Pārskatot savu arhīvu, atradu šo (ērtības labad ievietoju saiti uz šo dokumentu portālā):
https://likumi.lv/doc.php?id=72436
LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀS PADOMES LĒMUMS
Par Abrenes pilsētas un sešu Abrenes apriņķa pagastu aneksijas neatzīšanu
Latvijas un Krievijas starpvalstu attiecību pamatu nosaka joprojām spēkā esošais 1920. gada 11. augustā noslēgtais «Miera līgums starp Latviju un Krieviju». Šā līguma 3. pants fiksē valsts robežu starp Latviju un Krieviju. Starpvalstu tiesiskās attiecības ar Padomju Sociālistisko Republiku Savienību noteica 1932. gada 5. februāri starp Latviju un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību Rīgā noslēgtais līgums. Abas līgumslēdzējas puses deklarēja, ka šis līgums noslēgts, pamatojoties uz 1920. gada 11. augusta Miera līgumu starp Latviju un Krievijas Sociālistisko Federatīvo Padomju Republiku, ka tas ir spēkā visā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības teritorijā un visi tā noteikumi negrozāmi un uz visiem laikiem paliek par nesatricināmu pamatu abu līgumslēdzēju pušu attiecībās.
PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1944. gada 23. augusta dekrētā «Par Pleskavas apgabala izveidošanu KPFSR sastāvā», atsaucoties uz Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija lūgumu, grozīta 1920. gada 11. augusta līgumā noteiktā valsts robeža starp Latviju un Krieviju, iekļaujot KPFSR sastāvā Abrenes pilsētu un sešus Abrenes apriņķa pagastus. Saskaņā ar Latvijas Republikas administratīvi teritoriālo iedalījumu 1940. gadā tie ir Kacēnu, Upmales, Linavas, Purvmalas, Augšpils un Gauru pagasti, kuru kopējā platība, ieskaitot Abrenes pilsētu, ir 1293,60 kvadrātkilometri. PSRS Augstākās Padomes Prezidija dekrēta minētie pagasti nosaukti pēc cariskās Krievijas laikā pastāvējušā administratīvi teritoriālā iedalījuma par Višgorodas, Kačanovas un Tolkovas pagastiem. Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija 1944. gada 22. augustā aptaujas kartībā pieņemtajā lēmumā «Par Višgorodas, Kačanovas un Tolkovas pagastu pievienošanu Krievijas Padomju Federatīvai Sociālistiskai Republikai» izteikts lūgums PSRS Augstākas Padomes Prezidijam pievienot Latvijas PSR Višgorodas, Kačanovas un Tolkovas pagastus Krievijas Padomju Federatīvajai Sociālistiskajai Republikai. Augšminētie robežu grozījumi starp Latviju un KPFSR un robežas precīza noteikšana apstiprināta ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija 1946. gada 5. oktobra lēmumu «Par robežas noteikšanu starp Latvijas PSR un KPFSR» un ar PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1946. gada 19. oktobra dekrētu «Par robežas starp Latvijas PSR un KPFSR izmaiņas apstiprināšanu».
Saskaņa ar Latvijas Republikas 1922. gada Satversmes 3. pantu Latvijas valsts teritoriju nosaka starptautiskos līgumos fiksētās robežas, kuras var grozīt tikai Satversmes 77. pantā noteiktajā kārtībā.
Ņemot vērā to, ka ar Latvijas Republikas Abrenes pilsētas un sešu Abrenes apriņķa pagastu pievienošanu Krievijas Padomju Federatīvajai Sociālistiskajai Republikai tiek pārkāpts 1920. gada 11. augusta «Miera līgums starp Latviju un Krieviju» un 1932. gada 5. februārī starp Latviju un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību Rīga noslēgtais līgums, kā arī pamatojoties uz to, ka šīs teritorijas aneksija ir izdarīta Latvijas okupācijas laikā, Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:
1. Atzīt par antikonstitucionālu PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1944. gada 23. augusta dekrētu «Par Pleskavas apgabala izveidošanu KPFSR sastāvā» un pasludināt par spēkā neesošiem kopš pieņemšanas brīža tā noteikumus attiecībā uz Latvijas Republikas Abrenes pilsētas un Abrenes apriņķa Kacēnu, Upmales, Linavas, Purvmalas, Augšpils un Gauru pagastu teritoriju pievienošanu Krievijas Padomju Federatīvajai Sociālistiskajai Republikai.
2. Atzīt par spēkā neesošu kopš tā pieņemšanas brīža Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija 1944. gada 22. augustā aptaujas kārtība pieņemto lēmumu «Par Višgorodas, Kačanovas un Tolkovas pagastu pievienošanu Krievijas Padomju Federatīvai Sociālistiskai Republikai».
3. Atzīt par spēkā neesošu kopš tā pieņemšanas brīža Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija 1946. gada 5. oktobra lēmuma «Par robežas noteikšanu starp Latvijas PSR un KPFSR» un PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1946. gada 19. oktobra dekrētu «Par robežas starp Latvijas PSR un KPFSR izmaiņas apstiprināšanu».
4. Apstiprināt, ka Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežu juridiski joprojām nosaka 1920. gada 11. augusta «Miera līguma starp Latviju un Krieviju» 3. pants.
5. Uzdot Latvijas Republikas delegācijai starpvalstu sarunās ar Krievijas Federāciju risināt Abrenes jautājumu, ietverot tajā arī Abrenes pilsētā un sešos Abrenes apriņķa pagastos esošajam Latvijas valsts un Latvijas Republikas pilsoņu īpašumam nodarītā mantiskā kaitējuma apjoma noteikšanas un šā kaitējuma atlīdzināšanas kārtību.
6. Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas bridi.
Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS
Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS
Rīgā 1992. gada 22. janvārī
=============================================================================
Kā attīstījās “juridiskā doma” turpmākos apmēram 15 gadus pēc šī AP lēmuma pieņemšanas, mēs labi zinām.
Latvija zaudēja cilvēkus un zemi.
Pirms savas nāves Andrejs Kavacis pateica lietas būtību par šo valdošās kliķes nodevību, skatiet video šeit: https://www.youtube.com/watch?v=UjemzKDs8BA
Arī bibliotēkās ir pieejamas grāmatas par Abrenes jautājumu. Piemēram, “Sibīrijas bērni” sējums, kurš parāda Abrenes jautājumu pilnīgi citā griezumā. Te apzināti cilvēki, kas 1941.gadā vienkārši likvidēti. Grāmatā ir saraksti ar Abrenes iedzīvotājiem, kuri, starp citu, lielākā tiesa bija Latvijas krievi. Viņi tika masveidā 1941.gada 14.jūnijā iznīcināti – tikai tāpēc, ka viņi dzīvoja Abrenē, pierobežā. Tur ir gadu, divu veci bērni, veselas ģimenes, kas izvestas un fiziski likvidētas. Šobrīd pat likumisko mantinieku šīm zemēm un mantām nav, jo nav iznīcināto cilvēku, nav viņu pēcteču. Šajā griezumā tas, ko sauc par Latvijas diplomātijas veiksmi attiecībās ar Krieviju, ir, maigi izsakoties, drausmīgs kauna traips. Nepiedodams.
LRTT piezīme- papildinājums:
Nē “lasītāj”, tas nav “diplomātijas” kauna traips, bet noziegums pret Latvijas valsti un latviešu tautu, kuru veica pie valdības grožiem esošā 4. maija kliķe ar LTF varzu priekšgalā.
Tam visam ir jābeidzas ar Kara Tribunāla procesu.
Komunistiskai(komunisms bija jūdaisma totalitārisma aizsegs) LTF bandai ir jātiek publiski pakārtai STARPTAUTISKĀ ARĒNĀ. Sodam ir jābūt adekvātam pastrādātajam noziegumam.
Civilizētā pasaulē to sauc par TIESISKUMU.
FOTO: Purnā ir ierakstīts viss un šīs ir etalon- purns, no kura pat idiots nolasīs jebkura psihiatra slēdzienu par šo nodevēju !
Ar augstāko soda mēru(ASM) ir tiesājams viss Satversmes Tiesas “kolektīvs”(izdzimteņu bars) ar Kūtri priekšgalā, kurš šodien apgrozās noziedznieka Riharda Bunkas bandā. Astrīdas Babānes liecības(atvērt- lasīt visu): ”Esmu dzirdējusi, ka tur uz sēdēm nāk vēl Gunārs Kūtris, Tālavs Jundzis. Nezinu vai viņi arī ir tajā pašā LJA nodaļā vai varbūt vēl kādā citā. Bunka kopā ar līdzgaitniekiem visu laiku paplašina organizāciju.“
Šeit lasāms, kā šis izdzimtenis taisnojas:
http://nra.lv/latvija/15866-kutris-tiesas-lemums-atdot-abreni-man-emocionali-nepatika.htm?cp=2
Un šeit kāds ļoti trāpīgs komentārs par Kūtra“pilsonisko nostāju”:
“Likumi bez morāles. Morāle bez likumiem. Par lietām Kūtra kungs, var spriest arī netieši! Ja izskatās kā pīle, pēkš kā pīle, peld kā pīle, un , iet kā pīle, tad noteikti ir pīle! Apsveicu! Šim smurgulim nomazgāt sirdsapziņu nesanāks!”
Protams, ka šim “žurku ģīmim”(Kūtrim) sirdsapziņa nebūs jāmazgā, jo pēc Tiesiskuma atjaunošanas Latvijā viņš nekavējoties tiks arestēts un 24. stundu laikā izpildīts sods. No mūža ieslodzījuma(iespējams ASM) neizbēgs neviens deputāts, kurš savu “taukaino roķeli” slēja debesīs, lai Latvijas neatņemamo sastāvdaļu Abreni atdotu Krievijas noziedzīgajam slepkavu režīmam.
FOTO: Komunistu varza- ne pakarami, ne nošaujami, bet nositāmi ir šie tautas bendes ! Visi Maskavas kadri- putinisti !
Lasi, latviet, šo http://www.db.lv/citas-zinas/satversmes-tiesa-abrene-nebija-neatnemama-sastavdala-132422 “satversmiešu” murgu un tu sapratīsi, ka tādus deģenerātus tikai karātavas var glābt no nākošā ārprāta. Sekojot šo sātanistu loģikai var tikt pierādīts, ka visa Latvijas teritorija ir nelikumīga, jo “likumīgais” Krievijas cars nav parakstījis “dekrētu” par Latvijas neatkarību.
Vienu no galvenajām lomām Abrenes atdošanā spēlēja KGB aģente Vaira vīķe Freiberga, kuras tēvs ir jebrejs(krievžīds).
70to gadu krievu čekistu “priekameitenes” Vairas Vīķes Freibergas vārds čekas “maisos” peld pašā virspusē !!!
Lai man nebūtu kārtējo reizi jāatkārtojas par šo noziedznieci, tad lai runā: “Artūrs Malta
2014. gada 14. novembrī 23:25
Patīkamākā prezidente! Ausmas Viļkinas raksts„Nenovēl Ulmanim līdzīgu prezidentu” 2007.gada 19maijā laikrakstā „Latvijas Avīze” izraisija nožēlu par tā laika izpratni. Kāpēc tā notiek? Vispirms citēju Cienījamās Latvijas Prezidentes teikto: ”Lai nu kā,”sacīja V. Vīķe-Freiberga, „bet es Latvijas tautai nenovēlu tādu nākamo Valsts prezidentu, kurš rīkotos tā vai līdzīgi, kā darīja Kārlis Ulmanis. Viņš atlaida Saeimu, paņēma sev likumdevēja varu un kā Ministru prezidents paturēja arī tiesības izraudzīties un iecelt ministrus. Ulmanis arī atlaida ievēlētos pašvaldību vadītājus un to vietā, līdzīgi kā tagad Vladimirs Putins Krievijā, iecēla gubernatorus. Tiesa, Kārļa Ulmaņa vadītā valsts bija neatkarīga, bet demokrātiska, gan tā nebija.” Tālāk raksta autore piemin: „Jo,lūk, tādā parlamentārā republikā kā Latvija Valsts prezidenta pilnvaras ir visai ierobežotas, bet arī ar tām pašām Vīķes-Freibergas kundze ir panākusi ļoti daudz.” Rodas jautājums, ko panākusi? Tā sauktajos Ulmaņa Laikus, es atļaujos salīdzināt ar šodienu, jo es esmu Kārļa laikā izdienējis Latvijas armiju, pabeidzis Madonas ģimnāziju un izstrādājies tēva sētā. Es uzskatu sevi par pilntiesīgu Latvijas valsts līdzgaitnieku.Piedzīvoju arī „Baigo Gadu” un ar ieročiem rokās cīnijos pret sarkano mēri. Aizvien mazāk paliek to dzīvo liecinieku, kas var salīdzināt tos Ulmaņlaikus ar šodienas laiku pēc 1990. gada. Tāpēc aicinu arī citus dzīvos lieciniekus izteikt savu viedokli, atmiņas. Latvijas prezidente! Jums ir vesels pulks palīgu, pieejami Valsts arhīva dokumenti, varat vēl aprunāties ar dzīvajiem lieciniekiem. Kur Jums radies tāds naids pret Latvijas dižgariem? Pret pirmo valsts valdības vadītāju, prezidentiem Jāni čaksti, Gustavu Zemgali, Albertu Kviesi un citiem dižgariem, pat Andreja Eglīša bērēs Jūs nēsat piedalījusies. Es atceros arī to, ka laikrakstā „Jaunā Avīze” Jūs nosaucāt Albertu Kviesi par netīkamāko prezidentu bez jebkāda pamata. Kurš tad no Jūsu priekštečiem ir kaut ko labu padarījis Lavijas valsts labā? Varbūt Augusts Kirhenšteins, Vilis Lācis vai Salamons Šustins? Kārlis Ulmanis aiz sevis atstāja plaukstošu labklājības zemi, kas ar savu dzīves labklājības līmeni atradās Eiropas valstu priekšgalā. Mums no ārzemēm brauca strādnieki, jo trūka darba roku Eksports pārsniedza importu. Tagad viss ir otrādi. Un to Jūs uzskatat par sasniegumu šodien? Jūs pēc sevis atstājāt sagrautu tautsaimniecību, izpārdotu zemi un izmisušu tautu. Jūs savā runā pieminat Satversmi, Latvijas valsts pamatlikumu. Cik savarīgi ir to pildīt! Bet kāpēc Jūs to nepildat? Kam Jūs kalpojat? Kārlis Zuika,BD Ulmaņlaiku līdzgaitnieks.”
Bet te kāds cits izsaka savu un ne bez ievērības cienīgu domu, it sevišķi jau pēdējais teikums:
”Vaira kalpo ES masoniem. Uzziniet kas ir praktiskā psiholoģija un jūs sapratīsiet kas ir psiho-tehnika uz veselas tautas nozombēšanu. Kas ir masoni(LRTT piebilde: vairāk jau tas attieas uz cionistiem- krievžīdiem) un kādas ir viņu direktīvas. Veselu tautu iznīcināšana dažādos veidos. Vaira nekad nav sapratusi latviešus un viņu mentalitāti. Atveriet čekas maisus un uzzināsiet kas patiesībā viņa bija tālajos soc laikos. Vaira Putinu zin jau no tiem laikiem, kad viņš bija krievu spiegs Vācija. Kāpēc Vaira atdeva Abreni Putinam- jo viņš draudēja izstāstīt patiesību par viņas pagātni.”
Indulis Ronis par Ulmani un Munteru: https://tautastribunals.eu/?p=15397
Šeit divu žīdu(VVF un Pabrika) murgs: http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/215284-prezidente_saeima_runa_par_robezligumu
Par Abrenes atdošanu VVF saņēma izcilu dāvanu no cionista Putina- divas sprāguša ēzeļa ausis !!!
Kas tad tā jāslēpj no latviešu tautas, ka noslepenots līdz 2029. gadam ?
“(atvērt) Kāpēc, kā nule atklājies, vēl vismaz līdz 2029. gadam noslepenots 2001. gadā Austrijā toreizējās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un Krievijas prezidenta Vladimira Putina runātais un jebkuras citas detaļas par šo tikšanos?
Pietiek šodien ekskluzīvi publicē pirms dažiem gadiem apgādā Atēna iznākušās grāmatas Va(i)ras virtuve fragmentu, kas izsmeļoši atbild uz šo jautājumu.”
Pret Abrenes atdošanu uzstājās ST uzstājās Kristīne Krūma(atvērt).
“”Viņu tas tā “satrieca”, ka viņa nolēma 42. gadu vecumā nomirt.””
Cionisti, latviešu tautas slepkavas, tādas lietas nepiedod. Tas arī kalpo pārējo iebaidīšanai.
Tieši tāpat, kā mans(L. Grantiņa) zvēriskais arests pirms diviem gadiem.
Latvija šodien ir pilnīgi šustiniešu(komunistu- cionistu) rokās.
Bet PĒDĒJĀ TIESA būs un karātavas tiks bagātīgi apgādātas ar šo sātanisko, mūsu tautas slepkavu, materiālu.
Dievs, lai Tavs prāts notiek kā Debesīs tā arī virs zemes !!!
23.09.17.
===========================================================================
P.S.
Prezidentu priekšzīme kā etalons
Bērnu priekšzīme, uzvedības un darbības etalons ir viņu vecāki.
Valstu vadītāji kļūst par visas valsts un tautas reprezentantiem un spēkā uzturēto morālo vērtību etalonu.
Ja pieminam Latvijas Valsts un Ministru prezidentu Kārli Ulmani, atmiņās aust viņa vienkāršība, pieticība, darba griba, uzticība un godprātība.
Nav neviena no tagadējās valsts varas elites, kas īsā laikā valsts un tautas labā būtu paveicis tik daudz, kas ar tīru sirdsapziņu būtu uzturējis tik labu kontaktu ar tautu.
Ja viņam pārmet politisku tuvredzību, tad to var darīt vien tādēļ, ka Kārlis Ulmanis kā godprātības vadīts cilvēks, nevarēja pieņemt domu, ka ir arī tādi staļini, molotovi, ribentropi un hitleri, kuri, jau līgumus slēdzot, domā kā tos pārkāps- cilvēki bez goda un bez sirdsapziņas. Tā Kārlis Ulmanis bija un paliek Latvijas valstsvīru godprātības etalons.
Ambiciozā Vaira Vīķe- Freiberga ne reizi vien piesauca „Ulmaņa autoritāro režīmu”, tā iesaistīdamās patiesi neatkarīgas Latvijas noķengātāju korī un cerēdama kļūt par „spīdekli”, kas apēnos Ulmaņa slavu. Ko viņa ir atstājusi aiz sevis? Tikai nožēlojamus egoisma uzplaiksnījumus. Atzinusies, ka ir bijusi kontaktos ar triju valstu specdienestiem un cerēdama uz augstāko ANO amatu, viņa bez kaunēšanās pazemoja savu valsti un tautu. Ne reizi neapmeklēja Lestenes brāļu kapus, pat formāli nepasakot paldies latviešu leģionāriem, kuri nosargāja arī viņas iespēju emigrēt. Nkad neatdodama godu nacionālajiem partizāniem, viņa „barojās” ar padomju diversanta Samsona padomiem. „Skriedama” uz slepenu tikšanos ar čekistu Putinu Austrijā, „izlēkdama” pret Baltijas valstu vienoto nostāju, braukdama uz Maskavu svinēt boļševiku uzvaras svētkus, viņa ir radījusi gandrīz nepieskaitāmās iespaidu pati par sevi. Kur tad vēl čekista Drozdova vizīte Rīgā un Krievijas patriarha svētība „latvijiešu” tautai! Tas viss tika darīts ar cerību uz ANO ģenerālsekretāres amatu. Eiropas karaļnamu vizītes nobāl uz šo vērienīgo pasākumu fona. Praktiskā labuma no tā ļoti maz, bet Latvija arī te „labi maksāja” par prezidentes ambīcijām uz augstāko amatu ANO. Tā nu V. V. Freiberga Latvijas vēsturē sevi ir iezīmējusi kā neierobežota egoisma etalonu. Viņa ir kalpojusi pirmkārt sev, nevis Latvijai vai latviešu tautai.
Prāv. emeritus
Andrejs Kavacis














