Par ko šis žīds(e. levits) mūs uzskata ?

Prātam neaptverams ir tas, ko šis žīds(Egils Levits) paziņojis: „“” Pirmais solis esot patiesības noskaidrošana: “Ja patiesība nav zināma, mēs nevaram nonākt līdz izlīgumam. Mēs patlaban esam drīzāk pirmajā solī, un vēsturnieki mēģina noskaidrot patiesību.”“





Lūk, viņš vēl nav nonācis pie PATIESĪBAS:

-Bija okupācija vai nebija ?!

-Bija latviešu inteliģences likvidēšana, vai nebija ?!

-Vēsturnieki to patreiz tikai cenšoties noskaidrot !!!

-Kādi vēsturnieki ?

-Vai tie, no žīd- sātanistu sektas ?

-Vēsturnieku Induli Roni, kurš to jau sen ir noskaidrojis, “levitisti” noslepkavoja.

-Visas valstis to jau noskaidrojušas, bet žīd- pārvaldītā Latvija esot “tikai pirmajā solī”, lai to noskaidrotu !!!

-Ko tad tu visus šos gadus, žīd sātanist, esi darījis ES citadelē ?

-Tu, noziedzniek, esi visu darījis, lai iznīcinātu manu tautu un manu Tēvzemi !!!

-Tu kopā ar Bordānu nobēdzināji- iznīcināji vēsturnieka Induļa Roņa dokumentus- sūdzību EK, kuros viņš aprakstīja, ka Latviju ir pārņēmuši sarkanie nacisti !

-Tu, kroplais sātana  izdzimum, esi ņēmis dalību pie visiem Likumu “izstrādājumiem”, kuri noveduši Latviju katastrofas priekšā.





Visā šajā viņa žļurgā neviens vārds par čekistu asinsdarbiem un, ka viņi ir jātiesā, bet gan to, ka mums latviešiem ir jāpiedod viņa asinsbrāļiem viņu asins darbi !!!

Viss žīdu gaumē !!!

Jautājums uz kuri gaida visa latviešu tauta:

>Kas\kurš ir pilnvarojis šo nelatvieti(levitu) lemt latviešu tautas LIKTENI ?

Atbilde:

>Okupanti !(1949. gada Ženēvas KONVENCIJAS brutāla ignorēšana, ko veica cionisti- komunisti!)

Tava vietā, noziedzniek levit, ir karātavās un tās tu arī saņemsi !

Lasiet, ko par šo noziedznieku rakstīja LATVIEŠU vēsturnieks Indulis Ronis:

I. Ronis. Par ko tiek apvainots Egils Levits ?

Visi šie ciānas sātanisti var savus melus kultivēt, jo latviešus viņi ir noslepkavojuši.

Pēdējais upuris ir Biruta Loze, kura bija uzrakstījusi par žīdu čekistu- noziednieku A. Borovkovu.

10.04.18                L. Grantiņš





Lasi un brīnies par šī žīda sātanisko nekaunību:

(Lai uzrakstītu tādu nekaunīgu stulbumu, nepietk, lai piedzimtu par idiotu, bet jāapmeklē vēl „Ciānas Gudro“ idiotu seminārus)

E. Levits. (no cikla) Paskaidrojums latviešu gojām





Levits: pagātnes izvērtēšanā esam spēruši tikai pirmo soli

 “Es domāju, ka ir jāizvērtē čekas maisi un šo aģentu darbība un ar komentāriem tas ir jāpublicē. Jo tas pieder pie paša pirmā soļa vēstures izvērtēšanā – pie patiesības noskaidrošanas. Demokrātiskā sabiedrībā pastāv morālā higiēna. Tu nevari dzīvot ar meliem! Tāpēc ir nepieciešams noskaidrot patiesību, kur pieder arī šis jautājums,” Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits apgalvoja RīgaTV 24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu”.

FOTO: Šis sātanists tikai DOMĀ, ka jāizvērtē čekas maisi… .

Levits uzskata, ka jebkurai valstij, kas no nedemokrātiskas sistēmas ir pārgājusi uz demokrātisku, ir rūpīgi jāizvērtē tās vēsture. “Vēstures izvērtēšana pēc režīma maiņas ir ārkārtīgi svarīga – svarīga, lai nostiprinātu jaunās demokrātiskās iekārtas leģitimitāti. Mēs nevaram ar vecajiem priekšstatiem funkcionēt demokrātiskā sabiedrībā. Ne tikai Latvijā, bet visās valstīs, kuras ir pārgājušas no nedemokrātiska uz demokrātisku režīmu, pagātnes izvērtēšanas jautājums ir aktuāls,” sacīja Levits.
Viņš norādīja, ka, lai nonāktu līdz izlīgumam ar kaitējuma nodarītājiem, sabiedrībai ir jāizpilda konkrēti soļi. Pirmais solis esot patiesības noskaidrošana: “Ja patiesība nav zināma, mēs nevaram nonākt līdz izlīgumam. Mēs patlaban esam drīzāk pirmajā solī, un vēsturnieki mēģina noskaidrot patiesību.”
“Otrais solis ir tas, ka nodarītājiem, tiem, kas sadarbojās ar okupācijas režīmu, ir jāatzīst šī vaina. Ja kāds liedzas kā mazs puika, tas, protams, ir infantili, un šādus infantilus izturēšanās veidus mēs varam redzēt arī no pieaugušajiem politiķiem, kuri nespēj to atzīt,” novērojis Levits. Turklāt vainīgajiem nodarītais ir jānožēlo: “Trešais solis ir tas, ka šiem nodarītājiem ir tas jānožēlo – ne tikai “es to izdarīju”, bet “tas bija slikti, ko es izdarīju”.”
Levits norādīja, ka ceturtais solis ir grūts un mūsu sabiedrība par to vēl nav domājusi. “Ceturtais solis ir izpirkšana. Tas nozīmē, ka nepietiek ar nožēlošanu. Tev ir arī jādara kaut kas pozitīvs, lai pierādītu, ka tas ir nopietni. Ir sabiedrības, kur šo ņem nopietni, piemēram, vācu sabiedrībā pēc nacionāli sociālistiskā režīma. Šis izpirkšanas moments ir svarīgs arī jaunajai paaudzei – mēs esam vācieši, mēs esam šīs vēstures mantinieki, un mums ir kaut kas jādara, lai aktīvi un šodien distancētos no šī režīma,” pauda Levits.
Pēdējais solis ir piedošana. Levits raidījumā atzina, ka šī soļa izpildīšana nav garantēta: “Piedošanu nevar sagaidīt, piedošana ir upura dāvana. Mēs nevaram to prasīt vai sagaidīt no upura, bet, ja viņš piedod, var nonākt pie izlīguma. Protams, upurim ir arī tiesības nepiedot. Tādā gadījumā nodarītājam vai tam, ko viņš reprezentē, ir jādzīvo ar šo nepiedošanu līdz mūža galam.”

 

 

3 Komentāri “Par ko šis žīds(e. levits) mūs uzskata ?”

  1. Valdis Freimantāls sagt:

    Par Egīla Levita pretlatviskās darbības smagajām sekām latviešu tautas dainās būs dažādas vārsmas!

    Pats esmu sadzejojis šādu: „Levits patiesību bradā,
    tauta patiesības badā!!!“

    Viss Induļa Roņa rakstītais nonācis komunistu un čekistu darboņu rokās, kuri juridiskos dokumentus – VIENKĀRŠI I G N O R Ē J U Š I.

    Tā bija ari ar maniem iesniegumiem ārvalstu vēstniecībās, kur KGBistu aģenti „izfiltrēja“ dokumentus ! (Kurus dot tālāk, kurus papīrkurvī).

    KGBisti salīduši visās starptautiskajās organizācijās kā blaktis! (ES, ANO, NATO).

    Vienīgā cerība – viņu pašu kļūdas, kuras liks pasaules sabiedrībai atvērt acis un saskatīt drausmos komunistu un čekistu noziegumus!

    Kā Puķina kļūda atņemt Latvijai Abreni un Ukrainai Krimu!

  2. Pēters sagt:

    Sākumā ir jāizbeidz okupàcija Latvijas (kas ilgst kopš 1944/45 gada un tikai tad var runàt tālāk)

  3. Konferencei „Vara Latvijā. No senlaikiem līdz valstij”

    Artūrs Malta, LZS un LLK priekšsēdētājs

    LAUKU SĒTA LATVIJAS ĀRĒS
    Latvieši dzīvoja lauku sētās jau pirms gadu tūkstošiem, un tā ir unikāla parādība, kad tauta laukos dzīvo nevis ciematos, sādžās, bet atsevišķās sētās (saeimēs). Lauku sēta pēc būtības bija un ir visprogresīvākā lauksaimniecības sistēma. Tā ir vissaudzīgākā, humānākā attieksmā pret dabu, ar ideālu ekoloģisko tīrību un jaunatnes audzināšanu labestības garā un Dzimtenes mīlestībā.
    Latvijas ārēs visas vecās lauku mājas grima sirmu koku zaļumā, bet pavasaros tērpās ābeļziedu baltumā. Lauku sēta un lielie koki, īpaši ozoli, veidoja laukiem raksturīgo ainavu. Daudzu veco viensētu mūži sniedzas iepriekšejos gadsimtos, par ko liecina milzu ozoli pie mājām.
    Iznīcinot senās lauku sētas boļševiki grāva Latvijas lauku ainavu, tautas paražas, darba mīlestību un saimnieka tikumus, to vietā veidojot padomju ciematus – pareizāk sakot sociālisma lēģerus ar proletārisko izpratni sevišķus cilvēkus – homo sovjetikus, kuriem nav ne Tēvijas, ne māju, parizāk skot – klaidoņus.
    Padomju Savienības okupācijas genocīdu pret zemniekiem var sadalīt trīs etapos:
    1. Vispārēja zemes un īpašuma nacionalizācija pēc 1940.gadā 17.jūnija;
    2. Divkārša zemnieku izvešanu – deportāciju uz Sibīriju 1941.gada 14.jūnijs un 1949. gada 25.marts;
    3. Zemnieku sētu izpostīšana – mājas pārvelkot ar traktoriem uz Padomju ciematiem, sagraujot iekoptos dārzus, ceļus, mūra ēkas, izraujot ozolus no zemes ar visām saknēm, un ja tas neizdevās, tad spridzināja.
    Tagad Latvijas garīgi – saimnieciskie pamati ir gandrīz iznīcināti. Uz 1940.gadu mūsu Tēvzemē bija ap 375 000 lauku sētu, kas atradās 273 642 saimniecībās. Sētā ietilpa gan māja, gan kūts, gan šķūnis, rija, pirtiņa, klēts, puķudobe u.t.t.. Ap 92% lauku īpašumu piederēja saimniekiem. Uz 1985.gadu laukos bija atlicis ap 35 000 viensētu ar 0,5 ha lielu piemājas zemi kolhozā un 0,25 ha sovhozā un daļa no sētas lielāks šķūnis, kūts piederēja kolhozam vai sovhozam. Bet jā saimnieka māja bija liela, tad tā tika sadalīta dzīvokļos.
    Mēs labi zinām aksiomu – kur nav saimnieka, tur ir bez saimnieciskums! Saimnieks savu sētu iekopa un izveidoja pēc sava rakstura, gaumes un gadu simteņos pārmantotām tradīcijām. Latviešu zemnieks ir individuālists pēc savas dabas un mentalitātes. Latvijas daba un klimats zemniekā ir ieaudzinājis sīkstu raksturu, viņš grib būt patstāvīgs un neatkarīgs. Viņš ir gatavs ciest badu, bet neies lūgties no kaimiņa. Tādēļ latvieši dzīvoja lauku sētās jau pirms gadu tūkstošiem un tā ir unikāla parādība, kad tauta laukos nedzīvo ciematos, sādžās, bet atsevišķās sētās. Lauku sētas bija, ir un būs visprogresīvākā lauksaimniecības sistēma. Tā ir vissaudzīgākā, humānākā attiecībā pret dabu ar ideālu ekoloģisko tīrību un jaunatnes audzināšanu labestības garā, nacionālā neatkarībā, savdabīgā lepnumā un Dzimtenes mīlestībā.
    Līdz ar Latvijas okupāciju un sociālisma uzspiešanu šī saimniekošanas sistēma tika lauzta, gan izvedot saimniekus uz Sibīriju, velkot mājas uz ciematiem, vai tās sastumjot izraktās bedrēs un dedzinot, nolīdzinot bijušās māju un dārzu vietas līdz ar zemi, gan izveidojot Latvijas apstākļiem nepiemērotas lielfermas un kompleksus, kas šodien ir nolaisti un izpostīti, tāpat kā viss pārējais, kas pastāv bez Dieva svētības un cilvēka mīlestības.
    Mēs uzskatam, ka ir jāatceras pagātne un tad jāskatās nākotnē. Tauta nav tikai vienā valodā runājošais pūlis. Tautas daļa ir arī zeme, kas izkopta un veidota pēc šīs tautas darba un sadzīves tradīcijām, kuras savukārt ir ietekmējuši dabas apstākļi. Šis darba tikums ļāva Latvietim izdzīvot Sibīrijas plašumos un tikt pie turības Rietumos.
    Vai Latvijas zemnieks bija individuālists? Paskatīsimies mūsu tautas Dainās – tautasdziesmās, teikās un mēs redzam, ka kaimiņš kaimiņam ir gājis palīgā – talkās. Es no bērnības atceros kulšanas talkas, siena un mēslu talkas, kas beidzās ar ballīti – dziedāšanu un dejošanu pie bagātīgi klāta galda.
    Latvijas zeme ir sinonīms Latvijas valstij! Nebūs Latvijas zemes, lauku, to kopēju – nebūs arī Latvijas! Nepieļausim valdības neapdomīgās rīcības, kuras traucē lauku atdzimšanu un valstiskuma atjaunošanu. Jāapzinās, ka neviens varonis nenāks un mūsu vietā laukus nesakārtos. Sāksim ar mazumiņu – atgūsim īpašumus ar ierakstu zemesgrāmatā, sakopsim savu apkārni, arī savu domāšanu. Jāizvētī valsts vīriem jau iedotais uzticēšanās kredīts, jāpārbauda viņu darbošanās patiesums mūsu labā. Vai viņu darba pienesums ved mūs nākotnē? Varbūt deputāti, ministri apgriež mūsu likumīgās tiesības un iespējas viņu savtīgo mērķu labā?
    Kāpēc viņi izpārdod svešiem ārzemniekiem, bet neatdod mums visiem likumīgajiem īpašniekiem nolaupītos īpašumus kopš 1940.gada 17.jūnija?
    Ministru Kabinets 2007.gada 8. janvārī pieņēma grozījumus likumā par pašvaldību zemes īpašumu ierakstīšanu Zemesgrāmatās, kas nozīmē praktiski otrreizēju laupīšanu. Šādu rīcību var salīdzināt ar Viļa Selecka rakstā minēto par „Turības” atjaunošanu: „Te nu ir ko pamācīties pat rūdītiem blēžiem un gangsteriem! Ielaužas svešā mājā, nobeidz saimnieku, nosauc sevi viņa vārdā, un tev piederēs visa viņa manta. Vienkārši un ātri. Un lai kāds mēģina pierādīt, ka tu esi blēdis un laupītājs! Uz priekšu visi, kas grib kļūt bagāti! Jums visi ceļi pavērti šajā valstī…”
    To ka tas ir noticis Latvijā apliecina fakts, ka ir cilvēki, kam pieder 1000 ha zemes ( uz 1940 jūniju tādu saimnieku nebija ) iestājas Latvijas Cukurbiešu audzētāju asociācijā, vairāk nesēs, jo saņems 400 latus par 1ha, tas ir gadā 400 000 latus un četros gados 1,6 miljonu par to, ka iznīcina veselu lauksaimniecības nozari. Ir jautājums, kādā veidā cilvēks ticis pie vairāk nekā 1000 hektāriem zemes?
    Lai saglabātu savu valsti gribas pieminēt zemkopības ministra Jāņa Birznieka teikto LLK pilnsapulcē 1936.gadā. „Mūsu gruntniecība nav un nedrīkst būt kapitālistisks uzņēmums. Lauku mājas ir zemturu ģimenes mūža un paaudžu mītnes un tautas dzīvā spēka mūžīgais avots. Tāpēc jāaizkavē gruntniecības, zemes un māju pataisīšana par tirgus preci un spekulācijas priekšmetu”.
    Tautu parunās ir teikts, ka ugunsgrēku ir lētāk novērst nekā dzēst. Neatdotā zeme, var izraisīt ugunsgrēku. Līdz šim brīdim nav atdota zeme 273 642 saimniekiem, pašreizējā Latvijas teritorijā, kuriem zemi un īpašumus atņēma pēc 1940.gada 17.jūnija.Tas bija Genocīds pret tautu, kuru veica ārzemju iebrucēji un to rokaspuiši Latvijā, kas turpinās vēl šodien.
    Pārkārtošanās, kuru sāka un turpina pie valsts varas esošā Padomju Savienības Komunistiskās partijas nomenklatūra ( boļševiki ) ar ārvalstu finansiālu atbalstu, ir genocīda turpinājums pret Latviešu tautu, pirmkārt pret zemniekiem. To apliecina fakts, ka līdz šim brīdim nav atjaunotas uz
    atnemtajiem īpašumiem zemesgrāmatas likumīgajiem īpašniekiem, bet zemi un īpašumus iztirgo ārzemniekiem.
    Vēsturiskā pieredze pierāda, ka jebkuras valsts valdības finansiāls atbalsts no ārvalstīm, kas veic prettautisku rīcību savā valstī, izraisa nepatiku tautas vidū, kas parasti beidzas ar sacelšanos vai citādiem tautas protesta veidiem. Pašreiz Latvijā 86% iedzīvotāju dzīvo trūkumā. Tas ir nopietns brīdinājums mums visiem par ekonomisko krīzi Latvijā, kas var izraisīt sprādziena neprognozējamas sekas. Neaizmirsīsim Satversmes otro pantu „ Latvijas valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai.”
    Mūsu latviskā zemnieku kultūra pēc savas dabas ir labestīga, gaiša, augstas morāles un iekšējā skaistuma kultūra, kas vienmēr paliek ciešā tuvībā ar dabu, tātad pretstatā pastāvošās varas viltus programmām. Mums šajās programmās nav ko meklēt, mēs esam garā daudz bagātāki par viņiem. Nekā spekulanti nevar mums dot, tikai sapostīt, atņemt, prihvatizēt. Kaut to apzināties sāktu mūsu trimdas latvieši, kas nonākuši uz boļševiku maldus ceļa, kuram nav tālāka turpinājuma.
    Mums jākopj pašiem savas senču mantojums, tautas tradīcijās iezīmētajā virzienā tālāk attīstoties, balstoties uz cietajiem pamatiem, kas lauku sētās jau tālajā senatnē iegrozītiem. Mums nav un nevar būt nekā kopīga ar spekulantu sludināto, kad zeme un lauku sēta tiek pārvērsta par tirgus preci.
    Mēs esam liecinieki vis grandiozākai blēžu bandai pasaules vēsturē, kas arī mūsu tautu ir ierāvusi postā. Esam nonākuši laikmetā, kad apkaro gan kramplaužus un kabatzagļus, bet lielie blēži vai nu paši sēž likumdevējos vai arī diktē tiem savu gribu. Izmaiņas Satversmē un Civillikuma ignorēšana novedusi valsti ekonomiskā krīzē. Laukos slēdz skolas, slimnīcas, neatjauno īpašuma tiesības zemniekiem u.t.t., grauj visu latvisko.
    Lai arī esam maza tauta, mūsu mazums pastāv tikai fiziskā nozīmē, kamēr gars kvantuma izmēriem nepakļaujas, paliek nemainīgs no tā nesēju skaita. Garā lai būtu mūsu pildījums un skaidrošanās, kas smelta no tīrajiem avotiem – mūsu tradīcijām, vēstures un dabas. Ceru, ka mūsu bez naida pārrunas, jaunu naidu neradīs, bet palīdzēs no aizspriedumiem attīrīt to ceļu, pa kuru mums visiem jāiet un visiem tiem, kas grib izbēgt universālās katastrofas – tas ir: patiesības, garīgās attīstības, ētikas cildenuma.
    Nobeigumā gribu atgādināt, ka ignorance un vienaldzība ir mūsu vis lielākās briesmas!

    Artūrs Malta,
    Tālrunis: 26 34 77 83
    e-pasts: zemnieks@latnet.lv
    Rīgā, 2018. gada 27.aprilī

Atbildēt