A. Borovkova žīdiskā patiesība

MIGLA SARKANĀ- NOLĀDĒTĀ,REINIKS,ĀBOLTIŅAMēs apskatīsim vienu klasisku piemēru, kā žīdi brutālā- noziedzīgā veidā veido vēsturi sev vēlamā gaismā.

Vienīgais traucēklis šajā procesā esmu es- L. Grantiņš. Man bija jāpārtrauc savu eksistenci jau 1987. gadā, kad tiku arestēts un iespundēts Šķirotavas nometnē. Visi mēģinājumi mani noslepkavot ir izgāzušies. Visu šo mēģinājumu tiešai organizators ir bijis tieši žīds, komunists, KGB virsnieks(pakāpe nav zināma. Šodien tā nav mazāka par ģenerāli, protams, tas viss glabājas Maskavas- Telavivas “kantoros”) Aivars Borovkovs, kurš šodien, izmantojot savu stāvokli, apzogot latviešu tautu un Latvijas valsti, kļuvis par miljonāru. Patreiz, tieši sakarā ar Konstantīna Pupura nāvi, A. Borovkova radītajā un vadītajā i- vietnē NEKROPOLE ir uzradusies informācija, kura neatbilst Patiesībai.

Var sacīt: žīdisms(cionisms) 1940. gada “mērcē”. Kāpēc tieši žīdisms ? Tāpēc, ka to veic tieši žīds A. Borovkovs, protams, pēc cionistu “centrāles” rīkojuma. Visārprātīgākie meli, kādi vien var būt. Es ievietoju visu šo borovkiādi šajā rakstā, lai tas viss saglabātos, ja nu viņi mēģina to izdzēst. Manis nomelnošana un izolēšana nav sākusies tikai šodien, bet jau Atmodas laikā.

Galvenais viņu aģents ir Jānis Rožkalns.

Slepkava pēc savas dziļākās būtības.

Lūk viņa zemiskums, kas tika veikts mūsu tautas slepkavu(Borovkova & Co) uzdevumā: http://tautastribunals.eu/?p=39964 Un šeit Jura Rubeņa sātaniskie meli: https://www.youtube.com/watch?v=DkBfJEyqw84

Bet tagad es atbildēšu katrai Borovkova rakstītai rindkopai: 1987. gada 14. jūnijā grupa organizēja ziedu nolikšanas ceremoniju komunistiskā terora upuru piemiņai pie Brīvības pieminekļa Rīgā.

Aivars-BorovkovsŠī rindkopa ir izplūdusi savā paskaidrojumā, kas, protams, ir darīts ar nodomu, lai lietu atšķaidītu un konkrēto būtību padarītu vispārinātu uz kaut ko nepersonisku.Tas arī ir cionistu uzdevums. Organizēšana un pati šī iniciatīva nāca tikai no L. Grantiņa. Tādā veidā, saprotams, to šodien nedrīkst pasniegt, jo uzdevums ir noklusēt L. Grantiņu. Rožkalns kādā savā “stāstījumā” saka, ka Silaraups ar kolēģiem to veica: http://www.laikmetazimes.lv/2012/03/26/janis-rozkalns-brivibas-del-2/

Var tikai pabrīnīties, ar kādu centību strādā čekisti- cionisti, lai Atmodas nopelnus pierakstītu sev.

1988. gada 14. jūnijā pirmo reizi Latvijas pēckara vēsturē demonstrācijas laikā grupas “Helsinki-86” biedrs Konstantīns Pupurs cauri visai Rīgai, no Brīvības pieminekļa līdz Brāļu Kapiem, iznesa Latvijas sarkanbaltsarkano karogu.

Konstantīns Pupurs nebija H- 86 biedrs, bet gan Rīgas nodaļas H- 86, kura bija VDK radīta. Tas ir pierādīts un par to vairs nav jādiskutē. Nav arī taisnība tā, ka LR karogu pirmais nesa Pupurs. Tas tika nests Liepājā 1987.g. 18. novembrī. Karogu, pēc 1987. g. 14. jūnija demonstrācijas demonstrēja jau tūkstošiem latviešu dažādos braucienos un saietos. Vilnis Bušmanis, kurš bija saistīts ar ASV izlūkdienestu, pasmējoties par šo gadījumu sacīja: “Pupurs pacēla karogu pēc Trubiņa norādījuma, kurš visu vēroja.”

VDK bija vajadzīgs savs varonis un tāds arī tika radīts !!!

Tas bija tukšs un nevajadzīgs izlēciens.

Ja mēs LOĢISKI sekojam šim absurdam, tad mūsu kaimiņiem, igauņiem un lietuviešiem, šodien vēl būtu “jāskraida” ar Padomju karogiem, bet nekas tamlīdzīgs nav. Igauņi un lietuvieši mums ir priekšā it visā, kaut arī viņiem nebija šie pupurveidīgie čekas varoņi-pabiras.

Zīmīgi, ka visos šajos publiskajos pasākumos, kuri nenoliedzami parādīja personu pilsonisko drosmi, nepiedalījāss odizozā persona Linards Grantiņš, kurš vēlākos gados mēģināja visiem spēkiem atgādināt par sevi, pasludinot par vienīgo Atmodas aizsācēju. Nenonioecinot šīs personas lomu grupas sākotnējā darbības periodā, vēlāk viņam izdevās pagaidām neizskaidrotā veidā emigrēt uz Vāciju, no kuriens viņš gadu desmitiem sūta savus lāstus jebkuram, kurš ļaujas izteikt kādu kritisku vārdu par viņa viedokli. Pats Grantiņš savā mājas lapā par savu “projāmtikšanu” raksta sekojoši :

Šeit jau ir redzams A. Borovkova žīdisms visā savā asiņainā spožumā.

Aivars Borovkovs vadīja brigādi, kura mani 1986. gadā arestēja par H- 86 dibināšanu. Man acu priekšā vēl šodien rēgojas šis karikatūrai līdzīgais čekists. Rēgojas tāpēc, ka viņš, mūsu(mana un Bitenieka) aresta laikā, bija kaut kādā nedabīgā eiforijā.

Kāpēc es(šī odiozā persona) nepiedalījos nevienā pasākumā, čekists, žīds, komunists un slepkava zina vislabāk no mums visiem. Grantiņš nepiedalījās šajos pasākumos, tāpēc, ka bija notiesāts pēc šī paša žīda Borovkova pavēles un iemests Šķirotavas darba nometnē star krievu kriminālistiem, lai mani nosistu. Mani pusdzīvu no šīs Borovkova elles izvilka 30 ASV kongresmeņi ar klaida latviešu palīdzību.

Un vēlreiz tev nolādētais žīdu padibene, Borovkov, saku: “Kaut tu un visa tava dzimta nolādēta no Laiku sākuma līdz Laiku beigām par to, ko esi izdarījis ar mani un manu tautu. Pienāks diena, kad es bez mazākiem sirdsapziņas pārmetumiem ietriepšu lodi tavā karikatūriskajā purnā, jo tas, ko es esmu pārcietis, nekad netiks aizmirsts !”

Par maniem lauztiem kauliem, izmežģītiem locekļiem un asinīm maksās visi čekisti: sākot no Borovkova un Godmaņa, un beidzot ar Rožkalnu un Vējoni !!!

Pagaidām viņa attiecības ar padomju drošības iestādēm paliek neizskaidrotas.

Uz šo teikumu- jautājumu visizsmeļošāk varēs atbildēt tieši Borovkovs, kad par noziegumiem pret latviešu tautu un cilvēci, būs jāatbild Tiesiski atjaunotājā LR prokuratūrā.

Vēlākos gados ar Grantiņu kopā darbojās un atbalstīja viņa “patriotisko” pozīciju Edgars Dambītis, Aivars Prūsis u.c., taču redzot agresīvo, nepatieso nostāju pret citiem Latvijas patriotiem, arī šie vīri novērsās no Grantiņa, saprotot, ka tiek vienkārši izmantots viņu vārds.

Šie cilvēki atsacījās no darbības LRTT Borovkova komandas draudu rezultātā. Šie draudi tika realizēti ar VDK darbinieku Jura Lapinska un Aivara Gardas aktīvu līdzdalību. Abi šie sātaniskie izdzimumi ir Borovkova “tautasbrāļi”. Juris Lapinskis ir Padomju laiku aktīvākais “ziņotājs”.

Uz viņa sirdsapziņas nav tikai simti, bet daudzi tūkstoši.

Uz viņa sirdsapziņas ir mūsu tautas asinis. Tie, kuri draudzējas ar šo slepkavu, ir garā vāji vai arī viņa “kolēģi”.

Kāpēc gan žurnālistiem(pašreiz mums tādu nav, ir tikai šo noziedznieku pakalpiņi un iztapoņas), ja viņiem interesētu mūsu tautas liktenis, neizsaukt uz dueli Borovkovu ? Lai viņš atbild uz šeit manis rakstīto.

Viņš taču aplej ar savām samazgām visu latviešu tautu.

Viņš visnekaunīgākā veidā izkārnījās uz mūs senču pīšļiem !

Viņš varētu paskaidrot, kā kļuva par miljonāru un Oskara Kalpaka mantojuma/īpašumu īpašnieku ?

Uzmanību !!!

Katra cilvēka pienākums ir zināt šo: http://tautastribunals.eu/?p=40866

25.09.17           L. Grantiņš LRTT&H-86

Aivars Borovkovs,Rihards Bunka,L.Grantiņš,Godmanis,LRTTVisu pilnībā variet skatīt šeit: https://nekropole.info/LV/events/Tiek-dibinata-Latvijas-cilvektiesibu-aizstavibas-grupa-Helsinki-86.”

Šajā vietnē tas viss tiek ielikts kopētā veidā, lai tas būtu pieejams arī tad, ja nu šie zvērlopi iedomājas to izdzēst.

Tiek dibināta Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa Helsinki-86

Personas:

7Personu saraksts

Notikumi:

17Notikumu saraksts

Datums:

10.07.1986

Papildu lauki

Helsinki-86 bija Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa, ko 1986. gada vasarā Liepājā nodibināja Linards Grantiņš, Raimonds Bitenieks un Mārtiņš Bariss, ar mērķi sekot, kā tiek ievērotas latviešu tautas ekonomiskās, kultūras un indivīda tiesības.

Uz ārzemēm tika nosūtīti Uz ārzemēm tiek nosūtīta 17 personu protesta vēstule pret PSKP CK un Latvijas KP CK īstenoto pretlatvisko politku, kā arī Helsinki-86 dibināšanas dokumenti, kas izraisa plašu rezonansi Rietumu latviešu vidū. Latvijā par grupas eksistenci, protams, visai agri zināja VDK (KGB), kuras darbinieki sekoja grupas aktivitātēm

1987. gada 14. jūnijā grupa organizēja ziedu nolikšanas ceremoniju komunistiskā terora upuru piemiņai pie Brīvības pieminekļa Rīgā.

1987. gada 23. augustā grupa organizēja demonstrāciju Molotova-Rībentropa pakta nosodījumam.

1987. gada 18. novembrī Helsinki-86 svinēja Latvijas neatkarības proklamēšanas dienu.

1988. gada 14. jūnijā pirmo reizi Latvijas pēckara vēsturē demonstrācijas laikā grupas “Helsinki-86” biedrs Konstantīns Pupurs cauri visai Rīgai, no Brīvības pieminekļa līdz Brāļu Kapiem, iznesa Latvijas sarkanbaltsarkano karogu.

Zīmīgi, ka visos šajos publiskajos pasākumos, kuri nenoliedzami parādīja personu pilsonisko drosmi, nepiedalījāss odizozā persona Linards Grantiņš, kurš vēlākos gados mēģināja visiem spēkiem atgādināt par sevi, pasludinot par vienīgo Atmodas aizsācēju. Nenonioecinot šīs personas lomu grupas sākotnējā darbības periodā, vēlāk viņam izdevās pagaidām neizskaidrotā veidā emigrēt uz Vāciju, no kuriens viņš gadu desmitiem sūta savus lāstus jebkuram, kurš ļaujas izteikt kādu kritisku vārdu par viņa viedokli. Pats Grantiņš savā mājas lapā par savu “projāmtikšanu” raksta sekojoši :

” … Man, ja nemaldos, bija “ piešūti” kādi pieci panti, sākot no valsts nodevības un beidzot ar Padomju savienībasnomelnošanu. Ārā iznākt nebija nekādas cerības un es arī necerēju…, bet viss beidzās tā, kā tas beidzās… .”. Pagaidām viņa attiecības ar padomju drošības iestādēm paliek neizskaidrotas.

1997. gadā uz sabiedriskās organizācijas “Helsinki-86” bāzes tiek izveidota politiska partija. Tieslietu ministrijā to reģistrē 1998. gada 2. janvāri. Par partijas pirmo priekšsēdētāju kļūst Heinis Lāma.

Kā politiska partija Helsinki-86 bez sekmēm mēģināja piedalīties 7. Saeimas vēlēšanās un 2001. gada pašvaldību vēlēšanās Rīgā.

2003. gadā uz Helsinki-86 bāzes tika izveidota jauna nacionāla politiska partija – Nacionālā Spēka Savienība (NSS), kurā līdz tās likvidācijai darbojas vairāki helsinkieši.

“Helsinki-86” biedru uzskaitījums

Cilvēktiesību aizsardzības grupas “Helsinki-86” biedri dažādos laikposmos:

  • Mārtiņš Āboliņš
  • Jānis Ābols †
  • Mārtiņš Bariss (apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni)
  • Jānis Barkāns
  • Anta Bergmane
  • Eva Biteniece (apbalvota ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni)
  • Raimonds Bitenieks (apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni)
  • Edmunds Cirvelis
  • Lita Ecētāja
  • Mario Ekards
  • Aija Ekarde
  • Linards Grantiņš (apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni)
  • Dzintars Geide
  • Miervaldis Krims
  • Heino Lāma
  • Jānis Lapa †
  • Konstantīns Pupurs
  • Jānis Rožkalns (apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni)
  • Jāzeps Sadovskis
  • Rolands Silaraups (apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni)
  • Ārijs Tomsons
  • Jānis Vēveris (apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni)
  • Juris Vidiņš
  • Mērija Vītola
  • Alfrēds Zariņš †
  • Juris Ziemelis †
  • Reinholds Kalnins
  • Rita Prane
  • Uldis Kretovs

Vēlākos gados ar Grantiņu kopā darbojās un atbalstīja viņa “patriotisko” pozīciju Edgars Dambītis, Aivars Prūsis u.c., taču redzot agresīvo, nepatieso nostāju pret citiem Latvijas patriotiem, arī šie vīri novērsās no Grantiņa, saprotot, ka tiek vienkārši izmantots viņu vārds.

Tālrunis: +371 67 842135, E-pasts: info@nekropole.info

You may also like...

2 Responses

  1. cinītis saka:

    BOROVKOVA dēls salaulājas ar Kalpaka mantinieci
    Gada nogalē Torņkalna baznīcā viens otram jāvārdu teica Latvijas Juristu biedrības prezidenta Aivara Borovkova dēls biznesa brokeris un jurists Andris Borovkovs (25) un jurisprudences studente pulkveža Oskara Kalpaka dzimtas māju mantiniece Anita Kalpaka (25).

    Avots: http://www.vipi.lv/vip/latvija/idn27860/borovkova-dels-salaulajas-ar-kalpaka-mantinieci/

    Murgu zona

    Latvijā cilvēka pēdējo gribu, izrādās, neaizsargā nekas

    2006.gada 13.septembrī Rīgā, Ģertrūdes ielā 9, pie zvērinātas notāres Ingas Muciņas iegāja štrama, sirma kundze un pauda, ka vēlas rakstīt testamentu. Aktu un apliecinājumu reģistrā tas nu iereģistrēts ar numuru 9675. Viss kārtībā, vai ne? Šīssauless lietas, šķiet, sakārtotas, laiks pie sava Visvalža doties, nodomāja Ārijas kundze un dažas dienas pēc testamenta sastādīšanas tā arī izdarīja – 27. septembrī aizgāja Mūžības ceļā…

    Testamentā skaidri rakstīts

    „Vakara Ziņu” rīcībā nonāca šī testamenta, ko sastādījusi pirmā Latvijas bruņoto formējumu komandiera (Latvijas armijas pirmā virspavēlnieka) pulkveža Oskara Kalpaka brāļa meita, kopija. Tajā teikts: «1. Ar šo es, Ārija Kalpaka – Grundmane, pasludinu savu pēdējo gribu un ar šo testamentu nosaku sekojošo:

    1.1. man piederošo nekustamo īpašumu Liepsalas, kas atrodas Madonas rajonā, Ošupes pagastā, un kur izveidota Pulkveža Oskara Kalpaka dzimtas Piemiņvieta un man piederošos noguldījumus, kas glabājas VAS Latvijas Hipotēku un Zemes bankā, es novēlu Latvijas Bruņotajiem spēkiem (..).»

    Par testamenta izpildītājiem iecelti ARTIS TIRZMALIS un ANITA KALPAKA. Par viņiem testamentā teikts: «..Dzīvokļa (Baznīcas ielā 8 – 24 –VZ) lietošanas tiesības, kas nopirktas līdz 2020.gadam, un visu, kas atrodas dzīvoklī, tanī skaitā dažādus sudraba izstrādājumus, porcelāna traukus, mēbeles, kažokus – novēlu Kalpakai Anitai un Tirzmalim Artim līdzīgās daļās un vienlaicīgi nosaku, ka visa manta, kas atrodas šajā dzīvoklī un norādīta šī testamenta 1.1.3.punktā nododama un izmantojama saskaņā ar šī testamenta 1.1.3. punkta noteikumiem.»

    Savukārt punktā 1.1.3. noteikts: «Pulkveža O. Kalpaka dzimtas Piemiņvietā Liepsalās iekārtojama mana un mana vīra Visvalda Grundmaņa istaba – trimdas bibliotēka, kur pārvedamas no mūsu dzīvokļa Rīgā, Baznīcas ielā 8 – 24 visas grāmatas, visas gleznas, tajā skaitā Liberta „Tautu meita”, Skultes „Rīga”, Gaiļa „Jūra ar sasisto laivu”, Matisona „Arājs”; grāmatu plaukti, grāmatskapji un vajadzīgās mēbeles, kartes, dekoratīvās latviskās un vēsturiskās piemiņlietas, ērģelītes un Liepsalās vasaras nometnēm vajadzīgie saimniecības piederumi un trauki.”

    Ārijas kundze testamentā strikti nosaka arī to, kas un par ko pienākas Artim Tirzmalim un Anitai Kalpakai: „1.6. Par darbu un pūlēm testamenta izpildīšanā un aprūpē mani pavadot mūžībā testamenta izpildītājiem Anitai Kalpakai jāsaņem USD 2000,- un Artim Tirzmalim – USD 2000.”

    Kaķim zem astes

    Testamentu lasot, pārņem dziļa cieņa pret tā rakstītāju: tik pārdomāti un nesavtīgi rūpēties par nākamajām Latvijas karavīru paaudzēm! Tas arī saprotams, jo Ārija Kalpaka – Grundmane ir Latvijas armijas pirmā virspavēlnieka pulkveža Oskara Kalpaka brāļa meita. Tāpēc pilnīgi negaidīta bija ziņa, ka NBS no MANTOJUMA IR ATTEIKUŠIES!

    Bija tapusi radakcijas “Vakar ziņas” vēstule LR Bruņoto spēku virspavēlniekam Valdim Zatleram, aizsardzības ministram Vinetam Veldrem un NBS komandierim brigādes ģenerālim Jurim Maklakovam.
    Redakcijas rīcībā nonākusi 2006. gada 13. septembrī sastādīta testamenta kopija. Tajā teikts, ka ĀRIJA KALPAKA – GRUNDMANE viņai piederošo nekustamo īpašumu Liepsalas, kas atrodas Madonas rajonā, Ošupes pagastā, un kur izveidota Pulkveža Oskara Kalpaka dzimtas Piemiņvieta un viņai piederošos noguldījumus, kas glabājas VAS Latvijas Hipotēku un zemes bankā, novēlu Latvijas Bruņotajiem spēkiem.

    Mums kļuvis zināms, ka Latvijas Bruņotie spēki no šī testamenta atteikušies. Lai gan ir Aizsardzības īpašumu valsts aģentūra (AIVA), kas pašlaik pārņem no visām Bruņoto spēku vienībām nekustamos īpašumus. Ir zināmumi gadījumi, kad NBS ir pieņēmuši dāvinājumus „naudā un graudā”. NBS neatteicās arī no atpūtas bāzes „Pipariņi” (Cēsīs), kas agrāk piederēja privātpersonai.

    Tāpat «Vakara Ziņu» rīcībā ir iesniegums ģenerālprokuratūrai ar pieprasījumu izmeklēt šo lietu.

    Jautājums: kas un kādēļ pieņēma šādu lēmumu? Kāpēc AM atteikusies pieņemt pirmā Latvijas armijas komandiera radinieces dāvinājumu, kas pēc tiesas un taisnības pienāktos tieši šai ministrijai, kuras pārziņā neapšaubāmi būtu latviešu patriotisma audzināšana? Pulkvedis Oskars Kalpaks reiz ir tas cilvēks, uz kura likteņgājuma pamata to varētu darīt.»

    VZ saprot, ka ātrāk par likumā noteiktajām divām nedēļām atbildes no minētajiem kungiem nesagaidīt. Interesanti, vai viņi ir par tiesisku valsti arī darbos, ne tikai vārdos? Piemēram, ASV var savam sunim vai kaķim atstāt mantojumā pat miljonus un neviens to nedrīkst apstrīdēt, savukārt Latvijā pēdējo gribu, izrādās, neaizsargā nekas.

    Kurš mantos īpašumu?
    ASV dzīvo Ārijas Kalpakas – Grundmanes vecākā māsa, kas no mantošanas tiesībām atteicās par labu Ārijai, lai viņa varētu attīstīt Liepsalas un visu, kas ar tām saistīts, testamentēšanu Bruņotajiem spēkiem ieskaitot. Tagad, kad NBS no mantojuma ir atteikušies, tuvākā mantiniece ir vecākā māsa Olga un viņas meitas.

    Zināms, ka Ārijas kundze testamentā iecēlusi vairākus testamenta izpildītājus, bet nav paredzējusi iespēju testamenta izpildītājiem savstarpēji pilnvaroties. Testamenta izpildītājs var nodot savu pienākumu citam tikai tad, ja tas viņam testamentā noteikti atļauts. Tomēr ar to viņam nav atņemta tiesība vajadzības gadījumā rīkoties caur pilnvarniekiem.VZ pagaidām nav izdevies pa e-pastu sazināties ar Aizsardzības, Gaisa un Jūras spēku atašeja ASV un KANĀDĀ vietnieku Arti Tirzmalieti, lai uzzinātu viņa domas par notikumu attīstību un informēt par to, ka ir iesniegums Ģenerālprokuratūrā ar aicinājumu izmeklēt šo lietu.

    Kā pērkons skaidrā dienā

    Taču ar to pārsteigumi nebeidzās. VZ uzzināja, ka 22.janvārī Rīgas rajona bija paredzēts izskatīt Anitas Kalpakas prasību «par juridiska fakta konstatāciju», «lai varētu saņemt pie zvērināta notāra mantojuma apliecību kā likumiskais mantinieks.» Tā izteicās prasītāja, un šis teksts ir tiesā veiktā audio ieraksta fragments.

    Uz tiesas sēdi liecināt bija uzaicināti trīs radinieki: Anitas vecmāmiņa (pulkveža brālēna vedekla), Anitas tēvs un Evalds Točs, kas strādā Liepsalās. Sēdes laikā tika mēģināts pierādīt, ka testamenta atstājēja Ārija Kalpaks – Grundmane, dzimusi 1922.gadā, ir tā pati Ārija Kalpaka – Grundmane, kas dzimusi 1920.gadā.

    Aizkustinošas bija Evalda Toča liecības par to, ka Ārijas kundze viņam vienmēr sūdzējusi, ka juku laikos Vācijā esot pataisīta par diviem gadiem jaunāka. Tas ir tas pats Evalds Točs, kuram testamentā novēlēta automašīna «Ford Taurus» un, tāpat kā testamenta izpildītājiem, 2000 dolāru. VZ jautāja godavīram Evaldam: «Vai, sūdzoties par dzimšanas gadu, Ārijas kundze ne reizi (!) nebija pat iepīkstējusies, ka viss Liepsalu komplekss, un ne tikai tas vien, tiks novēlēti NBS?»

    Jaukās blondīnes teksti

    Uz tiesneses jautājumu, vai uz likumisko mantojumu nav arī citu pretendentu, skanēja atbilde (VZ audioieraksta fragments): «Uz likumisko mantojumu nepretendē vairāk neviens! Esmu gan likumiskā, gan testamentālā mantiniece!» Lai par «testamentālo mantinieci» nebūtu jāsaka – meli, VZ raksta: maldinoši teikts, jo testamentā skaidri un gaiši norādīts, konkrēti kas un par ko pienākas Anitai Kalpakai.

    Un vēl: Anitai ir ļoti attāla radniecība ar Oskaru Kalpaku: viņa ir pulkveža brālēna vedeklas mazmeita. Tātad – viens pulkveža brālēns no pulkveža tēva četru brāļu un trīs māsu kuplo ģimeņu pēcnācējiem!

    Diez, kāpēc kāds no 7 (!) ģimeņu atvasēm, kuriem ir tādas pašas tiesības uz mantojumu kā Anitai, vēl nav pieteikušās?

    Un tā: »Vakara Ziņas« meklē visus pulkveža Oskara Kalpaka māsīcu un brālēnu vedeklu un znotu mazmeitas un mazdēlus! Gan jau kāds radinieks vēl ir atrodams pie labas veselības un skaidra saprāta, lai spētu īstenot Ārijas Kalpakas – Grundmanes pēdējo vēlēšanos!

    Uz tiesneses jautājumu, kāpēc vismaz 60 gadus Kalpaka – Grundmane neko nav darījusi, lai kļūmi ar dzimšanas gadu izlabotu, Anita atbildēja: «Viņa noteikti to būtu darījusi, lai es varētu veiksmīgi un ātri nokārtot šīs mantojuma lietas…»

    Patiesības teksti

    VZ pēc rūpīgiem meklējumiem atrada cilvēkus, kuri apliecināja Ārijas Kalpakas – Grundmanes īsto dzimšanas gadu.

    Apliecinājums

    Ar šo apliecinu, ka tikšanās reizē ar Āriju Kalpaks – Grundmani 2004.gada aprīlī precizēju viņas dzimšanas gadu. Ā. Kalpaks –Grundmane apliecināja, ka viņa dzimusi 1922. gadā.

    E. Mugurēvičs

    Autors grāmatai «Oskars Kalpaks», Jumava, 2007.

    Salaspilī 2008.gada 29.janvārī

    Es, Emma Kalpaka, apliecinu, ka Ārija Kalpaka – Grundmane ir dzimusi 1922.gadā, vienā gadā ar manu vīru Jāni Kalpaku, ko Ārija Kalpaka-Grundmane ir apliecinājusi sarunās ar savu radinieku Jāni Kalpaku, ka viņi ir viengadnieki.

    E. Kalpaka

    25. 01. 2008.

    Mūsu naivās cerības

    Rīgas rajona tiesā šī gada 4.februārī pulksten 10.30 tiks pasludināts spriedums konkrētajā civillietā. VZ noraida jebkādus pārmetumus mēģinājumā ietekmēt tiesu, jo turpinām lolot naivas cerības, ka dzīvojam tiesiskā valstī un ka jebkurš pasludinātais spriedums ir balstīts tikai un vienīgi uz likumiem, neietekmējoties no tā, kurš kurai ir boifrends un kas savukārt ir boifrenda tētis vai mamma.

    Tāpat arī gaidām atbildes no Valda Zatlera, Vineta Veldres un Jura Maklakova, lai varētu tālāk risināt šo interesanto lietu.

    —————————-

    Artis Drēziņš: Kas notiks ar Kalpaka dzimtajām mājām?

    Artis Drēziņš, Latvijas Avīze
    10. jūnijs 2007 22:53

    Izskanējušas satrauktas runas, ka bruņotie spēki atteikušies no Latvijas armijas pirmā komandiera pulkveža O. Kalpaka dzimtajām mājām “Liepsalām” un tās nonākšot O. Kalpaka tēvabrāļa mazmazmazmeitas īpašumā. Vai uztraukumam, ka piemiņas vieta netiks uzturēta, ir pamats?

    Privātajam netic
    “Liepsalas” atrodas Madonas rajona Ošupes pagastā un tajās līdz savai pēdējai stundai pagājušajā gadā saimniekoja O. Kalpaka brāļameita Ārija Grundmane-Kalpaka. 4,5 ha lielajā īpašumā ieguldīta ievērojama nauda un – pats galvenais – kundzes lielā mīlestība un patriotisma jūtas pret Latvijas valsti. Piemiņas vietas un akmeņi, O. Kalpaka skulptūra, estrāde un pirtiņa, galvenā ēka ar ekspozīciju un privātiem apartamentiem, svētklētiņa, iekopts mauriņš, apstādījumi un celiņi. Tas viss tika radīts vietā, kur kolhoza laikā gāja pāri meliorācija un bija palikuši vien kūts mūri. Ā. Grundmane-Kalpaka “Liepsalas” novēlēja Latvijas bruņotajiem spēkiem, kas no īpašuma… atteikušies.

    “Tas man zināms tikai neoficiāli. Arī tas, ka uz īpašumu pieteikusies rīdziniece Anita Kalpaka,” man saka Ošupes pagasta izpilddirektors Aigars Šķēls. “Pašvaldības nostāja ir tāda, ka Ārijas kundzes iesāktajam jāturpinās. Mums nav mantiskas intereses, tikai morāla: lai turpinātos iesāktie darbi un idejas, nepazustu atstātais patriotiskais vēstījums. Protams, “Liepsalas” ceļ arī pagasta tēlu, bet tas šajā gadījumā nav galvenais.”

    A. Šķēls stāsta – kaut arī “Liepsalas” ir privāts īpašums, pagasts nācis palīgā Ā. Grundmanei-Kalpakai, rīkojuši talkas. Ārijas kundze gan bijusi visai šerpa dāma un nav ļāvusi īpaši iedziļināties saimniecības lietās. Tagad gan tapis skaidrs, ka šāds īpašums nav nekāds lētais prieks. Vai jaunā īpašniece gribēs un varēs ar to tikt galā? Izpilddirektors lēš – lai tikai uzturētu īpašumu kārtībā, tas ir, nopļautu zāli, izravētu dobes un veiktu citus apsaimniekošanas darbus, gadā nepieciešami ap 5000 latu.

    Pašvaldība algo cilvēku, kas “Liepsalas” uzrauga, bet A. Šķēls uzskata, ka topošajai īpašniecei, gados jaunai rīdziniecei, ir jāizrāda lielāka interese, noteiktība un daudz jāstrādā, lai iegūtu apkārtējo pašvaldību un iedzīvotāju uzticību.

    “Cilvēki man zvana un prasa: kas notiek ar “Liepsalām”? Ko es varu pateikt? Ka karājas gaisā…” tā A. Šķēls. “Zemessargi un cilvēki, kas bijuši talkās “Liepsalās”, ir sašutuši, ka Latvijas armija atteikusies no šā īpašuma. Pašvaldību vadītāji un deputāti ir neizpratnē un skaidri liek manīt, ka turpmāk ar palīdzību šim objektam būs švaki, jo ir pietiekami apdedzinājušies ar privātu iniciatīvu atbalstīšanu. Ārija Grundmane-Kalpaka tomēr bija cits gadījums – viņa pierādīja, ka viņai galvenais ir valsts intereses. Un arī armijas īpašums būtu cits variants – tā būtu garantija, ka nekas nemainīsies. Jaunajai īpašniecei būs jāpierāda, ka viņai nav savtīgu nolūku un viņa vēlas turpināt Ārijas kundzes iesākto. Ja patriotiski noskaņotie cilvēki novērsīsies, mainīsies gan “Liepsalu” aura, gan pašas “Liepsalas”.”

    Lasot Ārijas Grundmanes-Kalpakas testamentu, redzams, ka tajā nav runa tikai par ieguvumiem, bet arī pienākumiem. Tajā teikts, ka “Liepsalas” pienākas Latvijas bruņotajiem spēkiem un vienlaikus ir Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārraudzībā, tur regulāri jānotiek patriotiskiem latviešu jaunatnes pasākumiem, jāiekārto trimdas bibliotēka, jāturpina iesāktie projekti, jādibina fonds īpašuma apsaimniekošanai, jāizdod grāmatas “Latviešu karavīra un zemnieka mūžīgums”, “Dievišķā dvēsele vienpatības klusumā”.

    Testamentā novēlēts rīkoties arī ar bankas naudas kontiem, taču nav zināms, cik tajos ir naudas. To uzzinās jaunais īpašnieks. Pēc neoficiālām ziņām, “Liepsalu” kā īpašuma tirgus cena varētu būt, sākot no Ls 100 000.

    Armija neņem

    Zinot, ka Aizsardzības ministrijas pārraudzībā ir pietiekami daudz īpašumu, tajā skaitā piemiņas vietu, kas nesaistās ar tiešo uzdevumu pildīšanu, var pieļaut, ka armijnieki “Liepsalas” nemaz tā īsti negribēja.

    Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveilis to strikti nedz noliedz, nedz apstiprina, bet apgalvo, ka problēma ir pavisam citur: “No Latvijas valsts likumdošanas viedokļa mēs Ārijas Grundmanes-Kalpakas testamentu nevaram izpildīt. Pirmkārt, bruņotajiem spēkiem nevar būt šāds īpašums – tas var atrasties tikai Aizsardzības ministrijas valdījumā, bet juridiski Latvijas Nacionālie bruņotie spēki un Aizsardzības ministrija ir atsevišķas juridiskas iestādes. Otrkārt, bruņotie spēki nevar izveidot atsevišķu fondu “Liepsalu” apsaimniekošanai. Mēs izskatījām dažādus variantus, kā varētu izpildīt testamentu, taču risinājumu, lai netiktu pārkāpti likumi, neatradām. Diemžēl, rakstot testamentu, Ārijas kundze pie mums nevērsās un padomus neprasīja.”

    A. Rikveilis neredz pretrunu, ka vienā vietā varētu sadzīvot kultūrvēsture, patriotisma piemiņas vieta un privātīpašums.

    “Un vēl es gribu nomierināt cilvēkus – pulkveža Oskara Kalpaka piemiņa nekādā gadījumā necietīs,” piebilst A. Rikveilis. “Aizsardzības ministrija nav aizmirsusi par Kalpaka muzeju “Airītēs”, iegulda līdzekļus slavas zālē Rudbāržos, ir izveidots piemineklis Rīgas centrā, un neredzu iemeslu, kāpēc mēs nevarētu atbalstīt arī “Liepsalas”.”

    Nepazudināšot “Liepsalas”

    Uz Ā. Grundmanes-Kalpakas atstāto mantojumu pieteikusies pulkveža Oskara Kalpaka tēvabrāļa mazmazmazmeita Anita Kalpaka. Zināms, ka Kalpakam ir arī citi radinieki, piemēram, Ārijas kundzei ir māsa ar bērniem un mazbērniem Amerikā, bet viņi līdz šim neesot izrādījuši interesi par “Liepsalām”. Arī tepat Latvijā esot cilvēki, kas varot savu ciltskoku aizzīmēt līdz pulkvedim Oskaram Kalpakam.

    Anita ir simpātiska 23 gadus veca rīdziniece, Uzņēmumu reģistra lietvedības un administrācijas atbalsta nodaļas vadītāja. Viņa sola turpināt Ārijas Grundmanes-Kalpakas iesākto.

    A. Kalpaka: – Man par “Liepsalām” nav mantiskas intereses, tikai dzimtas gods. Kamēr vēl nav noskaidrojies mantinieks, apņēmos rīkot, koordinēt saimnieciskos darbus un tradicionālos pasākumus. Ja mājas, kurās esmu darbojusies kopā ar Ārijas kundzi, būtu nokļuvušas armijas īpašumā, arī tad savu iespēju robežās mēģinātu palīdzēt “Liepsalu” apsaimniekošanā. “Liepsalās” ieguldu savu naudu – rīkoju talku, nodrošinu ikdienišķo saimniecisko darbu izpildi, neņemot vērā, kas, kam un kāpēc varētu piederēt.

    Žēl, ka cilvēki, mani nemaz nepazīstot, spriež stereotipiski. Kāpēc jādomā, ka nespēju būt tikpat cēla, stipra un patriotiski noskaņota kā Ārijas kundze? Taisnīgums Kalpaku dzimtai ir asinīs.

    – Vietējie gaida, ka jūs “Liepsalās” parādītos biežāk…

    – Taisnība. Taču man ir daudz pienākumu – darbojos vairākās sabiedriskās organizācijās, strādāju valsts darbu. Cenšos “Liepsalās” būt iespējami bieži.

    – Bet ja nu tagad, kamēr jūs kārtojat īpašuma lietas, uzrodas citi mantinieki?

    – Kur tad viņi ir, kad jāķeras pie darba?

    – Ja gadījumā pašvaldības un armija jūs neatbalstīs, jūs varēsiet atlicināt 5000 latu gadā “Liepsalu” uzturēšanai?

    – Būs jāvar.

    – Kāpēc Ārija Grundmane-Kalpaka tomēr neuzticējās jums, bet gan valstij?

    – Ārijas kundze savā dzīvē saskarsmē ar cilvēkiem bija piedzīvojusi skarbas vilšanās, viņai nebija bērnu, vīrs miris, viņa uzticējās tikai sev un bija liela Latvijas patriote. Ārijas kundze mani iecēla par testamenta izpildītāju, tāpēc man vēl jo vairāk jāraugās, lai testamentā noteiktie pienākumi tiktu pildīti. Un tie tiks pildīti.

    —————————

    Atgādināsim, ka tieši SWH Ivara Godmaņa un Aivara Borovkova virsvadībā bija izveidoti civil-krim likumi. Visas nianses bija apspriestas sakarā ar likumu. Šajā sakarībā ir skaidrs kādos ūdeņos peld Ventspils osta, Ventspils nafta, Kālija parks, 100 Ventrans ar Aivaru Lembergu priekšgalā un tā tālāk. Kas ir bankas, protams, bijušas Olimpija, Banka Baltija, tagad visas nenosaukūu. Tagad sapratāt no kurienes radās elle Latvijā?

    Aivaru Borovkovu jau vienreiz sodīja pats Dievs. Atcerieties to nelaimi netālu no Cēsīm, kur viņš ar mašīnu iebrauca grāvī un zaudēja bērnu. 5 MINŪŠU LAIKĀ viŅŠ visVARENAIS nespĒja neko palīdzēt un uz viņa sievas rokām ar trubu ietriektu vederā mira viņa paša bērns. Lūk, tā Dievs soda. Un sodīs vēl, jo cietušie no viņu nelietībām cilvēki lūdz Dievu atbrīvot zemi no tādiem zemlopiem kā Borovkovs un Godmanis.

  2. Uldis saka:

    Ģenerāļa pakāpe varētu būt Godmanim un Freibergai, Borovkovs augstāk par majoru nevelk.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.