Šīs kreatūras ieies Latvijas vēsturē kā LĀSTA uzlicējas latviešu tautai !

Tauta nedrīkst aizmirst šos padibenes !

Aicinām Saeimā pārstāvētos politiskos spēkus izvirzīt Egilu Levitu Valsts prezidenta amatam.

Aicinām Egilu Levitu piekrist kandidēt uz Valsts prezidenta amatu.

Rakstniece Māra Zālīte uzsver: “Salīdzinot ar daudzo gadu rēnajiem un bezcerīgajiem prezidentūras gadiem, Egila Levita kandidatūra ir kā spoža zvaigzne. Spīdums, kas šai zvaigznei piemīt, ceļas no dziļas inteliģences, no izcilas izpratnes par Latvijas vietu un lomu Eiropas un pasaules kontekstā. No spējas, un tas ir tik svarīgi, brīvi komunicēt četrās svešvalodās – angļu, vācu, franču un krievu. Latvijai ir ļoti nepieciešama zvaigzne, kas apspīd mūsu valsts tumšos beztiesiskos kaktus, un to Levits spēs, būdams augsti kvalificēts jurists. Tieši Levits lika juridiskos pamatus Latvijas valsts atjaunošanai, un visus šos gadus viņš ir bijis ciešā sasaistē ar Latviju. Mana pārliecība ir, ka viņš spētu visus putnus, kam nošļukuši knābji, ar savu lielo ticību Latvijas valstij un latviešu nācijai atkalt celt spārnos.”

LRTT komentārs

Nodevības tēmu nedrīkstam atstāt pagājībai, pirms nodevēji nav saņēmuši pelnīto ! Šeit būs kāds atgādinājums, kas daudziem nav “iekritis” acīs, proti, Māras Zālītes(nelatviete, dzimusi Sibīrijā, bet uzvārdu mantojusi no sava patēva, ciema stukača Zālīša) “atmiņas zudumu”. Slavinot E. Levitu viņa izsakās: “Salīdzinot ar daudzo gadu rēnajiem un bezcerīgajiem prezidentūras gadiem, Egila Levita kandidatūra ir kā spoža zvaigzne…” Kā tad nu sanāk ar tiem RĒNAJIEM ? Kura tad, ja ne M. Zālīte, taisīja tos “daudzo gadu RĒNOS” par tādiem, ja ne pati ! Vai tad ne pati komuniste M. Zālīte ar savu partijas genosi J. Peteru !? Tikai pēc abu šo ieteikuma VVF uzdrošinājās pazemināt LATVIEŠU VALODAS STATUSU- to degradēt Latvijas valstī ! Un, kas ir ar SPOŽO LEVIT ZVAIGZNI Latvijas debesu jumā ? Par to visu varētu pasmaidīt, ja tā būtu kāda aizspogulijas pasaka, bet tā taču ir šodienas latviešu tautas traģēdija, ko atnesuši komunistiskie noziedznieki un dažāda kalibra ģenētiskie izdzimumi- kolaboracionisti/nodevēji, kuri PARAKSTĪJĀS par šī čekista- cionista iebīdīšanu mūsu tautas GODAKRĒSLĀ.

Latviet, šie izdzimumi ir jātiesā, jo viņi veikuši un veic vēl līdz šim genocīdu pret mūsu tautu !

Valdis Ābols – žurnāla ”Rīgas Laiks” redaktors; Ārija Aile – pedagoģe; Anita Andrejeva – ārste; Georgs Andrejevs – bijušais ārlietu ministrs; Raivis Aršauskis – fizioterapeits; Aldis Austers – sabiedriskais darbinieks; Arta Bārzdiņa – Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Anestezioloģijas un intensīvās terapijas klīnikas vadītāja; Toms Baumanis – LATO valdes priekšsēdētājs; Gatis Bažbauers – RTU prorektora vietnieks; Normunds Bergs – uzņēmējs, A/S SAF Tehnika valdes priekšsēdētājs; Inga Bērziņa – Kuldīgas novada Domes priekšsēdētāja; Valdis Bērziņš – “Latviešu fonda” pārstāvis; Inese Birzniece – 5. un 7. Saeimas deputāte, konsultante; Pēteris Bolšaitis – profesors; Aivars  Borovkovs – jurists; Ieva Brante – pilsoniski aktīva juriste; Daiga Brinkmane – māksliniece; Mārtiņš Burke-Burkevics – Kuldīgas Sv. Annas baznīcas mācītājs; Juris Cālītis – teologs; Lolita Cauka-Kalna – aktrise; Lolita Čigāne –12.Saeimas deputāte; Margarita Dāve – uzņēmēja; Regīna Deičmane – tēlniece, Pētera Vaska fonda priekšsēdētāja; Guna Deksne – pediatre; Ainārs Dimants – Biznesa augstskolas “Turība” Komunikācijas fakultātes profesors; Zane Dombrovska – aktrise; Lidija Doroņina-Lasmane – PSRS okupācijas laika pretošanās kustības dalībniece; Arvīds Dravnieks – Publisko tiesību institūta direktors; Maira Dzelzkalēja-Burmistre – Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece; Ingūna Ebela – biedrības “Glābiet bērnus” vadītāja; Sarmīte Ēlerte – Meierovica biedrības valdes locekle; Zaiga Gaile – arhitekte; Māris Gailis – uzņēmējs; Dzintra Geka – kinorežisore; Romualds Gerulis-Bergmanis – students; Andris Gobiņš – sabiedriskais darbinieks; Franks Gordons – publicists; Ēriks Graudiņš – students; Žanete Grende – fonda “Viegli” padomes priekšsēdētāja; Uģis Gruntmanis – ārsts; Alvis Hermanis – režisors; Nora Ikstena –rakstniece; Agnese Irbe – filoloģe; Jānis Irbe – IT risinājumu arhitekts; Dainis Īvāns – Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs; Juris Jansons – tiesībsargs; Vadims Jerošenko – uzņēmējs; Ilze Jurkāne – finanšu konsultante; Viesturs Kairišs – režisors; Dainis Kalns – ķirurgs, Siguldas operas svētku veidotājs; Baiba Kangare – profesore; Mārtiņš Kaprāns – LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks; Toms Ķencis – filozofs; Mārtiņš Ķibilds – žurnālists; Elita Kļaviņa – aktrise; Filips Kļaviņš – advokāts; Ināra Kolmane – filmu režisore, producente; Ligita Kovtuna – žurnāliste, grāmatu izdevēja; Jānis Krastiņš – RTU arhitektūras profesors; Iveta Krēvica – tiesnese; Dainis Krieviņš – ārsts; Inga Krigena-Jurkāne – tiesnese; Andris Kronbergs – arhitekts; Veronika Krūmiņa – juriste; Rolands Lappuķe – diplomāts, konsultants; Ilmārs Latkovskis – 11. un 12. Saeimas deputāts; Dace Lediņa – arhitekte; Pēteris Lediņš – programmētājs; Lauris Liepa – advokāts; Valdis Liepiņš – 11. Saeimas deputāts; Meldra Lūse – masiere; Sandra Matrevica – uzņēmēja; Māris Matrevics – Jelgavas Tipogrāfijas valdes priekšsēdētājs; Ingrīda Meierovica – sabiedriskā darbiniece; Aija Melle – Rīgas Juglas vidusskolas direktore; Andrejs Mežmalis – atvaļināts flotes admirālis; Ilmārs Mežs – demogrāfs; Baiba Mikāla – uzņēmēja, Kuldīgas novada Domes deputāte; Uldis Neiburgs – vēstures doktors, LU Vēstures institūta vadošais pētnieks; Lelde Neimane – vēsturniece; Valters Nollendorfs – Okupācijas muzeja biedrības priekšsēdētājs; Agija Ozoliņa-Kozlovska –  Operetes teātra vadītāja; Ruta Pazdere – Latvijas okupācijas izpētes biedrības valdes priekšsēdētāja; Edvīns Raups – dzejnieks, pedagogs; Romualds Ražuks – 11. un 12. Saeimas deputāts; Ilga Reizniece – mūziķe, folkloras pedagoģe; Arnis Šablovskis –  publicists; Dace Selecka – notāre; Inna Semjonova – uzņēmēja; Boriss Semjonovs – uzņēmējs; Dāvis Sīmanis – kinorežisors; Māris Simanovičs – uzņēmējs, Eco Baltia valdes priekšsēdētājs; Maija Sinka – arhitekte; Druvis Skulte – bijušais valdības ministrs; Raimonds Slaidiņš – advokāts; Tatjana Slobodčikova – filologs; Laima Slava – mākslas zinātniece; Māris Šlokenbergs – SSE Rīga prorektors, emeritus; Ojārs Spārītis – Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents; Una Spēlmane-Baumane – Konrāda Adenauera fonda Latvijas biroja vadītāja; Inna  Šteinbuka – LU profesore; Ieva Struka – Latvijas Nacionālā teātra Literārās daļas vadītāja; Kristīne Tjarve – komunikācijas profesionāle; Andris Tomašūns – vēsturnieks; Ieva Treija – uzņēmēja; Armands Tripāns – TV režisors, sporta žurnālists; Pēteris Vasks – komponists; Edgars Vērpe – Valsts kultūrkapitālafonda direktors; Līga Vēvere – medmāsa; Anna Viduleja – kinorežisore; Andris Vilks – Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors; Vilis Vītols –  mecenāts; Andrejs Žagars – režisors; Māra Zālīte – rakstniece; Vija Zariņa – māksliniece, pedagoģe; Kaspars Zariņš – mākslinieks, pedagogs; Kaspars Zellis – vēsturnieks; Anna Žīgure – rakstniece; Daiga Zirnīte – pedagoģe u.c., ieskaitot “disidentu” Jāni Rožkalnu !

11.03.21

You may also like...

3 Responses

  1. elpa saka:

    Viņi taču iet solīti pa solītim,bet kaki lieli gan. Pieklājīgi sakot,kauna traips,nenomazgājams,uz visa,kas ir svēts. Ko darīt,ja nevar nomazgāt? Domāju,ka ir skaidrs. Žēli drēbi,jāizgriež,un jāuzliek ielāpiņš.

  2. ES saka:

    Šitie izdzimteņi lielu darbu Latvijai ir izdarinājuši.
    Pat pieminekli Aspāzijai nevar nolikt pie Bunkusa kapa.

  3. Anonīms saka:

    Nu ja! Ko darīt ar biezpienu? Nu ir dzirdēts, ka atmiņas trūkuma vajag ēst biezpienu, bet…? Ja tas ir nesmirdos sūds sajaukts ar piena pulveri kuram vēl starptautiski ordeņi uzlikti pa virsam, tad nepalīdz ne 5 %, ne 9% uzraksts uz tā sūda glauna iepakojuma. Piens un krievu Pjanij ir kopīga saikne, bet ne jau aiz tā, ka pienam rugstot veidotos tik augsts alkohola procents. Tā baltā krāsa izsaka vārda būtību – JAN. Tad nu tā ir izdomājis visu varenais, ka Jan punktu visu vairāk atrodas galvā. Ja dienu no dienas Jānis dzerstas, tad ar smadzenes viņš iz čurā toletes podā. Kad tas jau ir noticies un smadzenēs ir vienas čuras ir slikti atcerēties nesenās pagātnes notikumus kuros pats ir bijis un sāk slavēt dažādus kriminalus mēslus. Pēc fofenenu murgainas nakts pienācis rīts jādodas uz darbu. Tad nu nonācis restorānā katrs rīts sākas ar vienu un to pašu, ka jased un jātīra kartupeļi. Sēdot tīrot tos kartupeļus zelidams pīpi pēc pīpes nekādi nevaru saprast, kas vispār bija viss tas redzētais? Kāpēc tās lietas, ko redzēju es arī Juris redzēja? Tak normāli domājot nevar tā būt, ka Jāņa sēta nez no kurienes ieradušies būtu pionieri, tad vēl savilkusi no jūras krasta soliņus sāk mācīt viens otram Ļeņina mācību pēc kā tie nodarbojas ar grupu veida māucibu? Kaut kā tīrot kartupeļus iemanijos, ka pīpis jau ir nokupejis, bet es neesmu pat ievilcis dūmu nevienu! Kartupeli nezin kādā veidā notiriju aizvērtām acīm un pat nebiju sapratis, ka pie tās kartupeļu tīrīšanas uz īsu brīdi esmu aizmidzies. Kartupeļus notiriju miega automātiski un pīpis vienkārši mutē nokupeja. Tā visu rītu staigāju pats sevi nesaprasdams un jautājot pats sev visādus jautājumus, kas nekadigi nesaiet kopā. Puadienas ieradās ciemos fofenu draugi, tad nu sāk klaret savus rīta piedzīvojumus. No rīta devušies uz galdniecibu strādāt un ejot gar skartajām rudens lapu kaudzēm tie metušies tajās iekšā. Sākuši bazst visās kabatās sārtās rudens lapas un viens otru sist, ka pie kļuvusi pie tādas bagātības, kas nokrituse no debesīm. Tad nez no kurienes nācis pretī skolas biedrs ar savdabīgu uzvārdu Kamwrgrauzis. Šis ar savu meiteni stāvējis un brīnījies, ko tie idioti savā starpā plešas dēļ tām rudens lapām? Piegājis klāt un sācis jautāt un šie viens otram gvelž, ka viņš grib atņemt manus Cirikus! Tie taču nav nekādi Ciriki, bet nožēlojamas sārta lapas! Nu i abi īsti vēl nespēja atskitinat, ka viņi neatrodas īstenībā, bet Kamergrauzis viņus vismaz isita no tā gluka. Kas tas ir gluks? Sāka Jānis stāstīt par kaut kādām halucinacijam un atom karu kur tās rada ilūziju par apkārtējās pasaules ļaunumu, kā paradīzes vietu. Tas vēl bij pavisam Sovietu impērijas gals un tie Ciriki drīz arī pārvērtās par nozelojamam sārta lapām. Visu ko senči bij Sovietu laikos veidojuši zakaja ar netīrībam un vien slavēja japāņu tehniku, bojevikus, pornushkas un drēbēs cilvēki kļuva uz ielas kaut kādi dīvaini. Ka nožēlojamas bikses izmērcētas hlora maksāja dārgāk par zolidu uzvalka biksi. Restorāna strādājot varēju atļauties no kopīpašuma karbonādes nogriezt galus un uztaisīt labu ceptu karbonādi. Tā bij pieņemts! Pīpēt virtuvē pīpēja visi un neviens neskrēja stāstīt sanepidem stacijas darbiniekiem, ka virtuvē nav kaut kas kārtībā. Samos laikos pavāri bieži vien iet strādāt virtuvē ņemot līdzi no mājām kotletes un virtuves zālēs stāv pat video novērošanas kameras. Tad vēl mēs nesapratām to halucinaciju nozīmi, bet pavelkot lenti izrādījās, ka tās bij kaut kādas murgainas vīzijas par tuvojošos nākotni. Nindza neiekļuva ar zobenu latviešu mājās, bet paši ienesa slavedami JVC, Sony, Sanyo, Samsung un vēl dažāda veida austrumu ražoto produkciju, ko pielūdza sevis priekšā izligdami pat visu savu darba algu. Ielienot parādos dēļ kaut kādiem nozelojamiem plastmasas sūdiem? Man visa tā pielūgsme radīja lielu nepatiku un vien bij gadu iepriekš izskanējusi krimināli šāviņi Jūrmalā nogalinot veselu ģimeni dēļ kaut kādiem TV, magnetofoniem, radio aparātiem? Murgs kaut kāds! Jānim bij rados kāds vecis kurš tās tehnikas vilka vēl no 80 tajiem būdams Vācijā darba vizītes spēja pieķert vāciešu izlikto tehniku, kas vēl nebij galīgi nolietojusies. Viņiem tas jau bij sūds, bet Sovietu pilsonis maksāja bargu naudu. Tad vēl uz maizes neviens nesmereja margarīnu un restorāna vispār netika pielietots margarīns pilnīgi nekur. Šodien ieejot jebkurā ēstuvē ir liels jautājums vai ir vērts? Ja dodies latviet ceļā, tad sataisi speka maizi sev un visādam gadījumam, lai nebūtu jāēd vienam. Tā nu staigāja pa ceļiem tauta sainisus piesejuse pie strokisa un apsestot baltā dienas gaismā, kad Jānim ir visu lielākā slava, tad apsēduši pie koka ēda paši un dalījās ar ceļa biedriem. Diemžēl šis kultūras pazīmes izdziest, lai arī runā par Sovietu laikiem ļaunas runas, tad nu manā audzināšana pat latviešu valodas skolotāja, kas bij klases audzinātāja neatstāja nevienu skolēnu bez zupas bļodas. Ja arī neesi samaksājis par pusdienām, tad maizes šķēli un zupas šķīvi dabūsi! Visu vairāk no visiem skolotājiem necietu latviešu valodas skolotāju kura ausīs berza komunisma ideoloģiju katru rītu ievadam. 88 gadā tai uz klases žurnāla vāka bij sarkanbaltisarkans karogs un 1.septembris sākās ar nacionālo himnu! Te tev nu pavērsiens? 8 tāds savdabīgs cipars!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.