Ernests saka:

Zinot ekonomisko vidi, varu apgalvot, ka summa ir lielāka neoficiāli

Janis no krievu VDK/KGb/DP LR okupetas Latvijas saka:

https://lv.m.wikipedia.org/wiki/Gestapo – Struktūra

Gestapo iekšējo struktūru veidoja 5 departamenti:

IV A (6 nodaļas) – nacionālsociālisma pretinieku, opozīcijas un sabotāžu apkarošana, kopējās drošības nodrošināšana.
IV B (5 nodaļas) – katoliskās un protestantiskās Baznīcas, sektu, ebreju, mistiķu biedrību (masoni u.c.), homoseksuālistu, jauniešu grupu uzraudzība.
IV C – kartotēka, arhīvs, izsekošana un preventīvie aresti.
IV D – drošība okupētajās teritorijās, nacionālo pretošanās kustību apkarošana, emigrantu un ar varu darba dienestā mobilizēto uzraudzīšana reiha teritorijā.
IV E (6 nodaļas) – pretizlūkošana, sabotāžas apkarošana, ekonomiskā spiegošana.
IV F (pēc iekļaušanas RSHA) – robežpolicijas un pasu kontrole.
Fināls

Arestētie gestapo aģenti 1944. gada oktobrī Beļģijā
1945. gada Kontrolkomisijas dekrēts Nr.2 izsludināja gestapo ārpus likuma. Starptautiskais kara tribunāls Nirnbergā atzina gestapo par noziedzīgu organizāciju – lielākā daļa tās vadītāju tika notiesāti uz nāvi vai ilgstošu ieslodzījumu.

Nu ko,tikai logisks finals! Bet Latvijas teritorijas jurisdikcija, terrora organizacijas prieksnieku, masveida genocida latviesu veiceju, sodien (2016) cel Goda vieta, filme un fotografe,ka Varoni! Johansons “svetais” generalis,bet vina noziedzigu nodarijumu (pret cilveci) lidzdalibnieki,viss gandriz VDK sastavs “darbinieku” ir LR “cienijami cilveki” gluzi vai Apustuli

Janis no krievu VDK/KGb/DP LR okupetas Latvijas saka:

https://lv.m.wikipedia.org/wiki/Latvijas_PSR_Valsts_Dro%C5%A1%C4%ABbas_komiteja…lai dzivo Varoni! Jus tak esat istie varoni,ka beidzot izradas! Nu galigi pagride nostumti,cuciba pedeja! Un jusu berni,un nu jau mazberni (augligi tak esat vairojusies),pagaidam “slepus virtuves limeni” par jums runa tik. So netaisnibu vajag noverst beidzot tak.

Lasītājs saka:

https://lv.wikipedia
https://lv.wikipedia.org/wiki/Valsts_dro%C5%A1%C4%ABbas_komiteja

Valsts drošības komiteja, saīsinājumā VDK (krievu: Комитет государственной безопасности, КГБ), bija PSRS valsts drošības aģentūra. Izveidota 1954. gada 13. martā, atdalot no Valsts drošības ministrijas vairākas pārvaldes, dienestus un nodaļas. VDK sastāvā ietilpa valsts drošības institūcijas, robežsardzes karaspēks, valdības sakaru karaspēks, pretizlūkošanas institūcijas, mācību iestādes un zinātniski pētnieciskās iestādes. Sākotnēji tā bija pakļauta Ministru Padomei, bet 1978. gadā, kad VDK priekšsēdētājs bija Jurijs Andropovs, tika panākta komitejas statusa paaugstināšana un nepakļaušana Ministru Padomei. Likvidēta 1991. gada 3. decembrī.

Okupācijas periodā Latvijas Republikas teritorijā darbojās Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja, kura formāli bija pakļauta Latvijas PSR Ministru padomei.

Uz VDK pamatiem 1992. gadā pēc prezidenta Jeļcina rīkojuma izveidoja Krievijas Federācijas Drošības ministriju (Министерство безопасности Российской Федерации), ko 1993. gadā pārveidoja par Krievijas Federācijas Federālo pretizlūkošanas dienestu (Федеральная служба контрразведки Российской Федерации), bet 1995. gadā par Krievijas Federācijas Federālo drošības dienestu (Федеральная служба безопасности Российской Федерации, (ФСБ России)).

Padomju drošības dienesta nosaukumu maiņa

1917.—1922. gadā: KSFPR Tautas komisāru padomes Viskrievijas ārkārtas komisija cīņai pret kontrrevolūciju un sabotāžu (ВЧК СНК РСФСР)
1922.—1923. gadā: KSFPR Iekšlietu tautas komisariāta Valsts politiskā pārvalde (ГПУ при НКВД РСФСР)
1923.—1934. gadā: PSRS Tautas komisāru padomes Apvienotā valsts politiskā pārvalde (ОГПУ при СНК СССР)
1934.—1943. gadā: PSRS Iekšlietu tautas komisariāts (НКВД СССР)
1943.—1954. gadā: PSRS Valsts drošības ministrija (МГБ СССР)
1954.—1991. gadā: PSRS Valsts drošības komiteja (КГБ СССР)
VDK priekšsēdētāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ivans Serovs (Иван Александрович Серов; 1954—1958)
Aleksandrs Šeļepins (Александр Николаевич Шелепин; 1958—1961)
Vladimirs Semičastnijs (Владимир Ефимович Семичастный; 1961—1967)
Jurijs Andropovs (Юрий Владимирович Андропов; 1967—1982)
Vitālijs Fedorčuks (Виталий Васильевич Федорчук; 1982)
Viktors Čebrikovs (Виктор Михайлович Чебриков; 1982—1988)
Vladimirs Krjučkovs (Владимир Александрович Крючков; 1988—1991)
Vadims Bakatins (Вадим Викторович Бакатин; 1991)

VDK pārvaldes
Pirmā galvenā pārvalde — ārējā izlūkošana
Otrā galvenā pārvalde — iekšējā drošība un pretizlūkošana
Trešā galvenā pārvalde (Īpašā nodaļa) — militārā pretizlūkošana
4. pārvalde — cīņa ar pretpadomju elementiem (1954. — 1960.), drošība transportā (1981. — 1991.)
5. pārvalde — ekonomiskā drošība (1954. — 1960.), cīņa ar pretpadomju elementiem, baznīcu, sektām u.c. (1967. — 1989.)
6. pārvalde — drošība transportā (1954. — 1960.), ekonomiskā pretizlūkošana un rūpnieciskā drošība (1982. — 1991.)
7. pārvalde — operatīvie meklēšanas darbi
8. galvenā pārvalde — šifrēšana—dešifrēšana un sakaru nodrošināšana
9. pārvalde — partijas un valdības vadītāju apsardze
10. pārvalde — Maskavas Kremļa komendanta pārvalde (1954. — 1958.)
14. pārvalde — medicīna, veselības aizsardzība
15. pārvalde — aizsargājamu objektu darbības nodrošināšana
16. pārvalde — elektroniskā izlūkošana, radiopārtveršana un dešifrēšana (1973. — 1991.)
Robežsardzes karaspēka galvenā pārvalde
Operatīvi tehniskā pārvalde
Militāro objektu celtniecības pārvalde

Aizmetņa ikona Šis ar PSRS saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

———————————————————–
Latvijas Republikas 5. Saeimas plenārsēde
1993. gada 4. novembrī
O.Grīgs (LZS)”…. Pašlaik [1993] daudzi cilvēki man saka: paklausies, deputāta kungs, kāpēc šodien latviešu cilvēks ar krietnu un godīgu darbu vairs nevar izdzīvot? Kāpēc? Tomēr tajā pašā laikā jūs redzat, kas darās – kādi bagātnieki ir… Es varēju saprast Benjamiņa kungu, kurš no avīžpuiku skriešanas ieguva miljonus; es saprotu Fordu, kurš ir miljardieris, kurš sāka kā atslēdznieks… Bet kas tagad ir miljonāri? Kā viņiem šie līdzekļi ir tikuši? Man nav žēl, un tāpēc es tikai drusciņ pieskaršos šīs noziedzīgās pasaules partijas represīvajam aparātam, kas šodien vēl ir Latvijā. Un tātad – LPSR VDK. Īsi par faktiem. Es nedaudz aizkavēšu jūsu uzmanību. Pirmā daļa – izlūkošana, otrā daļa – pretizlūkošana, ceturtā daļa – transporta pretizlūkošanas nodrošināšana, piektā daļa – “Z” daļa – cīņa pret ideoloģisko diversiju, iekšējā politiskā izspiedze, septītā daļa – ārējā novērošana, organizētās noziedzības apkarošanas daļa, operatīvā tehniskā daļa, VDK arhīvs. Un tagad paskatīsimies īsu aprakstu, kur šodien šie visi “galvas” cilvēki praktiski atrodas! Kad es dzirdu vārdu “Latvestist”, kas praktiski grib privatizēt vai nomāt “Latvijas naftu”, un kad šeit viens otrs izsakās, ka tas ir normāli, ka mums ir vienalga, kaut tikai valstij nāk nauda, tad tas mani pārsteidz. Vai tad tiešām principu vairs nav? Pirmie LPSR VDK priekšsēdētāji Avdjukevičs un Zukulis, paldies Dievam, ir miruši. Johansons darbojas firmas “Inversija” vadībā. Šī firma nodarbojas ar Latvijas mazās aviācijas privatizēšanu. Tur strādā vairāki LPSR VDK darbinieki. Var jau būt, ka viņi strādās Latvijas labā. Johansona pirmais vietnieks ģenerālmajors Červinskis, kas ar Krjučkova pavēli tika nosūtīts darbā uz Krasnodaras novadu par novada VDK pārvaldes priekšnieku, tagad ir pensijā un arī atrodas Rīgā, turklāt ar uzdevumu, bet pirms aizbraukšanas viņš savu dzīvokli noformēja uz meitas vārda. Viņam līdzi aizbrauca Gribusts un Ščeguļnijs – arī lieli priekšnieki. Johansona otrais vietnieks Trubiņš strādā Vācijas-Latvijas kopuzņēmumā, kura darbība ietver operācijas ar nekustamo īpašumu. Nekas jauns jau tas nav. Johansona trešais vietnieks kadru jautājumos Vanags patlaban vada darbu ar kadriem bankā “Baltija”. Viņa pakļautībā šajā iestādē strādā apmēram 16 LPSR VDK bijušo darbinieku, kuri galvenokārt nodrošina apsardzes funkcijas. No kurienes pēkšņi “Baltijai” radās nauda, ko bārstīt pa labi un pa kreisi? LPSR VDK pēdējais pirmās daļas priekšnieks Anspoks patlaban ir VESSAT pirmās pārvaldes – Izlūkpārvaldes priekšnieka vietnieks. Man liekas, ka Inkēna kungam tas arī ir jāzina. Viņa tiešais priekšnieks Traupmanis ir kādreizējais VDK pirmās daļas priekšnieks un neba jau ar mazu algu… Un tas, Kristovska kungs, ir jums, jūsu zināšanai: pēdējais VDK organizētās noziedzības apkarošanas daļas priekšnieks, bijušais otrās daļas priekšnieka vietnieks Anaņjevs vada bankas “Baltija” apsardzes dienestu. VDK septītās daļas darbinieki ar šīs daļas priekšnieku Jakovļevu priekšgalā… Anaņjeva rīcībā ir visa VDK organizētās noziedzības nodaļas, arī daļa no pretizlūkošanas un otrās daļas elektroniskās datu bankas. Pēdējais VDK otrās daļas priekšnieks Morozs kopā ar Haritonovu – mafijas barvedi-krusttēvu – darbojas Rīgas jūras kuģniecībā, ir privātuzņēmumu vadītāji. Jāatzīmē, ka Jūras kuģniecība ir viens no spēcīgākajiem VDK pretizlūkošanas “jumta” pieseguzņēmumiem. Viens no pēdējiem otrās daļas priekšnieka vietniekiem Holmogorcevs ir “Latvestist” vadībā, kas, iespējams, privatizēs “Ventspils naftu”, Oša kungs. Otrās daļas priekšnieka vietnieks Krivcuns nodarbojas ar naftu, Krasjuks – ar naftu un metāliem, otrās daļas priekšnieka Kirilova profesionālais darbs VDK bija saistīts ar ebreju jautājumu, un Marjašas kundze zina, kas tika darīts arī ar ebrejiem. Cibuļskis VDK izspiegoja ārvalstniekus, ārzemju diplomātus, bet tagad darbojas Krievijas-Latvijas kopuzņēmumā. Šī firma ir Krievijas izlūkdienesta “jumts” Latvijā. Ģenerālmajors Červinskis augusta puča laikā devās uz Krieviju darbā, un viņam līdzi aizbrauca Gribusts un Ščeguļnijs. Viņi abi ir nodaļu priekšnieki, kas aktīvi piedalījās janvāra notikumos, augusta puča organizēšanā un bijuši cieši saistīti ar OMON vienībām. Ščeguļnija darbs bija LPSR-PSRS drošības jautājumi. Tagad viņš ir atgriezies Rīgā un pretendē uz “siltu vietiņu”. Gribusta kompetencē ietilpa izlūkošana un pretizlūkošana. Atkal ir sagatavota “silta” vieta. Otrās daļas priekšnieks Šteinbriks laikam tagad ir atpūtā, bet VDK ilggadējs ceturtās daļas priekšnieks Gucs patlaban pārvalda Rīgas ostas drošības jautājumus. Bijušais piektās daļas operatīvais darbinieks Indriksons ir “Skonto” ģenerāldirektors. Šajā firmā apsardzi nodrošina bijušie OMON kaujinieki un arī vadībā ir citi VDK darbinieki. Daļas priekšnieks Jakovļevs, kā jau minēju, ir personālā sastāva nodrošinātājs bankas “Baltija” apsardzē. Kādreizējais desmitās daļas priekšnieks Kārkliņš Latvijas Valsts arhīvos pārzina filtrāciju lietu fondu. Radio pretizlūkošanas “R” dienests ar visu vadību – Jevsjukēviču, Ļepjoškinu – ar LPSR VDK pavēli 1991.gadā tika nodots PSRS VDK Baltijas Kara apgabala sevišķās daļas pārziņā. Šis dienests turpina kontrolēt visas Latvijas ēteru, faktiski kontrolē piektās daļas no visas Eiropas ēteru, tajā skaitā jūsu sarunas pa radiotelefoniem. Tās tiek ierakstītas magnetofona lentē un sīki izanalizētas Maskavā. Daļas priekšnieks Sofičuks ir finansu daļā, bet viņa vietnieks Utkins strādā PSRS Sevišķajā daļā Maiznīcas ielā 5. Informācijas analīzes daļas priekšnieks Kukurīts ir SIA “Rāma” vadībā. Un es jums varētu turpināt šo sarakstu bezgalīgi… (No zāles: “Turpini, turpini! Vajag!”)

——————————-

20.08.2016. Lielauces Pilī arī bija Latvijas ”krējuma” ballīte pat ar LTV darbinieku piedalīšanos. Īpašu noskaņu radīja sabraukušo dalībnieku ekskluzīvie transporta līdzekļi, kādus reti kad var sastapt tā vienkārši uz ielas.
Skats bija tik iespaidīgs, ka uzreiz bija iespēja saprast, kāpēc viss notiek Latvijā tieši tā, kā notiek. Kurš gan vēlētos pazaudēt savu vietu pie pilnās siles tikai par nejaušu mutes palaišanu, līdz ar to viss ir noslēpums un viss miglā tīts.

——————————————
Slavenais Jūrmalas policists ar gladiolām sveic sava tēva – eksčekista darba devēju, miljonāru Maliginu
PIETIEK
22.08.2016.

http://pietiek.com/raksti/slavenais_jurmalas_policists_ar_gladiolam_sveic_sava_teva_-_ekscekista_darba_deveju,_miljonaru_maliginu

Latvijā bijušo Valsts drošības komitejas (VDK) darbinieku kontaktiem joprojām ir būtiska nozīme, – to uzskatāmi apliecina kāda šajās dienās publiskota fotogrāfija, kurā redzams atstādinātais Valsts policijas Jūrmalas iecirkņa priekšnieks, kādreizējais Drošības policijas darbinieks Aleksandrs Melnis, kurš ar gladiolām godbijīgi sveic namatēvu – uzņēmuma Olainfarm saimnieku Valēriju Maliginu. Miljonārs ir arī darba devējs Genādijam Melnim – šis cilvēks, kurš Aleksandra Meļņa amatpersonas deklarācijā minēts kā viņa tēvs, ir izbijis LPSR VDK centrālā aparāta darbinieks.
No pirmā acu uzmetiena var šķist, ka ilgus gadus „nenogremdējamo” – neraugoties uz dažādām sūdzībām – Jūrmalas policijas priekšnieku Melni, kura karjerai punktu beidzot pielika ziņas par dzēruma skandālu, ar miljonāru – jūrmalnieku Maliginu nekas nesaista.

Līdz ar to nezinātājiem dīvaina šķita aina, kas aizvadītās nedēļas beigās pavērās Maligina Jūrmalas savrupmājā, kur 30 gadu jubileju atzīmēja viņa jaunā simpātija Elīna Dzelme, – par godu tai tur bija sarīkota ballīte Bomzh Party.

„Svinību vietā slējās īpaši šim gadījumam uzcelta un grafiti klāta telts, pie kuras grozījās arī pieticīgi tērptas publikas uzkurinātājas, un arī daļa viesu bija ievērojuši ielūgumā norādīto tematu, izvēloties tērpus vai dāvanu gaviļniecei,” – tā pasākumu apraksta dzeltenie mediji.

Fotogrāfijās no pasākuma cita starpā bija fiksēts arī kadrs, kurā redzams, kā kāds džinsos un dārgā Ralph Lauren kreklā tērpies vīrietis palielu gladiolu pušķi sniedz nevis jubilārei, bet gan namatēvam – miljonāram Maliginam. Šis vīrietis ir neviens cits kā atstādinātais Jūrmalas policijas priekšnieks Melnis.

Kas devis vidusmēra policijas priekšniekam iespēju ar gladiolu pušķi tikt ielūgtam uz miljonāra draudzenes Bomzh Party? Izrādās, runa ir par viņa tēvu – bijušo VDK centrālā aparāta darbinieku, kurš pašlaik oficiāli ir Maligina uzņēmuma Olainfarm Administratīvā departamenta direktors.

„AS Olainfarm Administratīvā departamenta direktors ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi ķīmijas un farmācijas nozarē. G. Melnis pievienojās AS Olainfarm 1998. gadā no SIA Grif. Genādijs Melnis ieguvis inženiera-ekonomista diplomu Rīgas Civilās aviācijas institūtā,” – tā Meļņa pieredze aprakstīta Olainfarm mājas lapā.

Tiesa, tajā ne vārda nav minēts par atstādinātā Jūrmalas policijas priekšnieka tēva cita veida pieredzi, – savulaik publiskotajā Latvijas PSR VDK centrālā aparāta darbinieku sarakstā ir minēts arī Genādija Meļņa vārds. Tiesa, nekādas sīkākas ziņas par viņa darbības jomu VDK nav publiskotas.

Interesanti, ka miljonārs Maligins pieņem darbā noderīgus cilvēkus no dažādām jomām, – reizē ar eksčekistu Olainfarm tiek algoti arī bijušie valsts darbinieki Ivars Godmanis, Gunta Veismane un Valentīna Andrējeva.

——————————————————–

Ivars Godmanis vadīs ‘Olainfarm’ padomi; komandā vairākas savulaik ietekmīgas ierēdnes

http://www.delfi.lv/video/zinas/bizness/godmanis-vadis-olainfarm-padomi-komanda-vairakas-savulaik-ietekmigas-ierednes.d?id=47823587

http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/godmanis-vadis-olainfarm-padomi-komanda-vairakas-savulaik-ietekmigas-ierednes.d?id=47822965

AS “Olainfarm” padomi turpmāk vadīs ekspremjers Ivars Godmanis, bet par padomes priekšsēdētāja vietnieci iecelta bijusī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja Valentīna Andrējeva, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai.

“Olainfarm” ārkārtas akcionāru sapulcē padomē uz piecu gadu termiņu ievēlēts Godmanis un Gelija Gildējeva, bet uz jaunu pilnvaru termiņu iecelti līdzšinējie padomes locekļi Aleksandrs Raicis, bijusī Valsts kancelejas vadītāja Gunta Veismane un Andrējeva.

Sapulcē arī nolemts grozīt uzņēmuma statūtus, paplašinot valdes sastāvu līdz septiņiem locekļiem. Patlaban “Olainfarm” valdē strādā Valērijs Maligins, Jeļena Borcova, Veronika Dubicka, Oļegs Grigorjevs un Salvis Lapiņš. Tagad uzņēmuma valdē iecelts Mārtiņš Tambaks un Mihails Raizbergs.
Kopš 2014. gada Godmanis ir docents Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā un lektors Latvijas Universitātē un biznesa augstskolā “Turība”. Iepriekš bijis Eiropas Parlamenta deputāts, ministru prezidents, iekšlietu ministrs, finanšu ministrs. Savukārt Gildējeva ir I. M. Sečenova Maskavas medicīnas akadēmijas katedras “Organizācija un vadība zāļu līdzekļu apgrozības sfērā” docente un SIA “Лекарь” izpilddirektore.

Tambaks ir “Olainfarm” Finanšu departamenta direktors ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi finanšu un grāmatvedības jomā, bet jaunais valdes loceklis Raizbergs ir “Olainfarm” Informācijas tehnoloģiju departamenta direktors ar vairāk nekā 17 gadu pieredzi informāciju un komunikāciju tehnoloģiju jomā.

Šā gada pirmajā pusgadā provizoriskais konsolidētais “Olainfarm” realizācijas apjoms sasniedzis 53,51 miljonu eiro, kas ir par 5% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2015.gadā, liecina aģentūras LETA arhīvs.

“Olainfarm” piederošā aptieku tīkla SIA “Latvijas aptieka” realizācija pirmajā pusgadā sasniedza 9,4 miljonus eiro, kas ir par 14% vairāk nekā šajā periodā pērn. Savukārt farmācijas uzņēmuma “Silvanols” apgrozījums gada sešos mēnešos bija 2,38 miljoni eiro, kas ir par 19% vairāk nekā šajā periodā pērn. “Silvanols” produkcija tika realizēta deviņās Eiropas valstīs, kā arī Albānijā, Kosovā, Azerbaidžānā, Kazahstānā, Baltkrievijā un Krievijā.

Pēc nekonsolidētajiem provizoriskajiem rezultātiem “Olainfarm” produktu realizācija 2016.gada sešos mēnešos veidoja 46,16 miljonus eiro, kas ir par 3% vairāk nekā šajā periodā 2015.gadā.

Tikmēr “Olainfarm” provizoriskie konsolidētie 2016.gada jūnija rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 9,36 miljonus eiro, kas ir par 30% vairāk nekā šajā periodā pērn.

“Latvijas aptiekas” realizācija jūnijā veidoja 1,48 miljonus eiro, kas ir par 12% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Šajā laikā darbojās 63 aptiekas. “Silvanols” apgrozījums jūnijā bija 0,43 miljoni eiro, kas ir par 13% vairāk nekā 2015.gada jūnijā. Šā gada jūnijā “Silvanols” sāka piegādes uz Turciju, kā arī ar “Olainfarm” starpniecību pirmo reizi realizēja produkciju Krievijā. “Silvanols” produkti 2016. gada jūnijā tika realizēti vēl septiņās Eiropas valstīs, kā arī Azerbaidžānā.

“Olainfarm” akcionāru sapulcē šī gada 7.jūnijā tika apstiprināts uzņēmuma darbības plāns, kas paredz, ka tā nekonsolidētais apgrozījums 2016.gadā sasniegs 86 miljonus eiro, savukārt konsolidētais apgrozījums – 100 miljonus eiro. Saskaņā ar provizoriskajiem apgrozījuma rādītājiem 2016.gada sešos mēnešos ir sasniegti 54% no visa šogad plānotā nekonsolidētā apgrozījuma un 54% no gadā plānotā konsolidētā apgrozījuma.

“Olainfarm” koncerna peļņa pēc nodokļu nomaksas pērn bija 15,3 miljoni eiro, liecina revidētais konsolidētais peļņas un zaudējumu aprēķins par koncerna darbību 2015.gadā. Tas ir par 25% vairāk nekā 2014.gadā un par 8% vairāk nekā 2012.gadā, kad tika sasniegts līdzšinējais peļņas rekords – 14,2 miljoni eiro. Koncerna mātesuzņēmums 2015.gadā nopelnīja 14,6 miljonus eiro, par 28% uzlabojot 2014.gadā sasniegto peļņas rādītāju.

AS “Olainfarm” akcijas tiek kotētas Baltijas Oficiālajā sarakstā. Lielākais uzņēmuma īpašnieks ir valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins.

atmaskojošais raksts saka:

Pietiek.com atmaskojošais raksts par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas komunistiskās juristu kalves un Latvijas korumpētās un mafiozās tiesu sistēmas pamatlicēju Andra Guļāna un viņa ģimenes drauga Jāņa Maizīša sirdij tuvo čekistu bērniņu “jauno maiņu”.

http://pietiek.com/raksti/slavenais_jurmalas_policists_par_godu_miljonara_ballitei_piecelies_no_oficialas_slimibas_gultas

Slavenais Jūrmalas policists par godu miljonāra ballītei piecēlies no „oficiālās slimības” gultas
PIETIEK
24.08.2016.

Bēdīgi slavenais nu jau bijušais Valsts policijas Jūrmalas iecirkņa priekšnieks, kādreizējais Drošības policijas darbinieks Aleksandrs Melnis aizvadītās nedēļas nogalē par godu miljonāra Valērija Maligina ballītei spējis piecelties no „oficiālās slimības” gultas, – jaunajā darbavietā viņš bija paziņojis, ka esot slims, taču ballītes apmeklējumam slimība nav traucējusi.

Pietiek jau aprakstījis kādu šajās dienās publiskotu fotogrāfiju, kurā redzams pēc virknes skandālu amatā pazeminātais policists Melnis, kurš ar gladiolām godbijīgi sveic Bomzh party namatēvu – uzņēmuma Olainfarm saimnieku un sava tēva, eksčekista Genādija Meļņa darba devēju Valēriju Maliginu.

Kā nu apliecina informācija no Valsts policijas, jau 18. augustā ar pazeminājumu jaunā amatā nozīmētajam Melnim bijis jāierodas jaunajā darbavietā, taču bijušais Jūrmalas policijas priekšnieks paziņojis, ka esot slims, un nu Valsts policijā gaida, kad „atveseļojies” Melnis ieradīsies darbā ar oficiālu darbnespējas izziņu („slimības lapu”).

Tiesa, ņemot vērā publiskoto fotogrāfiju, kurā Melnis spirgts un vesels redzams Maligina un viņa draudzenes ballītē, atklāts ir jautājums, no kāda riskēt gatava ārsta policistam šādu izziņu izdosies iegūt.

Kā jau ziņots, bēdīgi slavenais Valsts policijas Jūrmalas iecirkņa priekšnieks Melnis ir pazemināts amatā un pildīs vecākā inspektora pienākumus Valsts policijas Rīgas reģiona kriminālpolicijas pārvaldē ar attiecīgi mazāku algu.

Formālais pamatojums šādam lēmumam ir – par rupjiem ētikas normu pārkāpumiem un par dienesta transportlīdzekļa nepamatotu izmantošanu privātām vajadzībām un dokumentācijas nenoformēšanu, taču nekādu plašāku informāciju Valsts policija sniegt nevēlas.

Pietiek pirms mēneša ziņoja – tikai tad, kad vienlaikus vairāku mediju rīcībā nonāca ziņas par dzēruma kautiņu, kurā esot iesaistīts Melnis, policijas vadība pieņēma lēmumu par viņa atstādināšanu no amata. Līdz tam Melnis bija viens no redzamākajiem Valsts policijas „saudzējamo kastas” pārstāvjiem.

„29.jūnijā Jūrmalas patruļpolicijas policija naktī izbrauca uz Kauguriem Skolas ielu, jo notiek kautiņš. Policisti konstatēja, ka vainīgā persona slēpjas krūmos līdz pusei plika, uzbruka policistiem, un tie izvilka ārā un iepūta agresīvajam uzbrucējam asargāzi, uzlika rokudzelžus, jo bija agresīvi noskaņots un loti iereibis. Atveda uz dežūrdaļu un konstatēja, ka šī persona ir Jūrmalas valsts [policijas] Dubultu policijas priekšnieks Aleksandrs Melnis, zem kamerām visus necenzēti lamāja un solīja visus atlaist no darba,” – šāda satura elektroniskā pasta vēstuli jūlija sākumā saņēma vairāki mediji.

Sākotnēji Valsts policijas vadība mēģināja radīt priekšstatu, ka par šādiem notikumiem neko nenojaušot. „Jūrmalas iecirkņa priekšnieks Aleksandrs Melnis ir darbā kā ierasts un pilda savus pienākumus,” – šādu atbildi Valsts policijas pārstāvis vispirms sniedza uz Pietiek jautājumu, vai Jūrmalas policijas darbinieks Melnis pašlaik pilda savus amata pienākumus, bet, ja gadījumā viņš no tiem ir atstādināts, – kādu iemeslu dēļ.

Taču tad, dažas stundas vēlāk, kad Valsts policijas vadībai kļuva skaidrs patiesais šīs informācijas izplatības apjoms, tika pieņemts lēmums, kas bija ticis vilcināts gandrīz divas nedēļas, – „ir uzsākta disciplinārlieta, un uz tās izmeklēšanas laiku A.Melnis ir atstādināts no amata pienākumu pildīšanas”. Oficiālā versija – pirms tam Valsts policijas Iekšējās kontroles birojs esot veicis pārbaudi, un pēc tās rezultātiem un, „ņemot vērā aizdomas par amatpersonas pārkāpumiem”, tad arī sākta disciplinārlieta

Taču patiesībā šī gandrīz divas nedēļas ilgā vilcināšanās ar Melni apliecināja sen zināmo, ka Valsts policijā ir neformālā „saudzējamo kasta”, kuras pārstāvji dažādus grēciņus var atļauties līdz pat brīdim, kad pārkāpj neredzamo „sarkano līniju”. Šajā „saudzējamo kastā”, kā Pietiek apliecinājuši avoti tiesībsargāšanas iestādēs, policijas priekšnieku – skandālistu ierindojis gan iepriekšējais darbs Drošības policijā, gan plašais iedibināto kontaktu skaits Jūrmalas biznesa aprindās un arī policijas vadībā. Sava loma ir bijusi arī viņa tēva darbam pie Jūrmalā ietekmīgā Maligina.

Ja ne „īpašās saudzēšanas statuss”, Melnis, visticamākais, no amata būtu atstādināts jau 2015. gadā, kad klajā nāca ziņas un vēlāk arī videoieraksts par kādu ģimenes strīdu Jūrmalā, uz ko bija ieradušies ne tikai ierindas policisti, bet arī faktiskais Jūrmalas policijas vadītājs, kura rīcība strīdā iesaistītās sievietes iesniegumā bija aprakstīta šādi:

„Pa kāpnēm pretī nāca kāds vīrietis privātā apģērbā ar izteiktu smaidu sejā, un vizuāli šī vīrieša uzvedība liecināja, ka viņš ir lietojis alkoholu, kā arī, pienākot tuvāk, sajutu alkohola smaku. Šis cilvēks stādījās priekšā kā Jūrmalas policijas iecirkņa priekšnieks Melnis, smīnot un ņirgājoties paziņoja, ka mani no šejienes izvedīs roku dzelžos, ja tūlīt neaiziešu. Atbildēju, ka esmu savās mājās, ir jau vēls, un gāju atpakaļ gulēt.

Vīrs [pazīstams Jūrmalas uzņēmējs Kaspars S.] ar Jūrmalas iecirkņa priekšnieku Aleksandru Melni sekoja man guļamistabā, ignorējot to, ka istabā gulēja bērns, viņš turpināja stāstīt, kā viņi varētu ar mani izrīkoties, ka “uztaisīs man lietu” un atņems bērnus. Viņš nepārtraukti izteica man draudus, mēģināja iebiedēt un psiholoģiski ietekmēt. Biju pārsteigta, ka policijas iecirkņa priekšnieks var atļauties šādi rīkoties.

Kad sarunas nenotika mana vīra un Jūrmalas iecirkņa priekšnieka vēlamajā virzienā, viņi izgāja no istabas. Pēc vēl 5 minūtēm izģērbos un gāju gulēt, ap 23.35 dzirdēju soļus uz kāpnēm, un iedegās gaisma guļamistabā. Istabā ienāca daudzi cilvēki. (..) Aleksandrs Melnis kopā ar pārējiem agresīvā veidā un bļaujot uzlika man uz rokām roku dzelžus, paziņoja, ka uzskata, ka esmu ielauzusies pati savās mājās, un kā pamatojumu tam viņš vicināja man gar seju laulības līgumu, kurā par dzīvesvietas lietošanas tiesībām nekas nav noteikts.”

Pēc šiem notikumiem sieviete vēl tika uz divām diennaktīm aizturēta, un pret viņu Meļņa vadītajā Jūrmalas policijas iecirknī tika sākts kriminālprocess par “nelikumīgu iekļūšanu mājoklī pret tajā dzīvojošās personas gribu”, ko piecus mēnešus vēlāk Rīgas tiesu apgabala prokuratūra izbeidza, nesaskatot viņas darbībās nekādu noziedzīgu nodarījumu.

Šīm ziņām nonākot atklātībā pagājušā gada nogalē, par šo atgadījumu – netieši apliecinot „saudzējamo kastas” esamību – sākotnēji vienprātīgi izvēlējās klusēt gan iekšlietu ministrs Roberts Kozlovskis, gan Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, gan jaunizveidotā Iekšējās drošības biroja (IDB) priekšnieks Valters Mūrnieks. Pēcāk Valsts policijas vadība tikai lakoniski norādīja, ka „nav pamats nevienu amatpersonu atstādināt no dienesta pienākumu pildīšanas”.

Trīs mēnešus vēlāk pēc šiem notikumiem IDB – lielā mērā pateicoties cietušās sievietes neatlaidībai – gan sāka kriminālprocesu. Taču vēl pašlaik, vairāk nekā gadu pēc Meļņa izdarībām ģimenes strīda vietā, šī iestāde, kuras uzdevums oficiāli skaitās policijas darbinieku izdarīto noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana, „tādējādi vairojot sabiedrības uzticību valsts pārvaldei un uzlabojot sabiedrisko drošību”, apgalvo, ka to joprojām izmeklējot, un par kriminālprocesa virzību nekādas ziņas sniegt nevēlas.

Līdz ar to Melnis saistībā ar šiem notikumiem tika cauri ar Valsts policijas Iekšējās kontroles biroja piezīmi par „ētikas normu neievērošanu darba pienākumu izpildes laikā”, kura pašlaik jau skaitās dzēsta. Arī ņemot vērā šos faktus, Pietiek saņemtās vēstules autors stāstījumu par nule notikušo beidza ar vārdiem: „Laikam jau to priekšnieku izpestīs. Vai tas ir pareizi, un kādu piemēru tad priekšnieki rada padotajiem?” Taču iekšlietu sistēmas vadība par notikušā detaļām joprojām klusē.