Žīdeļu(deģenerātu) antilatviskā varza pret JKP
Šis būs apskats par kādu rakstu PIETIEK.com
https://pietiek.com/raksti/politisko_organismu_simbioze_majdzivnieka_kapuvietas_meklejumos
Šis īsraksts ir domāts, lai parādītu, kā visās “aprindās” cīnās pret J. Bordānu
Lai man nebūtu lieki par šo tēmu jāatkārtojas, tad ievietoju kāda komentētāja viedokli par “apraktā suņa meklētāju” varzu:
Skumjais Bruņinieks 28.02.2020. 10:03
Stacijas bomžu un Vecrīgas hipsteru kopstila aizsācējs žurnālistikā M. Zanders savu raidījumu sen jau ir pārvērtis par Att/Par reklāmas kantori. Labais tonis raidījumā ir ieņirgt par JKP un saukt to par populistu partiju.
Toni visam tam uzdod Jaunups, kam piebalso Lemberga sistēmas uzticamais politologs Rajevskis.
Jaunupa partija, ja kas, ir vienā koalīcijā ar regulāri kritizēto JKP..tā kā Bordāna kungam ir jārēķinās, kādi “sabiedrotie” viņam ir valdībā.
Raidījumā redzamā Jaunupa žults pret JKP ir tikai aizberga redzamā virsotne, lielākā daļa ir palikusi mājās virtuves sarunās ar sievas tēvu Leiškalnu.
Raidījumā uzlūgtajiem viesiem ir vēlams smieties par katru vadītāja jociņu, asprātību un, kad Zanders pēkņi divdomīgi iesprauslojās un pie sevis viszinoši iesmīn, tad pārējiem ir saprotoši jāmāj ar galvām.
Pats Zanders ir izlaidies kreslā, kā sū..ds uz šķipeles, gandrīz garšļaukus un daudz netrūkst, ka drīz liks arī kājas uz galda.
Jānis 28.02.2020. 09:12
Zanders – interesants, jokains vecis, izskats kā vecam, netīram, noplukušam pirmskara žīdiņam, kurš staigāja pa pagastiem, pārdodot adatas, bet Jaunups – sterilais narciss, puikiņš ar slepkavas acīm, kaut atceramies, ka Jaunups savu karjeru politikā sāka ar cilvēka nobraukšanu.Kas vieno šos abus pretstatus, varam tik minēt, jādomā, ka abi atstrādā mūzikas pasūtītāju doto naudiņu. Mazliet žēl Zandera, nav cilvēku, kas viņu kaut nedaudz savestu kārtībā, bet ļoti iespējams, ka viņam tāds Pļuskina stils (par stiliem nestrīdās). :)
Šeit variet redzēt no kāda vecāka raidījuma Zandera žīdisko dzirksti
Paskatieties, kā nekoptais žīdelis Zanders muld par antisemītisma(itkā Latvijā būtu kāds semīts) izpausmēm priekšvēlēšanu „sacensībās“ un pilnīgi pārvēršas par lopu skatītāju priekšā- klaigājot uz Gobzemu… ! Kamdēļ un kā uzdevumā viņam vajadzēja pieminēt šo antisemītismu ? Vai tad tas nenorāda, kā uzdevumā šis nekoptais „pirmskara lupatžīds“, kā trāpīgi sacīja kāds šī raksta komentētājs, kalpo ??? https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/07.10.2018-maris-zanders-stridas-ar-aldi-gobzemu-par-apmelosanu.id141206/
Bet šeit R. Ķīļa iztapības žļurgas žīdiem
„Baltu gēns satur rasisma pazīmes“, uzskata R. Ķīlis
Un atkal kārtējo reizi jājautā, kas tās par sievietēm, kuras dzemējušas šos izdzimumus ? Aborti taču Latvijā nav aizliegti !
01.03.20 L. Grantiņš
Krievžīdu-putinistu asiņainā fizionomija- necilvēciskā nelietība:
Šī plāna autors ir Nikolajs Patruševs, bijušais Krievijas FDD direktors un pašreizējais Krievijas Drošības padomes sekretārs, kas tiek uz uzskatīts par personu Nr.2 Kremļa varas piramīdā. Plāna pamatā ir iespēja dot preventīvu triecienu, izmantojot mazas jaudas kodolieročus reģionālos konfliktos.
Kā varētu izskatīties šī plāna realizācija konkrētā situācijā? Kremlis veic spēku koncentrāciju Baltijas valstu pierobežā militāro mācību aizsegā. Baltijas valstu galvaspilsētas un stratēģiskie objekti tiek ieņemti zibenīgas sauszemes, jūras un gaisa desanta operācijas gaitā, tie pāris Baltijā dislocētie NATO bataljoni tiek samalti, bet Šauļu lidlauks ar NATO patruļlidmašīnām tiek iznīcināts ar „Iskanderu” zalvi no Kaļiņingradas. Vācija un Francija izsaka “nopietnas bažas” par radušos situāciju, bet ASV sāk koncentrēt ātrās reaģēšanas spēkus Polijā.
Šajā brīdī Kremlis piedraud ar taktisko kodoltriecienu un šeit jau sākas nervu spēle – kurš pirmais “salūzīs”. Ja ASV nepadosies šantāžai, tad atliks atvilkties, jo nekas jau nebūs zaudēts, tāda “kauja ar izlūkošanu”. Bet, ja tomēr “salūzīs”, tad “ģeopolitiskā kļūda” tiks labota. Šaubīgi, vai to savu doktrīnu realizēs, jo pasākums var kļūt nekontrolējams un Kremļa mafija neies tak zaudēt savus ofšoros nozūmētos aktīvus un nekustamos īpašumus, laupot savām atvasēm iespēju baudīt bezbēdīgo dzīvi “sapuvušajos” Rietumos.
Tomēr viss kas var gadīties, tāpēc, lasītāj, vari parēķināt, kā tas ietekmēs tevi, ja krievs tomēr izdomās iebliezt ar „Iskandera” raķeti dažu kilotonnu trotila ekvivalenta apjomā pa Ādažu bāzi un jeņki dos pretī ar līdzīgas jaudas „Trident”.
.
.
.
Admins
Nē, putins uz Ādažiem neko nemetīs. Viņš met tikai tur, kur nedabūn pretsparu. Uz turkiem pamatīgi uzrāvās, kas viņam draut ar karātavām no pašu aprindām…https://www.youtube.com/watch?v=dKhD4IjmGH0&list=TLPQMjkwMjIwMjDtixvkGlikZw&index=3&utm_source=draugiem.lv&utm_medium=say&utm_campaign=post_1866008542
28.februārī medijos parādījās ziņa par to, ka Turcija vairs neliegs bēgļiem doties uz Eiropu. Jāpiezīmē, ka tikai no Sīrijas Turcijas teritorijā atrodas 3,6 miljoni bēgļu. Kāds varētu būt cēlonis Turcijas lēmumam par robežas atvēršanu? Kādas būs sekas, tajā skaitā Latvijā? Vai tas dod iespēju Kremlim radīt haosu Eiropā, tajā skaitā aktivizējot piekto kolonnu Latvijā?
Aldis Gobzens
Kas pierāda, ka politiskās partijas ir šauri kliķu biznesa interešu klubiņi, kuri sprauž batonus lētticīgiem cilvēciņiem.
Bordāns, dibinot partiju JKP, apsolīja 17 000 biedru. Tas ir tāpat kā Jurašs apsola 700 futbola laukumus ar miljons kokiem. Jūs vēl smējāties, ka no Saeimas tribīnes citēju JKP programmu – “Man katru rītu vajag redzēt divus kokus”. Es taču esmu vizionārs! Miljons koki ir gandrīz divi koki uz katru Rīgā vēl palikušo iedzīvotāju. Plus mīnus. Turklāt deputāts Butāns no JKP jau tagad pazīstot katru Teikas koku, kas pārdzīvojis okupācijas režīmu. Viņš pats to teica no tribīnes, ka viņam šie koki ir ļoti labi pazīstami.
JKP kongresā par Bordānu kā vienīgo kandidātu uz partijas vadītāja amatu nobalsoja tikai 211 biedru. Tas pat nav puse no minimālā skaita 500, lai partija vispār varētu startēt vēlēšanās.
Man rodas sajūta, ka JKP programmu – Man katru rītu vajag redzēt divus kokus – raksta deputāts Sandis Riekstiņš ar savu cik tur to klašu izglītību. Starp citu, deputāts Sandis Riekstiņš gribēja kandidēt uz JKP valdi. (Piedod Sandi, ka Turībā Tev bija par smagu, es novērtēju, ka tagad centies iziet divus papildus kursus pievelkoties). Šim aizliedza. Jo pat pēc JKP zemajiem standartiem, acīmredzot, nav īpaši gudrs. Un vēl. Visiem JKP biedriem bija izsūtīts lūgums partiju nekritizēt – tāda savdabīga demokrātijas rekomendācija. Izslēgšot, ja kāds iebildīs, ka katram vajag redzēt divus kokus.
.
.
.
Admins
Idiotisms Gobzema gaumē. Gobzema vieta ir RCT un tur arī viņš nonāks ar finišu karātavās. Gobzems ir Borovkova izsūtāmais zēns, kurš pieprasaīja arī L. Grantiņa izdošanu komunistiem tiesāšanai. Nav pretīgāka tipa par šo puņķgrauzi…. .Bordāns ir bloķēts pilnīgi no visiem, pat valdības sēdēs viņam netiek atļauts runāt…. .Bet gan jau viss manīsies un gobzemi ar borovkoviem karāsies… .
Tieslietu ministra Jāņa Bordāna un Skultes gāzes termināļa būvniecībā un „jaunā OIK” ieinteresētā ASV uzņēmēja Pētera Ragauša tikšanās krogā pie alus glāzes notikusi nevis nezināmā pagātnē, bet šopiektdien, turklāt ministrs vismaz pagaidām nav vēlējies sniegt atbildes par stundām ilgušās tikšanās laikā apspriesto.
Pietiek piektdienas vakarā publicēja vienu no portāla rīcībā nonākušajiem fotoattēliem, kurā redzams, kā krogā pie viena galda draudzīgi sēž Bordāns, Ragaušs un Bordāna partijas biedrs, Saeimas deputāts Gatis Eglītis, kurš publiski ir zināms kā viens no pretrunīgi vērtētā Skultes termināļa projekta bīdītājiem.
Pēc attēla publicēšanas vairākas personas, kas zināmas kā Bordāna vadītās Jaunās konservatīvās partijas atbalstītāji, gan izteica aizdomas, ka fotogrāfijā esot redzams „nepareizs” tajā redzamo cilvēku kāju skaits, gan izteica pieņēmumu, ka fotogrāfija tapusi jau sen.
Taču tā nav, – kā liecina Pietiek rīcībā esošās ziņas, Bordāna, Ragauša un Eglīša tikšanās notikusi aizvadītajā piektdienā Rīgā, Dzirnavu ielā esošajā restorānā Zivju lete. Turklāt tā sākusies jau laikā, kad ministram it kā vajadzētu būt bijušam savā darbavietā, un turpinājusies vēl pēc pulksten 19.
Eglītis, sociālajā tīklā Twitter atsaucoties uz šo ziņu, nav noliedzis šādas tikšanās faktu, tā vietā norādot uz viņa bīdītā projekta pretiniekiem. Savukārt Bordāns pagaidām nav vēlējies sniegt atbildes ne uz vienu no šiem viņam uzdotajiem jautājumiem:
1) kādus jautājumus apspriedāt, piektdienas pievakarē tiekoties ar uzņēmēju Pēteri Ragaušu restorānā Zivju lete Rīgā, Dzirnavu ielā?
2) pēc kā iniciatīvas notika tikšanās?
3) kādu iemeslu dēļ Jūs kā pašreizējais tieslietu ministrs šādai sarunai izmantojāt nevis Tieslietu ministrijas telpas, bet restorānu?
4) kuri no apspriestajiem jautājumiem skāra Jūsu kā pašreizējā tieslietu ministra kompetenci? Ja tādu nebija, ar kādu pamatojumu Jūs šādu tikšanos rīkojāt darba laikā?
5) kāda bija Saeimas deputāta Gata Eglīša loma un vieta šajā sarunā?
6) cik tikšanās ar minēto P. Ragaušu Jums ir bijušas pēdējā gada laikā?
7) raksturojiet savu saistību ar minēto P. Ragaušu un tās izpausmes?
8) ar kādiem vēl uzņēmējiem Jums ir šāda saistība?
9) ar kādiem vēl uzņēmējiem Jūs pēdējā gada laikā esat ticies darba laikā ārpus Tieslietu ministrijas telpām?
Tikmēr Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka Ragaušs no ASV ieradies tieši tāpēc, lai pa dažādiem neformāliem kanāliem virzītu viņa biznesam ārkārtīgi nozīmīgā Skultes termināļa projektu, kura finansiāliem panākumiem nepieciešams valsts atbalsts, kura būtība jau pašlaik tiek dēvēta par „OIK 2”.
Lai gan termināļa būvniecības jautājumi ir Satiksmes ministrijas un Ekonomikas ministrijas kompetencē, tieši tieslietu ministrs Bordāns ir iezīmējies kā Ragauša interešu slēpts pārstāvis.
Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (kura atlaišanu nesen pieprasīja Bordāns) padomnieks Pāvels Rebenoks situāciju intervijā Neatkarīgajā Rīta Avīzē ir skaidrojis šādi:
„Ticama ir versija par Pēteri Ragaušu kā JKP sponsoru un viņa pārstāvēto ASV gāzes kompāniju, kuras interesēs darbojas Bordāns. Latvenergo gadā patērē aptuveni 40% no visas Latvijā patērētās gāzes. Ragaušs LTV raidījumā 1:1 publiski apstiprināja, ka viņa pārstāvētā kompānija vēlas uzbūvēt sašķidrinātās gāzes termināli Skultē. Tas pats par sevi nebūtu nekas slikts, ja uzņēmējs par savu naudu Latvijā kaut ko uzbūvētu. Taču Ragaušs atklāja arī iecerētā biznesa patieso seju, sakot, ka, lai būvētu šo termināli, kompānijai nepieciešams noslēgt ar Latvenergo ilgtermiņa līgumu par garantētu gāzes iepirkšanu no viņa pārstāvētās kompānijas.
– Tāpēc Latvenergo Bordānam un viņa «pudeles biedram» tapa tik svarīgs?
– Tieši tā! Ekonomikas ministrija bija iedomājusies konkursa kārtībā izraudzīt profesionālu Latvenergo padomi. Taču atklājās, ka tādiem kā Bordāns, citiem politiskiem spēkiem un viņu sponsoriem ir svarīgi, lai padome būtu kontrolējama, lai vajadzīgais līgums par gāzes pirkšanu tiktu parakstīts. Līgums ir tikai viens punkts. Vēl viņiem vajag, lai gāzes termināļa un pārvada līdz Inčukalnam projektu valsts atzītu par stratēģisko nacionālo interešu objektu. Tad nevajadzēs ņemt vērā iedzīvotāju viedokli. Publiskā telpā parādījās arī apmelojoša informācija, ka Rebenoks ved slepenas sarunas ar Conexus par šā uzņēmuma akciju pirkšanu un pārdošanu. Tas tikai apliecina Bordāna bailes par šo projektu. Viena no versijām: Ragaušs no Conexus prasīs uzbūvēt cauruļvadu no Inčukalna līdz Skultei. (..)
– Pagaidām izskatās, ka šīs sašķidrinātās gāzes projekts nebūs privātās investīcijas, bet to apmaksās Latvijas iedzīvotāji. Vai briest jauna blēdība OIK 2?
– Tieši tā! Mēs varam prezumēt, ka tā cena gāzei būs daudz augstāka. Jā! Tas būs OIK 2! Tikai ar gāzi. Zīmīgi, ka šo projektu atbalsta bijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks, kurš šobrīd ir premjera biroja vadītājs – Jānis Patmalnieks.”
.
.
.
Admins
Bijušo čekistu klēbējums… .
Attīstībai/Par! (saīsināti: AP!) ir 2018. gada 20. aprīlī izveidota politisko partiju apvienība, kuru veido partijas Kustība “Par!”, “Latvijas Attīstībai” un “Izaugsme”.
Attīstībai/Par! Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ir Attīstībai/Par! līdzpriekšsēdētāji.
Partiju apvienības Attīstībai/Par! valdē iecelti Latvijas attīstībai valdes loceklis Edgars Jaunups, Eiropas Parlamenta Ivara Ijaba palīgs Pēteris Viņķelis un Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vadītājs Artūrs Toms Plešs, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētā informācija.Reizē no valdes atbrīvoti trīs līdzšinējie tās locekļi Evita Goša, Ilze Grīnberga un Viesturs Liepkalns.
No apvienības “Attīstībai/Par!” 13. Saeimā tika ievēlēti 13 deputāti — Mārtiņš Bondars, Ilmārs Dūrītis, Marija Golubeva, Inese Ikstena, Artis Pabriks, Daniels Pavļuts, Artūrs Toms Plešs, Juris Pūce, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Andris Skride, Mārtiņš Staķis, Vita Anda Tērauda, Inese Voika.
“Attīstībai / Par!” priekšvēlēšanu programmā solīja:
– ievērojami samazināt pacientu līdzmaksājumus un atcelt veselības aprūpes ierobežošanas likumu
– palielināt minimālo algu un neapliekamo minimumu līdz 500 eiro mēnesī
– divkāršot medicīnas māsu algas
– desmit gados divkāršot vidējo pensiju
– noteikt ar nekustamā īpašuma nodokli neapliekamu minimumu
– likvidēt bērnunamus un dot iespēju ikvienam bērnam dzīvot ģimenē
– pilnveidot skolu tīklu, celt skolotāju meistarību un atalgojumu
– atvērt augstskolas profesoriem un zinātniekiem no visas pasaules
– reformēt un koncentrēt zinātnisko darbību, trīskāršot tās finansējumu
– divkāršot Valsts Kultūrkapitāla finansējumu
– samazināt pašvaldību skaitu vismaz trīs reizes
– novērtēt visu lēmumu iespējamo ietekmi uz nevienlīdzību un neatbalstīt tos, kuri to var padziļināt
– piešķirt Latvijas pilsonību visiem nepilngadīgajiem Latvijas nepilsoņu bērniem
– kāpināt nodokļu ieņēmumus līdz 35% no IKP , ievērojami samazinot ēnu
ekonomiku , paplašinot nodokļu bāzi, atceļot izņēmumus un padarot nodokļu
sistēmu progresīvāku un caurspīdīgāku.
Kādu sabiedrības slāni ar līdzīgām interesēm un savu ideoloģiju pārstāv politisko partiju apvienība, kuru veido partijas Kustība “Par!”, “Latvijas Attīstībai” un “Izaugsme”?
Vai visi Attīstībai/Par! biedri ir patiešām īstie domubiedri, un pat vēl pieaugs ar jauniem biedriem un atbalstītājiem?
Vai Attīstībai/Par! vēlētājiem dotie solījumi tiek pildīti un nes labklājību iedzīvotājiem?
Uz pirmo jautājumu var sniegt atbildi, ka partijai nav dabīgi veidota un tai nav patiesas ideoloģijas. Tā ir mākslīgi no augšas veidota partija, kuras vadībā esošajiem ir savtīgas intereses iegūt varu kaut vienai reizei un līdz ar to tikt pie nodokļu maksātāju naudas savu personīgo interešu apmierināšanai. Līdz šim partijas biedru darbība Saeimā un valdībā nav nesusi labklājību tautai. Vēl vairāk, tās biedrs un Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars uz lūgumiem pievēst uzmanību dažiem likumiem nodokļu jomas sakārtošanai atbildēja formāli; vēl vairāk Saeimā ir deputāti, kuri runā, ka ir pret korupciju, bet paši liek saprast, ka jādod kukulis, ja kāds grib, ka Saeimā tiek sakārtots kāds likumus, kas skar lielas vēlētāju daļas “naudas maku”. Arī Jūra Pūces kā Vides un reģionālās attīstības ministra darbošanās norāda, ka viņa vada nevis valsts intereses, bet šauras savtīgas intereses un ambīcijas.
Partijas valdes papildināšana ar bijušiem partijas “Jaunā laika” biedriem Pēteri Viņķeli, par kuru tautā, spriežot ne pēc viņa vārdiem, bet darbiem runā kā par iespējamu Austrumu specdienestu savervētu aģentu un rebju bidītāju Edgaru Jaunupu liecina, ka tā nav klasiska partija, bet gan viena no mafijas grupējuma izveidota partija.
Tagad lielie solītāji Attīstībai/Par! kārtējo reizi sola Rīgas pašvaldību vēlēšanās.
Viņu solījumi izskatās tā, it kā viņi pilsētniekus darītu laimīgus no savas kabatas realizējot dažādus projektus. Bet patiesībā viņi plāno caur kuram “kabatas firmam” tiks ritināta pilsētas nauda.
Latvijā pie varas ir komunisti un čekisti, tāpat kā Ķīnā. Tāpēc arī te tiks melots līdz pēdējam brīdim, ka te ir Veiksmes Stāsts, un neviens nav saslimis, lai gan Lietuvā, Igaunijā un Baltkrievijā jau ir. Loģiski spriežot, Rīga kā lielākā Baltijas lidosta un dzelzceļa stacija, autoosta, būtu jākontrolē visvairāk, bet Latvijas komunisti un čekisti negrib – viņiem, tāpat kā Ķīnā, cilvēki ir pie di…sas, galvenais piebāzt savas kabatas, ja Latvijā aptrūksies darbaspēks, šie sarkanie parazīti to ievedīs no savas “brālīgās kaimiņvalsts” un tamlīdzīgām “republikām”. Patiesībā tas irānis jau bija jāreģistrē kā “pirmais” gadījums arī te, jo ne jau uz Igaunijas robežas viņš kļuva slims. Varbūt arī viņam Tautas partijas un Saskaņas maita Rozentāle pateica, ka jāiet pie ģimenes ārsta, tāpēc viņš pie ārsta vērsās Igaunijā…
Paldies visiem, kas neklusee, kas saka , raksta patiesiibu, paldies LRTT kas par spiiti kritikiem daudz mezinaamo un mokluseeto atklaaj cilveekiem!
Par to resni Gedroicu nav skaidrs, vai vins ir sizofrenikis, ka var radio brivakaa mikrof. runat pieklajigi, rakstiit avizei kaa zinatnieks un praatnieks, bet LRTT lapaa izsakaas ka jeeli prasts un rupjs preteklis!
Usoļlags (krievu: Усольлаг) jeb Usoļjes labošanas darbu nometne (krievu: Усольский исправительно-трудовой лагерь) bija viena no Gulaga soda nometnēm (1938-1955) tagadējā Permas novada Soļikamskas rajonā, kur ieslodzītajiem lika strādāt kālija sāls raktuvēs un meža darbos. Pēc Latvijas okupācijas Usoļlagā bez tiesas lēmuma[nepieciešama atsauce] ieslodzīja vairāk kā 800 Latvijas pilsoņu. Necilvēcīgo darba un dzīves apstākļu dēļ nomira lielākā daļa no nometnē ieslodzītajiem.
Usoļjes soda nometni tā laika Molotovas apgabalā PSRS Iekšlietu tautas komisariāts (NKVD) izveidoja Lielā terora laikā 1938. gada 5. februārī[1]. Šo nometni nereti devēja arī par Soļikamskas nometni, jo tas pārvaldes centrs atradās Soļikamskas pilsētas cietumā. Tas bija ierīkots Sv. Trīsvienības klosterī (Свято-Троицкий монастырь), kurā mītošie mūki bija apšauti jau tūlīt pēc Krievijas pilsoņu kara. Ieslodzīto skaits dažādos gados mainījās no 10 līdz 30 tūkstošiem, pēc masveida deportācijām šeit bija ieslodzīti daudzi Volgas vācieši, vēlāk latvieši un igauņi.
Ieslodzīto mirstība maksimumu sasniedza 1941. un 1942. gadā, kad pēc oficiālajiem datiem gāja bojā 6741 ieslodzītais. Zināms, ka no slimībām 1942. gada pirmajos mēnešos mira vidēji 800 ieslodzīto katru mēnesi.[2]
Pēc Staļina nāves 1955. gadā politieslodzītos no Usoļlaga pārveda uz Mordovijas nometnēm un tā kļuva par stingrā režīma kriminālieslodzīto nometni.[3]
Latvijas pilsoņu nonāvēšana
2012. gada fonda “Sibīrijas bērni” rīkotajā konferencē Soļikamskas muzeja un sabiedriskā centra vadītāja Roza Serebreņņikova pavēstīja, ka Usoļlaga 270 kvadrātkilometru teritorijā bijis desmitiem nometņu un tikai nesen sākts nodot atklātībai dokumentus par tām. Viņa iesniedza Latvijas Okupācijas muzejam sarakstu, kuru viņai pirms pieciem gadiem nodevis bijušais NKVD darbinieks.[4] Tajā ir to ievērojamo Latvijas cilvēku īsas biogrāfijas un vārdi, kuri miruši Soļikamskā. Usoļlagā nošauti vai gājuši bojā no bada un slimībām:
Latvijas bruņoto spēku virsnieki: armijas komandieris un kara ministrs Krišjānis Berķis, kara ministrs Fricis Birkenšteins, ģenerālis Mārtiņš Jeske, pulkvedis Edvards Leitāns (nošauts 1942. gada 5. martā), kapteinis Augusts Bērziņš (nošauts 1942. gada 12. maijā), aviācijas pulka administratīvais kapteinis Kārlis Dekders (nošauts 1942. gada 7. aprīlī), Latvijas Aviācijas pulka pirmais komandieris Alfrēds Valeika (16. septembrī),
Latvijas valsts darbinieki: Latvijas Bankas direktors Ernests Ozoliņš (nošauts 1942. gada 17. maijā), Latvijas Republikas izglītības ministrs Longīns Ausējs (nošauts 1942. gada 6. jūnijā), Latvijas Republikas finanšu ministrs Jānis Kaminskis un Latvijas Bankas galvenais direktors Kārlis Vanags (abi nošauti 1942. gada 9. jūnijā), apelācijas tiesas tiesnesis, senators Jēkabs Grots (nošauts 1942. gada 17. jūnijā), Latvijas izglītības ministri Ludvigs Adamovičs (nošauts 1943. gada 19. augustā), Juris Plāķis, Pēteris Berģis un Alfrēds Birznieks, Latvijas ārlietu ministrs Antons Balodis, Latvijas tieslietu ministrs Erasts Bite, valsts kontrolieris Pauls Mincs, LETA direktors Rihards Bērziņš, Vācijas un Beļģijas vēstniecības Rīgā juriskonsults Konrāds Dekerts (19. novembrī) un citi,[5]
Latvijas Republikas Saeimas deputāti: Frīdrihs Vesmanis, Ernests Birkhāns, Roberts Dukurs, Vilis Holcmanis, Rūdolfs Lindiņš, Antons Dzenis, Pēteris Ulpe, Jānis Višņa (nošauts 1942. gada 17. maijā), Andrejs Veckalns (nošauts 1942. gada 18. maijā) un citi,
Latvijas uzņēmēji: izdevēja Emīlija Benjamiņa, izdevējs Oskars Valdmanis, grāmatizdevējs Jānis Roze, rakstnieks Līgotņu Jēkabs, Hipotēku bankas direktors Miķelis Bružis, kuģniecību īpašnieki Fricis Grauds, Frīdrihs Žiglevics, Egons Žiglevics, saldumu ražotājs Vilhelms Ķuze un citi.
1995. gadā viens no Latvijas represēto organizācijas un fonda “Sibīrijas bērni“ dibinātājiem Ilmārs Knaģis noorganizēja ekspedīciju uz Vjatlagu un Usoļlagu, kur uzstādīja krustus Ļesnajā un Soļikamskā.[6][7]
Atsauces
Усольский ИТЛ (Усольлаг) biedrības “Memoriāls” informācija (krieviski)
К юбилею Усольского ИТЛ (krieviski)
Красная зона (krieviski)
Atceramies, pieminam un godinām[novecojusi saite] Dace Kokareviča, “Latvijas Avīze”, 15.06.2012
Usoļlags un Vjatlags Latvijas iedzīvotāju moku un nāves vietas Dzintra Geka, laikraksts “Latvietis” Nr. 150, 2011. gada 8. jūnijā
Latvijas ļaudis. Virtuālā enciklopēdija
Ekspedīcija Vjatlags-Usoļlags ’95 Archived 2011. gada 18. maijā, Wayback Machine vietnē. Alfreds Puškevics (1996)
Es rakstu durikiem tā, lai duriki spētu saprast…:)))
.
.
.
Admins
Aivar, mēs taču to zinām un tāpēc tu tieci arī apstiprināts… .
Mums taču no kāda ir jāmācās un tas esi tu !
Un galvenais, lai vajadzīgajā stundā attiecīgi cilvēki zinātu kas tu esi un am tu kalpo…
Tavi vārdi nesīs augļus…
LAI SAEIMAS DEPUTĀTI SAVUS OLIGARHUS APKRĀMĒ AR FINANŠU UN ĪPAŠUMA NODOKĻIEM UN KOMPENSĒ TAUTAI NODOKĻOS ATŅEMTĀS KAPEIKAS, BET TO VIŅI NEGRIB DARĪT, VIŅI GRIB NO OLIGARHIEM SAŅEMT NAUDU PRIEKŠVĒLĒŠANU KAMPAŅĀM, UN GRIB PĒC TAM LAI TAUTA BALSO PAR VIŅIEM… TĀ IR KONKRĒTA BLĒDĪBA ! TAS IR TAS PATS KĀ JA OLIGARHAM PIEDER SOCIĀLA PARTIJA, VIŅI MUĻĶO CILVĒKUS SAVAM LABUMAM UZ NABADZĪGO PILSOŅU RĒĶINA…
Kur paliek uz ielas izdzītie cilvēki? Mēs atdodam ziedojumu vācējfirmām naudu par nodegušajām ēkam, bet mēs tikpat kā neko neuzzinām, kas notiek pēc tam, kad cilvēkiem atņem mājokli. Jo vairums uzskatām, ka likumi nevar būt negodīgi un kalpot tikai izredzētajiem. Kurp aiziet uz ielas izdzītie?! Piemēram : “‘ ..Pirms gada Latgalē konfiscētās mājas īpašnieks, aizstāvot savas tiesības uz māju, ko mantojis no tēvutēviem, ar bisi sašāva policistus un jauno īpašnieku. Bet vistraģiskākie notikumi pirms dažiem gadiem risinājās Rīgā, kad divas sievietes, māte ar meitu, konfiscēšanas brīdī iebarikādējās savā mājā un aizdedzināja to. Iniciatīva «Par nekustāmā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam» ir ar visu laiku lielāko atbalstītāju skaitu ManaBalss platformā – vairāk nekā 44 tūkstoši parakstu, un to skaits turpina augt. Tās autore aicina atcelt NĪN vienīgajam īpašumam – dzīvesvietai, par piemēru ņemot citu ES dalībvalstu pozitīvo pieredzi.”..Līdz ar šo «tiktu panākts tas, ka Satversmē garantētās tiesības uz īpašumu būtu nodrošinātas visiem mūsu valsts iedzīvotājiem, ne tikai bagātākajiem,» argumentē autore. «Iniciatīva noteikti sniegtu savu devumu arī reemigrācijas plānam un mazinās prom braucošo iedzīvotāju skaitu, jo savs īpašums – mājoklis ‒ kalpo par labu «enkuru» jebkuram Latvijas iedzīvotājam.» Saeimā šī iniciatīva vienreiz jau ir iesniegta, bet tā kopš 2016. gada ir «pazudusi varas gaiteņos», tiekot nodota izskatīšanai citās instancēs. Tāpēc iniciatīvas atbalstītāji ir nodibinājuši biedrību «Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam» un turpina cīnīties par savu likumdošanas maiņas priekšlikumu, ieskaitot prasības tiesās. “”Tuvojas brīdis, kad mēs, Latvijas iedzīvotāji varam ietekmēt mūsu valsts politiku Dominējošais turīgo komersantu un zemniek-miljonāru interešu spēcīgais lobijs ir novedis pie tā, ka neviens lēmums pēdējo 25 gadu laikā nav bijis par labu parastajam Latvijas iedzīvotājam..”” “”Ir vairākas ES valstis , kurās pašvaldības saviem iedzīvotājiem pat daļēji apmaksā hipotekāros kredītus, nevis nodarbojas ar īpašumu konfiscēšanu”” “”Tāda sabiedrība, kurā valsts bagātākajai iedzīvotāju sociālajai grupai ļauj uzkrāt, bet pārējiem uzkrāto burtiski atņem un atdod turīgākajiem ,ir lemta neveiksmei un nevar saukties par godīgu un taisnīgu un nekad nebūs labklājības valsts.”” “”katram drīkst būt īpašumā gabaliņš Savas Latvijas, un to, ka valsts nodrošinās, nevis ar nodokļa palīdzību to atņems.
.
.
.
Admins
Pie mums valda žīdsātanisti,- sātanžīda borovkova izskatā….
Nekas nemainīsies, kamēr viņi netiks pakārti… .
Pagājušajā nedēļā raidījums “Nekā personīga” stāstīja par to, ka kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) ir pārliecināts, ka nacionālo koncertzāli būvēs uz privātas zemes. Ministrs sacīja, ka valstij piemērotu zemes gabalu neesot, taču ”Nekā personīga” noskaidroja, ka tas neatbilst patiesībai.
Šonedēļ gan ministrs, gan premjers steidza mierināt, ka nekādi lēmumi vēl nav pieņemti. Redzot sabiedrības sašutumu un aizdomas par Andra Šķēles interešu aizstāvēšanu, kultūras ministrs tagad saka, ka ir pārprasts.
Pagājušā gada sākumā Kultūras ministrijai bija jāpieņem lēmums par nacionālās koncertzāles un konferenču centra projektu. Steigu radīja 23 miljoni eiro, kas bija pieejami no Eiropas Savienības līdz 2022. gada beigām. Tieši koncertzāles būvniecībai tos izmantot nedrīkstēja, jo nauda bija paredzēta degradētu teritoriju sakārtošanai. Iepriekš to bija iecerēts ieguldīt AB dambja nostiprināšanai. Taču šo projektu jaunā koalīcija izbrāķēja. Bija jāmeklē citas vietas, kur ieguldīt 23 miljonus. Laika lemšanai bija maz.
Plāni miljonu izmantošanai tapa arī ārpus ministriju gaiteņiem. No Andra Šķēles ģimenes uzņēmuma nāca piedāvājums: tas valstij uzdāvinātu zemi pie pasažieru ostas, ja valsts pārcels Eksporta ielu tālāk no upes krasta. Šķēlem darījums būtu izcili veiksmīgs, jo iedvestu dzīvi Andrejostā un Andrejsalā, kas pieder viņa paša un Aināra Šlesera firmām. Ielas pārbūvē varētu ieguldīt Eiropas dotos 23 miljonus eiro. Jūnijā Šķēle piedāvājumu paplašināja: viņa uzņēmums pats bija gatavs uzbūvēt koncertzāli. Valstij par tās izmantošanu būtu jāmaksā vēlāk.
Jūnijā amatu atstāja Eiroparlamentā ievēlētā kultūras ministre Dace Melbārde. Viņas pēctecis Nauris Puntulis amatā stājās trīs nedēļas vēlāk. Starplaikā abu partijas biedrs Imants Parādnieks uzņēmās iniciatīvu koncertzāles projektā.
“Tas bija tas laiks, kad mainījās ministri, tāpēc Dace [Melbārde] mani pieaicināja ar lūgumu pārstāvēt partiju tajā laikā. Viņa vēl ministrēja, bet bija jau vēlēšanas un bija skaidrs, ka viņa iet uz Eiroparlamentu. Tad attiecīgi es to virsvadību vai koordināciju šajā gadījumā uzņēmos. Visas tās sarunas bija maijs, jūnijs,” norāda Parādnieks.
Eiropas 23 miljoni joprojām karājās gaisā. Par to, ko darīt ar koncertzāles projektu bija jāpieņem politisks lēmums. Parādnieks prasīja izveidot īpašu politiķu darba grupu.
Saskaņā ar koalīcijas partiju sadarbības līgumu jebkura partija strīdīgos jautājumos var lūgt sasaukt Attīstības komiteju. Nacionālā apvienība pagājušā gada jūlijā lūdza tādu sasaukt saistībā ar koncertzāles projektu. Kopš tā laika komiteja ir sanākusi uz vairākām sēdēm, spriedusi par to, kur ņemt finansējumu, un tikusies ar uzņēmumiem, kas vēlas, lai koncertzāli būvētu uz viņu zemes.
“Pirmo reizi kaut kas līdzīgs Attīstības komitejai sanāca 28. jūnijā Ministru kabinetā, klāt esot gan iepriekšējai kultūras ministrei, gan man, kurš vēl nebija nominēts amatā. Tas varbūt bija tas pirmais solis uz šo Attīstības komiteju, kur, sanākot dažādiem politiskajiem spēkiem, tika arī virziens iezīmēts,” norāda Puntulis.
Savukārt finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis (“Jaunā Vienotība”) norāda: “Šim ministram tā, manuprāt, bija ļoti liela prioritāte – koncertzāle kā mūziķim. Es atceros, ka pirmā saruna bija tāda, mēs arī Attīstības komitejā bijām gan Daniels Pavļuts, kas ir profesionāls mūziķis, gan Evita Zālīte, kas ir profesionāla operdziedātāja, katrs pārstāvot dažādas partijas, mēs sanācām kopā šajā Attīstības komitejā, un teicām: ja mēs to tagad nedarīsim, tā teikt, akadēmiskajai mūzikai, tas acīmredzot nenotiks nekad. Tā bija tā pirmā saruna, ko iesāks ministra kungs tai brīdī, un tā mēs arī šo darbu ar lielu entuziasmu uzsākām.”
Vasaras beigās 23 Eiropas miljonus pārdalīja citiem mērķiem – Lielās Ģildes remontam, pasažieru vilcienu iepirkumam, Stradiņu slimnīcas pārbūvei. Koncertzāles plānošanu sāka no nulles. Valsts un Rīga piedāvāja deviņus zemes gabalus. Tos analizēja arhitektu birojs “Nams”. Katrā atrada problēmas. Uz zemes pie pasažieru ostas ir privātas būves, Kongresu namu Rīgas dome negrib atdot, par zemi Zaķusalā noslēgts nomas līgums līdz 2058. gadam. Tātad jāmeklē privāta zeme.
Pagājušajā nedēļā ”Nekā personīga” jau stāstīja, ka realitātē Zaķusalas līgumu ir iespējams lauzt, ja valsts nolemj zemi izmantot pati. Tādēļ vieta par nederīgu atzīta nepamatoti.
Valsts un pašvaldības zemes koncertzālei
Mūkupurvs
Ķīpsala
Uzvaras parks
Torņakalns
Zaķusala
AB dambis
Andrejosta
Andrejsala
Kongresu nams
Latvijas Zinātņu akadēmija
“Pētījums ir par valsts zemēm, kurš ir noticis pirms manas stāšanās amatā. Iespējams, ka man vajadzēja vēlreiz pie tā atgriezties, neuzticoties šim pētījumam pilnībā, pieļaujot, ka tur var būt dažas kļūdas. Iespējams,” saka Puntulis.
Neatkarīgi no koncertzāles vietas, valsts budžetā tai naudas nav. Tāpēc politiķi secināja, ka koncertzāle jāceļ kā publiskās un privātās partnerības projekts. Iepriekš juristi brīdināja, ka privātās zemes izvēle būtu necaurspīdīga un riskanta. Taču apstākļi bija mainījušies. Bez Eiropas 23 miljoniem vairs nebija jāpaspēj spiedīgos termiņos un jāatskaitās Eiropas Komisijai (EK).
Kultūras ministrija pasūtīja jaunu juristu atzinumu, kas vairs nesaskatīja riskus projektā. Tas decembrī tika prezentēts Attīstības komitejai. Visi to atbalstīja un šķita, ka jautājums jau ir izlemts.
Saruna ar kultūras ministru Nauri Puntuli
Puntulis: Šim jautājumam ar valsts nekustamajiem īpašumiem šobrīd nebūtu tieša sakara, jo mēs, kā jums visiem ir zināms, mēs ejam publiskās privātās partnerības virzienā un šis nebūtu cieši saistāms ar valsts nekustamo īpašumu zemēm.
“Nekā personīga”: Par publisko partnerību lēmums vēl nav pieņemts?
Puntulis: Ir pieņemts, mēs to decembrī jau izdarījām.
“Nekā personīga”: Tur bija lēmums pētīt šo jautājumu, nevis tas, ka tā tiks darīts, vai ne?
Puntulis: Nu jā, bet mēs esam ceļā uz to, es nedomāju, ka tur var kaut kas var mainīties. Šobrīd mēs jau strādājam pie finanšu ekonomiskajiem aprēķiniem, un es nedomāju, ka te var kaut kas mainīties.
“Nekā personīga”: Un kā ir ar vietu, atrašanās vietu?
Puntulis: To tad mēs skatīsimies. Es ļoti ceru uz plašu konkursu, uz plašu iesaisti, uz piedāvājumiem. Tas ir arī mūsu mērķis – pēc iespējas vairāk iegūt šos piedāvājumus, lai mēs varētu meklēt valstij visizdevīgāko risinājumu.
“Nekā personīga”: Tātad šobrīd jau ir skaidrs, ka tas nebūs uz valstij piederošas zemes?
Puntulis: Tīri teorētiski tā varētu būt kāda, bet tad būtu jau mazliet sarežģītāka jau tā līguma forma, bet tas noteikti nav pašmērķīgi, lai tas noteikti būtu uz valsts zemes. Ja būs pēkšņi kāda sarežģītāka līguma forma no valsts puses vai no pašvaldības puses, teorētiski tāda iespējamība ir, bet principā mēs ejam tomēr vairāk publiskās privātās partnerība, tādu virzienu izskatām, lai tas piedāvājums nāktu. Kā mēs zinām, lielākoties tie zemes gabali jau ir vienu vai otru privāto investoru rokās. Mēs ļoti ceram uz tiešām plašu piedāvājumu.
Kultūras ministra optimisms gan bijis pārsteidzīgs. Šonedēļ viņš atkāpjas no vārdiem, ka lēmums jau ir pieņemts un pieļauj, ka valstij pieejamās zemes atmestas pārāk ātri.
“Izpētīt, vai vispār ir iespējama publiskā privātā partnerība situācijā, ja valstij nav savas zemes. Atbilde bija “jā”, tātad juridiski tas ir iespējams. Protams, ka tur ir riski, neviens neapgalvo, ka tas ir ideāls variants bez absolūti riskiem, protams, ka ir riski, bet teorētiski juridiski tas ir iespējams. Nākamais mūsu pētījums, pie kā šobrīd strādā LIAA, ir pētījums par šo finanšu ekonomisko aprēķinu, vai tas ir ekonomiski pamatojams, vai tas ir valstij izdevīgi. Un tādēļ tiek pētīta šī iespēja par privātām zemēm, nevis lēmums, ka mēs noteikti grasāmies tur būvēt,” norāda Puntulis.
Šonedēļ koncertzāles projekta virzībā iesaistījās premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”), kurš paziņoja, ka nekas vēl nav izlemts.
“Šīs te sapulces, kur runā par šīm lietām, tā nav neviena lēmējinstitūcija. Mums ir tradīcija, ka mēs vispirms izrunājam šajās Attīstības komitejās – tā mēs viņas nosaucam. Tad uz kopējo koalīcijas sēdi, kas ir sadarbības sanāksme, kas notiek katru pirmdienu, tur mēs politiski pieņemam lēmumus, ko virzīt, ko nevirzīt. Un tad attiecīgi Saeimā vai Ministru kabinetā tiek pieņemta formālie lēmumi. Es neatbalstu un neatbalstīšu to, ka valsts būvētu uz kādas privātas zemes šādu vai faktiski cita veida ēku arī. Tas nodokļu maksātājiem būtu ļoti neizdevīgi, es to saredzētu, ka tas ir valsts vazāšana aiz deguna. Šāds te piedāvājums, ja viņš arī tiktu man piedāvāts, es viņu pat neiekļautu valdības sēdē, lai būtu pilnīgi skaidrs. Tātad tas nenotiks,” skaidro Kariņš.
Šobrīd koncertzāles tālāka virzība ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rokās. Tā līdz marta vidum izvēlēsies uzņēmumu, kas rēķinās, cik izmaksās publiskā un privātā partnerība, kādas prasības jāizvirza koncertzāles atrašanās vietai.
“Es gribu, lai jūs man noticētu, ka man kā mūziķim mūža garumā koncertzāle ir kaut kas vairāk kā viena būve, par kuru ir atbildīga Kultūras ministrija,” bilst Puntulis.
Ja pēc aprīlī paredzētajām Rīgas domes vēlēšanām mainīsies galvaspilsētā valdošā koalīcija, jaunas koncertzāles celšanas vietā atkal varētu apsvērt Kongresu nama pārbūvi. Šādi plāni bija jau pirms sešiem gadiem. Tas maksātu ap 40 miljoniem eiro. Koncertzāles būvniecība no nulles maksātu vismaz 100 miljonus eiro.
Brauc Egils Levits pa laukiem, tiekas ar tautu. – Skat, pļavā skaists divradzis! – Egil, tā ir govs. – Ak, tā. Bet palūk, kāda tai zālgriba! – Egil, govs vienkārši ganās. – Ā. Nu, bet pavei – kā dirš! – Fū, vismaz šo vārdu zini, paldies Dievam. – Nevajag man pateikties.
.
.
.
.
Admins
Labs !
Čekisti cer uz jaunu Jaltas konferenci, lai sadalītu pasauli pēc savām, bandītu un cionistu mērauklām.
https://youtu.be/9wM0k6fDwGk
Jebkurā sabiedrībā eksistē daļa ļaužu, kas vienmēr klusējot nogaida, lai pieslietos stiprākajiem, bet tādu bezprincipiālu lupatlašu nonākšana pie teikšanas ir tikpat bīstama kā nodevēju iefiltrēšanās pie valsts kopējā naudas maka.
https://youtu.be/1kG5NKGrON8
Koncertzāli vajadzēja būvēt Uzvaras parkā. Tad Mielavs ar saviem draugiem varētu dziedāt gan koncertzālē, gan pie Uzvaras pieminekļa turpat blakām, kā ierasts. Bez jokiem.
Kongresu nams ir vilabaaka izveele. Zaale milziga,tik liela,jo lielaku nevajag
tapec,ka neesam Londona bet Riga…
Protams,ka silesambiicijas speelee pirmo vijoli un par dirigjentiem pie
,,projekta, raujas liels daudzums tie ,kas no muuzikas neko nesaprot un
kam pat Dzirde nekad nav bijusi!…