, kur viņi arī šodien jūtas pasargāti no abu Kremļa liliputu terora.

Lai pierādītu to, ka krievu okupanti nav nekādi atbrīvotāji, bet ir latviešu tautas paverdzinātāji,

9.maijā plkst.12.00 no Okupācijas muzeja uz Brīvības pieminekli notiks piemiņas gājiens,

godinot tos latviešus, kuri pēc krievu okupācijas ņēma rokās ieročus un sāka partizānu karu pret iebrucējiem.

Varonīgā latviešu tauta, kuras sarkanie strēlnieki sasita lupatās desmitiem cara ģenerāļu, kura 1918.–20. gados padzina no savas zemes gan sarkanās Krievijas, gan Vācijas armijas, tagad mirst gļēvā nāvē, ļaujot valsts nodevējiem piestūķēt savu zemi ar dažādām salašņām, bet nacionālās bagātības atdodot svešiem.

Mēs – Uldis Freimanis un Edgars Dambītis – aicinām visus patriotus ar piedalīšanos gājienā parādīt protestu latviešu tautas kapraču melnajiem nodomiem un godināt tos, kuri nežēloja dzīvības, lai kā partizāni ar ieročiem rokās pasargātu tautu no okupantu un viņu pakalpiņu terora.

30.04.12

NEAIZMIRSTI NOSKATĪTIES

http://www.youtube.com/watch?v=XYFmvdAKWXU&feature=player_embedded