1920. gada 11. augustā Latvija parakstīja miera līgumu ar Krieviju, kura otrajā pantā bija norādīts, ka: “Krievija bez ierunām atzīst Latvijas valsts neatkarību, patstāvību un suverenitāti un labprātīgi uz mūžīgiem laikiem atsakās no visām suverēnām tiesībām, kuras piederēja Krievijai attiecībā uz Latvijas tautu un zemi kā uz bijušās valsts tiesiskās iekārtas, tā arī uz starptautisko līgumu pamata, kuri še aprādītā nozīmē zaudē savu spēku uz nākamiem laikiem”.

Šis līgums ne vien atzina Latviju de iure, bet arī, ievērojot to, ka Krievija pati atteicās no pretenzijām uz Latvijas teritoriju, novērsa nopietnu šķērsli vispārējai starptautiskai juridiskai atzīšanai.

Līdz 1922. gada beigām Latviju de iure bija atzinušas 28 valstis, bet visā starpkaru periodā — 42 valstis.

https://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_valsts_atz%C4%AB%C5%A1ana_de_iure

---

Latvija sagatavo miera līgumu ar Vāciju.
http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/g_001_0302015606|article:DIVL2016|issueType:undefined

---

Rapallo līgums bija divu bēdu brāļu vienošanās par savstarpējo palīdzību.
Abas puses slepeni vienojās, ka Krievija palīdzēs atjaunot un modernizēt Versaļas līguma rezultātā stipri samazinātos Vācijas bruņotos spēkus, bet Vācija savukārt līguma rezultātā nodrošinās militārās un ekonomiskās koncesijas, atzīs Krievijas valdību.

Ar šo soli abas valstis pārvarēja diplomātisko izolāciju un vienlaikus apliecināja savas revizionistiskās tieksmes attiecībā uz pēckara pasaules starptautisko kārtību.
Rapallo līgums tika noslēgts 1922. gada 16. aprīlī starp Vāciju un Padomju Krieviju ar ko abas zaudētājvalstis izvairījās no parādiem un reparācijām.

https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/sii-diena-vesture/16.-aprilis.-vacija-un-padomju-krievija-paraksta-rapallo-ligumu.a50891/

---

Tiek uzskatīts, ka Vācijas reparācijas pēc Pirmā pasaules kara ir viens no Otrā pasaules kara cēloņiem.

https://lv.wikipedia.org/wiki/Repar%C4%81cijas

---

1945.gadā sekoja nodevīgā Jaltas vienošanās.

20.08.19

---

---

---

---

---

LRTT papildinājums:

Vēstures viltotāja jāņa ūdra žļurgas

Aleksandrs Balodis savu zemes dzīvi sāka 1897.gada vasaras saulgriežos un beidza 1961 gada rudens saulgriežos esot skaidrā apziņā un bez kādām slimībām. Viņš uzskatīja savu darbu zemes telpā par padarītu. Aleksandrs Balodis ir KOSMOZOFIJAS autors.

FOTO: Aleksandrs Balodis.

Dievinātajam pusžīdam Meierovicam nepienākas nekādi nopelni Latvijas „de jure“ atzīšanā.

Uz jautājumu, kur tu esi dzimis, ar ko nodarbojas tavi vecāki, viņš atbildēja: „Latvijā, Daugavas krastos, kur maniem vecākiem pie Krustpils piederēja lauksaimniecība. Mani vecāki bija ļoti dievbijīgi, ar augstu morāli, ko arī man no agras bērnības mācīja un centās ieaudzināt.

Viņi centās man iemācīt, kā būt patiesam un taisnīgam katru dienu, visu dzīvi. Šie vecāku iemācītie dzīves priekšstati man ir bijuši vissvarīgākie, kas iegūti no latvju tautas senatnes, no latvju tautas tikumiskās dzīves, jo mani vecāki augsti cienīja latvju tautas cēlos tikumus, kas atspoguļojās mūsu DAINĀS.“

---

---

---

---

Kad  Latvijas ārlietu ministrs Z. A. Meierovics ieradās Parīzē, A. Balodis jau bija sagatavojis Latvijai politisko atbalstu un radījis nepieciešamo atmosfēru, lai Francija 1920. gada 26. janvārī  atzītu Latviju „de jure“.

Ja kāds vēlas vairāk ko uzzināt par Aleksandru Balodi un viņa nopelniem Latvijas labā, tad iepazīstieties ar Leonarda Inkina biedrība „LATVIETIS“ izdoto grāmatu KOSMOZOFIJA.

Kad būsiet izlasījuši šo informāciju, tad noteikti gribēsiet pajautāt Jānim Ūdrim: „Kas ir tavi vecāki un pēc kādas morāles viņi vadījās, tevi audzinot, ka esi kļuvis par vēstures viltotāju- nodevēju?“

Lūk, viņi ir garīgie Aivara Brīzes slepkavas

Nodevējam, J. Ūdr(i), J. Lūsēn, M. Zālīt, pienākas nodevēja tiesa- valgs(cilpa).

L.Grantiņš   27.01.14.