R. Bruners. Militāra tautas pašpārvalde, 1. daļa
R. Bruners. Militāra tautas pašpārvalde, 1. daļa
Pirms trīs ar pusi gadiem Latvijas sabiedrība saņēma piedāvājumu pārkārtoties atbilstoši jaunajai sabiedriskajai realitātei. Toreiz sabiedrība to vispār nepamanīja, bet sabiedrības pārstāvji – deputāti nobalsoja tā, kā viņiem liek balsošanas mašīna, neiedziļinoties būtībā. Tas ir noiets etaps, bet arī pašreiz neviens pa īstam nesaprot kas ir “jaunā sabiedriskā realitāte”. Daudzi nojauš, ka kaut kas nav īsti kārtībā, kaut kas virmo un notiek. Tomēr par sapratni nav runas, kur nu vēl par “atbilstošu pārkārtošanos”.
Tāpēc ir pienācis laiks, lai par to atgādinātu jaunāko notikumu kontekstā. Pēdējos 3 gados ir pieredzēti daudzi globāla mēroga notikumi, kuri domājošam cilvēkam liek pārvērtēt esošās sabiedriskās iekārtas atbilstību savām vajadzībām. Esmu diezgan pamatīgi aprakstījis notiekošā būtību savu iespēju robežās. Piebildīšu tikai, ka “jaunā sabiedriskā realitāte” no mūsu viedokļa ir nepārvarama, augstāka vara, kā saka force majeure, kas pastāv neatkarīgi no mūsu vēlmēm. Mēs varam tikai pielāgoties labākajā gadījumā.
“Elite” vienmēr balsos par status quo, jo pašas “elites” statusu nosaka atstrādātās shēmas, ar kuru palīdzību tā ekspluatē sabiedrību. Visi pārējie sāk domāt tikai tad, kad ūdens smeļas mutē. Vai esam jau nonākuši tik tālu?
Jautājumi, uz kuriem nav atbildes
Esam pieredzējuši katastrofālas sekas, pie kā noveda Latvijas varas aprindu rosība kovidafēras laikā. Pašreiz gatavojamies pieredzēt jaunu katastrofu, ko nesīs rosība saistībā ar kara draudiem.
Kāpēc jāmoca jauniešus ar obligāto dienestu un citām klausībām, ja nav iespējams (pārāk dārgi) apgādāt tos ar kara tehniku, kas nepieciešama pilnvērtīgu vienību formēšanai? Vai ir vērts tērēt miljardu (!) vienas pretgaisa aizsardzības sistēmas iegādei, ja ar to iespējams aizsargāt tikai vienu lidlauku? Vai mūsu nepilnvērtīgo kaujas vienību “dzīvā spēka” un iedzīvotāju sagaidāmie zaudējumi ir samērojami ar tautas un valsts turpmāko eksistenci?
NATO ir mūsu vienīgais sabiedrotais un cerība kara gadījumā. Kā mēs varam plānot mūsu valsts aizsardzību, ja nezinām NATO iespējas un plānus attiecībā uz mums, gadījumā ja sākas karš? Ja ir paredzēts Latviju no sākuma atdot, bet pēc tam atgūt, tad tas būtu skaidri jāpasaka. Bezjēdzīgi upuri un postījumi nav vajadzīgi.
Kāpēc vispār mūs orientē uz totālu karu pēc visbriesmīgākajiem Ukrainas paraugiem, lai gan tieši no tā vajadzētu visiem spēkiem izvairīties?
Vai man ir tiesības pašam pieņemt lēmumu par savu rīcību kara apstākļos? Vai man ir tiesības pieņemt šādu lēmumu atbilstoši savai sirdsapziņai, samērojot ieguvumu valsts aizsardzībai ar zaudējumu, ko varu ciest es pats un mana ģimene?
Dažas likumsakarības
Domājoši cilvēki ir ievērojuši, ka gan kovidafērai, gan pašreizējai kara histērijai ir vienādi mērķi, līdzekļi un metodes, globāls mērogs un ilgtermiņa perspektīva. Mēģināšu nosaukt dažas likumsakarības.
– ļoti lielas naudas aizņemšanās, kredītu un valsts naudas izniekošana saistībā ar liela cilvēku skaita nāvi un veselības zaudēšanu;
– krīzes radīšana tajās nozarēs, kas saitītas ar cilvēku eksistenciālajām vērtībām – veselības aizsardzību, izglītību, nodrošinājumu ar mājokli, pārtiku, pārvietošanās brīvību; kā arī pretdabisku attiecību veicināšana u.c.;
– globālās pārvaldes spēka demonstrācija (mēģinājumi), demonstrējot valstu vadības nespēju un nekompetenci, kad globālās pārvaldes rīkojumi ir jāizpilda nekavējoties, vienlaicīgi un bez ierunām;
– sabiedrisko pakalpojumu sistēmas galēja degradācija pēc principa “tērē izredzētais, bet maksā sabiedrība”, kad apmaksātais pakalpojums var būt pilnīgi bezjēdzīgs vai kaitīgs;
– kastu sabiedrības nostiprināšana, kad izredzētie palielina savu bagātību un kontroli, bet pārējie zaudē ienākumus, ierasto attīstības un dzīves līmeni, veselību un dzīvību ..
Fausts, Meistars, Margarita un pārējie
Skaidrs, ka valdošā kasta var turpināt tādā garā uz nebēdu, jo nav (apzināta) spēka, kurš spēj realizēt citu pārvaldi. Viņi to arī dara, gūstot personisku labumu, un uzjautrinoties procesa gaitā. Iepriekšējā rakstā es mēģināju pievērst lasītāju uzmanību šīs uzjautrināšanās izpausmēm. Tās ir grāmatas un mākslas filmas par dēmoniem, viņu izdarībām, ar dejām, dzeju un ākstīšanos. Tās ir performances un attēli ar alegoriskiem tēliem un sublimināliem vēstījumiem. Īsumā, mums tuvajās “Ābramiskajās” reliģijās to visu dēvē par sātanu un viņa izpausmēm.
No minētajiem mākslas darbiem cilvēki var nojaust lietas būtību intuitīvi. Šī raksta mērķis ir pastāstīt to pašu racionāli loģiskā veidā. Tas mums ļaus formulēt vienu no vēlamās sabiedrības piemēriem saprotami, izmantojot Satversmi, esošos likumus un sabiedrisko praksi.
Tomēr, pirms to darām, gribētu īsumā parādīt saikni starp reliģisko konceptu, mākslas darbu un mūsu realitāti. Lieta tā, ka mūsu realitātē pastāv tikai ierobežots skaits (sabiedrisko) situāciju / problēmu. Šīm situācijām savukārt ir ierobežots skaits (sabiedrisko) risinājumu. Citiem vārdiem sakot, mūsu sabiedriskā jaunrade aprobežojas ar zināmo risinājumu piemērošanu konkrētai situācijai.
Reliģijas un mākslas priekšrocība ir tā, ka dod mums iespēju saprast visas situācijas / risinājumus uzreiz, bet nedod konkrētu risinājumu. Turpretim, ja mēģināsim atrast vajadzīgo risinājumu bez reliģijas, mākslas un intuīcijas, mums nāksies pārlāpstot vēsturisku faktu un likumu kalnus.
Lai pabeigtu tēmu par situācijām un atbilstību, vienkāršs piemērs no populārās grāmatas “Meistars un Margarita”. Rakstnieka fantāzijas radītie tēli Volands, Korovjevs, Runcis, Azazello un citi “iemiesojas” mūsu realitātē kā konkrētas pesonas. Kāds priekšnieks no Britu salām ļoti atgādina Korovjevu. Pašam Volandam pietuvināta persona, viņš nāk uz skatuves lai paziņotu nākamo priekšnesumu. Kāds priekšnieks no Ukrainas atgādina Runci, tik pat tiešs un skarbs vārdos un darbos. Savukārt priekšnieks no Krievijas ir tāds Azazello, kam uzkrauti visi grēki.
Krievijai ir jāiet bojā, tā nedrīkst pastāvēt savā mēra barakas statusā. Tā būtu jāsadala vairākās valstīs, bet par to nākamajos rakstos.
Sabiedriski pārkārtojumi ar būtisku militāro komponenti
Pirms pievērsties militāras tautas pašpārvaldes būtībai, ir jāpasaka par kādiem pārkārtojumiem iet runa. Pirmkārt, visi pārkārtojumi atbilst Latvijas Republikas (LR) Satversmei, un vadošā loma ir Valsts prezidentam. Prezidents rīkojas savas kompetences ietvaros, attiecībā uz citām valsts institūcijām un bruņotajiem spēkiem.
Otrkārt, pārkārtojumu gaitā LR likumos vai Satversmē LR pilsoņiem ir jāparedz tiesības turēt personiskajā īpašumā strēlnieku ieročus un atbilstošo ekipējumu. Līdzīgi kā tas ir ASV konstitūcijā. Japaredz arī tās pilsoņu kategorijas, kam šādu tiesību nav, kā arī noteikumi rīcībām ar ieročiem, prasības ieroču īpašnieku sagatavotībai, uzskaite u.c.
Treškārt, mēdijos ir jāskaidro, ka šāds pasākums tiek veikts, lai dotu iespēju katram pilsonim pilnvērtīgi piedalīties valsts aizsardzībā ar atbildības sajūtu. Tas ir preventīvs pasākums, lai atturētu iespējamo ārējo agresoru un iekšējos destabilizējošos spēkus no iespējamas agresīvas rīcības.
Pārkārtojumiem jānotiek tā, lai neciestu mūsu esošās attiecības ar NATO un ES, nepieciešamības gadījumā meklējot kompromisu. Neesmu pētījis, kādas te varētu rasties grūtības. Manuprāt, tādām nevajadzētu būt.
Mūsdienās nevienu problēmu nav iespējams atrisināt ar liela mēroga militārām operācijām. Uzdrošinos apgalvot, ka to varētu apliecināt ikviens karavīrs ar kaujas pieredzi. Lūdzu pagaidām aizmirstam par superdārgajām lidmašīnām, haubicēm, tankiem, helikopteriem un raķetēm.
Mūsu spēks sākas ar šaujamo, kas glabājas mums skapī, mūsu prasmē ar to rīkoties, un sapratnē, kad to pielietot, un kad nē. Spēks ir mūsu sadarbībā ar citiem tādiem pašiem strēlniekiem, mūsu pašu komandieriem, kam mēs uzticamies, uz kuru zināšanām un autoritāti varam paļauties.
Ko nozīmē “reālā vara”? Tas ir lokāls bruņots pārspēks sadarbībā ar (vietējo) varu, kas pastāv visur valstī. Vēl jo vairāk, (vietējam) bruņotajam spēkam ir jāpārņem vara tur, kur tas nepieciešams. Par to nākamajā rakstā.
14.07.22
Jums uzlaist pāris labu bumbu un iestājas visaptveros klusums i visi ieroči paliek stāvot skapī. Vēl mežos uziet otrā pasaules kara ieročus, ko nespēja izmantot, kas spēj Latvijas mērogā vispār karot!? Da i sen saprotams, ka Ukrainas tēmu cilā, lai iesaistītu pēc iespējas vairāk tautas slaktiņa. Visas lietas sen ir izdomātas i tie bloger i, kas gudri runaj par tiem rashistiem vien ar no ieprogrammēta satanistu teātra. Bij Soviet times kino filma franču veidota – Riska cena! Tematika īpaši tuva šā laika būtībai, tad tā filma priekš Soviet skatitaj bij kaut kas pretīgi truls, bet realitātē ir tā, ka cilvēki šodien to uztver jau par normu.
“Treškārt, mēdijos ir jāskaidro, ka šāds pasākums tiek veikts, lai dotu iespēju katram pilsonim pilnvērtīgi piedalīties valsts aizsardzībā ar atbildības sajūtu. Tas ir preventīvs pasākums, lai atturētu iespējamo ārējo agresoru un iekšējos destabilizējošos spēkus no iespējamas agresīvas rīcības.”
Kas Brunera kungam ir KATRS pilsonis, ko ar to jāsaprot? Būtu labi, ja teksta autors dotu atbildes uz šo, būtībā galveno Latvijas problēmu – par prettiesisko masveidīgo psrs militāro, civilo pilsoņu naturalizāciju un Latviju, dibinātu kā latviešu valsti, pārvēršanu internacionālā krievvalodgo dominantē un jau tuvā nākotnē, par cūcisko krievu masu ar TUA un objektīvi iepludināmo ukraiņu (būtībā krievvalodīgo) skaitu pat nerunājot? Un kāda būtu labākā izeja no šī latviešu nācijai iznīcinošā fakta apzināšanas Brunera kunga skatījumā?
….Precīzi teikts!
Gribējās gan zināt, ko Rids Bruners domā par šo laiku. Taisnība ir, ka elite ir sevi nodrošinājusi visādam gadījumam, nav jābēdā par karu, badu, slimībām, vecumdienām. Un zēni (arī meitenes) no pārējās tautas lai viņus glābj un aizsargā.
Man pašreiz ir tāds katorgas darbs, divi kopjami guloši slimnieki mājās. Vienam ir stabils stāvoklis, bez lieliem uztraukumiem jau gadiem, bet otram 4. stadijas plaušu vēzis ar metastāzēm galvā. Uz valsts piedāvāto paliatīvo aprūpi jāstāv rindā, bez rindas var tikt tikai par maksu, pāri 1000€ par mēnesi. Pašreiz ir tāds kritisks stāvoklis, ka netieku galā, zems asinsspiediens un nenormāli straujš pulss. Ātrie uz reanimāciju neņem, vajag paliatīvo aprūpi. Jāsalasa ar viņa bērniem naudiņas un jāliek aprūpē par maksu.
Es tā rukāju pusotru mēnesi, tas ir ne tikai fiziski, bet psiholoģiski grūti.
Reizēm paskatos ukraiņu blogerus, Gordons saka, ka viņš ir par tirgus ekonomiku, ne sociālismu, kaut arī Zviedrijā pie sociālistiem cilvēki dzīvojuši labi. Bet tauta tomēr aizstāv savu dzimteni, pat bezpajumtnieki palīdzot karavīriem… Kā būs pēc kara? Vai elite novērtēs pārējās tautas cīņu?
Paskatieties vien,kā žīdi košerīti gatavo! Dokumentācijā: “DER EWIGE JÜDE”.
On February 24 Russia has invaded in Ukraine. February 24th was very sad and horrible day. At 5 a.m. many Ukrainian cities was shooting. But Ukrainians don’t give up. Ukrainians are defending their country. Russia was launching a war in Ukraine. Russia have created a new hotbed of war in Europe. It’s been four months, but Russia don’t want to the renunciation of war. Ukraine will have to win this war. Ukraine will have to defend own freedom and independence. #24.02.2022. #NoWar
©Skolnieciņš 1999-bezgalība 🙂
Russia must renounce the use of force! Russia must the renunciation of war! Dictator Vladimir Putin is a war criminal! Dictator Vladimir Putin will be in jail. #24.02.2022. #StopRussia #StopPutin #StopWar #SlavicGods #PrayForUkraine ©Skolnieciņš 1999-bezgalība 🙂
Ukraine has old paganism traditions. Many Ukrainian pagans believe in Slavic Gods or Norse Gods. Belief is very important for every human. Ukrainian culture is wonderful and incredible. Russia wants to destroy Ukrainian culture. ©Skolnieciņš 1999-bezgalība 🙂
8 years ago, Russia had occupied and annex the Crimea. Vladimir Putin, Mikhail Mishustin, Sergey Lavrov, Sergey Shoigu, Valery Gerasimov, Alexander Lukashenko, Roman Golovchenko, Viktor Khrenin, Viktor Gulevich, Alexander Volfovich, Denis Pushilin, Vladimir Pashkov, Leonid Pasechnik, Sergey Kozlov are felons, murders and liars. This is a call sheet of war criminals. These persons are unforgivable. They will be in jail. #StopRussia #StopPutin #StopWar ©Skolnieciņš 1999-bezgalība 🙂
There are a lot of topics that are difficult to talk about – sexual education, politics, religion, money. ‘War’ is one of them. A single word may trigger the memories you want to bury as deep as possible. However, it’s crucial not to let those memories disappear or slip away. Witnesses should let everybody know what is really happening and make everything possible to prevent it in future. The 24 of February could be one of those typical mornings, when adults are having their breakfast and rushing to work, and their sleepy children recall that they’ve forgotten to do their home tasks. That particular morning, however, will be stamped on all Ukrainians’ memory because that one was like none other. At 5:00 a.m., at the break of dawn, dozens of missiles were launched from Russia and Belarus and struck Kyiv, Kharkiv, Odesa and Donetsk regions. Later that morning Russian troops crossed the border from Belarus, annexed Crimea and Russian territories in the east and the northeast of Ukraine. The news was appalling, no one truly believed it could happen. On the same day, the president of Ukraine declared martial law and imposed a curfew that forbade leaving homes during late hours in all cities of Ukraine. Men who were eager to join the army lined up in long queues. Many others volunteered for territorial defence. Ukrainian citizens of all ages were ready to protect their home not only from saboteurs but from looters too, who exploited the situation and tried to maraud properties. From that morning on millions of Ukrainians didn’t feel safe in their own homes. For several weeks now many of them have been spending the nights in bomb shelters hiding from shelling. Air raid sirens are wailing multiple times a day to warn civilians about possible missile strikes. Some of the cities are cut off from electricity, internet connection, gas and central heating, so people start fires in their yards to cook some food. A lot of women with children and elderly people had to flee further from the flashpoints taking just a bug-out bag with them. Some moved to the western part of Ukraine, where refugee camps were set, others decided to move to Poland or other European countries. As of july, 2022, over 14 million people have been internally displaced since the beginning of war. But no matter where they are, each of them wants to be back home as soon as possible. The situation in Ukraine is still tense, the cities are still under attack, but what is most important is people. Nobody is ready to surrender, citizens are united and ready to stand for each other and their land. Every Ukrainian is trying their best to volunteer: to cook for people in need, to find all possible and impossible help from all around the world. Each Ukrainian knows very well the truth is on our side and we’ll fight for our freedom till the very end.
©Skolnieciņš 1999-bezgalība 🙂
Vai varētu palūgt textus arī spranCiski un zulusu dialektā arīdzan!
Arī bez ieroča var piedalīties valsts aizsardzībā ar atbildības sajūtu. Tomēr taisnība Jums varētu būt, un “katram” te nav īsti vietā. Ja uzmanīgi lasījāt tekstu, tad varbūt pamanījāt iepriekš “Japaredz arī tās pilsoņu kategorijas, kam šādu tiesību nav ..”. Tātad, ne visiem pilsoņiem ir tiesības turēt ieročus.
Jūs esiet viens no tiem komentētājiem, kuri ar baudu jāj neatrisināmo tēmu par “prettiesisko masveidīgo psrs militāro, civilo pilsoņu naturalizāciju ..”. DDD un tādā garā. Esmu vismaz 10 reizes atbildējis uz šo jautājumu, bet komentētāji manas atbildes ignorē. Ja nepatīk manas atbildes, varbūt deputāta Dombravas pozīcija Jums labāk ies pie sirds https://www.facebook.com/Dombrava/videos/681978206196126 . Man ir līdzīgi uzskati šajā jautājumā.
Tomēr ne visu ir iespējams pateikt atklātā tekstā. Lai saprastu, iesaku Jums padomāt par šo. PSRS laikā daudz krievu bija Vidusāzijā, Kazahstanā un Kaukāzā. Pēc PSRS sabrukuma viņi no turienes bēga, pametot dzīvokļus un mantu. Kāpēc viņi tā darīja? Ja nonāksiet pie kaut kāda secinājuma, tad nebūšu rakstījis veltīgi.
Ja tas ir man, tad paldies Maija
Jūtu līdzi par slimniekiem un ceru ka izdosies atrast risinājumu.
Arī es skatījos ukraiņu blogerus, bet tagad vairs neskatos. Par 90% tur ir PR un naudas vākšana. Piemēram, Gordons ir tipisks ebreju polit-komerc-blogeris ar savu “mēdiju impēriju”, kā viņš pats saka. Viņš ir savācis kolosālu politisko kapitālu uz kara rēķina, un droši vien centīsies to izmantot, kad lietas norims. Viņam ir talants un pieeja ļoti interesantām personām. Ir vērts paskatīties intervijas ar miljardieri superblēdi Pugačovu, kurš bija saite Krievijas vadībai ar lielo finanšu mafiju. Interesantas intervijas ar Bobkovu, Kulaginu un droši vien vēl daudz kas .. Es gribu pateikt tikai to, ka tā ir ļoti netīra padarīšana.
Ko es domāju par šo laiku? Vajag parūpēties ar sevi, sagādāt kādu pārtikas, ūdens rezervi. Padomāt par apkuri, elektrību, medikamentiem. Arī par transportu – divritenis varētu noderēt, par to aizmirsu uzrakstīt. Protams arī pašaizsardzība ir no svara, ja tiešām nonāks līdz karam. Tomēr te galvenais būtu sēdēt klusi, jo aizbraukt diez vai izdosies- uz kurieni braukt? Manuprāt, Latvijā varētu būt drīzāk Krimas scenārijs, nevis Donbasa un Mariupoles šausmas.
Tāpēc vajadzētu šo laiku kaut kā pārdzīvot. Ja tomēr nonāks līdz šaušanai, tad Ukrainas pieredze ir tāda, ka nabadzīgās mājas un dzīvokļus laupa krievu zaldāti un klaidoņi. Klaidoņus var mēģināt atbaidīt vai kaut kā tikt ar viņiem galā. Bagātie, kuri būs palikuši, mēģinās vienoties ar krievu komandieriem un maksāt, lai viņus neaiztiek. Tie droši vien jau sagādājuši sev ieroču arsenālu un rezerves.
PIETIEK viens bija ierakstījis labu komentāru, ka igauņu premjere esot teikusi, ka Blatiju no sākuma atdos krieviem, bet pēc pusgada atkaros. Tas nozīmē, ka armijas ies pāri divreiz, un no Latvijas nekas liels pāri nepaliks. Arī tas izklausās ticami, ja skatāmies kā Ukrainā iekarotās teritorijas atbrīvo no cilvēkiem. Patiesībā, tā bija arī mana pārliecība līdz šim, kāpēc aizbraucu no Latvijas. Par to rakstīju šeit https://tautastribunals.eu/?p=49997 . Loģika ir tāda – visi, kuri gribēja aizbraukt no Latvijas, varēja to izdarīt bez problēmām pēdējo 18 gadu laikā.
Lasu šorīt ,ka igauņi no ASV pērk 6 Himars , poļi ntos Abramsus .Bet mūsējie kaut kādus lūžņus un naudas nav. Es uzskatu , ka Latvijas biezie ir ir jāizģērbj , bet nauda jāiegulda valsts vajadzībās … kliķe arī tajā kategorijā ietilpst.
.
.
.
Admins
Tā ir oficiāla 4. maija kliķes politika,- degradēt Latvijas Armiju ar okupantu pēctečiem un 20 gadsimta tehniku. Tāds “pabriks”, ja būtu nacionāla un demokrātiska Latvija, sen sēdētu aiz restēm vai pat pakārts pēc visiem Starptautiskajiem LIKUMIEM- par genocīdu pret latviešu etnosu.
Himars sevi pierādīja Ukrainā, tas ir fakts. Arī es priecātos, ja Latvija spētu iegādāties efektīvus ieročus. Piekrītot komentāram, gribu uzsvērt, ka raksts ir par sabiedrības pārvaldi, nevis par militāriem jautājumiem. Tur es neesmu kompetents, un izsaku tikai savu viedokli, saskaņā ar sabiedrisko nepieciešamību.
Tanki ir uzbrukuma ieroči, ja nemaldos?
RB – ex ierindnieks
2022. gada 16. jūlijs 11.32
Tanki ir uzbrukuma ieroči, ja nemaldos?
Kas gan tur nesaprotams? Lai aizstāvētos, reizēm ir jāuzbrūk, kā to dara ukraiņu patrioti pret krievu okupantu armādu!