AG
2022. gada 9. jūlijs 13.48

Nav runa par padošanos kā tādu, bet par K.U. gļēvo runu pēc Latvijas okupācijas sākuma !!!

=====================================================================================

Jo patriotam, kāds 100% bija Kārlis Ulmanis, bija labi zināms pa kremļa asinsdarbiem pret savējiem, pret pārliecinātiem komunistiem Krievijā, bija zināms par Krievijas sarkano latviešu masveidīgo iznīcināšanu. Tad, kas būtu tautai sagaidāms “buržuju” Latvijā pretošanās gadījumā ??!

Tikai rūpēs un cerībā saglabāt latviešus kā nāciju nākotnei, loģiski bija vismaz vārdiski novērst iznīcināšanu, kā tobrīd tas izskatījās no K. Ulmaņa puses. Ka kremļa slepkavu plānus tas maz ietekmēs un notiks okupantu plānveidīgā okupēto nāciju iznīcināšana, tam nevarēja būt skaidri zināms. Un tāpēc prezidents rīkojās atbilstoši tā brīža informācijai un savam priekšstatam par savu godu un savu atbildību, cerot šādi mazināt paredzamos tautas upurus.
Pretējā gadījumā prezidents būtu emigrējis un drošībā būtu darbojies valsts labā, cik tas būtu iespējams, kas pat no šodienas skatu punkta būtu varbūt Latvijai daudz ko vairāk devis. Bet tā brīža situācijā mūsu visu cienījamais Kārlis Ulmanis rīkojās kā īsts pilsonis un prezidents, neredzot citus variantus tā brīža militārpolitiskajā situācijā !
Kā labi informētam politiķim, prezidentam bija zināma iebrucēju, primātu, slepkavu un bandītu daba un, paliekot savā vietā, tas bija cieņpilnas varonības akts.

Akts, ar kuru tika cerēts mazināt upurus svarīgākajam viņa mūžā – savai dārgajai tautai. Tāpēc šī upurēšanās, kuru šodien neviens no viņa kritizētājiem nespētu atkārtot !

E.P.

LRTT

Vēl ne cik sen šim mēslam-Gedroicam Ulmanis un Munters bija pederasti un tautas nodevēji…, bet tagad jau izsakās piesardzīgāk…, bet tas tevi, izdzimum, nepaglābs no pelnītā soda… .

Zelta vārdi pateikti par tā laika situāciju. Pirmais un 100% apliecinājums, ka KREATŪRA strādā cionistu labā, ir: ka visādā veidā tiek nonicināts Kārlis Ulnamis. Par tādu pabiru kā Gedroics jau nav jābrīnas un daudz jāreaģē uz viņa izteikumiem, bet ir pietiekoši ietekmīgi indivīdi, kas sludina tieši to pašu. Tas arī ir apliecinājums, ka viņi ir cionistiskās Krievijas- Izraēlas slepeno dienestu “ziņneši”, tā sacīt: DARBA INSTRUMENTI. Tiko bija raksts par Gunāru Nāgelu, visīstāko atkritumu, kurš publicējās pie tāda paša atkrituma Lato Lapsas. Visi šie didži šmiti & co ir lāsts latviešu tautai. Un, kas tad ir mūsu prezidenti, ar jebreiku VVF priekšgalā un jebreju E. Levitu pakaļgalā ? Visīstākie civilizācijas izkārnījumi, kuriem ar latviešiem un latviešu tautu nav nekas kopīgs. Bet skat, cik vareni viņi mūs pārstāv !!! Visi šie atkritumi vēlas “izmest” Kārļa Ulmaņa portretu no Rīgas Pils. Protams, ka tas ir loģiski no viņu puses, jo blakus K. Ulmanim viņi ir nekas vairāk kā kā: “suņa sūds uz šķupeles” !

Tas sacīts par Kārli Ulmani !

Viesturs Sprūde laikrakstā Latvijas Avīze 2012. g. 23. jūlija izdevuma rakstā Neapmētāt pagātni ar dubļiem publicējis izvilkumus no bij. Sabiedrisko lietu ministra Alfreda Bērziņa vēstulēm viņa draugam Sigurdam Rudzītim.

Vienā no šīm vēstulēm, Bērziņš raksta: „Es domāju, ka nav laiks meklēt kļūdas un tās tiesāt. Tas neko negroza, bet tikai vairāk noskaņo vienu pret otru. Ja lasa tagad publicētās „atmiņu grāmatas“, paliek skumji. Pārmetumi, kritika, uzbrukumi Latvijas neatkarības īsam laikam. … Visiem, laikam lai sevi paaugstinātu, jācīnās ar Prezidentu Ulmani. Cik viņš (atmiņu grāmatu rakstītājs) bijis gudrs, labs, tālredzīgs, taisnīgs, demokrātisks, tikai (tas) Ulmanis. Gribējis slēgt korporācijas, bet nav slēdzis; bijis atriebīgs, bet nav nevienam atriebies; bijis varas kārs, bet nav varu velti lietojis; bijis mantkārīgs, bet palicis bez mantas. Nelabi kļūst to lasot.“

http://www.laikraksts.com/raksti/3467

Vai to varam sacīt par šeit redzamajiem civilizācijas mēsliem- zagļiem un laupītājiem ?

Rīgas pilī mainījusies nostāja par Kārļa Ulmaņa statusu; izskan arī kritiski viedokļi

Pēc Egila Levita stāšanās prezidenta amatā Rīgas pilī mainījusies oficiālā nostāja par Latvijas pirmskara valstsvīra Kārļa Ulmaņa statusu. Rīgas pilī norāda, ka Ulmanis, kurš pie varas nonāca pēc apvērsuma, uzskatāms par prezidenta pienākumu izpildītāju, nevis pilntiesīgu prezidentu.

RŪTA KALMUKA, F64 2019. gada 20. jūlijā 21:50 LNT Ziņas Aleksis Zoldners

Šāds skaidrojums drīzumā papildinās arī oficiālo Kārļa Ulmaņa portretu.

Par šo rīcību gan izskan arī kritiski viedokļi. Latvijas Zemnieku savienības (LZS) vadība prezidentam Levitam piedēvē vēstures pārrakstīšanu.

Prezidentūras laiks – no 1936. gada 11. aprīļa līdz 1940. gada 21. jūlijam. Šāds uzraksts papildina Kārļa Ulmaņa portretu Rīgas pils Ģerboņu zālē, kur izvietoti Latvijas pirmo prezidentu portreti. Tomēr šo skaidrojošo plāksni drīzumā nomainīs cita. Tajā Kārlis Ulmanis vairs nebūs dēvēts par prezidentu, bet gan par prezidenta pienākumu izpildītāju.

“Vēsturniekiem nav šaubu, ka Kārlis Ulmanis pildīja Valsts prezidenta pienākumus. Tik tālu visiem viss ir skaidrs. Es domāju, ka tas arī tiks uzsvērts mūsu informatīvajos materiālos – gan Valsts prezidenta mājas lapā, gan arī šeit, prezidenta pilī, pie Kārļa Ulmaņa portreta. Mēs ar laiku redzēsim šo papildinājumu, ka Kārlis Ulmanis bija prezidenta pienākumu izpildītājs,” skaidro Valsts prezidenta padomniece saziņai ar sabiedrību Aiva Rozenberga.

Pārmaiņas saistītas ar jaunā prezidenta Egila Levita uzstādījumu. Konstitucionālo tiesību eksperti līdz šim pārstāvējuši viedokli, ka juridiskā izpratnē Kārlis Ulmanis nav uzskatāms par prezidentu, jo varu ieguva apvērsuma rezultātā, nevis, saņemot Saeimas vairākuma atbalstu, kā noteikts Satversmē. Arī pieminot valstsvīru savā uzrunā Saeimai, Levits Kārli Ulmani nosauca, nevis par prezidentu, bet gan par Latvijas pirmo Ministru prezidentu.

Levitu uz prezidenta amatu visaktīvāk virzīja Nacionālā apvienība, kas vienmēr Kārli Ulmani ir godinājusi. Ulmaņa apvērsuma gadadienā, 15. maijā, politiskais spēks tradicionāli rīko karogu braucienu, šādi godinot valstsvīra ieguldījumu latviskas Latvijas idejas stiprināšanā. Partijas valdes loceklis Imants Parādnieks tomēr pauž viedokli, ka Levits rīkojas korekti.

“Levita kungs kā augstas klases jurists to vērtē tīri no juridiska viedokļa, no Satversmes viedokļa. Vai viņš bija Valsts prezidents no Satversmes viedokļa? Nē, protams. Absolūti piekrītu šeit Levita kungam kā jurista vērtējumam. Savukārt, ja mēs skatāmies no cilvēciskās puses, valstiskās puses – viņš bija valsts galva, viņš personificēja Valsts prezidentu pēc savas būtības.”

Kritiskāks tikmēr ir Latvijas Zemnieku savienības vadītājs Armands Krauze. “Mēs kā Latvijas Zemnieku savienība, protams, paliekam pie saviem uzskatiem, ka Ulmanis ir bijis un arī mums būs Latvijas prezidents.”

LZS vienmēr centusies uzsvērt savu saistību ar Kārli Ulmani un viņa partiju – Latviešu zemnieku savienību. LZS līderi katru gadu piedalās Kārļa Ulmaņa dzimšanas dienas svinībās “Pikšās”. Partijas vadītāja Krauzes ieskatā, aktualizēt jautājumu par Kārļa Ulmaņa statusu nav nekādas vajadzības.

“No Levita kunga šī ir tīri juridiska pieeja šim jautājumam un mēģinājums koriģēt vēsturi. Es to neatbalstu, jo es redzu, ka Ulmaņa ieguldījums un tas, ko viņš savulaik ir izdarījis valsts labā, ir daudz lielāks un nozīmīgāks, nekā tagad, pēc daudziem gadu desmitiem, knibināties par to, kā tad tur bija. Vēl jo vairāk, šeit ir savā ziņā juridiski riski. Ja nonāk pie secinājuma, ka atbilstoši Satversmei Ulmanis nebija prezidents, tātad jautājums, vai viņš varēja deleģēt sūtņus uz ārzemēm. Un atcerēsimies, ka tie ir tie paši sūtņi, kuri pārstāvēja Latvijas Republiku tad, kad mēs bijām okupēti, kuri cīnījās Londonā un citur par mūsu valsti un saglabāja šo cīņu dzīvu visu okupācijas laiku. Jāskatās ir un jāstrādā nākotnei, nevis jāmēģina rakņāties vēsturē un pārrakstīt vēsturi.”

Rīgas pilī vienlaikus uzsver, ka notiekošais jāuztver kā tehniskas izmaiņas, nevis kā vēstures pārrakstīšana vai Kārļa Ulmaņa nopelnu noniecināšana.

“Visiem ir skaidrs, ka Kārlis Ulmanis bija liela personība, Latvijas valstiskuma vēsturē viņam ir milzīga loma. Šeit nav runa par vēstures pārrakstīšanu, mēs vienkārši fiksējam faktus pēc iespējas precīzi,” turpina Rozenberga.

Lai precizētu Kārļa Ulmaņa statusu, prezidenta kanceleja arī konsultējusies ar vēsturniekiem un tiesību ekspertiem.

13.07.22