Jā, viņi, šie leviti, ir kā gļotas, kā pretīgas gļotas !
Jā, viņi ir kā gļotas, kā pretīgas gļotas !
Šīm “gļotām” nav nekas kopīgs ar cilvēcību.
Šīs gļotas neiedomājamos apmēros ir inficējušas latviešu tautas “ķermeni” !!!
Nu kaut vai šīs “vecais žīds Pauļuts”, kurš slēpies zem latviskās izcelsmes, šodien, pieprasot kārtējo 40 000 000 vērto dāvanu hazāržīdiem, uzzied visā savā žīdiskajā pretīgumā !
Nu pareizi jau A. Grūtups bija saodis viņu “specifisko sviedru smaku”, kas īstenība bija “goju” asins smārds, kas iesūcies šo asinssuņu miesā ! Grūtups pirms nāves vēlējās ko svarīgu pasacīt latviešu tautai, bet tas tika nobremzēts- Viņš izdarīja “pašnāvību”, nošāvās ar diviem šāvieniem- krūtīs un vēderā. Šāda informācija parādījās internetā, bet tūlīt tika izdzēsta !!!
Jā, A. Grūtups tāpat kā J. Rainis, bija kā skabarga sātanžīdu ACĪS un viņiem abiem bija varmācīgā veidā jāatstāj šī DIMENSIJA !
Jautājums paliek atklāts: Kas bija tas svarīgais priekš latviešu tautas, kas nedrīkstēja tapt zināms ?
Kad R. Hess bija savu laiku atsēdējis, nedēļu pirms viņa atbrīvošanas viņš tika nožņaugts. Pirms tam viņa dēls presei paziņoja, ka tēvs pēc atbrīvošanas ir sagatavojis sabiedrībai “īstu bumbu” !
Biruta Loze arī bija sagatavojusi “īstu bumbu” par žīda A. Borovkova DARBIEM un nesagaidīja rītu !
Tādus piemērus, latviet, var minēt tūkstošiem… .
Šie sātanisti veic prātam neaptveramu genocīdu pret latviešu etnosu !!!
16.06.19 LRTT
Žīdsātanistu destruktīvā būtība !!!
Lūk, arī viņu, žīdsātanistu, roku darbs:
http://www.archiv.org.lv/vef/
Ir 2019. gads un mēs svinam daudzu Latvijas uzņēmumu un institūciju simtgadi, to skaitā ir arī Latvijas Nacionālais arhīvs un rūpnīca VEF. Par godu šim nozīmīgajam brīdim ir tapusi sadarbības izstāde par VEF dzīvi no Latvijas Nacionālā arhīva fondiem un VEF vēstures muzeja krājuma materiāliem.
VEF ir bijis viens no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem un tā vēsture nav atdalāma no mūsu pašu, mūsu vecāku un vecvecāku pieredzētā.
„Ebreji ir visur” – fragments no Andra Grūtupa „slepenās grāmatas”
PIETIEK
13.06.2019.
Komentāri (51)
Iesaki rakstu: 
Pāris gadus pirms nāves „prihvatizācijas” tēvs, Andra Šķēles kompanjons un „tiesāšanās ķēķa” diriģents Andris Grūtups izdeva savu pēdējo – „slepeno grāmatu”. Aptuveni simt eksemplāru tirāžā izdotā grāmata ar nosaukumu „Katarse”, kuru autors dēvēja par savu „grēksūdzi”, tika tikai dāvināta „īpašiem” cilvēkiem, – pie tās netika pat Grūtupa advokātu biroja kolēģi. Ņemot vērā aktualizējušos „ebreju kompensāciju” jautājumu, kā arī Grūtupa sarežģītās attiecības ar šo kopienu, Pietiek šodien ekskluzīvi publicē fragmentu no šīs „slepenās grāmatas”, kas veltīts tieši ebrejiem.
„Ebreji ir visur. Arī šajā grāmatā. Gan galvenajās lomās, gan avanscēnā. Bez viņiem darbam pietrūktu krāsas un garšas. Ļoti kolorīti un īpatni. Ebreji Latvijā dzīvojuši un dzīvos. Par viņiem arī rakstu. Ne tikai par latviešiem un krieviem. Arī par ebrejiem!
Interese aizsākās deviņdesmito gadu vidū. Nopirku kādu ebreju grāmatu un izlasīju. Atklāju sev jaunu pasauli. Tik tuvu un saprotamu. Sāku meklēt citus darbus. Lasiju cauriem vakariem. Kā atnāku no darba, tā gultā un lasu. Dzīvoju ebreju pasaulē. Šo to atzīmēju, pierakstu un iegaumēju. Aizrautība dziļa un nepārvarama. Gandrīz vai mānija. Tik interesanta pasaule! Bezgalīga un dziļa. Kā tāds pasaules okeāns.
Arī advokāta darbā sastapos ar ebrejiem. Jau no padomju laikiem. Ebreju pārpārēm. Visi dzīvi un kustīgi. Acis zibsnī un mirdz. Pārrunājām tīri profesionālas lietas. Mani kolēģi bārstīja asprātības. Stāstīja ebreju jociņus un anekdotes. Piesauca “mūžīgos žīdus” un citus ebreju folkloras tēlus. Ieklausījos un iegaumēju. Ar laiku iemācījos tāpat kā viņi… Tikpat sulīgi un smieklīgi. Kolēģi brīnījās: “Kā tu zini?! Kas tev mācīja?” Parasti atjokoju. Atbildēju kaut ko nenozīmīgu.
Vienreiz uz biroju atnāca lielas krievu avīzes redaktors. Šķiet, ka Gurovs. Pēc tautības ebrejs. Taču savu ebrejību rūpīgi slēpa.
Gurovs atnāca, lai gatavotu interviju. Par likumiem, saimnieciskiem jautājumiem un politiku. Iesāka ar ebreju jociņiem un asprātībām…
Atbildi parādā nepaliku — komentēju redaktora teikto — tā ir ebreju paruna, tas nāk no jūdaisma ētikas u.tml.
Gurovs iepleta acis, bet vēl īsti nesaprata…
“Zināt…?” iesāka redaktors, “Vaira Vīķe-Freiberga mums nav autoritāte…”
“Pareizi!” piekritu zibenīgi. “Necel sev elkus! Tā māca Svētie raksti. Arī tas ir jūdaisms.”
Puisis apjuka. Viņa asistente — jauna ebreju meitene — pietvīka un apmulsa. Tādu intervijas pagriezienu viņa nav gaidījusi.
Redaktors nepadevās. Gluži pretēji! Devās pretuzbrukumā.
“Advokāta kungs!” turpināja oponents. “Vislabākie advokāti ir ebreji!”
To pateicis, Gurovs vērās izaicinoši. Acīs intrigas uguntiņas: “Nu gan es izsitīšu to Grūtupu no sliedēm…! Autoritāte ies pa gaisu…! Sāks protestēt. Teiks, ka tā vis nav, ka vienīgi ebreji…
Taču es — nē! Gluži pretēji.
Piekritu. “Tā tas ir! Arī es savam skolotājam, izcilam padomju ebrejam, esmu veltījis grāmatu. Jūs to nezinājāt?!”
Piegāju pie grāmatu plaukta, izņēmu “Tiesu prakses un komentāru” pirmo grāmatu, uzšķīru un parādīju… Grāmatā melns uz balta: veltījums Jūlijam Gilmanam. Vienam no labākajiem Latvijas advokātiem.
Redaktors pavisam apstulba.
Šoreiz es neatlaidos. Uzbēru vēl ogles…! Smaidīdams pajautāju, vai ir kāda valsts, kurā viņš justos kā mājās.
Zemtekstā domāju Izraēlu.
Gurovs sarāvās. Brīdi manī vērās. Saņēmās un lepni atcirta: “Latvija…! Tā ir Latvija!”
Abi sākām smieties. Tālākā saruna jau raita un lietišķa.
Redaktors par mūsu sarunu droši vien izstāstīja saviem ciltsbrāļiem. Un tā viss sākās… Mani sāka aicināt uz dažādiem ebreju svētkiem. Vienreiz pat iededzu Hanukas svečturi. Tas rabīna nopelns. Vecais Barkāns manā birojā biežs viesis. Nāca skaidrot juridiskas lietas. Vienreiz palūdza sponsorēt kādu grāmatu par Latvijas sinagogām. Es rabīnam korekti atteicu — kāpēc man jādod nauda? Neesmu ebrejs. Vai tad ebreju uzņēmēji un baņķieri nevar palīdzēt…?!
Pats Barkāns — it kā vienkāršs vīriņš… Ļoti gudrs un vērīgs. Dienējis Izraēlas armijā… Īpašās vienībās… Dzīves pieredze milzīga. Arī iemaņas un prasmes izkoptas. Ar rabīnu sarunas atklātas un interesantas. Es pat atceros, kā viņš smaržoja. Tāds īpatns sviedru aromāts.
Iepazinu arī citus laicīgus un garīgus ebreju vadoņus. Uzrakstīju plašu noveli par Alfrēdu Dreifusu. Atsauksmes pozitīvas. Arī profesors Stranga mani uzteic — esot uzrakstījis interesantu darbu! Jau vēlāk vēsturnieks Marģers Vestermans atzina, ka stāsta nobeigums viņam nepatīk. Nevar īsti saprast, vai Dreifuss vainīgs, vai nē…! Tā vien tikai detaļa…
Kad izdevu savu “Beilisādi”, ebreju sabiedrībā šoks: no kurienes tam Grūtupam šādas zināšanas? Kā viņš ticis pie unikāliem arhīvu materiāliem? Starp citu, šo jautājumu man uzdeva arī sakarā ar citām grāmatām. Taču šoreiz par Beili! Kāpēc darbā minētie secinājumi atšķiras no vispārpieņemtajiem? Sakramentāls jautājums.
Atbildēju, ka vispārpieņemtas lietas mani neinteresē. “Vispārpieņemtais” nereti ir tikai izdoma un tradīcija. Nekas vairāk! Kāda cilvēka radīta mitoloģija. Beiļa mītu radīja jurists Tagers un izbijis žurnālists Brazuļ-Bruškovskis. Vai man jāseko šo cilvēku izdomai? Nē! Es pats lasīju arhīva papīrus. Izstudēju trīsdesmit kilogramus. Svarā neietilpst monogrāfijas, brošūras, žurnālu un avīžu raksti. Vien arhīva dokumenti.
Izlasīju, pārbaudīju, salīdzināju, izmērīju, nosvēru un izdarīju secinājumus. Varu atbildēt par katru vārdu, zilbi un burtu! Par katru teikumu. Patiesība man svarīgāka par mītu.
Tā vārds pēc vārda, grāmata pēc grāmatas un manas attiecības ar ebreju kopienu pasliktinājās.
Arī par Konstantīna Čakstes pieminekli sastrīdējāmies. Kāds ebrejs Gombergs vēlējās Rīgas centrā novietot Pēteri Pirmo. Antifašista vietā nolikt imperiālistu… Gombergam palīgos Dolgopolovs. Ari ebrejs. Viens no Rīgas varasvīriem… Varens kokteilis. Ir gan dīvainas tās ebreju asinis… Antifašista vietā imperators!!! Varbūt tā bija atbilde Rolanda statujai? Atbilde baltvāciešiem? Varbūt…?! Ja tā…, rīcība loģiska un pārdomāta. Iecere grandioza un zīmīga.
Protestēju un nepieļāvu. Rezultātā čiks vien sanāca. Nav ne antifašista, ne imperiālista! Tukša vieta…
Kad iebildu pret ebreju īpašumu netaisnīgu restitūciju, es viņu acīs rūdīts “antisemīts” un naidnieks. Žults un naida straumes. Iznīcinoši raksti krievu presē…
Uztvēru to mierīgi. Esmu rīkojies vien godīgi un taisnīgi. Žēl latviešu! Kāpēc viņiem jāmaksā? Kāpēc jāuzņemas sveša vaina? Kāpēc jārada pazemības un padevības apziņa? Vai latviešiem ar līdzšinējo bagāžu nepietiek?! Pietiek! Un vēl atliek…!
Cilvēki atbalstīja mani. To jutu gan atsauksmēs, gan ielu sarunās. Sveši cilvēki pienāk un saka: “Paldies!” Vīri, garām ejot, noņem cepuri, sievietes uzsmaida. Jau pēc acīm redzu, ko viņi par mani domā.
Nevēlos būt oriģināls… Tāpēc minēšu arī divas ebrejietes. Simpātiskas un varenas sievietes. Viena no viņām tolaik vadīja kādu lielu krievu avīzi. Vienmēr mani balstīja un aizstāvēja. Skaista un eleganta dāma. Savulaik tincināja par ebrejiem.
“Andri, ja tev dzimtā ir kāds kristīts ebrejs, tad pasaki. Ko tur slēpt?” smaidot ieprasījās Ksenija.
Vai jautājums nevietā un nelaikā? Nē! Pilnīgi vietā. To diktē normāla cilvēciska interese… Arī ebreju solidaritāte to prasa. Kā teiktu Rozanovs:
“Asinis… Ebreju asinis… Tās vārās un mutuļo… Nervozē un satraucas… Pārdzīvo un nīst…”
Atbildēju godīgi, ka nezinu. Ulda Ģērmaņa vārdiem — sniegs aizputinājis visas pēdas… Eju pa aizputinātām pēdām. Meklēju zīmes un skaidroju. Kad ceļu atradīšu, atbildēšu.
Otra mana simpātija — kursabiedrene Ella. Mana karstā atvasara. Ellai imponēja mana aizrautība. Mana ebreju mānija. Meitene man līdzēja un atbalstīja. Dvēseles kontakts izcils. Sapratāmies no pusvārda. Runājām ļoti atklāti. Gan par ebrejiem, gan latviešiem. Ja sveša auss to dzirdētu, pārbītos…
“Tu jau zini par maniem tautas brāļiem vairāk nekā es,” uzteica Ella. Un pēkšņi negaidīts jautājums:
“Saki, Andri, vai es tiešām izskatos pēc tipiskas ebrejietes?”
“Izskaties gan…” iesmējos.
Nezinu, vai mana atbilde viņu sarūgtināja. Varbūt meitene vēlējās būt citāda…? Ne tik ebrejiska? Varbūt…
Jaunībā pēc kāda kautiņa gulēju stomatoloģiskajā poliklīnikā. Lūdzu dakteriem izlabot manu salauzto degunu. Noņemt rētaudus un uzspodrināt “fasādi”.
Ārstējās arī kāds jauns ebrejs. Viņam nepatīk dzimtais deguns! Pārāk līks! Pārāk ebrejisks!
Degunu ārsti iztaisnoja. Puisis varen priecīgs. Taču pēc dažām dienām deguns no jauna saliecās… Vīrietis panikā. Ebreju asinis stiprākas par medicīnu un dakteriem…”
Atvainojos, ka mans komentārs nav par rakstu, bet man jau kuro reiz ir gribējies noskaidrot, kāpēc Youtube Kedoo_Entertainment Russia, uz autortiesību pamata blok’ē tādas latviešu filmas kā “Emīla nedarbi”?
Vai tas nozīmē to, ka Krievija patur autortiesības tikai tāpēc, ka Latvija filmas tapšanas laikā bija okupēta?
Un vai tas norāda uz to, ka Youtube atzīst Latvijas okupēšanu??
Kopš kura laika Uldis Dumpis ir krievu aktieris?
Un šī nav vienīgā latviešu filma, kura Youtube ir krievu noblok’ēta.
Vēl pirms laika šīs filmas Youtube bija mierīgi noskatāmas, bet krievu aktivitāte ir notikusi tieši pēdējo gadu laikā.
Vienkārši realitāte ir tāda, ka latviešu filmu, kuru skatījos bērnībā latviešu valodā, 2019. gadā latviešu valodā nav pieejama.
Vai tādāp veidā Krievija atklāti sevi atzīst par PSRS mantinieci??
PS
Es pilnīgi piełauju to, ka es kaut ko šajā jautājumā nesaprotu. Tāpēc ceru, ka atradīsies kāds komentētājs, kurš man šo visu izskaidros.
Katarse
Andris Grūtups
Valoda: Latviešu val.
Cena: 40,00 €
Vēlas: ImantsP
Kāds Imants P ibook.lv ar “godīgu” biznesu nodarbojas.
Man personīgi šk’iet pretīgi tas, ka kāds kurš nav grāmatas autors, mēg’ina piepelnīties uz cita darba rēk’ina.
Vai tam Imantam P pieder autortiesības uz šo grāmatu???
Jā, palasot rakstā ievietoto grāmatas fragmentu, nav ne mazāko šaubu par to, ka A.Grūtupu nogalināja žīdi.
Mani nomāc tikai viens jautājums,- kāda vienkāršajai latviešu tautai ir cerība, ja mūsu tautas spožākie pārstāvji tiek nesodīti “novākti” viens aiz otra?
Kas ir spējīgs apstādināt šos slepkavas?!
Šie gāzīsies ka domino kauliņu rinda – nav ilgi jagaida! (Kad pirmais kritīs, viss sāksies)!
Grūtups bija nopircis Vladimira Dāla grāmatu par žīdu rituālajām slepkavībām. Un pēc tam bija veicis savu persōnīgu izmeklēšanu tajā lietā. Principā viņa slēdziens bija apstiprinošs Dāla aprakstītajam. Grūtups noteikti papētija tiesu materiālus,jo daļu lietu par žīdu rituālajām bērnu slepkavībām izskatīja Liepājas tiesā.
Ir aizdomas,ka žīdu rituālā bērnu slepkavošana pašlaik noris vēl nepieredzētos apmēros! Visi bezvēsts pazudušie bērni varētu būt uz žīdu rēķina!
.
.
.
Admins
Un it sevišķi bērnunamu bērni….
Lūk, šeit jau par to tika informēti…
Tieslietu ministram Jānim Bordānam
Iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam
LR Ģenerālprokuratūrai
LCTAG H- 86 iesniegums
Latvijas cilvēktiesību aizstāvēšanas grupa HELSINKI- 86(latviešu tauta) vēlas, lai JŪS paskaidrotu, uz kādiem TIESĪBU PAMATIEM Latvijā darbojas tādi veidojumi kā: LATVIJAS JURISTU BIEDRĪBA, kuras prezidents ir PSRS VDK virsnieks- nelatvietis AIVARS BOROVKOVS un LATVIJAS JURISTU APVIENĪBA, kuras priekšsēdētājs ir PSRS VDK virsnieka ANDRA BUNKAS audžudēls- nelatvietis RIHARDS BUNKA ? Ko šīs divas “organizācijas”, kuras vada PSRS represīvo orgānu virsnieki un viņu ģimenes locekļi, veic LATVIJAS interesēs un no kādiem/par kādiem līdzekļiem viņi tiek uzturēti ? Ir taču zināms, ko sacīja pēdējais Latvijas PSR VDK priekšnieks- latvietis EDMUNDS JOHANSONS: “Latvijas drošības jautājumu bez manas ziņas Maskavā nokārtoja VDK darbinieki A. BOROVKOVS un I. GODMANIS.”
Mēs zinām, ka pēcATMODAS Latvijā neizskaidrojamās nāvēs ir “miruši” neiedomājams daudzums Latvijas patriotu un latviešu biznesmeņu, bet pilnīgi neviens vainīgais nav atklāts ! Nav noslēpums, ka šīs abas “organizācijas” darbojas pēc “militārprincipa” un ir saistītas ar Maskavai pakļauto- Rīgā darbojošos TM Security, kas skaitās 5. kolonna Latvijā un, kura arī sadarbībā ar LJB un LJA veic 4. maija kliķei nevēlamo personu likvidēšanu ! Ir arī zināms, ka Latvijā notiek SĀTANA PIELŪGŠANAS RITUĀLI, kuros tiek upurēti cilvēki un dzertas to asinis. Šeit pieminētās “organizācijas” ir tās, kuras apgādā SĀTANISTUS ar vajadzīgo CILVĒKMATERIĀLU.
LR drošības orgānu uzdevums ir noskaidrot: visu no Latvijas bērnu namiem adoptēto bērniņu likteņus ! Tad arī atklās šausmas, kādas šīs čekistu organizācijas veic pret latviešu tautu. Ir jāpārskata neiedomājami daudz krimināllietu, kuras safabricētas tieši pret latviešu tautai piederīgajiem, kas ir ierindojamas pie SĀTANISKO RITUĀLU procesiem. Piem: Osvalda Miglas, Gintas Voicišas, Mārtiņa Grīnberga, Sintijas Bāliņas un d.c. simtu LIETU !
ASTRĪDA BABĀNE, kura ilgu laiku strādāja R. Bunkas “kantorī”, liecināja H- 86: KAS IR ŠIS KANTORIS un ar ko tas R. Bunkas vadībā nodarbojas ! Arī bijusī tiesnese SANDRA BRIĶE ir gatava liecināt par šodienas bandītisko “tiesībnieku” noziegumiem pret valsti un tautu !
Latvijas CTAG H- 86: L.Grantiņš. I. Aparnieks. V. Freimantāls. O. Migla
Kad zvērīgie, pretlatviskie speki iznīcināja atjaunoto Rīgas Latviešu Biedrību 1993. gada 18. februāra naktī, es griezos pie Latvijas Juristu Biedrības pēc palīdzības – atjaunot likumību MĀMUĻĀ.
Nekādas palīdzības nebija!
Šī organizācija aizstāvēja likumpārkāpējus (nereaģējot uz manu ziņojumu).
Nožēlojama juristu pretlatviska kopa!
Savā varenībā – kolektīva KGBistu varas struktūra!
Demagoģiska, viltīga un savtīga.