Tuvojas vēlēšanas. Krieviskuma aizstāvji dodas uzbrukumā !
M. Krautmaņa(NRA) murgojums !
Cik gan zemi var krist savā cilvēciskajā būtībā, ja var uzrakstīt tādu žļurgu ! To, ka Krautmanis ir nelabojams alkoholiķis, zina daudzi un uzrakstīs tāds visu, lai tikai tiktu pie buteles. Ja nerakstīs, ko komunists, čekists un laupītājs Lembergs liks, tad darbs ir pazaudēts … ! Tāds nodos visu, jo viņš vairs nav pieskaitāms pie cilvēku sugas. Viņa raksts norāda uz to, ka visa šī NRA, ar čekistu matraci Veidemani priekšgalā, ir vistiešākais Maskavas rupors, kas nekavējoties slēdzams un darboņi tiesājami. Domājams, ka tas arī tuvākajā laikā notiks.
Ukrainas uzvara pār sātanisko- hāzārisko Krieviju izmanīs ne tikai Latviju, bet visu pasauli.
Par šiem NRA draņķiem LRTT jau sen un daudz ir rakstījis ! Pareizi dara JKP un it sevišķi J. Bordāns. Krievu izdzmumiem un viņu valodai nav vietas mūsu zemē. Visi viņu opozicionāri ir tādi paši nelieši kā Putins ! Vai atceraties, ko dižais “disidents” Navaļnijs sacīja par Krimu, kam tā pieder ? Viņš arī ieteica Gruzijas konflikta laikā bombardēt galvaspilsētu Tbilisi ! Lūk, tāpēc visi šie krievu mēsli, labie vai nelabi, no Latvijas jāpadzen !
Slava ukraiņiem, nāvi okupantiem un kolaboracionistiem !
01.09.22
Bordāna populistiskā krievu valodas nīdēšana. Mēs tam vairs neticam!
Māris Krautmanis
01.09.2022.
Komentāri (4)
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (“Konservatīvie” (K)) ir pavēstījis, ka Tieslietu ministrija strādā pie Divvalodības ierobežošanas likumprojekta, kas ierobežotu krievu valodas lietošanu darbavietās un publiskās vietās.
Nabaga Tieslietu ministrija, kuras klerkiem ar sajūsmu jāuzņem dižā tieslietu ministra ierosmes un kaut kā jāmēģina ietvert viņa idejas juridiskas valodas formā. Tur nekas lāgā nesanāk.
Kā Bordāna tekstus lai saprot Latvijas krievu etniskā grupa, no Krievijas šurp atbēgušie žurnālisti, uzņēmēji, mākslinieki?
Dabiski, ka Bordāna iniciatīva ir kā medusmaize Krievijas Kremļa propagandai, kas var kladzināt, ka Latvijā valda “nacisti” un “dzīvieciska rusofobija”. Par to gan var arī pārāk neuztraukties, jo viņi tā dara un atrod rusofobiju arī tur, kur no tās nav ne smakas. Bet, lai vai kā, Bordāna idejas ir provokācija un sauciens: “Nāciet, nāciet! Te, re, ir, ir jūsu meklētā rusofobija!” Krievijas ārlietu runaspersona, īpaši derdzīgā sterva Maša Zaharova var rakstīt Bordānam mīlpilnas īsziņas: “Molodec, Jaņis!”
Jāuztraucas ir par ko citu. No Bordāna iniciatīvas dveš “aizliegt”, “aizliegt un sodīt”. Aizliegt krievu valodu visur – darbā un publiski. Tātad arī veikalā, tirgū un tramvajā. Šādus virsrakstus presē ieraugot, tiem, kam krievu valoda ir lietojama ģimenē, uzmetas zosāda. Ja jau būs likums, kas ierobežo, loģiski jāsaprot, ka par tā neievērošanu pienāksies sankcijas – administratīvas vai kriminālas.
Bordāns ir uzmeties atkārtot kaut ko līdzīgu kā ģenerālis Franko Spānijā. Tur vienā laikposmā arī bija likumi, kas aizliedza lietot basku vai katalāņu valodu. Ar čigānu valodu bija tikts galā jau agrākos laikos – Spānijas čigāni pārtrauca runāt savā valodā, jo par to draudēja mēles izraušana ar nokaitētām knaiblēm, nošaušana, pakāršana vai sadedzināšana sārtā.
Pat Krievija, kurā dzīvo daudz tautu un kas ir stājusies uz bezprātīgas agresijas takas, nav aizdomājusies kaut kā ar likumu speciāli ierobežot nekrievu valodu lietošanu. Pat cieti mugurkaulainie Latvijas nacionālkonservatīvie politiķi no Nacionālās apvienības nervozi maliņā pīpē. Viņiem arī tas nebija ienācis prātā.
Bordāns ir pamanījies uzstāties par lielāku katoli nekā pāvests – par lielāku nacionāli nekā nacionāļi.
Vēršanās tieši pret krievu valodu ir kā nebūt tulkojama no Latvijas skatu punkta, kur gluži saprotamā veidā ir alerģija pret visu krievisko. Jābrīnās, ka apdzīvotas vietas Krievi vai Krievupe vēl nav pārsauktas par Ukraiņiem un Ukraiņupi. Tomēr Latvijas “atkrieviskošana” virzās visnotaļ pareizā gultnē… lai gan ar novirzēm un pārspīlējumiem arī. Nav nekādas vajadzības Rīgā turēt lielkrieviskā rakstnieka, pseidovēstures romānu autora Pikuļa ielu, bet tajā pašā laikā Eizenšteina iela noteikti ir atstājama. Šīs lietas vajadzētu filtrēt un atšķirt, kurš ir kas.
Krievu valoda pati par sevi nav tas, pret ko vajadzētu vērsties ar kādiem speciāliem likumiem. Protams, ka Bordāna ierosmes paliks tikai uz papīra. Diezin vai nākamā Saeima būs tik slima, ka skries tām pakaļ. Šajā Saeimā to vairs nevar paspēt.
Nebūšu pārspīlējis, ja teikšu, ka vismaz pusei, ja ne vairāk, Ukrainas bēgļu Latvijā krievu valoda ir tā, ko viņi lieto savā ģimenē. Tikai vienu burtu – “g” – viņi izrunā citādi nekā Maskavijā. Viena daļa zina ukraiņu valodu, bet citi to nemaz nezina – tie, kas no Harkivas, Odesas, Čerņihivas, Doneckas, Mariupoles.
Pēc kara sākuma Ukrainā ir notikusi brīnumaina pārvērtība – politoloģijā to sauc par “politisko nāciju”. “Politiskā nācija” ir apmēram kas tāds kā fizikā “absolūti melns ķermenis”, kas ir neiespējams, bet tomēr lietojams aprēķinos. Nevar teikt, ka nupat jau ir noticis ideālais variants un visa Ukraina ir politiskā nācija, bet ir ļoti tuvu tam – neatkarīgi no valodas, ko cilvēki runā, viņi ir savas valsts – Ukrainas – patrioti un ienīst “krievu pasauli”, Putinu un Kremli.
Diezin vai krievu valoda vairs tā skarbi apdraud latviešus. Rusifikācija ir pagātne, mēģinājums ar referendumu par divvalodību tāpat. Latvija ir pietiekami stipra pret to. Tā vien skaties, ka angļu valoda jau sāk kļūt bīstamāka – visi šie “ilgtspējības”, “drošumspējas” kalki, “pidžininglišs” un žargons, kurā runā sakaru, finanšu un IT uzņēmumos. Cilvēks no malas, kas ienāktu kādā bankas vai telekomunikāciju uzņēmuma sapulcē, nesaprastu neko, ko viņi tur runā.
Patiesā Bordāna ierosmes būtība ir gaužām saprotama. “Konservatīvie” jeb bijusī “Jaunā konservatīvā partija” (JKP) ir izzaudējusi savu agrāko elektorātu, kas svēti ticēja, ka pie visām ķibelēm valstī ir vainīgi tikai trīs “oligarhi”, kas aplenkuši Bordānu un Jurašu no visām pusēm. Visur, kur vien skaties, mudž “oligarhu pakalpiņi” – tiesā, prokuratūrā, muitā, policijā un visur. Uz šā pārspīlētā mīta bija balstīta visa JKP (K) politika. Mīta dūmi ir izklīduši un kļuvuši neaktuāli, un K vairs nezina, kur ko ķert, ko grābt.
Visi “labie darbi”, kurus šī partija cenšas sev pierakstīt, ir bleķis – K “labie darbi” ir nedemokrātisks spiediens uz tiesu un tiesiskuma pamatu graušana, ass konflikts ar izglītības nozari, švaka darbošanās labklājībā.
Tāpēc K izmisīgi pūlas. SKDS reitings partijai ir nožēlojami mazs – 2,5. “Factum” dod mazliet vairāk – 5,9%. Lai vai kā, pat ja šī partija pārvarēs 5% barjeru 14. Saeimas vēlēšanās, nekādu pirmo vijoli tā vairs nespēlēs. Vara šļūk ārā no rokām. Kad vara izšļuks no rokām, var atgadīties, ka sāks nākt gaismā pikanti fakti par šīs partijas shēmām un mednieks kļūs par medījumu. Tas būs šausmīgi, to nedrīkst pieļaut!
Jūtot savu drīzo iespējamo galu, K partija raustās agonijas krampjos un grābājas gar visu, ko vien var pakampt – “nokost” kaut ko Nacionālajai apvienībai, izpatikt Latgales katoļiem un LGBT draugu kopai vienlaicīgi, pameklēt atbalstu no ebrejiem un pie viena bungot sev pie krūts kā vislatviskākajiem latviešiem no visiem latviešiem.
Uz galu, uz galu viss tas ir! Cerams, ka latvju elektorāts vairs otrreiz nebūs tik naivs un neuzķersies!
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv
Ja esam tik žēlsirdīgi vai naivi, ka nespējam atbrīvoties no krievu okupantiem un kremļa akceptētiem miljonāriem-nodevējiem, tad Latviju un latviešus sagaida līdzīgs liktenis.
https://youtu.be/vbOyrkRTRNQ
> IENAIDNIEKS JŪSU MĀJĀS <
Tagad ļoti modē savā īpašumā uzstādīt pēc iespējas vairāk novērošanas kameru. Pratēji parādīja,kā viņi pieslēdzas jūsu kamerām,un sabrūk jūsu ilūzija,ka esat vienīgie,kas kontrolē savas kameras. Neviena @ ierīce nespēj aizsargāt jūsu pašu privātāko informāciju. Jūs esat paši atgādājuši ienaidnieku savās mājās!
Viņi, izmantojot koruptīvos sakarus, piezīdušās kā dēles un sūc latviešu asinis: https://www.la.lv/amatu-rekordisti-visu-var-savienot
Amatu rekordisti: dažas amatpersonas darbojas pat vairāk nekā desmit amatos reizē
“Tiem, kuri mani pazīst, nebūs noslēpums, ka man patīk mans darbs un es tam veltu ļoti daudz laika. Ņemot vērā, ka manas atvases – meita un dēls – abi ir teju pieauguši, esmu pieradusi strādāt aptuveni 10–12 stundas dienā, dažreiz atvēlot laiku darbam arī kādā no brīvdienām,” tā “Latvijas Avīzei” saka globālās alkoholisko dzērienu ražošanas un izplatīšanas kompānijas “Amber Beverage Group” vadītāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas padomes locekle Jekaterina Stuģe.
Viņa ar septiņiem amatiem ir viena no visvairāk nodarbinātajām amatpersonām un strādā vismaz vienā valsts kapitālsabiedrībā kā valdes vai padomes locekle.
“Latvijas Avīze” pētīja visu valsts kapitālsabiedrību vadītāju ienākumus kapitālsabiedrībās un privātajos uzņēmumos, uzkrātos naudas līdzekļus, parādus un aizdevumus.
Rakstu sērijas pirmajā daļā apskatīsim, kuras amatpersonas strādā vairāk nekā vienā valsts kapitālsabiedrības valdē vai padomē, kā arī kuras amatpersonas ieņem amatus kopumā visvairāk uzņēmumos. Vai tik daudzi amati ir savienojami, nezaudējot darba kvalitāti?
Ne vairāk par trim amatiem valsts maizē
Kopumā vairāk nekā vienā valsts kapitālsabiedrībā nodarbināti 16 kapitālsabiedrību valdes vai padomes locekļi, tomēr vairāk par diviem šādiem amatiem neviena persona nav atrodama. Bet tikai septiņas no šīm amatpersonām neieņem nevienu citu amatu, tostarp privātajā sfērā.
Pārējie ir amatos arī citās valsts institūcijās, privātajos uzņēmumos, asociācijās u. c., turklāt daļa nodarbināti ļoti augstos amatos.
Piemēram, Kaspars Āboliņš ir ne tikai “Augstsprieguma tīkla” un “Air Baltic” padomēs, bet viņš ir zināms arī kā Valsts kases pārvaldnieks.
Toms Siliņš paralēli galvenajam darbam – “RERE Grupas” valdes loceklis – ieņem amatus arī “Air Baltic” un “Latvenergo” padomēs.
Vai Tīna Kukka – viņa papildus darbam “Elektronisko sakaru” un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padomē strādā arī par “Luminor Bank” transformācijas vadības ofisa vadītāju, kas ir viņas pamatdarbs un pārliecinoši lielākais ienākumu gūšanas veids.
Skaidri gan redzams, ka tās amatpersonas, kuru pamatdarbs ir kādā lielā privātajā uzņēmumā, neieņem amatu valsts kapitālsabiedrības valdē.
Acīmredzot pamatdarbu var savienot tikai ar darbu padomē, kur slodze ir daudz mazāka par darbu valdē.
Kā zināms, valde būtībā ir uzņēmuma vadība, kas rūpējas par visiem procesiem un aspektiem, lai uzņēmums funkcionētu pareizi un veiksmīgi. Savukārt padome vairāk pilda valdes uzraugošo funkciju un atbild par kopējo uzņēmuma attīstību un stratēģijas virzību. Padomes parasti sanāk kopā vienu reizi mēnesī, kamēr valdei darbs ir ik dienu.
Ko saka likums
Ko paredz likums par šādu amatu savienošanu? Pārresoru koordinācijas centrā “Latvijas Avīzei” atbildēja – ja likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” nav noteikti stingrāki ierobežojumi, tad atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar ne vairāk kā diviem citiem algotiem vai citādi atlīdzinātiem valsts amatpersonas amatiem vai amatiem citās publiskās personas institūcijās, savukārt valdes loceklim nav ļauts savu amatu valsts kapitālsabiedrībā savienot ar amatu privātā uzņēmumā.
Padomes loceklim tas ir ļauts. Tomēr ir vēl citi izņēmumi, piemēram, amatu ierobežojumos neiekļaujas pedagoga, zinātnieka, ārsta, veterinārārsta, profesionāla sportista un radošā darba amati.
Tāpat vienādojumā netiek iekļauti amatpersonas īpašumā esošie uzņēmumi un zemnieku saimniecības – arī valdes loceklim, sākot strādāt valsts kapitālsabiedrībā, nav jāpārdod savs uzņēmums vai jāpamet tā valde. Un arī darbošanās asociācijās, biedrībās un federācijās netiek uzskatīta par pilntiesīgu amatu.
Amatu rekordists – igaunis
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padomes loceklis Erki Molders pērn amatos bija pavisam 11 uzņēmumos, pamatā gan Igaunijas.
Publicitātes foto
Interesanta aina paveras, ja pievēršam īpašu uzmanību tām amatpersonām, kuras varbūt nodarbinātas tikai vienā valsts kapitālsabiedrībā, taču ārpus valsts maizes ieņem daudz un dažādus amatus privātajā sfērā.
Viens šāds rekordists ir igaunis – kā secināms no publiskajiem valsts amatpersonu deklarāciju datiem, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padomes loceklis Erki Molders kopumā ir amatos 11 vietās.
Latvijā gan viņš nodarbināts tikai minētajā RAKUS. “Latvijas Avīzei” Molders skaidroja, ka viņa karjeras trajektorija bijusi visai neierasta, jo viņš jau kopš 1999. gada ir aktīvs investors veselības aprūpes un veselības tehnoloģiju (angliski – “healthtech”) uzņēmumos, sevi lielākoties nodrošinot no uzņēmumu pārdošanā gūtās peļņas.
“Daži no uzņēmumiem bijuši diezgan veiksmīgi,” saka Molders, piebilstot, ka ar trim uzņēmumiem, kuri redzami 2021. gada deklarācijā, viņu vairs nevarot saistīt, jo tie esot veiksmīgi pārdoti.
Molders pēdējo reizi kāda uzņēmuma valdē, par ko saņēmis ikmēneša algu, bijis pirms diviem gadiem. Savukārt padomēs Molders ir vairākās, norādot, ka darbs tajās aizņemot vienu vai divas dienas mēnesī.
Gadā 4–12 padomes sēdes
Latvijas Radio un televīzijas centra padomes loceklis Jānis Leimanis pagājušā gada deklarācijā norādījis 11 dažādus amatus.
Publicitātes foto
No latviešiem visvairāk amatu ieņem Latvijas Radio un televīzijas centra padomes loceklis Jānis Leimanis, kurš kopumā deklarācijā norādījis 11 amatus.
No augstiem un zināmiem amatiem vērts minēt, ka viņš ir arī “Olainfarm” valdes loceklis un “Rīgas namu pārvaldnieka” padomes loceklis.
“Izņemot “Olainfarm”, “RNP” un LVRTC, visos pārējos uzņēmumos es esmu arī vienīgais patiesais labuma guvējs, līdz ar to pietiekami ātri un efektīvi varu pieņemt lēmumus par nepieciešamo resursu, tostarp sava laika, izmantošanu un papildu resursu piesaisti nepieciešamības gadījumā,” “Latvijas Avīzei” atbildēja Jānis Leimanis.
Piekrišanu amatu apvienošanai visos minētajos uzņēmumos viņš lūdzis un saskaņojis ar uzņēmumu kapitāldaļu turētājiem.
Leimanis skaidro, ka pienākumu veikšana un darba apjoms uzņēmuma padomē un valdē būtiski atšķiras. “Valdes loceklis atbild par uzņēmuma ikdienas saimniecisko darbību, savukārt padomes locekļa pienākumos ietilpst uzņēmuma valdes uzraudzība akcionāru sapulču starplaikā.
Uzņēmuma padomes parasti savus pienākumus realizē, piedaloties padomes sēdēs, kurās tiek izskatīti uzņēmumam svarīgākie jautājumi. Padomes sēžu biežums nav noteikts un ir atkarīgs gan no konkrētā uzņēmuma specifikas, gan risināmo jautājumu daudzuma.
Uzņēmumos ar labi organizētu ikdienas saimniecisko darbību un sakārtotu korporatīvo pārvaldību padomes sēžu skaits parasti ir 4–12 gadā. Rietumu korporatīvajā vidē tā ir normāla prakse, ka viens cilvēks vienlaikus ir pārstāvēts vairāku uzņēmumu valdēs un padomēs.”
“Ja dara to, kas patīk, tad pārslodzes nav”
Alkoholisko dzērienu uzņēmuma “Amber Beverage Group” vadītāja Jekaterina Stuģe atrod laiku arī darbam Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas padomē.
Publicitātes foto
Septiņos amatos pēc amatpersonas deklarācijā sniegtās informācijas pārstāvētas vēl piecas amatpersonas – jau minētā Jekaterina Stuģe, “Latvijas Pasta” padomes loceklis Ivars Blumbergs, “Tet” padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks, Nacionālā rehabilitācijas centra “Vaivari” valdes priekšsēdētāja Anda Nulle un Dailes teātra valdes loceklis Juris Žagars.
Jekaterina Stuģe skaidro, ka no visiem uzņēmumiem SIA “Express Solutions” un SIA “RRR Holdings” būtībā ir neaktīvi uzņēmumi un darbs šajos uzņēmumos neaizņemot vairāk par pusstundu mēnesī.
Savukārt darbība visos pārējos uzņēmumos, izņemot BKUS, ir saistīta ar “Amber Beverage Group Holding” meitasuzņēmumiem, kuru pārvaldību nodrošina dažādu vadības pārstāvju personas no māteskompānijas.
“Liela daļa manu pienākumu, atrodoties “Amber Beverage Group Holding” valdē, ir pārvaldīt meitasuzņēmumu darbību un attīstību saskaņā ar kopīgi izstrādāto stratēģiju neatkarīgi no tā, vai esmu valdes locekle šajos uzņēmumos vai ne. Kopumā uzņēmumu grupā ir vairāk nekā 20 meitasuzņēmumu, tādēļ brīžiem mans oficiālo darba vietu saraksts var šķist pārsteidzošs, lai gan ikdienā pārraugu un līdzdarbojos katras kompānijas procesos. Ja izprotam “Amber Beverage Group” uzbūvi un darbību, tad rezultātā man ir divas darba vietas – alkoholisko dzērienu ražošanas un izplatīšanas uzņēmumā, kā arī BKUS padomē,” situāciju ar it kā daudzajām darba vietām skaidro Stuģe.
Viņa min, ka darbs BKUS iemācot ļoti daudz, piemēram, kā skatīties uz uzņēmuma darbību plašāk, neapmaldīties nesvarīgos sīkumos, bet koncentrēt uzmanību stratēģiskiem jautājumiem.
“Runājot par pārslodzi, to katrs saprot dažādi. Manuprāt, ja cilvēks dara to, kas patīk, tad pārslodze neveidojas. Šādā veidā darba pienākumi savijas kopā ar cilvēka degsmi sasniegt ko vairāk, un darba ikdiena ir piedzīvojums, nevis pārslodzes avots.”
Uzņemas to, ko var panest
“Tet” padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks tikmēr skaidro, ka uzņēmumi, kuros viņš ir valdē, ir vai nu viņam tieši piederoši, vai pastarpināti piederoši caur ģimenei piederošo holdinga uzņēmumu “MBC Capital”. “Lielākoties atrašanās valdē nozīmē, ka uzņēmums ir attīstības stadijā vai arī nav nepieciešams papildu menedžments, kam nodot pilnvaras. Daudzus darbus var uzticēt ārpakalpojumam.
Savos projektos esmu gan ideju autors, gan investors – attiecīgi novedu projektu līdz tādai attīstības fāzei, kad to pārdodu vai piesaistu jau profesionālu menedžmentu ikdienas darbības organizēšanai, piemēram, Mūkusalas Binzesa centram.
Protams, ne visi ieguldījumi un projekti ir veiksmīgi, piemēram, “Direct Mortgage Capital”.” Uzņēmums šobrīd izbeidzot darbību.
“Katrs uzņemas tādu darba nastu, ko var panest un izpildīt. Attiecīgi mans limits ir divas padomes ārpus saviem projektiem, ar kuriem pietiekami labi tieku galā. Ja slodze būs par lielu, nāksies no kaut kā atteikties,” sola Vasks.
Ivara Blumberga pamatdarbs ir Rīgas brīvostas uzņēmumos “PARS Termināls” un “Naftimpeks”. “Nedod Dievs, ja darba dēļ padomēs man kristu kvalitāte pamatdarbā,” saka Blumbergs. Kopā ar darbu “Latvijas Pastā” viņš ieņem amatu arī “Virši-A” padomē un ir arī revīzijas komitejas loceklis “Augstsprieguma tīklā”.
Viņš ir arī vēl divu SIA valdes loceklis, taču tur saimnieciskā darbība esot minimāla – uzņēmumi saistīti ar nekustamo īpašumu izīrēšanu un iesaiste šajā darbā esot vien pāris stundas mēnesī.
“Revīzijas komitejā esam atbildīgi par finanšu pārskatu sagatavošanu. Tiekamies biežāk, kad jāgatavo gada pārskati. Padomēs pildām uzraugošu funkciju un tiekamies reizi mēnesī, tāpēc visu var savienot,” saka I. Blumbergs.
Eksperts: Privātie uzņēmēji valsts uzņēmumu padomēs ir pat vēlami
Andris Grafs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents: “Amatu savienošana pati par sevi nav nekas slikts, tā ir plaši izplatīta prakse daudzās valstīs. Tomēr, savienojot amatus, jāvērtē vairāki aspekti.
Pirmkārt, ir jānodrošina, ka amatpersona var veltīt pietiekamu laiku gan pamatdarbam, gan citiem pienākumiem. Pamatprincips amatu savienošanai ir tāds, ka tā nedrīkst negatīvi ietekmēt darba rezultātus, mazināt produktivitāti.
Tāpēc svarīgs aspekts, kas ir jāvērtē: vai amati, kurus plānots savienot, citos gadījumos būtu pilna laika darbs vai ne, vai tas ir īslaicīgs vai tieši otrādi – ilgtermiņa risinājums kādā situācijā.
Piemēram, ja viena persona ilglaicīgi ir valdes loceklis vairākos valsts uzņēmumos, kas ir pilna laika darbs, tad rodas jautājums, cik pienācīgi šie uzņēmumi tiek vadīti.
Vai rezultāts būtu atšķirīgs, ja valdes loceklis strādātu ar pilnu atdevi vienā uzņēmumā? Domāju, ka jā. Tāpēc neatbalstu pieeju par “nomināliem” amatiem valsts uzņēmumu valdēs, kas neparedz ikdienas operacionālo vadību.
Savukārt, ja tās ir valsts uzņēmumu padomes, tieši būtu vēlams, ja par neatkarīgiem padomes locekļiem kļūtu vadītāji no privātā sektora, kuri turpinātu darbu savā uzņēmumā, bet vienlaikus veltītu daļu sava laika darbam padomē, pārnesot profesionālo pieredzi uzņēmuma stratēģiskā attīstībā, pārraugot valdes darbu.
Otrkārt, ir jānodrošina, ka, savienojot amatus, nerodas interešu konflikts vai ētiska rakstura dilemmas. Amatu savienošanas ierobežojumus valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem nosaka likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.
Lai būtu iespējams savienot amatus, jāiegūst attiecīga rakstveida atļauja no tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā.
Attiecībā uz kopējo skaitu saistībā ar amatiem šādu vadlīniju nav, jo katrs gadījums jāvērtē individuāli. Kādā gadījumā amats, piemēram, biedrībā, paredz amatpersonas iesaisti dažas stundas mēnesī vai pusgadā, bet var būt arī pilnīgi pretēji. Līdzīgi arī ar darbu uzņēmuma padomē. Ja nepieciešams atlasīt jaunu valdi vai uzņēmumā ir krīze, padomes iesaistes apjoms var būt būtiski lielāks.”
Bēdīgi slavenais krievu uzņēmējs Jevgeņijs Prigožins divās ieslodzījumu vietās Rostovas apgabalā karam pret Ukrainu savervējis tūkstoti cietumnieku, atsaucoties uz kādu ieslodzīto, ceturtdien pavēstījis tīmekļa medijs “Vot-tak.tv”.
Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam pietuvinātais uzņēmējs ieslodzījuma vietas apmeklējis kopā ar privātā militārā uzņēmuma “Vagner” vadītāju Dmitriju Utkinu.
Prigožins tiem ieslodzītajiem, kas piekritīs karot, solījis atbrīvošanu pēc pusgada. Viņš arī norādījis, ka rekrūši Ukrainā ar ukraiņiem varēšot darīt “visu, ko vēlas”.
Tajā pašā laikā tiem, kas mēģināšot bēgt vai padoties gūstā, draud nošaušana, uzsvēris Prigožins.
Vienā no kolonijām karot pret Ukrainu piekrituši 700 ieslodzīto noziedznieku, bet otrā – 300, pastāstījis avots.
Ukrainā ir karš pret nacismu-fašismu, LGBT sabiedrību, sātanismu un musulmāņi ir pieņēmuši, ka tas ir svētais karš pret šīm Rietumu vērtībām.
Mums vajadzīgas tādas “vērtības”, vai nē?
Nūja! Darba sfērā bieži jāsaskaras, kad jauns cilvēks meklē darbu, bet viņam pieprasa svešu valodu zināšanu, ja tai nav arī lielas nozīmes. Vēl pie tam strādājot kolektīvos, kur ir krievu valodigie viņi apzināti bažas virsa, ja arī paši ļoti labi runā po lotishski. Tomēr jāpiemin, ka latgaliešiem vēl joprojām daudz kur tiek liegts runāt pašiem savā valodā, ja arī viņi dzīvo paši savā zemē. Nyjai divi goli! Tad nu ar cilvēkiem no blakus zemēm mēs biežāk runā po russki nekā in english languege. Uztveres īpatnības angļiem atšķiras un krievu valoda ir saziņai pati vienkāršākā, tad nu ar to visādi cenšas uzspiest, kā imperiālisma izpausmi. Cho na sabachem govoritj?
Nu,cik gadi ir pagājuši no tā saucamās Latvijas neatkarības atjaunošanas?! Un,kas ir izdarīts no augšas,no varas labs priekš latviešu tautas? Jā,tieši labs,un priekš latviešu tautas! Varturi. Katra nākamā “ievēlētā” Saeima vazā tautu aiz deguna! Nav nekādas demokrātiskās vērtības,cilvēktiesību,vides aizsardzības un taisnīguma. Koruptīvi akti nosaka virzienus. Kad vēl tāpat paturpināsies,tauta par ko iestāties pārstās būt. Pat latviešu bērni Latvijā izaudzināti tā,ka tie savā starpā pļerkst angliski un nav pazīstami ar latviskās valodas pilnību un daiļumu. Latviskās dvēseles daiļums arī izzūd tā deģenerējoties.
.
.
.
Admins
Šodien pasaulē ir sātanisma kulminācijas laiks.Jo vairāk cilvēku nostāsies Patiesības pusē, jo ātrāk tas beigsies. Un vēl, neaizmirsti KARMU. Kad ļaunums sasniegs kritisko robežu tas tiks iznīcināts.Kas attiecas uz bērnu runāšanu angliski, tad pie tā vainīgi vecāki, kuriem senču svētums ir pakārts tualetē uz naglas. Arī tos piemeklēs un jau piemeklē karma. Viss notiekās, tik tā pārāk lēni,- gribētos ātrāk, bet viss būs.Mēs neesam fiziski iznīcināti, ka krievu lakos, ko šodien var piedzīvot Ukrainā, bet mazliet paklīduši, bet arī tas tiks izlabots, mēs visi reiz atgriezīsimies Tēva sētā.
Par tām vēlēšanām: Vai kādam ir skaidrība kā balsot??? Visi viņi tādi labiņi,kamēr nav ievēlēti! Daļa grib izpatikt okupantu vairumam,to ir vairāk kā latviešu. Tādi kā Andris Ciekurs un Aldis Gobzems,Krišjānis Kariņš un Daniels Pavļuts tā vien saka,ka žīdi vispār nav pie kādas vainas. Ka latviešiem slikti ejot,esot paši viem pie vainas.
Dārgie latvieši! Vai mēs par tādiem varam balsot???
Nūja! Atgriezīsimies visi tēvu sētā!? Kā es esmu vēlējies dzīvot tur, kur manu senču zemes, bet tās šodiena ir ekskluzīvas. Tomēr ir sanācis piekļūt pie neliela zemes pleka un vien pateicīgs Dievam, ka no tā nolaupīta dzīvokļa izlīdu. Tur pretī uz dvēseles sēd liela kaka pret mātes radiem latgaļiem, kas visādi no savas senču zemes centušies tikt vaļā. Soviet laikos viņiem bij labāk nekā Kurzemē i 90 tajos gudrākie izdzīvojot saglabāja savas senču zemes, kad aizbraucu pēdējo reizi ciemos pie krustmātes skumji bij noskatīties uz vecāsmātes sētu, kur bērnības laiks pagāja. Viss līdz ar zemi bet saimnieciski 80 tajos viss bij, ka strādāt vajadzēja, bet veči dzēra un sievām jācieš un bērniem no dirsties. Vecāki!? Lūk arī problēma, ka vecāki izvēlas skriet pakaļ modes glanzei un svetumam kakā virsa, kad to viņiem norāda, tad īpaši netīk, jo apzinas, ka luzeri vien ir.
Kad atjaunos Satversmi?
Ja valoda ir galnenais noteikums latvietībai, tad vajag atjaunot Latvijas valsts valodas likumu!
Es domju, ka Latvieša mentilitāte veidojas no bērna kājas, dzvojot un strādājot lauku sētā!
Vispirms vajadzīgs atjaunot zemesgrāmatas 273 642 saimniekiemn kurus aplaupīja pēc 1940.gada 17.jūnija. Tad varēsim tālāk atjaunot pagastus, aprinķus, valsts pārvaldi un samazināt ierēdņu skaitu 15,8 reizes, ietaupot budžetā ap 1,5 miljardi eiro!