Lasi, latviet, to, ko raksta LIELI cilvēki, tad bagātināsi savu DVĒSELI. Laimonis Purs(Strazdiņš) ir pēckara VARENĀKAIS latviešu literāts. Nedz “vācieši”, nedz “peteri un zālites”, nav cienīgi šīm Gara milzim pat tuvumā atrasties. Nupat, atrodoties ciemos Tēvzemē, es kā H- 86 dibinātājs apmeklēju šo latviešu tautas Gara milzi, kuru valdošā komunistu kliķe, ar komunistiem un KGBistiem Jāni Peteru un Māru Zālīti priekšgalā, ir “nostūmuši” aizmirstības laukos, jo Laimoņa P. “atklāsmes” šiem Elles iemītniekiem ir nāvējošas.

Mans apmeklēšanas mērķis bija uzņemt īsfilmu, ar kuras palīdzību vērsties pie literātu jaunās paaudzes.

H- 86 uzdevums ir “atvērt acis” jaunajiem rakstniekiem, kuri akli seko šiem čekas noziedznieku norādījumiem. Video tiek gatavots un tuvākā laikā tiks publiskots.

Neaizmirsīsim, ka Peters un Zālīte konsultēja VVF valodas jautājumā. Tieši pēc šo divuVDK darbinieku ieteikuma VVF “mīkstināja” valodas Likumu !!!  Pēc šo divu gara kropļu “ieteikuma” Laimonim Puram netika piešķirta MŪŽA PENSIJA, to piešķīra nelatvietim- VDK darbiniekam.

Laiks, kaut arī lēni, bet visu sakārto pēc saviem Likumiem un Kārtības. Un nav grūti iedomāties, kuros “plauktos”(atkritumu bedrēs) LAIKS iesviedīs šos komunistiskos izdzimteņus ar peteriem, zālītēm, ziedoņiem, vāciešiem u.c. , priekšgalā. Laimonis Purs ieņems to vietu latviešu tautas Gara mantojuma pūrā, kuru viņš godam ir nopelnījis. Noteikti tiks ekranizēti viņa diždarbi ar “Degošajiem pilskalniem” priekšgalā. Latviešu tauta “ekranizēs” arī nodevēju melnos darbus.

Katrs saņems to, ko pelnījis…. .

DIEVS SVĒTĪ LATVIJU !

Linards Grantiņš      02.08.13.

Tie, kuri nav skatījušies prāvesta A. Kavača vēstījumu:

http://www.youtube.com/watch?v=XUHxy7WXzcE

==============================

Dziedot dzimu…

Lai mazāk zinošam lasītājam atvieglotu izpratni par bijušo Padomju Savienību, sākšu ar padomju ikdienas dzīves un režīma visslepenāko noslēpumu atklājēja – tāpēc par „PSRS kapraci” apsaukātā – Aleksandra Jakovļeva laikmeta patiesībām grāmatā Krēsla melns uz balta ierakstīto:

„Radošās inteliģences vidū tika izveidots plašs ziņu pienesēju tīkls, kurš represīvajiem orgāniem vārda tiešā nozīmē ziņoja par katru savu kolēģu soli.” Tālāk: „Par savdabīgām specdienestu filiālēm, lai cik tas bēdīgi, izvērtās (..) pirmām kārtām PSRS Rakstnieku savienība” un sabiedriskās domas „ietekmēšanai tika aktīvi izmantota arī KGB aģentūra rakstnieku aprindās, sevišķi tās nacionālpatriotiskajā spārnā.”

No 1967. gada PSRS VDK vadīja Jurijs Andropovs, 1982. gadā novembrī viņš uzkāpa Kremļa tronī, kļuva par PSKP CK ģenerālsekretāru un drīz vien sekojusi īpaši slepena pavēle – atjaunot un paplašināt Ļeņina „ietekmes aģentu” darbību.

Tā sākās vadošo uzticamo kadru maiņa ar vēl uzticamākajiem.

Dramaturgs Gunārs Priede dienasgrāmatā Mans 1984. gads raksta: „Kāpēc mēs apstājamies pie 1984. gada? Tas bija beidzamais no maniem darba gadiem Rakstnieku savienības pirmā sekretāra postenī.” Gunāram Priedem sirds ir rūgtuma pilna. Jā, ar lugu Smaržo sēnes viņš „sagrēkojās”, tomēr idejiskie uzraugi piedeva, viņš izvirzījās par visveiksmīgāko padomju lugu rakstītāju, tika iecelts sabiedriski augstos amatos. „Ir daudz neatbildētu jautājumu arī par kolaborāciju, par nepretošanos padomju režīmam”, nesen publiski konstatēja vēsturnieks Kaspars Zellis (Latv. Av.,15.03.13.) Kāpēc Priedi pēc tik skaļiem un jūsmīgiem, gadu gadiem saņemtiem aplausiem teātros un dzīvē pēkšņi… „Vakar – fantastisks birojs, kur visi reizē sāka kliegt pēc mana ziņojuma, ka man liek iet prom no RS un ka es jau iešu, iešu… Grigulis: – Kas tie ir, kas liek? Ar kādām tiesībām? – Es: – Lai paši pasaka. – Imants Ziedonis: – Ar drauga tiesībām.” (No G. P. ieraksta dienasgrāmatā 29. novembrī, sekojošais ieraksts izdarīts 31. decembrī): „ Interesanti: Jānis Peters piezvanīja, gribot ar mani aprunāties… Vai dieniņ, kāpēc ne? Lūdzu! Jaunajā gadā, protams! Jāni esmu atšifrējis, turklāt jau sen (..)”

Andris Kolbergs dienasgrāmatā (2008-2012) Tas lielais diletantu laiks sūkstās, ka „slīpētais Pēteru Jānis (..) mani ir nodevis un pārdevis ar visiem zābakiem.”

Nodot vienu cilvēku nav labi, bet bija sākusies Latvijas galvaspilsētas Rīgas nodošana, jūsmīgi skaidrojot par metro nepieciešamību, pat sākti jau priekšdarbi. RS jaunais priekšnieks Peters aktīvi pievienojās kompartijas idejiskajam korim, apņēmīgi paziņojot – Rīgā jābūt metro un latviešu rakstnieku svēts pienākums ir „Rīgas metropolitēna būves pirmajā gadu desmitā” notiekošo iemūžināt mākslinieciski spilgtos darbos.

1987. gada 18. maijā laikraksts Rīgas Balss (atb. red. v. G. Švarcbrga) nopublicēja manu rakstu, kurā tieši jautāju –„ir Rīgai vajadzīgs metro vai ne?” Pagāja pusgads, nesākās pat diskusija. RS visdižākie publicisti klusēja. Kāpēc? Dzejnieks un Kurzemītes autors Imants Ziedonis vairs nevar atbildēt, Andrejs Dripe, Ēriks Hānbergs, Viktors Avotiņš var, vismaz pastāstīt, kāpēc tolaik klusēja par dižceltni. Mans vaicājums par metro vajadzību nogrimtu nebūtībā, ja tam neatsauktos Ekonomikas institūta zinātniskais līdzstrādnieks A. Kodoliņš ar rakstu „Vai Rīgai vajadzīgs tāds metro?” un to 22.novembrī nodrukāja laikraksts Cīņa, numuru parakstīja atb. red v. A. Heniņš, piesardzības labad uzliekot apakšvirsrakstu „Polemisks viedoklis”.

Pat benzīnā pamērcēts pakulu vīkšķis tā neuzliesmotu, kā latvieši iedegās pret metro Rīgā. Šai aktivitātei bija daudz cēloņu, bet pāri visam – latvieši savā galvaspilsētā jau ir skaitliskā mazākumā, atbrauks desmitiem tūkstoši aicināto celtnieku un vēl vairāk neaicināto ar visām ģimenēm, un tad… tad… Attiecīgie padomju dienesti un orgāni darīja visu, lai novērstu uzmanību citā virzienā, piemēram, uzcelsim rātsnamu, pat palaida vaļu protesta straumei pa Daugavu uz augšu līdz Daugavpils HES, tās celtniecību apturēja. No šodienas skatījuma tas Latvijai ir zaudējums, jo līmeniskie ģeneratori ļautu samazināt aizsprosta augstumu, elektrību ražotu, tiktu novērstas plūdu briesmas pie Jēkabpils un Pļaviņām.

Palīgi cīņai pret metro nāca paši. Tā pie manis ieradās Rīgas politehniskā institūta absolvente Baiba Šavriņa ar savu diplomdarbu par dzelzceļa mezglu un tā iespējām Rīgā, un skaitļu valodā pierādīja, cik izdevīgi Rīgā izmantot dzelzceļu.

Kompartijas un Jāņa Petera aizsāktais turpina dzīvot. Plikņu žurnāliņš Klubs, atzīmējot metro ieceres divdesmitgadi, 2008. gada 1. numurā (galv. red. Juris Šleiers) publicēja rakstu „Patiesība par Rīgas Metro”, intervējot bijušās Latvijas PSR Celtniecības ministrijas atbildīgo ierēdni par metro celtniecību Alirzu Guseinovu. Ai, ai, ko mēs esot zaudējuši! Bet – „vienalga, ko mēs tagad domājam par vai pret, uzskatu – agri vai vēlu Rīgā uzcels metro.” Dīvaini – ja neteiksim vairāk – prasīt patiesību bijušajam PSRS nomeklaturščikam (paguva uz metro rēķina uzcelt LKP Rīgas pilsētas komitejas 1.sekretāram A. Rubikam savrupmāju netālu no Saulkrastu stacijas), bet nepavaicāt Baibai Šavriņai, ekonomikas doktorei, LU profesorei un vieslektorei Francijas augstskolās, jo brīvi runā arī franču valodā.

Vēl daudz ko varētu pastāstīt, arī par Jāņa Petera sīkām literārām nelietībām.

Dziesmu svētki.

Rakstnieka, žurnālista un TV darbinieka Otto Ozola rakstītais apliecina zināšanas, profesionalitāti. Bet šoreiz paliku sēdus, izlasot viņa „Piecas minūtes”, jūtot tajās pausto nikno sašutumu: „Tagad izrādās, ka Raimonda Paula un Jāņa Petera ģeniālajai himnai „Mana Dzimtene” ir laiks iet prom no Dziesmu svētkiem.”

Jā, ir laiks. Tam ir daudz un dažādi iemesli. Nesākšu uzskaitīt. Tikai atgādināšu, ka pasaules literatūras klasiķi Knutu Hamsunu 89 gadu vecumā tiesāja Norvēģijā par sadarbību ar okupantiem vāciešiem.

Mēs netiesāsim. Tomēr vismaz nedziedāsim vienu otru netīrās pagātnes dziesmu Dziesmu svētkos.

Pirms 2.pasaules kara Latvija ir Eiropā pirmrindniece, atstājot aiz sevis Igauniju un Lietuvu. Kas atgūtās neatkarības gados iegrūda mūs Eiropas valstu astes galā? Laiks būtu noskaidrot.

Laimonis Purs

2013.apr.

Arī Jaunā Gaita 273. nr.

=============================

MIGLA SARKANĀ- NOLĀDĒTĀ   https://tautastribunals.eu/?p=7457

FOTO: Šeit skatāmi latviešu tautas Garīgie puvekļi- ĪSTENIE KOMUNISTI. Kāpēc viņi neprotestē pret visām šīm nelikumībām ?

Atbilde ir vienkārša, šeit redzamie ir komunisti un viņi nekad nav bijuši latviešu tautai piederīgi. Viņi dāsni ir dzīvojuši uz latviešu tautas rēķina. Peters un Zālīte pat lika VVF “mīkstināt” likumu par latviešu valodas pielietošanu. Visi šeit redzamie ir KGB darboņi un “stučījuši”(ziņojuši) par saviem līdzcilvēkiem VDK !!!

NOVĒLĒSIM: “Lai viņus Velns parauj uz mūžu mūžiem !!!”