Stratēģisko partneru tēma sasaucas ar vienu labu video:
Ģērmaņa un Lešinska saruna, uz kuru nesen bija norāde LRTT komentos. Tie bija vecie laiki, kad vīri sarunājās, rūpīgi izvēloties vārdus, mierīgi uzpīpējot pa vidu. Ak jā, un sarunai bija jēga, tajā bija informācija un klausītāji varēja izdarīt sev būtiskus secinājumus.
Tie laiki ir pagājuši, kad varējām teikt – tie, lūk, ir mūsu draugi, bet šitie ir ienaidnieki. Arī pašiem mums ir grūti izdarīt izvēli, piebiedroties vieniem vai otriem. Arī prātīga spriešana Ģērmaņa – Lešinska garā mums nepadodas. Tāpēc, ka stabilu pozīciju, no kuras paust savus uzskatus, nespēj piedāvāt lielvaras, ne ASV, ne PSRS/ Krievija. Arī cilvēki ir tādi, ka nevar saprast .. tā varētu vēl turpināt, atzīstot, ka (cilvēkos, sabiedrībā ..) labais ir sajaukts ar ļauno un nav atdalāms. Tas ir kā sāls izšķīdināts ūdenī. Pēc skata tas ir ūdens, bet ja pagaršo – sāļš.
Arī visas valstis ir apmēram vienādas.
Visur pie varas opozīcija, RB-01 https://www.societyandnature.org/rb-02-rus.pdf , punkti 3.1-3.2 , kas realizē varu caur attiecīgās valsts tradīcijām, reliģiju, kultūru, saimniecību un dzīves vidi.
Ko darīt šādā situācijā ?
Nekas cits neatliek, kā meklēt pašam savu (cilvēka) pozīciju, un sākt pamazām kārtot savu tuvāko apkārtni saskaņā ar šo pozīciju. Sakārtot sevi, savas attiecības, izvēlēties atbilstošu dzīves vietu, nodarbošanos un paziņas. Tad arī lietas noskaidrosies, radīsies iespēja attīstīties, pamatojoties uz savu iekšējo potenciālu. Atradīsies sarunu biedri, kuru pozīcija būs atšķirīga, tomēr sarunas būs lietderīgas un auglīgas. Tāpēc, ka saprašanās ir iespējama tikai starp tādiem cilvēkiem, kuriem katram ir sava skaidra un pastāvīga pozīcija.
11.10.19
