Dievizredzēto(žīdu) bandītu visatļautība

Nesāks kriminālprocesu par Zaharjina Latvijas pilsonības iegūšanu. Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Saldus iecirknī pieņemts lēmums nesākt kriminālprocesu par AS «Liepājas metalurgs» lielākā akcionāra Sergeja Zaharjina Latvijas pilsonības iegūšanu.

=====================================

MIGLA SARKANĀ- NOLĀDĒTĀ

Kāpēc šo svarīgo LIETU izskatīja kaut kādā tur Saldus iecirknī ?

Kāpēc ne pašās augstākajās INSTANCĒS ?

FOTO: Žīdu bandīts, kuru aizstāv Jānis Maizītis.

Krievžīda Zaharjina gadījums, ar pilsonības pirkšanu un neskaitāmu miljonu piesavināšanos, ir pieskaitāms pie Latvijas valsts sabotāžas un sodāms ar augstāko soda mēru(ASM). Ja nebūtu noziedzīgā ceļā nopirkta pilsonība, tad nebūtu arī apzagta latviešu tauta un līdz bankrotam novests Liepājas Metalurgs.

Kāpēc netiek meklēti tie, kuri palīdzēja šim žīdu bandītam iegādāties Latvijas Republikas pilsonību ?

Kāpēc tiek kliedzoši Latvijā pārkāpts TIESISKUMS ?

Kāpēc latviešu tauta tiek no žīdiem un krieviem, kuri atrodas Latvijā prettiesiski, izvarota un apzagta ?

Kurš bija tas, kas pavēlēja neuzsākt šo noziedzīgo LIETU izmeklēt ?

Izrādās, ka tas ir neviens cits, kā SAB jaunais “boss” Jānis Maizītis. Jā, tas pats Jānis Maizītis, kurš kādreiz aizliedza Zemessardzei likvidēt čekas veidotās mafiozās struktūras. Igauņiem tādi izdzimteņi- maizīši nebija un viņu Zemessardze veiksmīgi tika galā ar krievu un žīdu noziedzīgajiem elementiem.

FOTO: Krievžīdiskās mafijas “patronesis”, J. Maizītis. Šī cilvēka sejas vaibsti izsaka viņa būtību. Nekur tu nelieti, Maizīti, no karātavām neizbēgsi !

Jānis Maizītis, kurš ir ticis “demokrātiskā” ceļā  par SAB priekšnieku, varēs turpināt savu graujošo darbību pret latviešu tautu. Esot LR ģenerālprokurora amatā šīs sarkanais nelietis darīja visu, lai krievžīdiskie Latvijas izzadzēji varētu netraucēti iznīcināt Latviju. Pēc tam šo bandītu par padomnieku “paņēma” arī tagadējais karikatūra(prezidents) A. Bērziņš, kurš arī ir piedalījies grandiozā Latvijas izlaupīšanā, tā kļūstot par miljonāru.

Protams, ka nedrīkst šo noziedzīgo LIETU ar Zaharjinu tiesiski izskatīt, jo tas varētu radīt domino efektu. Nāktu gaismā viena noziedzība pēc otras, tāpēc kārtējo reizi šis komunistiskais izdzimtenis veica savu melno darbu pret latviešu tautu- aizliedzot Zaharjina pilsonības izskatīšanu.

Maizītis ir pieskaitāms pie lielākajiem noziedzniekiem un tiks tiesāts viens no pirmajiem, kad tiks atjaunots mūsu Dzimtenē tiesiskums.

TAS tiks atjaunots, jo nelietība nevar mūžīgi pastāvēt.

LRTT    23.08.13.

5. protokols

Valdīšanas centrālizācijas pastiprināšana. Brīvmūrnieku varas iegūšanas ceļi. Valstu saprašanās neiespējamības cēloņi. Žīdu „iepriekšizredzētība”. Zelts – valstu mēchanisma dzinējs. Monopoli tirdzniecībā un rūpniecībā. Kritikas nozīme. „Parauga” iestādes. Pārpūlēšanās no daiļrunības. Kā vadīt sabiedrisko domu? Personīgās iniciatīvas nozīme. Virsvaldība.

„Kādu administrātīvās pārvaldes formu gan var dot sabiedrībām, kuŗās viscaur iesakņojusies pērkamība, kur pie bagātības tiek tikai ar veikliem, pārsteidzošiem pusblēžu paņēmieniem, kur valda izlaidība, kur tikumību uztur tikai sodi un bargi likumi, bet ne labprātīgi pieņemti principi, kur kosmopolītiskā pārliecība izdzēsusi dzimtenes mīlestības un reliģijas jūtas?  Kādu gan citu valdīšanas formu dot šīm sabiedrībām, ja ne to despotisko, ko es aprakstīšu tālāk?  Mēs radīsim pastiprinātu pārvaldes centrālizāciju, lai visus sabiedriskos spēkus saņemtu savās rokās.  Mēs mēchaniski norēgulēsim visas savu pavalstnieku polītiskās dzīves darbības ar jauniem likumiem.  Šie likumi vienu pēc otra atņems visus atvieglinājumus un brīvības, ko bija pielaiduši goji, un   m ū s u   v a l d ī š a n u   a p z ī m ē s   t i k   l i e l i s k s   d e s p o t i s m s,   k a   t a s   v a r ē s   k a t r ā   l a i k ā   u n   v i e t ā   l i k v i d ē t   p r e t d a r b ī g o s   u n   n e a p m i e r i n ā t o s   g o j u s.

Mums sacīs, ka despotisms, par kuŗu es runāju, nav saskaņojams ar moderno progresu, bet es jums pierādīšu pretējo.

Tajos laikos, kad tautas uzskatīja valdniekus par tiešiem Dieva gribas paudējiem, viņas bez kurnēšanas padevās caru patvaldībām, bet no tās dienas, kad mēs viņām iedvesām domu par pašu tiesībām, tās sāka uzskatīt valdniekus par parastajiem mirstīgajiem.  Tautas acīs Dieva svaidījums nokrita no karaļu galvas, bet kad mēs viņai atņēmām ticību Dievam, tad valsts vara bija izmesta uz ielas kā vispārības īpašums un mēs to satvērām.

Bez tam, māksla valdīt pār masām un personām ar veikli sagatavotu teoriju un frazeoloģiju,   k o p d z ī v e s   n o t e i k u m i e m   un visādiem citādiem paņēmieniem, no kuŗiem goji nekā nesaprot, arī pieder pie mūsu administrātīvās gudrības speciālitātēm, kas izaugusi uz analīzes, novērošanas un tik smalku apsvērumu pamata, kādos mums nav sāncenšu, tāpat kā nav polītisku plānu sastādīšanā un solidārismā.

Tikai jezuīti varētu šinī ziņā sacensties ar mums, bet mēs pratām viņus diskreditēt bezprātīgā pūļa acīs kā atklātu organizāciju, paši ar savu slepeno organizāciju palikdami ēnā.  Starp citu, vai pasaulei nav vienalga, kas būs viņas valdnieks – katoļu galva, vai mūsu despots no Cianas asinīm?!  Mums, izredzēto tautai, tas nebūt nav vienalga.

Pagaidām mūs varētu pieveikt vispasaules goju koalīcija;  bet no šīs puses mūs sargā viņu savstarpējo dziļo nesaskaņu saknes, kas vairs nav izraujamas.  Mēs izspēlējam citu pret citu goju personīgos un tautiskos aprēķinus, reliģisko un cilšu naidu, ko esam audzējuši viņu sirdīs divdesmit gadusimteņu laikā.  Pateicoties visam tam, neviena valsts nekur neatradīs atbalsta savai izstieptai rokai, jo katram jādomā, ka vienošanās pret mums nav izdevīga viņam pašam.  Mēs esam pārāk stipri – ar mums jārēķinās.  Valstis nevar noslēgt bez mūsu slepenas līdzdalības pat nenozīmīgu privātu vienošanos.

Per Me reges regnant – „caur Mani valda valdnieki”. Bet pravieši mums teikuši, ka pats Dievs mūs izredzējis par visas pasaules valdniekiem.  Dievs mūs apbalvojis ar ģeniālitāti, lai mēs varētu veikt savu uzdevumu.   J a   p r e t i n i e k u   n o m e t n ē   b ū t u   k ā d s   ģ ē n i j s,   v i ņ š    v ē l   cī n ī t o s   a r   m u m s,   bet atnācējs nav vecā iedzīvotāja cienīgs:  c ī ņ a   s t a r p   m u m s   b ū t u   t i k   n e ž ē l ī g a,   k ā d u   v ē l   p a s a u l e   n a v   r e d z ē j u s i.

Un viņu ģenijs arī nokavētos.  Visus valsts mēchanismu riteņus dzen spēks, kas atrodas mūsu rokās, un   š i s   s p ē k s   i r   z e l t s.   Mūsu gudrajo izgudrotā polītiskās ekonomijas zinātne jau sen ir kapitālam piešķīrusi karalisku prestīžu.

Kapitālam, lai tas varētu darboties bez ierobežojumiem, jāiegūst monopolu brīvība tirdzniecībā un rūpniecībā, ko neredzama roka jau arī piepilda visās pasaules daļās.  Tāda brīvība dos polītisku varu rūpniekiem, kas kalpos tautas apspiešanai.  Tagad svarīgāk atbruņot tautas, nekā vest viņas kaŗā, svarīgāk izmantot iedegušās kaislības mūsu labā, nekā viņas apdzēst, svarīgāk pārņemt un iztulkot svešas domas pa savai modei, nekā tās izdeldēt.  Mūsu valdības galvenais uzdevums – ar kritiku novājināt sabiedrisko domāšanu, atradināt no pārdomām, kas ierosina pretsparu, novirzīt prāta spēkus uz tukšas daiļrunības apšaudīšanos.

Visos laikos kā tautas, tā atsevišķas personas   u z t v e r   v ā r d u s   t ā,   i t   k ā   t i e   b ū t u   d a r b i.   Viņi apmierinās ar to, ko tiem rāda, visai reti interesēdamies par to, vai sabiedriskajā laukā apsolītais arī pildīts.  Tādēļ mēs dibināsim reklāmu iestādes, kas daiļrunīgi pierādīs progresa veicināšanu.

Mēs piesavināsimies visu partiju, visu virzienu liberālo fizionomiju un piešķirsim to orātoriem, kas runās tik daudz , ka visi pārpūlēsies no runu klausīšanās un sāks just riebumu pret runājošiem.

Lai saņemtu sabiedrisko domu rokās, vajag viņu apmulsināt no visām pusēm izsakot tikdaudz pretrunīgo domu un tik ilgi, kamēr goji pazudīs viņu labirintā un sapratīs, ka vislabāk nepieturēties ne pie kādiem uzskatiem polītiskos jautājumos, kuŗus sabiedrībai nav dots zināt, tādēļ, ka viņus zin tikai tas, kas sabiedrību vada. – Tas ir pirmais noslēpums.

Otrs noslēpums, ko vajag zināt, lai valdīšana sekmētos, ir tas, ka vajag tiktāl pavairot ļaužu trūkumus – ieradumus, kaislības, kopdzīves normas, lai neviens nevarētu nekā izšķirt šajā chaosā, un ļaudis tādēļ vairs nesaprastu cits citu.  Šis solis mums vēl noderēs, lai sētu naidu visās partijās, skaldītu visus kollektīvos spēkus, kas vēl negrib padoties, atņemtu drosmi katrai personīgai iniciātīvai, kas varētu kaut kā traucēr mūsu lietu.

Nav nekā bīstamāka par personīgu iniciātīvu:  ja viņa ir ģeniāla, tad tā var veikt vairāk par ļaužu miljoniem, kuŗos mēs esam iesējuši nesaticības sēklu.  Mums jāvada goju sabiedrību audzināšana tā, lai katra, pasākuma priekšā, kur vajadzīga iniciātīva, viņi bezcerīgā bezspēkā nolaistu rokas.  Saspīlējums, ko rada darbības brīvība, vājina spēkus, kad nākas sadurties ar cita brīvību.  No tā rodas smagi morāliski satricinājumi, vilšanās, neveiksmes.  Ar visu to tā nokausēsim gojus, ka piespiedīsim viņus mums piedāvāt starptautisku varu, kas sava stāvokļa dēļ varēs bez lūzumiem uzsūkt sevī visas pasaules valstu spēkus un nodibināt   V i r s v a l d ī b u.   Tagadējo valdnieku vidū mēs noliksim briesmoni, kas sauksies par Virsvaldības Administrāciju.  Viņa rokas būs izstieptas uz visām pusēm kā knaibles, ar tik kolosālu organizāciju, ka tā nevarēs neiekaŗot visas tautas”.

——————————————

Arī šajā protokolā ir vietas, ko žīdi atraduši par vajadzīgu vēlāk burtiski piepildīt.  Kādu valsts iekārtu tad bija ieveduši komūnisti, vai to brīvību, kas rakstīta Staļina konstitūcijā, vai arī despotismu, ko liek piektais Cianas gudro protokols?  Tāpat visa tā frazeoloģija un reklāmu iestādes, visas ir piepildītas padomju Krievijā.  Interesanti, ka šis protokols, pie žīdu administrātīvās gudrības pieskaita, starp citu, „kopdzīves noteikumus”, bet arī Vissavienības konstitūcija pēc 35 gadiem savā 130. pantā formulē tiem pašiem vārdiem pienākumu, ka katram pilsonim „jācienī sociālistiskās kopdzīves noteikumi”.  Tas taču tādēļ, lai žīdi varētu valdīt „ar visādiem citādiem paņēmieniem, no kuŗiem goji nekā nesaprot”.

FOTO: Tāds izskatās nožēlojams latviešu pabira- cionistu nelietību īstenotājs Daudze.

Ļoti zīmīgi arī, ka Cianas gudrajie par pašu bīstamāko savas varas apdraudētāju uzskata   p e r s o n ī g o   i n i c i ā t ī v u.   Tādēļ saprotams, ka visa milzīgā krievu valsts uzbūvēta tā, lai katru personīgo iniciatīvu izskaustu.  Neviens nekā nedrīkstēja darīt uz savu galvu, viss bija jāizšķiŗ kaut kādai priekšniecībai, kaut kādai komisijai, kur sēdēja žīdi, kas vienīgi zināja „plānu”.   PSRS valsts plāna komisijā, kas vadīja visu valsts saimniecisko dzīvi saskaņā ar satversmes 11. pantu, divas trešdaļas locekļu bija žīdi.

Tā kā iniciātīva lielākais noziegums, tad arī saprotam, kāpēc čekisti no mūsu zemes aizveda daudzus aizsargus un citus nacionālo organizāciju locekļus, kaut tie arī ieņēma samērā nenozīmīgas vietas, bet atstāja šeit dažu labu pēc izskata izcilu un daudz minētu darbinieku tikai tāpēc, ka pēdējam trūka stingra mugurkaula un patstāvīgas domāšanas.  Tādus viņi turēja par nekaitīgiem.

Pēc pēdējo gadu desmitu piedzīvojumiem vairs nedrīkst būt šaubu, ka pasaulei gatavotā žīdu „virsvaldība”, kas gribēja sažņaugt savās knaiblēs visas tautas, nav nekas cits, kā komūnistiskā internacionāle.  Apetīts jau pēdējai bija kļuvis gluži liels – viņa gribēja vispirms aprīt visu Eiropu, ko tai devīgi apsolīja žīdu valgos sapinušies pasaules valstu polītiķi.  Tomēr žīdi šoreiz bija pārrēķinājušies.  Viņi domāja, ka starp gojiem nav vairs ģenija, un ka tādēļ nekāda koalicija pret kominterni nevarēs nodibināties.  Radās tomēr āriešiem ģeniāls vadonis, un Eiropa uzsāka krusta kaŗu pret žīdiem Vācijas vadībā.  Kā jau protokolos bija kalkulēts, šis kaŗš savu grandiozo apmēru un nozīmes ziņā tiešām pārsniedz visu agrāk piedzīvoto.

=============================================

Šeit tas, ko žīdi paredzējuši Krievijai.

Ja saproti krieviski, tad noteikti noskaties:

http://www.youtube.com/watch?v=tIKA4xjxMec

Cionistu salašņas, ar žīdiem godmani un borovkovu priekšgalā, ir sagatavojuši arī latviešiem šādu likteni.

Katrā gadījuma krievi, to ar savām zvērībām pret citām tautām, ir godīgi nopelnījuši.