Mēs apskatīsim vienu klasisku piemēru, kā žīdi brutālā- noziedzīgā veidā veido vēsturi sev vēlamā gaismā.
Vienīgais traucēklis šajā procesā esmu es- L. Grantiņš. Man bija jāpārtrauc savu eksistenci jau 1987. gadā, kad tiku arestēts un iespundēts Šķirotavas nometnē. Visi mēģinājumi mani noslepkavot ir izgāzušies. Visu šo mēģinājumu tiešai organizators ir bijis tieši žīds, komunists, KGB virsnieks(pakāpe nav zināma. Šodien tā nav mazāka par ģenerāli, protams, tas viss glabājas Maskavas- Telavivas “kantoros”) Aivars Borovkovs, kurš šodien, izmantojot savu stāvokli, apzogot latviešu tautu un Latvijas valsti, kļuvis par miljonāru. Patreiz, tieši sakarā ar Konstantīna Pupura nāvi, A. Borovkova radītajā un vadītajā i- vietnē NEKROPOLE ir uzradusies informācija, kura neatbilst Patiesībai.
Var sacīt: žīdisms(cionisms) 1940. gada “mērcē”. Kāpēc tieši žīdisms ? Tāpēc, ka to veic tieši žīds A. Borovkovs, protams, pēc cionistu “centrāles” rīkojuma. Visārprātīgākie meli, kādi vien var būt. Es ievietoju visu šo borovkiādi šajā rakstā, lai tas viss saglabātos, ja nu viņi mēģina to izdzēst. Manis nomelnošana un izolēšana nav sākusies tikai šodien, bet jau Atmodas laikā.
Galvenais viņu aģents ir Jānis Rožkalns.
Slepkava pēc savas dziļākās būtības.
Lūk viņa zemiskums, kas tika veikts mūsu tautas slepkavu(Borovkova & Co) uzdevumā: https://tautastribunals.eu/?p=39964 Un šeit Jura Rubeņa sātaniskie meli: https://www.youtube.com/watch?v=DkBfJEyqw84
Bet tagad es atbildēšu katrai Borovkova rakstītai rindkopai: 1987. gada 14. jūnijā grupa organizēja ziedu nolikšanas ceremoniju komunistiskā terora upuru piemiņai pie Brīvības pieminekļa Rīgā.
Šī rindkopa ir izplūdusi savā paskaidrojumā, kas, protams, ir darīts ar nodomu, lai lietu atšķaidītu un konkrēto būtību padarītu vispārinātu uz kaut ko nepersonisku.Tas arī ir cionistu uzdevums. Organizēšana un pati šī iniciatīva nāca tikai no L. Grantiņa. Tādā veidā, saprotams, to šodien nedrīkst pasniegt, jo uzdevums ir noklusēt L. Grantiņu. Rožkalns kādā savā “stāstījumā” saka, ka Silaraups ar kolēģiem to veica: http://www.laikmetazimes.lv/2012/03/26/janis-rozkalns-brivibas-del-2/
Var tikai pabrīnīties, ar kādu centību strādā čekisti- cionisti, lai Atmodas nopelnus pierakstītu sev.
1988. gada 14. jūnijā pirmo reizi Latvijas pēckara vēsturē demonstrācijas laikā grupas “Helsinki-86” biedrs Konstantīns Pupurs cauri visai Rīgai, no Brīvības pieminekļa līdz Brāļu Kapiem, iznesa Latvijas sarkanbaltsarkano karogu.
Konstantīns Pupurs nebija H- 86 biedrs, bet gan Rīgas nodaļas H- 86, kura bija VDK radīta. Tas ir pierādīts un par to vairs nav jādiskutē. Nav arī taisnība tā, ka LR karogu pirmais nesa Pupurs. Tas tika nests Liepājā 1987.g. 18. novembrī. Karogu, pēc 1987. g. 14. jūnija demonstrācijas demonstrēja jau tūkstošiem latviešu dažādos braucienos un saietos. Vilnis Bušmanis, kurš bija saistīts ar ASV izlūkdienestu, pasmējoties par šo gadījumu sacīja: “Pupurs pacēla karogu pēc Trubiņa norādījuma, kurš visu vēroja.”
VDK bija vajadzīgs savs varonis un tāds arī tika radīts !!!
Tas bija tukšs un nevajadzīgs izlēciens.
Ja mēs LOĢISKI sekojam šim absurdam, tad mūsu kaimiņiem, igauņiem un lietuviešiem, šodien vēl būtu “jāskraida” ar Padomju karogiem, bet nekas tamlīdzīgs nav. Igauņi un lietuvieši mums ir priekšā it visā, kaut arī viņiem nebija šie pupurveidīgie čekas varoņi-pabiras.
Zīmīgi, ka visos šajos publiskajos pasākumos, kuri nenoliedzami parādīja personu pilsonisko drosmi, nepiedalījāss odizozā persona Linards Grantiņš, kurš vēlākos gados mēģināja visiem spēkiem atgādināt par sevi, pasludinot par vienīgo Atmodas aizsācēju. Nenonioecinot šīs personas lomu grupas sākotnējā darbības periodā, vēlāk viņam izdevās pagaidām neizskaidrotā veidā emigrēt uz Vāciju, no kuriens viņš gadu desmitiem sūta savus lāstus jebkuram, kurš ļaujas izteikt kādu kritisku vārdu par viņa viedokli. Pats Grantiņš savā mājas lapā par savu “projāmtikšanu” raksta sekojoši :
Šeit jau ir redzams A. Borovkova žīdisms visā savā asiņainā spožumā.
Aivars Borovkovs vadīja brigādi, kura mani 1986. gadā arestēja par H- 86 dibināšanu. Man acu priekšā vēl šodien rēgojas šis karikatūrai līdzīgais čekists. Rēgojas tāpēc, ka viņš, mūsu(mana un Bitenieka) aresta laikā, bija kaut kādā nedabīgā eiforijā.
Kāpēc es(šī odiozā persona) nepiedalījos nevienā pasākumā, čekists, žīds, komunists un slepkava zina vislabāk no mums visiem. Grantiņš nepiedalījās šajos pasākumos, tāpēc, ka bija notiesāts pēc šī paša žīda Borovkova pavēles un iemests Šķirotavas darba nometnē star krievu kriminālistiem, lai mani nosistu. Mani pusdzīvu no šīs Borovkova elles izvilka 30 ASV kongresmeņi ar klaida latviešu palīdzību.
Un vēlreiz tev nolādētais žīdu padibene, Borovkov, saku: “Kaut tu un visa tava dzimta nolādēta no Laiku sākuma līdz Laiku beigām par to, ko esi izdarījis ar mani un manu tautu. Pienāks diena, kad es bez mazākiem sirdsapziņas pārmetumiem ietriepšu lodi tavā karikatūriskajā purnā, jo tas, ko es esmu pārcietis, nekad netiks aizmirsts !”
Par maniem lauztiem kauliem, izmežģītiem locekļiem un asinīm maksās visi čekisti: sākot no Borovkova un Godmaņa, un beidzot ar Rožkalnu un Vējoni !!!
Pagaidām viņa attiecības ar padomju drošības iestādēm paliek neizskaidrotas.
Uz šo teikumu- jautājumu visizsmeļošāk varēs atbildēt tieši Borovkovs, kad par noziegumiem pret latviešu tautu un cilvēci, būs jāatbild Tiesiski atjaunotājā LR prokuratūrā.
Vēlākos gados ar Grantiņu kopā darbojās un atbalstīja viņa “patriotisko” pozīciju Edgars Dambītis, Aivars Prūsis u.c., taču redzot agresīvo, nepatieso nostāju pret citiem Latvijas patriotiem, arī šie vīri novērsās no Grantiņa, saprotot, ka tiek vienkārši izmantots viņu vārds.
Šie cilvēki atsacījās no darbības LRTT Borovkova komandas draudu rezultātā. Šie draudi tika realizēti ar VDK darbinieku Jura Lapinska un Aivara Gardas aktīvu līdzdalību. Abi šie sātaniskie izdzimumi ir Borovkova “tautasbrāļi”. Juris Lapinskis ir Padomju laiku aktīvākais “ziņotājs”.
Uz viņa sirdsapziņas nav tikai simti, bet daudzi tūkstoši.
Uz viņa sirdsapziņas ir mūsu tautas asinis. Tie, kuri draudzējas ar šo slepkavu, ir garā vāji vai arī viņa “kolēģi”.
Kāpēc gan žurnālistiem(pašreiz mums tādu nav, ir tikai šo noziedznieku pakalpiņi un iztapoņas), ja viņiem interesētu mūsu tautas liktenis, neizsaukt uz dueli Borovkovu ? Lai viņš atbild uz šeit manis rakstīto.
Viņš taču aplej ar savām samazgām visu latviešu tautu.
Viņš visnekaunīgākā veidā izkārnījās uz mūs senču pīšļiem !
Viņš varētu paskaidrot, kā kļuva par miljonāru un Oskara Kalpaka mantojuma/īpašumu īpašnieku ?
Uzmanību !!!
Katra cilvēka pienākums ir zināt šo: https://tautastribunals.eu/?p=40866
25.09.17 L. Grantiņš LRTT&H-86
Visu pilnībā variet skatīt šeit: https://nekropole.info/LV/events/Tiek-dibinata-Latvijas-cilvektiesibu-aizstavibas-grupa-Helsinki-86.”
Šajā vietnē tas viss tiek ielikts kopētā veidā, lai tas būtu pieejams arī tad, ja nu šie zvērlopi iedomājas to izdzēst.
Tiek dibināta Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa Helsinki-86
Personas:
Notikumi:
Datums:
10.07.1986
Helsinki-86 bija Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa, ko 1986. gada vasarā Liepājā nodibināja Linards Grantiņš, Raimonds Bitenieks un Mārtiņš Bariss, ar mērķi sekot, kā tiek ievērotas latviešu tautas ekonomiskās, kultūras un indivīda tiesības.
Uz ārzemēm tika nosūtīti Uz ārzemēm tiek nosūtīta 17 personu protesta vēstule pret PSKP CK un Latvijas KP CK īstenoto pretlatvisko politku, kā arī Helsinki-86 dibināšanas dokumenti, kas izraisa plašu rezonansi Rietumu latviešu vidū. Latvijā par grupas eksistenci, protams, visai agri zināja VDK (KGB), kuras darbinieki sekoja grupas aktivitātēm
1987. gada 14. jūnijā grupa organizēja ziedu nolikšanas ceremoniju komunistiskā terora upuru piemiņai pie Brīvības pieminekļa Rīgā.
1987. gada 23. augustā grupa organizēja demonstrāciju Molotova-Rībentropa pakta nosodījumam.
1987. gada 18. novembrī Helsinki-86 svinēja Latvijas neatkarības proklamēšanas dienu.
1988. gada 14. jūnijā pirmo reizi Latvijas pēckara vēsturē demonstrācijas laikā grupas “Helsinki-86” biedrs Konstantīns Pupurs cauri visai Rīgai, no Brīvības pieminekļa līdz Brāļu Kapiem, iznesa Latvijas sarkanbaltsarkano karogu.
Zīmīgi, ka visos šajos publiskajos pasākumos, kuri nenoliedzami parādīja personu pilsonisko drosmi, nepiedalījāss odizozā persona Linards Grantiņš, kurš vēlākos gados mēģināja visiem spēkiem atgādināt par sevi, pasludinot par vienīgo Atmodas aizsācēju. Nenonioecinot šīs personas lomu grupas sākotnējā darbības periodā, vēlāk viņam izdevās pagaidām neizskaidrotā veidā emigrēt uz Vāciju, no kuriens viņš gadu desmitiem sūta savus lāstus jebkuram, kurš ļaujas izteikt kādu kritisku vārdu par viņa viedokli. Pats Grantiņš savā mājas lapā par savu “projāmtikšanu” raksta sekojoši :
” … Man, ja nemaldos, bija “ piešūti” kādi pieci panti, sākot no valsts nodevības un beidzot ar Padomju savienībasnomelnošanu. Ārā iznākt nebija nekādas cerības un es arī necerēju…, bet viss beidzās tā, kā tas beidzās… .”. Pagaidām viņa attiecības ar padomju drošības iestādēm paliek neizskaidrotas.
1997. gadā uz sabiedriskās organizācijas “Helsinki-86” bāzes tiek izveidota politiska partija. Tieslietu ministrijā to reģistrē 1998. gada 2. janvāri. Par partijas pirmo priekšsēdētāju kļūst Heinis Lāma.
Kā politiska partija Helsinki-86 bez sekmēm mēģināja piedalīties 7. Saeimas vēlēšanās un 2001. gada pašvaldību vēlēšanās Rīgā.
2003. gadā uz Helsinki-86 bāzes tika izveidota jauna nacionāla politiska partija – Nacionālā Spēka Savienība (NSS), kurā līdz tās likvidācijai darbojas vairāki helsinkieši.
“Helsinki-86” biedru uzskaitījums
Cilvēktiesību aizsardzības grupas “Helsinki-86” biedri dažādos laikposmos:
- Mārtiņš Āboliņš
- Jānis Ābols †
- Mārtiņš Bariss (apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni)
- Jānis Barkāns
- Anta Bergmane
- Eva Biteniece (apbalvota ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni)
- Raimonds Bitenieks (apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni)
- Edmunds Cirvelis
- Lita Ecētāja
- Mario Ekards
- Aija Ekarde
- Linards Grantiņš (apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni)
- Dzintars Geide
- Miervaldis Krims
- Heino Lāma
- Jānis Lapa †
- Konstantīns Pupurs
- Jānis Rožkalns (apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni)
- Jāzeps Sadovskis
- Rolands Silaraups (apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni)
- Ārijs Tomsons
- Jānis Vēveris (apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni)
- Juris Vidiņš
- Mērija Vītola
- Alfrēds Zariņš †
- Juris Ziemelis †
- Reinholds Kalnins
- Rita Prane
- Uldis Kretovs
Vēlākos gados ar Grantiņu kopā darbojās un atbalstīja viņa “patriotisko” pozīciju Edgars Dambītis, Aivars Prūsis u.c., taču redzot agresīvo, nepatieso nostāju pret citiem Latvijas patriotiem, arī šie vīri novērsās no Grantiņa, saprotot, ka tiek vienkārši izmantots viņu vārds.
Tālrunis: +371 67 842135, E-pasts: info@nekropole.info














