R. Bruners. Atbilde LRTT lasītājam

LRTT lasītājs

A. Priedītis reiz izpauda traku ideju – ka latviešus varētu glābt nacionālsociālisms. Uzreiz visiem padomā Ādolfs, Vācija pāri visam, holokausts… Patiesībā tā bija nacionālsociālisma kā idejas degradācija, sagraušana, tāpat kā sociālisma degradācija kur citur. Ja Vācija toreiz būtu attīstījusi savu valsti, netīkojot pakļaut citas, parādītu citiem pozitīvu piemēru, tad NS ideja nebūtu degradēta.
Par tautas pašpārvaldi – Latvijas tauta ir krietni sašķelta, gan nacionālā ziņā, gan pēc materiālā nodrošinājuma. Un pilsētā mēs pat nepazīstam savus kaimiņus… Kaut kāda kustība notiek, kad Rīgas domē mainījās vara, pie mums arī parādījās ieinteresētie, kas sāka pārņemt namu apsaimniekošanu. Uzradās tādi namu vecākie, nezinu, kas viņus izvirzīja, vārdu sakot, namu iedzīvotājiem atlika viņus atzīt, un namu apsaimniekošana pārgāja no Rīgas namu pārvaldnieka uz kādu firmu. Bet kas to visu būšanu organizē, nav zināms, varbūt krievi negribēja pārvaldi nodot latviešu rokās, kas tagad Domē saimnieko.
Nē, nu protams, ja kāds iedzīvotājs nav mierā, teorētiski var sasaukt mājas sapulci, pats mēģināt uzņemties iniciatīvu, bet tas nav tik vienkārši, lai namu apsaimniekotu, ir jāgatavo dokumenti, jāslēdz līgumi utt.
Es negribu apgāzt RB idejas, tikai mūsu reālā dzīvē var sanākt kā parasti, kad kāds bīda savas intereses…

R. Brunera atbilde lasītājam

Nacionālsociālismu labāk nepieminēt laikā, kad mums cenšas uzspiest globāla mēroga fašismu. Starp citu, nacionālsociālisms / fašisms nav suverēna ideoloģija. Tā ir atvasināta no zili-rozā pasaules uzskata.

Pārējam pilnībā piekrītu, jo realitātē notiek tieši tā kā notiek. Skaidrojums no manas pozīcijas ir sekojošs. Kad izvirzīju savu kandidatūru valsts prezidenta amatam, tad galvenais mērķis bija tautas pašpārvaldes ieviešana. Mēģināšu īsi aprakstīt, kas vēlamajā gadījumā notiktu manas prezidēšanas laikā. Vai precīzāk izsakoties, kas notiktu, ja par prezidentu kļūtu “nosacītais RB”, jo manai personībai nav izšķirošas nozīmes. Visu nosaka lietu objektīvā virzība uz neizbēgamo rezultātu.

Pēc bruņoto spēku sakārtošanas tiek nodibināta (militāra) kontrole pār spēka struktūrām, valsts kasi, galvenajiem infrastruktūras objektiem un komunikācijām. Pēc Saeimas un Rīgas domes atlaišanas sākas pašpārvaldes dibināšana. Lūk, tieši šeit ir būtība. Būdams latvietis un patriots, “nosacītais RB” no savas pozīcijas sekotu procesam tā, lai par “namu vecākajiem” (ciemu, rajonu, pagastu ..) kļūtu pārsvarā latvieši un patrioti, puslīdz uzticami un godīgi, kur tādi vēl saglabājušies.

Šī situācija ir principā atšķirīga no pašreizējās situācijas, kad par prezidentu ir “nosacītais Levits” vai jebkurš cits no sistēmas ieliktajiem rumpīšiem. Varas maiņa “namu” (ciemu, rajonu ..) līmenī notiks neizbēgami. Par attiecīgajiem “vecākajiem” kļūs pavisam citi ļaudis. Iespēju savās interesēs nekavējas izmantot Latvijai naidīgas aprindas, krāpnieki un citi salašņas.

Citiem vārdiem sakot, mēs vērojam un (diemžēl) vērosim (reversu) darvinismu. Priekšgalā nonāks ar iniciatīvu un enerģiju apveltītākie indivīdi. Var nojaust, kas tie par ļaudīm un kāda varētu būt LRTT lasītāju attieksme pret tiem.

Man personiski nepatīk dot padomus, esot citā valstī. Tā savulaik darīja Iļičs, kad no Šveices kūrorta rakstīja savus “nomaļus stāvošā padomus” kā pareizi taisīt revolūciju Krievijā. Gribētos, lai Latvijā būtu kāds atbilstošs līderis. Vai tas varētu būt Aldis Gobzems, kuram esmu izteicis atbalstu? Varbūt, jo pats Aldis par sevi saka apmēram tā: “jums nav jātic Gobzemam, viņš ir tikai instruments, ar kura palīdzību (iniciatīvu un organizēšanas spēju) jūs visi (katrs un katra) variet izveidot tādu sabiedrību un valsti, kas atbilst jūsu vajadzībām un interesēm”. Apmēram tā.

Patlaban realitāte ir tāda, ka manis teikto viscītīgāk studē krieviski runājošā auditorija. Reizēm tas tiek ieviests dzīvē burtiski, varbūt arī bez pielāgošanas u. c. Reizēm tiek tulkoti mani latviskie teksti, turklāt to dara Krievijā, nevis Latvijas krievvalodīgie. Es nerunāju par specdienestiem un citām apslēptās varas struktūrām. Tie ir mani pastāvīgie abonenti.

Esmu vienmēr apliecinājis, ka netiecos pēc tautas mīlestības. Netaisos kļūt par deputātu, un šis nav priekšvēlēšanu materiāls. Cenšos pastāstīt man zināmās likumsakarības tādā veidā, lai no tā visa būtu iespējami lielāks sabiedriskais labums.

14.02.22