R. Bruners. Par pilsonību

Sāku rakstīt atbildi Valda komentāram.

Pilsonības tēma ir sāpīga, un savu viedokli pamatojot iznāk vesels raksts.

R. Bruners. Par pilsonību

Pirmkārt, Rīgas mēra rīcības brīvību ar galvaspilsētas resursiem nosaka viņa piederība Krievijas specdienestiem, par ko liecina vairākas pazīmes un pat dokumenti, ja nemaldos. Tam nav nekāda sakara ar naturalizāciju. Par to atbildību nes tās LR iestādes, kuras viņiem nodrošina „оперативный простор“, vai latviski sakot, „dari ko gribi“.

Otrkārt, Jums ir pilnīga taisnība, kad rakstiet par Pilsoņu kongresa lēmumiem attiecībā uz pilsonības piešķiršanu. Diemžēl dabā ir pilnīgi savādāk, un man personiski tas nepatīk. Tomēr, ar kādiem līdzekļiem Jūs panāktu okupētas teritorijas statusa piešķiršanu Latvijai un miljona migrantu deportāciju ? Kurš to reāli veiktu? Vai starptautiskajām organizācijām būtu jāpieņem par to lēmums, un jāieved ANO vai citi spēki ? Zilajām kaskām tad būtu jārauj ārā no mājām ģimenes TV kameru priekšā, jāsēdina transportā un jāved uz Krieviju ?

Atvēru Pilsoņu kongresa vietni un izlasīju Edgara Alkšņa runu http://www.pilsonis.lv/component/content/article/1-galvena/72-latvijas-komitejas-prieksdtja-edgara-alka-runa-pilsou-kongresa-svingaj-sd-2018-gada-18-novembr . Secinājumiem, kas izdarīti balstoties uz faktu analīzi, ir jāpiekrīt. Proti, starptautiskajām organizācijām un Eiropas valstīm nenāk prātā atbalstīt pilsonības situācijas atjaunošanu, kāda tā bija pirms okupācijas.

Mana dzīves pieredze liek man lūkoties uz notiekošo no cita skatpunkta. Studēju Maskavas universitātē laikā, kad nomainījās trīs PSKP ģenerālsekretāri – Brežņevs, Čerņenko, Andropovs. Tā bija varas aprindām tuva vide, manā grupā bija pat viens puisis no Andropova „anturāžas“. Runāts tika dažādi, un kaut kāds priekšstats par notiekošo radās. Varu apgalvot, ka perestroikas autors bija Andropovs, kurš vienojās ar rietumu „žīdmasoniem“ par PSRS likvidēšanu, īpašumu un resursu nodošanu bij. PSRS nomenklatūrai, attiecīgo komercstruktūru atzīšanu rietumos, ielaišanu biržās un tamlīdzīgi.

Vienīgi Andropovs bija tāda mēroga personība, kas spēja apvienot partijas, čekas un kriminālās nomenklatūras intereses. Kad pie varas nāca sīkais karjerists Gorbačovs, galdiņu pagrūda tā, lai saliktās bumbiņas sakrīt bedrītēs. Gorbačovs nesaprata kas notiek. Droši vien viņam teica, ka tā vajag, un nelga muldēja savu „процесс пошел, товарищи“. Tomēr ne Raisa, ne Eduards viņam nepaskaidroja, kas notiek. Kāpēc nē, nav zināms. Raisa jau sen mirusi, bet Eduards pārgājis pareizticībā pūderē smadzenes gojiem no sava YouTube kanāla.

Kas no tā visa iznāca, mēs pilnībā nojaušam tikai tagad, kad komunistu vadībā Krievijā sākas protesti pret „kapitālistu“ varas neprātu. Rodas iespaids, ka Andropova vienošanās ir bijušas noslēgtas uz laiku, un visi piekrīt Krievijas autoritātei pār bij. PSRS republikām, un (iespējams arī) Austrumeiropas valstīm. Krievijā jēdziens „demokrātija“ kļūst gandrīz vai par lamuvārdu, lietderīgu uzņēmējdarbību iznīcina, pārvaldi pārvērš absurdā, bet tiesību aizsardzību – laupīšanā. Internetā atrodami materiāli par komunistu daudzināto operāciju „Fēnikss“. Būtība ir tā, ka tautu jāpazemo līdz tādam ārprātam, lai cilvēki nāk pie komunistiem uz ceļiem un lūdz atjaunot PSRS. Tad nu komunisti ar atjaunotu tautas uzticību drasēs baltā zirgā, un būs tāds komunisms, ka prieks.

Vai tā būs, rādīs nākotne. Latvijā šim nolūkam tiek uzturēti pie dzīvības un varas „zaļie“ komunisti. Latvijas tiesību aktus un noteikumus mēdz kopēt no attiecīgajiem Krievijas dokumentiem. Arī vietējie pri(h)vatizētāji prasmes droši vien apguvuši pie Čubaisa. Banku peļņas avotus labāk nepieminēt. Nodokļu eskalācija, minimālās algas un pensiju neatbilstība cilvēka cienīgam iztikas minimumam Krievijā un Latvijā ir līdzīga. Tas attiecas arī uz tiesu praksi. Latvijas bruņotie spēki vairāk atgādina vienības, kas paredzētas vietējo iedzīvotāju protestu apspiešanai. Prakse rāda, ka policija un protams „specdienesti“ Latvijā pakļaujas attiecīgajiem Krievijas dienestiem.

Tas viss ir lieliski zināms mūsu rietumu draugiem un sabiedrotajiem, tomēr viņi izliekas to neredzam. Dubultais standarts un liekulība ir rietumu politiskās sistēmas metode. Rupjš pārspēks ir vienīgais arguments, ko respektē politiskā sistēma. Atgriežoties pie pilsonības tēmas, taisnīgā un Latvijas pilsoņu interesēm atbilstošā risinājumā nebūs ieinteresēts neviens, ja par to ir vienošanās augstākā (spēka) līmenī.

Manā programmā piedāvātais risinājums Latvijā ir pieejams tikmēr, kamēr (formāli) pastāv neatkarīga Latvijas valsts. Tas ir, pilsoņi paši veido savas spēka struktūras un paši ievieš kārtību.

L.Grantiņš:

Krievija ?

Krievija ir nekas cits, kā Izraēlas(sātanistu) darba instruments !

Laba ziņa ir tā, ka Izraēlas laiks ir “iztecējis”, pasaule iedzīta krīzē…

Gan jau iznāks savākt savus okupantus un pie tam vēl samaksāt par kaitniecību !

15.04.19