I.N.Dāboliņa gatava mirt kopa ar Rožkalnu

LRTT 1Izlasot VL! portālā Ievas Nikoletas Dāboliņas interviju ar Jāni Rožkalnu, aizrādīju viņai, ka Jāņa teiktais neatbilst īstenībai. Jānis Rožkalns kategoriski atteicās iestāties H-86 grupā, jo tas varot viņam traucēt izbraukt no PSRS. Atbildi no Ievas saņēmu nekavējoties. Lūk, kā tā skan: “Mīļais Linard, Tu droši tagad vari piespriest man nāves sodu. Tas man būs liels gods- stāvēt pie vienas sienas ar Jāni Rožkalnu. Es domāju, ka arī Guntis Kalme un daudzi citi tur nostāsies Jānim blakus.”

Atbilde ir diezgan apstulbinoša. Tai vietā, lai man pajautātu, kur ir kļūda, man tika ar lielu augstprātību ATCIRSTS.

Ieva Nikoleta DāboliņaBet, tas lai paliek uz pašas Ievas sirdsapziņas.

Foto:Ieva Nikoleta Dāboliņa

Un, kurā vietā tiek runāts, ka Jānis tiks likts pie sienas un nošauts ? Runa iet par augstāko soda mēru, kurš tiks pieprasīts(pēc Tiesiskuma atjaunošanas Latvijā) par nodevību pret Latvijas valsti un tautu, par sadarbošanos ar okupācijas represīvajiem orgāniem- VDK.

Rožkalns, Pupurs, Cālītis, Brūveris, Rubenis ir VDK savervēti tautas pabiras.

Vai var atrast kādu rakstu, kurā šie “disidenti” nosodītu Latvijas valsts izzadzējus ?

Tādi dokumenti nav un nebūs, jo šie nelieši ir 4. maija kliķes neatņemama sastāvdaļa.

Rožkalns nekad nav bijis disidents, bet gan spekulants un parazīts, kurš nav nevienu dienu godīgu darbu strādājis. Meli, kūdīšana un zaglība ir viņa dzīves “pamats”.

Par politiku arī viņš netika tiesāts, bet gan par spekulāciju ar Bībelēm.

Lai “cilvēks” kas būtu, viņam “kaut kas” ir jāpaveic. Ko tad ir paveicis Rožkalns ?

Jānis RožkalnsRožkalns atteicās iestāties H-86 grupā, atteicās parakstīt jebkuru dokumentu, kur tika pieprasīta Latvijas neatkarība. Bet aizbraucot uz Rietumiem skaļi sāka bazūnēt, ka ir izraidīts un cīnījies par Latvijas neatkarību.

Foto: Un tas ir visuresošais varonis Jānis Rožkalns

Nekaunējās melot, ka ir H-86 biedrs, pat piespraužot pie krūts HELSINKI-86 nozīmi. Nekavējoties sāka izlietot H-86 grupai saziedotos līdzekļus savām personīgajām vajadzībām. Tika “izšeftētas” neiedomājamas summas, arī no DV naudas. Rožkalns dāsni pabaroja čekistus un stukačus, sākot no Inkena un beidzot ar Rubeni. H-86 grupa nesaņēma ne santīmu, kaut gan tas viss tika noformēts kā palīdzība Helsinku grupai. Lai tiktu vaļā no lieka traucēkļa Rolanda Silaraupa, viņš tika pataisīts par stukaču. To pašu šis čekas parazīts Rožkalns centās darīt arī ar mani. Visiem tika stāstīts, ka Māris Ludviks esot viņam to pateicis. Telefona sarunā ar mani M. Ludviks to kategoriski noliedza. 

Raidstacijas BRĪVĀ EIROPA darbiniekam P. Brūverim arī Rožkalns atgādināja, ka jāpilda čekas uzdevums tālāk, neskatoties uz Atmodu Latvijā.

Rolands SileraupsRožkalns, protams, ka ir nosēdējis piecus gadus politiskajā zonā, bet daudzi nezina, ka politiskā zona bija jānopelna. Un nopelnīt šo politisko zonu varēja tikai tad, ja piekrita sadarboties ar KGB. Tie, kuri nepiekrita šādai sadarbībai, tika likvidēti “nelaimes” gadījumos vai aizsūtīti uz Šķirotavu-soda nometni O.C.-78, lai tur noslepkavotu.

Foto: Pēc Rožkalna teiktā uz foto ir redzams kāds čekists, kurš ticies parkā ar Silaraupu. Tas esot pierādījums, ka Silaraups esot savervēts. Šī informācija esot dabūta par lielu “naudiņu”, tā bija rakstīts pavadvēstulē, kura atradās pie V. Labinska. No sevis varu sacīt, ka tas nav nekāds pierādījums Silaraupa sadarbībai ar čeku. Silaraups tika izsaukts uz čeku, lai saņemtu izceļošanas dokumentus. Lai ekonomētu laiku, kā sacīja čekists:eju pusdienot un pie reizes tev parkā varu atdot tavus izceļošanas papīrus ! Tas bija tieši tā un ne citādāk. Pazinu Silaraupu, drīzāk viņu varētu nošaut, nekā piespiest sadarboties ar čeku…. .

Jāņa Rožkalna LIETĀ ir lasāms:”Atzīstu sevi par vainīgu un padarīto nožēloju”. Atceros, kā man mēneša garumā gribēja uzspiest, lai es parakstu šo tekstu. Ja esi parakstījis šo tekstu, tad skaities VIŅU cilvēks un vari rēķināties ar privilēģijām. Manā LIETĀ varam lasīt: “Sevi par vainīgu neatzīstu un izdarīto nenožēloju.” Domāju, ka Jānis Rožkalns ar mani nemainītu pat vienu dienu Šķirotavā pret pieciem gadiem politiskajā zonā.

Par otru čekas viepli un Rožkalna šodienas sabiedroto Pupuru “parunāsim” nākošās nedēļas nogalē.

 Nobeigumā vēl Ievai Nikoletai Dāboliņai: “Tā, Ieva, ir tava brīva izvēle, ar ko un pie kuras sienas, tu gribēsi tikt nošauta, kā Tu raksti citā vēstulē.”

 Tas pats attiecas uz Kalmes kungu.

Mēs katrs brīvprātīgi izvēlamies savu dzīves CEĻU ! 

Tikai jautājums paliek atklāts: “Vai Tu šī CEĻA galā ieraudzīsi to, uz kurieni Tu tik VARONĪGI esi soļojis?”

L. Grantiņš  30.10.11

LRTT e-pasts  L.Grantins@hotmail.de

You may also like...

53 Responses

  1. vājprātīgajam Grantiņam saka:

    Kā vienmēr – viss tas ir meli, 100%. Tā ir vecā gestapo un čekistu metode – ja melot, tad pa visu banku!

    – Rožkalns nekad netika teicis, ka nestājas H-86 grupā dēļ izbraukšanas, bet gan tādēļ, ka viņa rokās bija visi sakari ar Rietumiem un tas bija grupas kopējs lēmums. Grantiņa meli Nr.1.
    – Par disidentiem grūti teikt, tāds bija varbūt tikai Berklavs, visi citi latviešu patrioti bija brīvības cīnītāji. Un viņi, Rožkalnu ieskaitot, it ļoti daudz mēdijos runājuši par Latvijas izzadzējiem. Grantiņa meli Nr.2.
    – Neviens nekad arī nav pārdevis par naudu Bībeles, un Rožkalns protams arī nē. Grantiņa meli Nr.3
    (protams, slimiem cilvēkiem, kā Grantiņš, pierādījums prasīt būtu nevietā)
    – Labi atceros, Rožkalns neparakstīja tikai tos dokumentus, kuri bija H-86, jo viņš jau nebija grupas loceklis. Un 1987. gada vasarā nekādi citi dokumenti vispār nebija, nevajag murgot Grantiņ. Kā vienmēr – viss tas ir meli, 100%. Grantiņa meli Nr.4
    – H-86 nozīmītes bija izgatavotas tikai nākošajos gados, tādēļ 1987. gadā neviens, arī ne Rožkalns, to nevarēja nēsāt, pat ja ļoti gribētu. Protams slimā meli Nr.5
    – Protams, neviens vesels cilvēks nekad nav atļāvies tādus zaimus, ka R.Silaraups būtu bijis VDK savervēts. Slimā meli Nr.6
    – “politiskā zona bija jānopelna. Un nopelnīt šo politisko zonu varēja tikai tad, ja piekrita sadarboties ar KGB.”” Grantiņ, par šādiem zaimiem parasti maigākais – nelietim izsit zobus, kaut nu tu negadītos man ceļā nākošos gadus. Grantiņa melu zaimi Nr.7
    Tad jau visi ir čekisti, Gunāru Astru ieskaitot, jo vinš bija pirmais, kurš 1988. gadā brīdināja no tevis.
    – “kāds čekists ar Silaraupu” – 1987. gada vasarā ik dienu rīdziniekus lenca čekisti, brīdināja un draudēja, un neskatoties uz to visi drosmīgi padarīja ieplānoto un tikai Grantiņš vienīgais LTV lēja asaras, un no visa atteicās. Silaraups nekad nav bijis savervēts. Grantiņa meli Nr.8
    – Rožkalna Čekas lietā nožēlas vārdi nav lasāmi, protams – slimā meli Nr.9

    – Grantiņ, ārdies vai neārdies tāpat visi zin, ka tieši tu devi čekistiem parakstu par sadarbību, pats to Rīgā citiem stāstīji, arī Mārim Ludvikam, un kā skaidri redzams, tu čakli kalpo Maskavai joprojām. Jo mēģināt diskreditēt latviešu patriotus ieinteresēts ir tikai viens – krievi un Maskava.

  2. Konstantīns Pupurs saka:

    Zini Grantiņ, tu esi ļoti ļauns un skaudīgs cilvēks, bet….lai Dievs apgaismo tavu prātu!

  3. jurists saka:

    Grantiņš pat tik daudz neapjēdz, ka nekad nedrīkst pārspīlēt, jo tad ticamība sabrūk. Te nu ir spilgts piemērs, kā tas reāli notiek. Cilvēks it kā cenšas kaut ko klāstīt, bet sanāk murgi, kur bieži viens teikums jau runā pretīm nākamajam.

    Diemžēl, ir vēl ļaunāk. Daudzi mūsu deputāti un ministri ir ciemojušies Krievijas vēstniecībā un malkojot vīnu nereti piemin arī “Podvaļnij tribunal”, kā krievi to sauc. Skumjākais tas, ka vairākkārt ir izskanējis, ka šis “Grantiņa TT” būtībā esot FSB akcija, un Grantiņa komanda ik mēnesi tās uzturēšanai saņem 3000 eiro.

  4. juste saka:

    Visi taču jau sen tikai smejas un ņirgājas par šo ākstu, Grantiņu. Nu cilvēks ar mega-kompleksiem un vēl nestabila psihe, kam negadās. Visā savā plašā draugu un paziņu lokā nezinu nevienu, kas kaut cik nopietni uzņemtu šos alkoholiķus.
    Protams, šīs stulbības kaut kādā mērā diskreditē Helsinki 86 grupu, sak ja jau tāds psihs ir viens, kas zin vai nav tāds vēl kāds, bet kam nu tas tagad vairs īpaši interesē. gan jau te arī lapas apmeklējumi ir mikroskopiski.
    Salašņu lapa.

  5. Edgars. saka:

    Jurist,ja zini maksājamo naudas daudzumu kāpēc visu piesavinies sev,atbildi.

  6. Valdis saka:

    Visu cieņu J.Rožkalnam par viņa darbu tad un arī tagad, Grantiņš ir smieklīgs un slims patiešām.
    Biju tur 1987. gadā kopā ar Helsinkiešiem, un zinu, ja nebūtu Jāņa, visdrīzāk, 14. jūnijā Helsinkieši vispār nebūtu gājušie pie Brīvības pieminekļa. Visus izsekoja. Grantiņš tur vispār nebija tuvumā, tagad tikai muti brūķē.
    Visu organizēja Rožkalns ar Rolandu Silaraupu, gan tautastērpu, gan plakātus, visus kordinēja un ja pareizi atceros, Jānis ar savu Ladu arī veda Rolandu ar Evu tautastērpā ar rozēm rokās uz Bastejkalnu.
    Protams, Grantiņam tagad skauž, ja pats tur būtu bijis, skaidrs, tagad runātu citu valodu un slavētu to kā lielu varoņdarbu. Bet nu tik atliek zākāt citus. Nesmuki Grantiņ. Un tā tava runāšana tad LTV bija šoks mums visiem, nožēlojami.

  7. Līvija saka:

    Ko tad pats L.G. ir izdarījis? Toreiz Liepājā paziņoja par grupas dibināšanu, uzrakstīja pāris dokumentus un tas arī viss. Niecība, un tagad baigais tiesnesis. Grantiņ, ko tu tādu pīpē? Taviem bērni taču tevi nolādēs aiz kauna, nezinu, ja šitāds būtu mans tēvs es būtu gatava zemē ielīst.
    Pupuram, Rožkalnam, Silaraupam, Astram un daudziem citiem patriotiem tu neesi cienīgs pat kurpes noslaucīt.
    Ne pa velti nesen biji Minsteres psihiatriskajā slimnīcā, slikti tur ārstē.

  8. AG saka:

    Par pagātni pirms 20-25 gadiem neizteikšos, jo nezinu, bet to gan atceros, ka 2001.gadā Rožkalns “Dienā” zākāja Gardu un viņa palīdzes, par ko laikam nav vēl viņām atvainojies. Taču te nu viņam ar Plāngrantiņu šobrīd labi sapas!

  9. Edgars. saka:

    Valdim un Līvijai,nekā nezinošiem nevajadzētu stulbi murgot,izliekoties par visziņiem.Pec abu teiktā redzams ka sēdējāt klusi un mierīgi klausoties politbiroja vāvuļošanā.

  10. Valdis saka:

    Starp citu tā Rožkalna intervija Dienā ļoti normāla. Interesants gan ir cits fakts, ka pirms kāda laika DDD publicēja Grantiņa murgus savā avīzē, bet tad no lasītājiem sāka nākt protestu un neatbildamu jautājumu kaudzes, un nu pat Garda ir sapratis, kas ir kas un Grantiņa Maskavas tribuķim durvis tur ciet.
    Par tiem 3000šiem man neviens vien ir teicis, skaidrs, ka par velti jau tādas cūcības būtu bezjēdzīgi darīt, bet ja labi maksā, ko nedarīsi pie nabadzības.

  11. lauķis saka:

    Ak, šausmas, kas te darās, tas Grantiņš jau nav latvietis, viņš ir krievs un droši vien ar žīdu asinīm, latviets tā nu nevar pret savējiem, neticu. Fui, jāiet būs dušā.

  12. Edgars. saka:

    Tu Valdiņ pastaigā vairāk pa visiem tirgiem,iespējams uzināsi cik debīli Tu spējīgs murgot……

  13. Kronis saka:

    Eu veči ,Jūs nu gan te baigi laižat,
    Vai tad nav ko darīt???
    Braucat pie manis visiem atradišu nodarbi.
    Ko te velti vēderus dzesējat,tiem par kuriem te spregājat , sen ir uzspļaut.
    Paskatiet labāk kas pasaule notiek.

  14. Andris saka:

    He, jā, brēka traki liela uzreiz pēc Grantiņa raksta, te tā putās skribelē ar dažādiem nikiem viens, vai divi “patrioti”, ātrumā, kā pēc sprādziena makaronu fabrikā!!!
    Ja padomā, tieši tās jau ir čekas vecās metodes, apliet ar samazgām, ar puspatiesībām un tad nu Grantiņam jātaisnojas, lai pavisam netic. Nē, te der tikai fakti un liecinieki.

  15. Dakteris saka:

    Eu, grantiņ ,pastāsti, kā tu puņķojies televīzijā. Visi grib zināt par šo tavu varoņdarbu.

  16. pēterītis saka:

    Tik briesmīga okupantu darbība okupētajā Latvijā nav vēl bijusi.Pļāpāt var daudzi,runāt reti kurš.Nesteidzies atbildēt,steidzies saprast.Lai nu kā tur būtu, bet bandā salasās ātrumā tikai nelieši.Parasti taisnīgie cīnās vieni,bet nelieši zibenīgā ātrumā vienīgie salasās bandās,nezinot taisnību var tikai spriest,ka bandai nekad taisnība nav.Banda ir pie labas maizes un jācīnās viņiem ar zobiem un nagiem.Sievietes ir gudrākas par vīriešiem,jo zina mazāk,un saprot vairāk,tātad ebrejiete Lanočka pamāca kas un kā jādara.

  17. Eduards saka:

    Ir faktiski uz iznīcības robežas LATVIJA,TĀS TAUTA,bet jūs te ārdaties…
    —Man tas ir nepieņemami un neizprotami…un nožēlojami…

  18. Liene saka:

    Eduardam taisnība, protams, un tādi grantiņi arī ir starp tiem, kas krievu uzdevumā grauj latviešu patriotismu ienīstot visus latviešus pēc kārtas. Protams, ja cilvēks ir slims, un tā izskatās, tad jāpiecieš vien ir, ko darīsi.

  19. Miervaldis saka:

    Es atšķirībā no āboltiņas nēesmu tik droš!Bet no viņas teikta varu secināt (es nezinu vai jums par Rožkalnu ir taisnība vai ne), kad viena rāpule rāda savu kangara dabu!

  20. Nikolajs saka:

    aardas jau te cekisti, ne jau patrioti, tiem jau nevajag shaadu knadu, padomajiet , kam tad kaitee shii maajas lapa, kuriem tad riebj un traucee Grantinsh?

  21. Latvietis saka:

    Visu cieņu H 86 brīvības celmlaužiem. Viņiem bija pēc taisnības javada Latvijas valsts. Bet kangari un nodevēji pie varas būdami nodeva Latviju. Paldies visiem Tas ka Rožkalns fizisku darbu nestrādāja ir dīvaini, jo nevienam izsūtītam tāda privelēģija nebija.Kad 17.junijā patrioti gāja uz Brīvibas pieminekli, viņš kurnēja Bastejkalnā. Man ir 1 vai pat 2 video, kur Heinis Lāma stāsta latviešiem par šo gājienu un H 86, ko uzfilmēju.
    Visvairāk izbrīna tas galvenokārt visi disidenti ir vienaldzīgi pret pārkrievošanu un okupantu un kangaru izdarībām 4.maija režīmā, ka pat neiepīkstās. Modris Lujāns ,laikam aģents ,tūlīt kopojās ar okupantiem. Ari Cālītis ar 7 istabām Rūpniecības ielā ari kopojās Saeimā ar urlām .Ari rakstā pieminētie ir bijuši klusu,ka zivis, jo kangari tos ar siltām vietām piebaroja.
    Es ar Silaraupu vienreiz tikos, bet kad uz iedoto adresi San Francisko uzrakstīju atbildes nebija.Domāju ka viņam ,tā Linardam ir smagi jastrādā, jo neviens tiem nedos slaista darbu, ka dažam labam.

  22. Eduards saka:

    PALDIES,LATVIETI-NOLIKI VISU PA VIETĀM!
    –VIŅIEM PĒC TAISNĪBAS -JĀVADA LATVIJAS VALSTS!
    TĀPĒC JAU TIK STULBI TE IET,KA VISĀS ATBILDĪGAJĀS VIETĀS IR SALĪDUŠI GRANTIŅA NOSAUKTIE MANKURTI…

  23. Miervaldis saka:

    Manuprāt šī kundze jauc režījumus.Ja viņa būs nopelnijusi šaujamo kameru, tad viņa to ir dabūs!

  24. Miervaldis saka:

    Grantiņ – mūsu varturi laiž pie sevis tik vien tos, kuri viņiem nekaitē, vienkārši sistēma tāda!Nu bet tai āboliņai gan putriņa galvā!

  25. Nemeklēšu čekas aģentus, bet Jānis Rožkalns un Konstantīns Pupurs no rietumiem atgriezās stipri kosmopolitiski.Par to es spriežu no vairākām intervijām un sarunām ar viņiem.

  26. raksts saka:

    «Ciānas Gudro protokoli» – mistifikācija vai drauds?

    http://latvietis.com/index.cgi?action=7&id=1701

    Cariskās Krievijas slepeno dienestu safabricēts teksts antisemītisma veicināšanai – tāds ir vispārpieņemtais viedoklis par šo 20. gadsimta noslēpumaināko tekstu. Vienlaikus Protokoli ir arī viens no vispaviršāk un vienpusīgāk pētītajiem darbiem. Pētnieks, kurš tos analizē kontekstā ar slepeno organizāciju vēsturi un darbību, dvēseles miera un līdzjūtības pret cilvēci labad var tikai vēlēties, lai Protokoli patiešām būtu un paliktu falsifikācija vai literārs darbs.
    Diemžēl tas neatbilst īstenībai. Cik daudzi ir aizdomājušies par jautājumu – vai Ciānas Gudro protokolu izcelsmei vispār ir jelkāds sakars ar ebreju tautu? Un ja ne, ar ko tad?
    Gan Protokolu autentiskuma noliedzēji, gan tie, kas Protokolus atzīst par «ebreju vispasaules sazvērestības plānu», ir tālu no patiesības un paši pret savu gribu veicina Ciānas Gudro nolūku, kuros ietilpst arī antisemītisma radīšana, īstenošanos. Ciānas Gudrie – varenas slepenas organizācijas locekļi, veiksmīgi maskējoties aiz progresa un labklājības lozungiem, ir nodarījuši un turpina nodarīt globāla mēroga ļaunumu gan ebrejiem, gan citām tautām.
    Oficiālā viedokļa tapšana
    Pastāv divas oficiāli atzītas versijas par Protokolu izcelsmi. Viena no tām radusies antisemītisma pretinieku, otra – antisemītu nometnē.
    1917. gadā Krievijas Pagaidu valdības loceklis S. Svastikovs, pamatojoties uz kāda Parīzes ebreja mutiski sniegtajām ziņām, izvirzīja versiju par Protokolu safabricēšanu Parīzē 20. gadsimta sākumā, ko veicis cariskās Krievijas slepenpolicijas – ohrankas virsnieks P. Račkovskis, lai ar šiem it kā ebreju vispasaules sazvērestības pierādījumiem izvērstu plašu antisemītisma kampaņu Krievijā. 1905. gadā, pašā revolucionārās kustības augstākajā fāzē, Račkovska viltojumu ar ohrankas atbalstu publicējis krievu muižnieks S. Niluss. Tādējādi ohranka panākusi, Krievijas iedzīvotāju revolucionārā noskaņojums noplakšanu un pārtapšanu niknumā pret ebrejiem, kuri safabricētajā tekstā bija pasludināti par Krievijas posta un nemieru vaininiekiem. Pats P. Račkovskis nevarēja nedz noliegt, nedz apliecināt viņam piedēvētās darbības sekojoša nenovēršama apstākļa dēļ – miris 1910. gadā.
    Minētā versija tika attīstīta 20. gadsimta divdesmitajos gados kā atspēkojums Protokoliem, kas šajā laikā tika pārtulkoti daudzās Eiropas tautu valodās un izraisīja antisemītisma uzplūdus. Tika pat sameklēti literāri darbi, kas it kā kalpojuši par paraugu Protokoliem: vācieša H. Goedšes 1868. gadā izdotais romāns «Biarica» par 12 Izraēļa cilšu vecāko pasaules pakļaušanas plāniem ar finansu operāciju palīdzību, kā arī franču sociālista un masona M. Žolī manuskripts «Dialogs starp Makjavelli un Monteskjē ellē». Atsevišķas satura un stila paralēles tomēr ir vājš arguments apgalvojumam par Protokolu atvasināšanu no minētajiem darbiem. Šādas paralēles iespējams vilkt arī ar, piemēram, N. Makjavelli darbiem un Veco Derību.
    Neraugoties uz to, ka minētā versija neiztur kritiku, to aizstāv arī mūsdienu vēstures un politoloģijas autoritātes.
    Kā vienu no spēcīgākajiem argumentiem Protokolu viltošanas aizstāvji mēdz minēt Bernes pilsētas tiesas spriedumu 1936. gadā. Process aizsākās 1932. gadā, kad tika ierosināta lieta pret Šveices nacionālo partiju par Protokolu drukāto tekstu izplatīšanu. Pēc četriem gadiem tiesa atzina, ka Protokoli ir viltojums. Spriedums balstījās tikai uz divu liecinieču – K. Radzivilas un K. Herbletas izteikumiem, kas it kā 1904. vai 1905. g. Parīzē uzzinājušas, ka P. Račkovskis fabricējis Protokolus. Tiesa vairākkārt pieprasīja dokumentu kopijas par šo lietu no Padomju Savienības arhīviem, taču saņēma atbildes, ka cariskās Krievijas iestāžu fondos tādi nav atrodami. Jāpiebilst, ka P. Račkovskis liecinieču minētajā laikā Parīzē neatradās, turklāt Protokoli atklātībā bija nonākuši jau desmit gadus agrāk. Pierādījumu trūkuma dēļ apelācijas tiesa Cīrihē 1937. gadā Bernes tiesas spriedumu atcēla.
    Antisemītiski noskaņotie autori visbiežāk ir izvirzījuši versiju, ka Ciānas Gudro protokoli nolasīti pirmā cionistu kongresa slepenā sēdē 1897. gadā Bāzelē, un to autors ir cionistu kustības līderis T. Hercls vai viņa tuvākie līdzgaitnieki. Viens no senebreju valodā rakstīto Protokolu eksemplāriem esot izzagts un 1906. gadā nonācis Britu muzejā, kur to angliski pārtulkojis muzeja līdzstrādnieks P. Mardsens. Šādā rakursā Protokoli kļuva par svarīgāko antisemītu argumentu viņu darbības nepieciešamības pamatojumam, jo it kā pierādīja teksta izcelsmi cionistu aprindās, kas vadot «vispasaules žīdismu». «Ciānas Gudro padome» esot ebreju garīgās un finansu aristokrātijas varenākie pārstāvji, kuru mērķis ir varas iegūšana visā pasaulē un neebreju paverdzināšana. Tomēr, kā tiks izklāstīts tālāk, šai versijai ir vēl vairāk vājo vietu nekā Protokolu safabricēšanas aizstāvju apgalvojumiem.
    Protokolu nonākšana atklātībā
    Pateicoties slepeno organizāciju pētnieku O. Platonova un J. Begunova pētījumiem Šveices un ASV arhīvos, ir iespējams izstrādāt Protokolu izcelsmes ticamāko versiju.
    1884. gadā Krievijas sūtņa Portugālē meita, kņaze J. Gļinka Parīzē par 2500 frankiem uzpirka savu paziņu, masonu ložas «Memfis – Micraim» biedru J. Šorstu – Šapiro, lai viņš uz vienu nakti izzog no ložas arhīva dokumentu, kas pierādītu masonu darbības kaitīgumu valstīm un sabiedrībai. J. Šorsts – Šapiro izgrieza no protokolu sējuma kaudzīti lapu, kuras J. Gļinka pārrakstīja. «Memfis Mizraim» loceklis protokolu fragmentu veiksmīgi atgrieza vietā, taču ložas brāļi viņa nodarījumu, visticamāk, atklāja, un J. Šorsts – Šapiro pēc dažiem gadiem Ēģiptē tika nogalināts. Kņaze Gļinka Protokolu tekstu pārtulkoja no franču (nevis senebreju!) valodas krieviski, un tulkojumu mēģināja iesniegt caram Aleksandram III, kurš to atstāja bez ievērības. Drīz pēc tam galma intriga caru noskaņoja pret kņazi, un monarhs J. Gļinku izsūtīja no galvaspilsētas uz viņas dzimtas muižu Tulas guberņas Čerņas apriņķī.
    Šeit kņaze Protokolu tulkojumu nodeva apriņķa muižniecības priekšsēdim A. Suhostinam, kurš tos savukārt 1895. gadā iesniedza savam draugam, dzelzceļa inženierim P. Stepanovam. P. Stepanovam bija tuvi sakari ar galma ļaudīm, un, iespējams, pēc neveiksmīga mēģinājuma atkārtoti pievērst Protokoliem cara uzmanību, viņš tos 1895. gadā pavairoja ar hektogrāfu, bet 1897. gadā – nodrukāja nelielā tirāžā. Vēl 20. gs. 30. gados Ļeņina bibliotēkā Maskavā glabājās hektogrāfiskā izdevuma eksemplārs, kas 60. gados jau bija nozudis. Iespējams, ka Protokoli 19. gs. beigās pavairoti arī rokrakstā, un kādi no šiem eksemplāriem nonākuši Rietumeiropas valstīs.
    Pavairoto tekstu 1903. gadā avīzē «Znamja» ar nosaukumu «Ebreju sazvērestība» pārpublicēja žurnālists P. Kruševans. 1905. gadā G. Butmi plašus Protokolu fragmentus ievietoja savā grāmatā «Mūsu nelaimju cēlonis», kurā centās pierādīt, ka ebreji plānoti grauj Krievijas ekonomiku. Kā redzams, pirmie Protokolu publicētāji ir traktējuši tos nekritiski un subjektīvi, skaidrojot to izcelsmi ar ebreju sazvērestības plānošanu.
    Tāpat rīkojās arī pazīstamākais Protokolu publicētājs, reliģiozais krievu muižnieks un Antikrista atnākšanas pazīmju meklētājs S. Niluss. Viņš pirmais tekstus nodēvēja par «Ciānas Gudro protokoliem» un 1905. g. publicēja brošūrā «Lielais mazajā jeb Antikrists kā drīza politiska iespējamība». Publicētājs Protokolu tekstu sadalīja nodaļās, apgādāja ar anotācijām un plašiem komentāriem. Brošūras otrā izdevuma (1911.g.) priekšvārdā S. Niluss raksta, ka 1901. gadā viņš ieguvis no kāda tuva cilvēka, kas tagad miris, rokrakstu, kurā atklāti vispasaules ebreju – masonu sazvērestības noslēpumi. Rokraksta dāvinātājs apgalvoja, ka tas ir tulkojums no oriģināldokumentiem, ko kāda sieviete nozagusi vienam no ietekmīgākajiem un zinošākajiem masonu vadītājiem pēc slepenas «iesvētīto» sapulces Francijā. Nilusa publikācijas mērķis nebija noskaņot kristīgos pret ebrejiem, bet brīdināt kristīgos brāļus par draudiem valstīm un kristīgajai ticībai, ko ieplānojuši sagraut ebreju aristokrāti un masoni, lai par vispasaules valdnieku varētu padarīt Antikristu – Ciānas ķēniņu.
    Protokolu «ebrejisko izcelsmi» nekritiski pārņēma to vēlākie publicētāji Eiropas valstīs un ASV. Latviski Protokolu lielāko daļu savā grāmatā «Svētās tautas nesvētie darbi» iekļāva antikomunists, antisemīts un atturības kustības vadītājs J. Dāvis 1935. gadā. Tā kā Protokolos ir aprakstītas slepena centra vadītas, reāli notikušas vai notiekošas politiskās, ekonomiskās un sabiedriskās norises, to īstumam noticēja daudzi. «Žīdu sazvērestību» kā attaisnojumu ebreju vajāšanai plaši izmantoja arī vācu nacisti. Nav zināmas liecības par to, ka 20. gs. 20.–30. gados kāds Protokolu autentiskuma piekritējs būtu uzskatījis, ka to autori tomēr nav ebreju slepenie vai publiskie līderi.
    Pateicoties Protokoliem, ebreju tauta kļuva par viltus mērķi antisemītiem.
    Kas ir «Ciānas gudrie»?
    Lai atbildētu uz šo jautājumu, pēc iespējas detalizētāk jāanalizē Protokolu teksti un to saistība ar slepeno organizāciju vēsturi.
    Pēc teksta stila un satura Protokoli nav nedz literārs darbs, nedz apcerējums. Tie ir runas konspekti, kuros izvērstāk fiksēts svarīgākais, bet labi zināmas lietas pieminētas tikai garāmejot. Runātājs sevi vai organizāciju nenosauc – viņš konsekventi lieto vietniekvārdu «mēs», un runā manāma izteikta varas apziņa, kas ļauj viņu pieskaitīt organizācijas vadoņiem.
    Šie «mēs» ir slepena biedrība, kas runas protokolēšanas laikā – 19. gs. nogalē jau bija ieguvusi tādu ekonomisko un politisko varu, lai plānotu vispasaules kundzību. Protokoli ir šīs biedrības paveiktā raksturojums un nākotnes darbības vadlīnijas, izklāstītas sausā, lietišķā un bezkaislīgā valodā. Izteiksme ir nedaudz frivola – tā mēdz runāt nevis plašākas auditorijas priekšā, bet tuvu paziņu vidū. No teksta dveš auksts aprēķins, varaskāre un pie «mums» nepiederošo neizmērojama nīšana un nicināšana. Analizējot Ciānas Gudro Protokolos izklāstītās slepenās biedrības aktivitātes un darbības metodes, iespējams secināt, ka to veido Eiropas bagātākie cilvēki, kas kontrolē daudzu valstu politiku un pamatoti dēvē sevi par slepeno Supervaldību.
    «Ciānas Gudrie» ir S. Nilusa ieviests apzīmējums. Tas veidots, vadoties pēc slepenās biedrības darbības galamērķa – vispasaules valdnieka, saukta par «Ciānas asiņu ķēniņu», iecelšanas. Savukārt «mūsu gudrie» ir kopš bērnības sagatavoti speciālisti slepenai pasaules pārvaldīšanai ar viegli manipulējamu «ne–mūsu» jeb, kā Protokolos teikts, goju politiķu rokām.
    Ciāna ir kalns Jeruzālemē, uz kura atradās Izraēļa ķēniņa Dāvida pils, bet apzīmējums gojim – «tautas» Vecajā Derībā jeb Torā attiecināts uz visiem tiem, kas neseko Izraēļa dieva Jahves derībai. Jau šie apzīmējumi vien neviļus rosina saistīt Protokolus ar ebrejiem, taču jāņem vērā, ka Toras un ebreju maģijas – kabalas jēdzienus un simboliku Eiropas slepenajās organizācijās, sevišķi magu un alķīmiķu brālībās plaši pielietoja jau kopš viduslaikiem.
    Ebreji Protokolos ir pieminēti tikai divreiz – sakarā ar Ciānas Gudro plānoti izraisīto antisemītismu. Arī Ciānas ķēniņš nav vis ebreju gaidītais dievišķais mesija, bet gan pašu Ciānas gudro speciāli izraudzīts un audzināts cilvēks. Tam, ka Ciānas Gudrie nepārstāv ebreju tautu, vispārliecinošākais arguments un reizē arī atslēga viņu brālības izcelsmei ir Protokolos minētā «mūsu» zīme – Simboliskā Čūska.
    Čūska nav sastopama ebreju simbolikā, bet ir labi pazīstama zīme melno magu un alķīmiķu brālībās. Ciānas gudro idejas un simboli liecina par viņu saistību ar ļoti seno Čūskas brālību, kas rakstos pirmoreiz minēta 14. gs., bet vēlāk kļuva pazīstama ar iluminātu nosaukumu. Senebreju valodā čūska – neheš nozīmē arī «atšifrēt, atklāt», kam nozīmes ziņā tuvs ir latīņu vārds illuminare – «apgaismot, izzināt». Slepeno organizāciju pētnieks D. Aiks iluminātu eliti uzskata par Zemes senās rases – saprātīgo rāpuļu jeb reptoīdu tiešajiem ģenētiskajiem pēcnācējiem, vai arī reptoīdu telepātiskajiem aģentiem cilvēces iznīcināšanas un paverdzināšanas darbā. Čūskas brālības darbībai ir raksturīga pretinieka īpašību smalka izpētīšana un to izmantošana savu nolūku īstenošanai, sev izdevīga brīža pacietīga gaidīšana, auksts precīzs prāts un emociju trūkums. Šādas rāpuliskas iezīmes vērojamas arī Ciānas Gudro darbības programmā.
    Iluminātu brālība ar nosaukumu Bavārijas iluminātu ordenis atklātībā parādījās 1776. gadā. Ordeņa oficiālie mērķi bija cilvēku izglītošana un tikumiskā pilnveidošana, taču patiesie nolūki klajā nāca 1786. gadā, kad kratīšanas laikā tika atrasts ordeņa slepenais arhīvs. Praktiski visi Protokolos atklātie Ciānas Gudro mērķi, līdzekļi un taktika bija izklāstīti jau iluminātu dokumentos, sevišķi tā sauktajā Sātana Derībā. Saskaņā ar to, iluminātu mērķis ir pasaules kundzība, kas sasniedzama, likvidējot valstis, reliģiju un sabiedrības morālās vērtības. Lai to īstenotu, iluminātiem jāpakļauj un jāveido sabiedriskā doma, jāsēj pasaulē ķildas un šaubas, līdz cilvēki būs apmulsināti tiktāl, ka zaudēs jebkādu interesi par politiku. Bez tam jākultivē un jāslavē netikumi, jācīnās pret atsevišķas personības spēku un par bezrakstura pūļa izveidošanu, kurā nevar pastāvēt personiskais viedoklis. Ilumināti uzskata, ka valstis visefektīvāk var pakļaut ar ārējo parādu palīdzību, bet vispasaules varas sagrābšana panākama, izraisot plaša mēroga badu, karus un nemierus. To nomocītie cilvēki labprātīgi pieņems iluminātu varu, kas tiks pasniegta kā visu nelaimju novērsēja.
    Iluminātu ordeni var raksturot kā totalitāru organizāciju. Tā bija sadalīta 13 hierarhiski pakārtotās pakāpēs. Zemāko pakāpju biedri nepazina augstākos, tomēr akli pakļāvās viņu rīkojumiem. Ilumināti plaši izmantoja ietekmīgu personu iesaistīšanu savās rindās un vēlāku manipulēšanu ar tiem ar šantāžas palīdzību. Vislielākais iluminātu panākums bija iefiltrēšanās masonu ložās un to kontrolēšana. 18. gadsimta 80. gados Eiropas lielākās ložas jau bija iluminātu ordeņa piedēklis, ko zemāko pakāpju masoni pat nenojauta. Neraugoties uz iluminātu ordeņa aizliegšanu Bavārijā, tas turpināja pastāvēt un pārņemt savā varā pasaules finansu un politisko eliti. Brālības un garīgas pilnveidošanās idejas turpmāk bija tikai ēsma, ar ko ievilināt ļaudis masonu zemākajās pakāpēs un padarīt par augstāko pakāpju instrumentiem.
    Ciānas Gudro ieplānotais nākotnes «Ciānas asiņu (respektīvi, dzimtas) ķēniņš» liecina par Gudro saikni ar Ciānas ordeni – slepenu savienību ar stingru hierarhiju, kas izveidojās krustnešu ieņemtajā Jeruzālemē 11. gadsimta beigās. Aiz šķietamās piederības katoļu baznīcai slēpās Ciānas ordeņa centieni to sašķelt. Ordeņa biedri bija ievērojamākie renesanses un reformācijas darbinieki – L. da Vinči, Rafaēls, U. Cvinglijs, rozenkreiceru ordeņa izveidotājs J. Andrea un citi. Ciānas ordenis jeb priorāts kā neliela klubveida organizācija turpina pastāvēt arī mūsdienās. Pasaulslavenajā D. Brauna romānā «Da Vinči kods» Ciānas ordenis attēlots kā Svētā Grāla – Jēzus Kristus un Marijas Magdalēnas ģenētisko pēcteču līnijas sargātājs no katoļu baznīcas centieniem to iznīcināt. Šajā ziņā D. Braunam ir daļēja taisnība – Ciānas ordenis par Jēzus Kristus pēctečiem uzskata franku karaļu Merovingu dinastiju, un ordeņa mērķis ir panākt dinastijas atjaunošanu Francijas tronī. Šī ideja ir pretrunā ar Kristus mācību, kas sludina Dieva valstību bez laicīga valdnieka. Turklāt Ciānas ordenis Merovingu pretenzijas uz varu pamato ar viņu izcelsmi ne tik daudz no Kristus, kā Izraēļa ķēniņa Dāvida, kuram dievs Jahve apsolījis kundzību pār visām tautām. Tādējādi Ciānas ordeņa un Ciānas Gudro centieni panākt šķietami dievišķas izcelsmes laicīga valdnieka celšanu tronī iegūst antikristiskas iezīmes. Protokoli atklāj, ka valdnieks iecerēts kā vispasaules tirāns, kuram ļaudis pakļausies baiļu vadīti. Tādēļ viņa varai nav nekā kopīga ar Jēzus Kristus mācību. Tieši otrādi – Ciānas asiņu ķēniņa vara paredz gan kristietības, gan jebkādas cilvēciskās morāles izdeldēšanu.
    Devīze – spēks un liekulība
    Kā jau tika minēts, Protokolos paustās Gudro ideoloģijas galvenā iezīme ir vairumam slepeno organizāciju raksturīgā augstprātīgā un nicinošā attieksme pret organizācijai nepiederošajiem. Gudrie sevi uzskata par dievišķiem izredzētajiem pasaules pārvaldīšanai, bet gojus – par lopiskiem radījumiem, kurus drīkst izmantot, ignorējot jebkādas morāles normas, un iznīcināt, ja goji kļūst izredzētajiem lieki vai traucējoši: «Nāve ir katra neizbēgams gals. Labāk šo galu tuvināt tiem, kas traucē mūsu lietai.»
    Savā darbībā Gudrie vadās pēc pamatpostulāta: cilvēku ar ļauniem instinktiem ir vairāk nekā labo, tādēļ labākus rezultātus viņu pārvaldīšanā var gūt ar vardarbību un iebiedēšanu, nevis akadēmiskiem spriedelējumiem. Katrs cilvēks tiecas pēc varas, un cilvēkus var pārvaldīt tikai ar rupja spēka palīdzību: «Politikai nav nekā kopīga ar morāli. Tam, kurš grib valdīt, jāpielieto gan viltība, gan liekulība.» Kamēr Gudro vara vēl nav sasniegusi tādu ietekmi, lai īstenotu atklātu teroru, manipulācijās ar goju sabiedrību jāpielieto viltība un liekulība: «Mūsu vara mūsdienās, kad šķobās visas valdības, būs neuzvarama, jo tā būs neredzama līdz laikam, kad nostiprināsies tādā mērā, ka tai nespēs kaitēt nekāda viltība.»
    Manipulācijām vislabāk pakļaujas pūlis, tāpēc Gudrie vislielāko uzmanību velta pūļa izveidošanai. Kā Gudrie atzīst, šis uzdevums lielā mērā jau ir paveikts: «Politiskā brīvība ir tikai ideja, nevis fakts, taču šo ideju var pielietot, lai piesaistītu masas. Šo uzdevumu atvieglina pretinieka saindēšana ar šo pašu ideju, tā dēvēto liberālismu.» «Brīvības ideja ir neīstenojama, jo neviens neprot to lietot mēreni. Atliek tikai tautai uz kādu laiku piešķirt pašpārvaldes tiesības, lai tās pārvērstos par izlaidību.»
    Manipulēt ar pūli, kas seko vairākumam vai daiļrunīgākajiem oratoriem, ir ļoti vienkārši: «Katrs pūļa lēmums ir atkarīgs no nejauša vai inspirēta vairākuma, kurš, nezinot politikas noslēpumus, pieņem absurdus lēmumus, kas rada anarhijas iedīgļus pārvaldē.»
    Turoties pie postulāta, ka brīvība un vienlīdzība ir tikai fikcijas, Gudrie tomēr atzīst, ka arī brīvība varētu būt nekaitīga un pastāvēt valstī, nekaitējot tautu labklājībai, ja tā balstītos uz ticības Dievam principiem, uz cilvēces brālību ārpus domas par vienlīdzību, kura ir pretrunā pašiem radīšanas pamatiem, kas nosaka pakļautību. Ar tādu ticību tautu varētu vadīt draudžu gādība, un tā mierīgi un pazemīgi ietu zem sava garīgā gana rokas, pakļaujoties Dieva kārtībai zemes virsū. Lūk, kāpēc mums ir nepieciešams sagraut ticību, izraut no goju mutēm pašu Dievības un Gara principu, un visu nomainīt ar aprēķinu un materiālajām vajadzībām.»
    Kā galveno panākumu cīņā pret reliģiju Gudrie atzīmēja goju garīdzniecības nomelnošanu tādā mērā, ka tās ietekme uz tautu kritās ar katru dienu. Par vienu no saviem galvenajiem konkurentiem cīņā par varu viņi atzīst pāvesta galmu, uz kuru plānots vērst pūļa uzbrukumu, vēlāk uzstājoties kā pāvesta varas glābējiem un iefiltrējoties galmā, tādējādi sadragājot tā spēku.
    Maigais apziņas terors
    Ciānas gudrie bez mazākajām šaubām apgalvo, ka galvenais manipulāciju līdzeklis – nauda ir viņu rokās. Tas atbilst 19. gadsimta beigu un vēlāku laiku situācijai, kad banku apvienības un ražošanas tresti spēja ietekmēt politekonomiskās norises visā pasaulē: «Uz dabiskās un dzimtu aristokrātijas drupām mēs uzcēlām savas inteliģences aristokrātiju, pirmām kārtām, naudas aristokrātiju.» Valsts mehānismu virza viens dzinējs – zelts; arī šo faktu Gudrie konstatē jau kā spēkā esošu.
    Viņi pasludina: «Prese un zelts ir mūsu rokās». Nauda sniedz iespēju kontrolēt masu saziņas līdzekļus, un līdz ar to – arī sabiedrisko domu. Gudrie pamatoti konstatē, ka tauta akli tic drukātajam vārdam, un visdažādāko novirzienu preses izdevumu pārvaldīšana ne tikai ļauj uzzināt sabiedriskās domas noskaņu, bet arī virzīt to sev vēlamā gultnē. Vienlaikus Gudrie bija ieplānojuši slēpto cenzūru, nepieļaujot sev nevēlamu ziņu nokļūšanu masu saziņas līdzekļos.
    Nozīmīgākā Gudro manipulāciju panākumu atslēga ir iedarbošanās uz cilvēku apziņu, ierosinot un izmantojot zemiskākās cilvēku jūtas: «Kontaktējoties ar cilvēkiem, kas mums vajadzīgi, mēs vienmēr esam iedarbojušies uz cilvēka prāta vissmalkākajām stīgām – aprēķinu, alkatību, materiālo vajadzību nepiesātināmību, bet katra no minētajām cilvēku vājībām, to atsevišķi ņemot, ir spējīga nokaut iniciatīvu, nododot ļaužu gribu viņu darbības pircēja rīcībā.»
    Gudrie atzīst, ka gan materiālā progresa ideja, gan darvinisms, marksisms un nīčeānisms ir viņu speciāli radīti, lai sagrautu goju prātus un rosinātu sacelties pret dabisko kārtību. Savukārt speciāli kultivētā greznības kāre un dažādas baudas grauj goju spēku.
    Progress, kā atzīst Gudrie, ir melīga ideja, kas «kalpo patiesības aizmiglošanai, kuru nezina neviens, izņemot mūs.»
    Gudrie vairākkārt uzsver, ka iefiltrēšanos politiskajās, ekonomiskajās un akadēmiskajās aprindās viņi īsteno ar masonu ložu palīdzību. Ložu īsteno vadību un mērķus pārzina tikai masonu augstākās pakāpes, kas atrodas pilnīgā Gudro kontrolē. Zemāko pakāpju masoni akli pakļaujas hierarhijas virsotnei, ticēdami, ka darbojas cilvēces apgaismības un progresa vārdā, vai arī ložās sev gūstot ārišķīgu godu un atzinību. Kad «redzamā masonērija» Gudrajiem vairs nebūs vajadzīga, tā tiks iznīcināta, pieviltos masonus meistarīgi noindējot vai inficējot ar nāvējošām slimībām.
    Galvenais ienaidnieks – individualitāte
    Tā kā Gudro plānu īstenošanas priekšnoteikums ir sabiedrības padarīšana par pūli, viņi atzīst, ka nav nekā bīstamāka par personisko iniciatīvu: «Mums jāvirza goju sabiedrību izglītība tā, lai katras darbības, kur vajadzīga iniciatīva, priekšā viņiem bezcerīgā bezspēcībā nolaistos rokas.»
    Individualitāti visefektīvāk nomāc kolektīvisma ideja: «Mēs gojus esam uzsēdinājuši uz sapņa par cilvēka individualitātes iekļaušanos simboliskā kolektīvisma vienībā, zirdziņa. Viņi vēl nav sapratuši un nesapratīs, ka šis zirdziņš ir galvenā dabas likuma klaja pārkāpšana, kas kopš paša pasaules sākuma ir radījis vienību, kas nelīdzinās citām, tieši individualitātes nolūkā.»
    Galvenais ierocis – pūļa skaudība un naids
    Gudro politisko panākumu ķīla ir pastāvīgs nemiers un naids, kas tiek radīti un uzturēti gan šķiru, gan valstu un tautu starpā. Ar visdažādākā mēroga konfliktiem goji tiek sašķelti un novājināti. Ciānas Gudro cīņa par vispasaules varu ir visasiņainākā, kādu pieredzējusi pasaule, tomēr tā tiek izcīnīta vienīgi ar goju rokām.
    Eiropas monarhijās tika īstenota valdnieka atšķelšana no tautas ar korumpētu ierēdņu palīdzību: «Valdnieku aizsedz viņa pārstāvji, kas muļķo tautu, aizraujoties ar savu nekontrolējamo un bezatbildīgo varu. Valdnieki, kuriem laupīta pieeja tautai, vairs nevar ar to vienoties.» Līdz ar to strauji zuda valdnieku autoritāte tautās, kas savukārt radīja priekšnoteikumus revolūcijām un valsts apvērsumiem.
    Tanī pašā laikā ar ekonomisku manipulāciju palīdzību sabiedrība tika sašķelta savstarpēji naidīgās šķirās: daudzos nabadzīgos proletāriešos un nedaudzos bagātos uzņēmējos: «Nabadzība tautu ir piekalusi smagam darbam spēcīgāk nekā verdzība un dzimtbūšana. No nabadzības nav iespējams atrauties.» Nabadzībā slīgstošais strādnieku pūlis, kurā tiek kultivēts naids un skaudība pret bagātajiem, bija Gudro karaspēks cīņā pret monarhijām: «Mēs izliksimies par strādnieku glābēju no nabadzības, kad piedāvāsim viņam stāties mūsu karapulkā – sociālistu, anarhistu, komunāru rindās.» «Ar nabadzību un skaudīgu naidu, kas rodas no tās, mēs virzām pūļus un ar viņu rokām aizmēžam tos, kas mums traucē.» «Ar zelta palīdzību izraisījuši vispārēju ekonomisku krīzi, mēs izmetīsim ielās strādnieku pūļus vienlaicīgi visā Eiropā. Šie pūļi ar baudu metīsies izliet asinis tiem, kurus viņi savā tumsonībā apskauž kopš bērnības, un kuru mantu viņi tad varēs laupīt.»
    Monarhiju sagraušana un valsts iekārtu nomaiņa uz tā dēvēto demokrātismu un liberālismu tomēr nenesīs gaidīto uzplaukumu un saskaņu. Saskaņā ar Gudro nodomiem, demokrātija tikai padziļinās šķelšanos sabiedrībā: «Partiju sašķeltība tās visas ir nodevusi mūsu rīcībā, jo tām, lai vestu sāncensīgo cīņu, vajadzīga nauda, bet tā visa ir mūsu rokās.»
    Goju vairākumam smags darbs kā dzīves nepieciešamība pastāvēs arī demokrātiskajās un liberālajās sabiedrībās. Gan darbs, gan piedāvātās izklaides un kaislības novirzīs goju uzmanību no Gudro politiskajām intrigām.
    Ja kāda valsts izrādītu pretestību Gudro plāniem, viņu arsenālā paredzēts izprovocēts karš no kaimiņvalstu puses. «Bet, ja arī kaimiņi noskaņoti pret mums, jādod pretspars ar vispārēju karu.»
    Vispārēja naida un nesaskaņu sistēmā iekļausies arī antisemītisms, kas, kā ciniski apgalvo Gudrie, «ir radīts pēc mūsu vajadzības un rīkojuma, jo tas nepieciešams mūsu mazāko brāļu pārvaldīšanai.»
    Kaujaslauks – ekonomikas joma
    Gudro izdomātās politekonomijas teorijas par valdnieku ir padarījušas kapitālu, līdz ar to politiskās un ekonomiskās norises ir savstarpēji cieši saistītas, un ar ekonomisku manipulāciju palīdzību viegli iespējams ietekmēt politiku.
    Kā galveno priekšnoteikumu goju ekonomikas sagraušanai Gudrie min spēcīgas tieksmes pēc greznības attīstīšanu goju vidū, kas veicinās kapitāla bezjēdzīgu izšķērdēšanu. Gojus jānovirza uz rūpniecību un tirdzniecību, lai nācijas meklētu tikai pašlabumu, ieslīgtu savstarpējas konkurences cīņā un nepamanītu kopīgo ienaidnieku. Lai koncentrētu kapitālu Gudro rokās, jāizveido milzīgi monopoli, vispirms panākot kapitāla uzkrāšanas un plūsmas ierobežojumu likvidēšanu.
    Par efektīvāko valstu pakļaušanas līdzekli Gudrie uzskata valstu ārējos aizņēmumus: «Ekonomiskās krīzes goju vidū esam veikuši ar naudas izņemšanu no apgrozības un valstu ārējiem aizņēmumiem. Saprātīgas nodokļu politikas vietā bezsmadzeņu goji piekrīt aizņēmumiem, kurus ar procentiem vienalga būs jāatdod no pavalstnieku kabatām. Īstais valsts valdītājs bija un ir valdības kreditors.» Ekonomiskie līgumi un parādu saistības veido tīmekli, ar kuru Gudrie ir saistījuši visas valdības, izliekoties par tādiem, kas rūpējas par valstu uzplaukumu un labklājību.
    Nodokļus no nabagajiem Gudrie uzskata par revolūcijas sēklu un kaitējumu valstij, «kas zaudē lielo, dzenoties pēc sīkā.» Par valstij visizdevīgāko Gudrie atzīst progresīvo ienākuma nodokli, kas tiks ieviests arī Ciānas ķēniņa valstī.
    Cīņa politiskajā un ekonomiskajā jomā, kas caurauž visu sabiedrību, kā arī kapitāla centralizēšana ir Ciānas ķēniņa valsts rašanās priekšnoteikums: «Saspringta cīņa par virsroku, triecieni ekonomiskajā dzīvē radīs un jau ir radījuši vīlušās, aukstas un bezsirdīgas sabiedrības. Šīs sabiedrības pilnībā novērsīsies no augstākās politikas un reliģijas. To vadītājs būs tikai aprēķins, respektīvi, zelts, kuru viņi dievinās to materiālo baudu dēļ, ko tas var sniegt. Lūk, tad, nevis kalpošanas labajam dēļ, pat nevis sabiedrības dēļ, bet tikai naida pret priviliģētajiem dēļ goju zemākās klases sekos mums cīņā pret mūsu konkurentiem uz varu – goju inteliģentiem.»
    Kad demokrātija kļūs absurda…
    Demokrātiskā iekārta laika gaitā tiks diskreditēta, padarīta par smieklīgu un absurdu. Tas sabiedrībā izraisīs pilnīgu vienaldzību pret politiku – tāda ir Gudro plāna daļa, kuras īstenošanās ir skaidri vērojama mūsdienās. Mūsdienu sabiedrības politiskā pasivitāte ir krasā pretrunā ar demokrātijas jeb tautvaldības ideju.
    Haotiskums, sarežģītība un pretrunas politikā izraisīs sabiedrības riebumu pret politiku kā tādu: «Lai sagrābtu savās rokās sabiedrisko domu, to jāapjucina, izraisot tik daudz pretrunīgu viedokļu no dažādām pusēm, kamēr goji apmaldīsies to labirintā un sapratīs, ka labāk ir būt bez jebkāda viedokļa politikas jautājumos, kas patiesībā sabiedrībai arī nav jāpārzina.»
    Riebumu pret demokrātiju veicina likumdošana, kas tiek padarīta nesaprotama un pretrunīga ar birokrātu komentāru un skaidrojumu palīdzību: «Pāri pastāvošajiem likumiem, tos būtiski neizmainot, bet tikai izkropļojot ar pretrunīgiem izskaidrojumiem, esam radījuši kaut ko grandiozu rezultātu ziņā. Šie rezultāti pirmkārt izpaudās tādējādi, ka izskaidrojumi nomaskēja likumus, bet tad arī pavisam aizsedza tos no valdības skatieniem ar neiespējamību izprast tādu samudžinātu likumdošanu.»
    Valdību nākšanu pie varas nosaka nevis tautas griba, bet Gudro rokās esošais visspēcīgais līdzeklis – nauda. Atbildīgos posteņus demokrātisko valstu valdībās Gudrie ir paredzējuši tautā nepopulārām personām, kuru pagātnē turklāt ir kāds neatklāts noziegums, lai nepaklausības gadījumā varētu piedraudēt ar tā publiskošanu. Neraugoties uz posteņu ļaunprātīgu izmantošanu savtīgās interesēs, demoralizētā tauta ciena šādus politiķus viņu veiklo blēdību dēļ: «Nelietīgi, nelietīgi, bet – cik veikli!»
    Galvenās figūras Gudro kontrolētajās demokrātiskajās valstīs būs «valdības karikatūras» – no pūļa nākuši prezidenti – marionetes, kuru pagātne ir aptraipīta ar neatklātām tumšām lietām. Gudrie plānoja šiem ielikteņiem piešķirt tiesības pasludināt karastāvokli, vienlaicīgi līdz minimumam samazinot tautas pārstāvju skaitu parlamentos. Tas būs pārejas stāvoklis pirms Ciānas ķēniņa valstības nodibināšanas.
    …nāks Ciānas Despota valstība
    Viltus demokrātijas un nesaskaņu haosā turpināsies Ciānas Gudro veiktā pārvaldes un sabiedriskās domas kontroles centralizācija. Goju pūlis tiks mocīts ne tikai ar rasu, tautu un reliģiju konfliktiem, bet arī ar noziedzību, speciāli izraisītu badu un slimībām. Upuri no «lopu sēklas – goju» vidus netiks ņemti vērā.
    Kad visatļautība un anarhija sasniegs savu kulmināciju, Gudrie nāks atklātībā kā pasaules glābēji no pašu izraisītajām nelaimēm: «Mūsu Patvaldnieka laiks pienāks, kad tautas, ko būs izmocījušas nebūšanas un mūsu sarīkotā valdītāju nepastāvība, kliegs «Novāciet viņus! Un dodiet mums vienu vispasaules valdnieku, kurš iznīcinās nesaskaņu cēloņus – robežas, reliģijas, valstu intereses, kurš dotu mums mieru, ko mums nespēj dot mūsu valdītāji un pārstāvji!» Tad Ciānas kēniņu labprātīgi ievēlēs vispasaules pūlis.
    Ciānas ķēniņa vispasaules vara būs supertotalitārisms, kas izpaudīsies kā visu cilvēka dzīves sfēru regulēšana un kontrolēšana. Kontrolēšana tiks veikta, trešdaļai sabiedrības izsekojot pārējos un ziņojot par katru pretošanās pazīmi valdībai: «Tad spiegošana nebūs kauna, bet goda lieta, bet nepamatoti ziņojumi tiks stingri sodīti.» Īpaši stingri tiks kontrolēta administrācija, ierēdņi par nepakļaušanos vai nolaidību saņems bargus sodus. Visas slepenās biedrības tiks aizliegtas, pretinieki un noziedznieki tiks arestēti pie pirmajām aizdomām un sodīti ar nāvi. Lai attaisnotu policejiskās kontroles pastiprināšanu, tiks inscinēti nemieri.
    Par savas valdības centru Gudrie bija iecerējuši Eiropu. Ciānas ķēniņu, kurš apvienos gan vispasaules laicīgo, gan garīgo varu, tauta redzēs kā gādīgu tēvu, kurš publiski uzstāsies tautas priekšā, nemanāmu slepeno aģentu ielenkts. Izglītības iestāžu programmās dominēs valdnieka personības kults un «nākotnes programma», kas nomainīs pagātnes izzināšanu.
    Valdniekus un troņmantniekus sagatavos Ciānas Gudro elite – «daži Dāvida sēklas dzimtas locekļi», izraugoties tos nevis pēc izcelšanās, bet spējām: «Izraēļa ķēniņam jābūt nelokāmam, stingram līdz cietsirdībai, bezkaislīgam, it īpaši brīvam no saldkaisles, lai dzīvnieciskie instinkti nepakļautu viņa prātu. Valdniekam jābūt pilnīgi perfektam.» Ar šo «pārcilvēka» ideāla aprakstu arī beidzas atklātībā nonākušais Protokolu fragments.
    Ciānas Gudro idejas dzīvo un uzvar!
    Ja arī pieņem, ka Protokoli ir veikls safabricējums, tā autoram vajadzēja būt izcilam pravietim, jo Gudro ieceres 20. gadsimta gaitā ir īstenojušās un turpina īstenoties ar atbaidošu precizitāti. Nav īpaši jāiedziļinās pasaules politekonomiskajās un kultūras norisēs, lai to saprastu. Ekonomikas un politikas globalizācija, finanšu un politikas sviru nokļūšana neliela personu loka rokās, apziņas manipulācijas ar masu saziņas līdzekļu palīdzību, apzināti izprovocēti globāla mēroga kari, sabiedrības demoralizācija un interešu sašaurināšana līdz materiālo vajadzību apmierināšanai, nesaskaņas ne tikai tautu un reliģiju, bet arī vecuma grupu un dzimumu starpā, valstu ekonomiskās neatkarības zaudēšana un iekļaušana lielās politekonomiskās apvienībās ir tikai spilgtākie piemēri pasaules finansu elites varaskāres uzvaras gājienam. Pasaule jau ir piedzīvojusi divus Ciānas ķēniņa valstības dibināšanas mēģinājumus – staļinisko un hitlerisko totalitārismu. Tehnoloģiju attīstīšanās, ko pūlis uzskata par progresu, nav atrisinājusi nabadzības problēmu, toties ir paplašinājusi manipulāciju iespējas ar apziņu.
    Vairāki slepeno organizāciju pētnieki ir nonākuši pie secinājuma, ka reālā vara pasaulē ir koncentrējusies aptuveni 300 personu – pasaules finansu un politiskās elites – rokās. Šīs slepenās vispasaules valdības, kurā apvienojušās vairākas senās slepenās organizācijas, mērķis ir Jaunā Pasaules Kārtība – vara, kas ir identiska Gudro plānotajai Ciānas ķēniņa valstībai. Gan Pasaules Valdnieki, gan no viņiem atkarīgie sīkāka ranga politiķi stingri pieturas pie Ciānas Gudro pamatpostulāta: «Politikai nav nekā kopīga ar morāli».
    1991. gada 11. septembrī ASV prezidents Dž. Bušs izteicās, ka karš pret Irāku tiek veikts ar mērķi nodibināt jaunu pasaules kārtību. Šim izteikumam reti kurš pievērsa uzmanību, tomēr notikumu tālākā attīstība liecina, ka iebrukums Irākā ir tikai sākums apzināti provocētai cīņai starp Rietumu un musulmaņu civilizāciju. Ciānas Gudro īstenotā konfliktu stratēģija līdz ar to iegūs globālus mērogus. Jau tagad ir skaidrs, ka «cīņas pret terorismu» aizsegā starptautisko apvienību biedriem iespējams gan pastiprināt policejisko kontroli pašu zemēs, gan uzbrukt jebkurai valstij, pasludinot to par «terorisma atbalstītāju». Starpcivilizāciju konflikts var izraisīt tāda mēroga ciešanas, ka globālo masu mediju apstrādātā pūļa apziņa būs gatava piedāvāt vispasaules valdnieka kroni «miera nesējam».
    Protokolu ideju tālāka īstenošana rada nopietnus draudus gan individualitātes brīvībai, gan demokrātijai un cilvēcībai. Kā iespējams atbrīvoties no slepenās vispasaules valdības ietekmes?
    Nenoliedzami, liela daļa tā saucamās sabiedrības masu kultūras un priekšmetu kulta ietekmē jau ir padarīta par vienaldzīgiem biorobotiem. Tiem, kuriem individuālā brīvība, miers un saskaņa vēl ir vērtība, jāielāgo, ka Ciānas Gudro panākumu vai neveiksmju atslēga ir iedarbošanās uz konkrētas personas morālajām vērtībām un tieksmēm. Ja cilvēks savu brīvību un garīgumu ir gatavs pārdot par sadzīves ērtībām, kā arī iespēju apmierināt varas, mantas un baudas kāri, tad Ciānas Gudro tīksmināšanās par «goju stulbumu» un līksmošana par Ciānas ķēniņa valstības tuvumu ir pamatota.
    «Goji ir aunu bars, bet mēs viņiem esam vilki. Vai varat iedomāties, kas notiek, ja vilks iekļūst aitu kūtī?» vaicā Gudrie. Mums ir jāpavaicā sev, kas esam – auni vai tomēr brīvi cilvēki, dievišķas būtnes, kas spēj pašas veidot savu likteni, dzīvot mierā un saskaņā ar citu cilvēku brīvību?
    Katram ir dota personiskās izvēles iespēja un prāts, lai prognozētu izvēles rezultātus.

    Agris Dzenis

  27. Ernis Purnis saka:

    Aivars Andersons saka:
    2011. gada 1. novembris 18.43

    Nemeklēšu čekas aģentus, bet Jānis Rožkalns un Konstantīns Pupurs no rietumiem atgriezās stipri kosmopolitiski.Par to es spriežu no vairākām intervijām un sarunām ar viņiem.
    ———————–
    Varu pilnībā pievienoties, jo viņu runas un uzstāšanās ir labākajā gadījumā liberāli gļēvi murmulējumi, īpaši apejot un izvairoties no nacionālām tēmām pēc būtības, kā visa valdošā kliķe visus 20 gadus. Īpaši izcēlās TV kanālos demonstrētā rožkalna murmulēšana par “svarīgākajām” problēmām Latvijā, centīgi izvairoties minēt milzīgo psrs kolonistu un okupantu varzu un pat neiepīkstējās par dekolonizāciju? Kaut šis “nacionāldisidents” uzstājās tik plašai auditorijai-visai Latvijai un tā bija lieliska iespēja pateikt būtisko Latvijas tautas sāpi!

  28. Ernis Purnis saka:

    Arī “Latvietis” teiktajam piekrītu, varu piebilst, ka tādu pašu lielu “disidentu”, kā Jānis Vēveris viņš izlaidis, kas arī ļoti siltā vietā iebīdīts!

  29. Latvietis saka:

    Starp citu senā 14.junija sarīkojumā pie Brīvības pieminekļa vāca parakstus kādai lietai DDD -LNF aizstāvībai un Rožkalns ar sievu to atsacījās parakstīt , bet rupji nosododīja DDD un LNF. Viņš tur kampās un bučojās ar tur esošo deputātu Pauli Kļaviņu un viņa valdošo varzu. Man tas likās dīvaini it ka skaitās patriots , bet kopojās ar kangariem un nicina un neaizstāv citus patriotus.
    Tika pieminēts Vēveris es viņa tēvu Frici pazīstu, jo viņš bija santehniķu brigadieris. Viņi un Rožkalni ir baptisti un tiem vienalga latvietis vai okupants.

  30. Latvietis saka:

    Es atvainojos par 1.novembra komentāru ,kur nejauši sajaucu 17.juniju ar 14.juniju.

  31. Kronis saka:

    Miļie tautieši,
    Vai tiešām Jums nav apnicic vienam otru ar mēsliem apliet???
    Kamēr Jūs ,uzsveru ,Jūs te plešaties apkart pasaule tak sen jau ir aizgajusi citu ceļu.
    Sāksim tak varbūt vienreiz konstruktīvi domāt par nākotni , nevis par pagātni, ir tak tik daudz darāma.
    Visi slikti visi čekisti un vēl sazin kas, tas tak nav risinājums problēmai.
    Vai tiešām jalasa šis visada domu vārstijumus , mes tak paliekam stāvot uz vietas, labākā gadijuma.
    Visas šis mēslaines tak izmanto pavisam citi spēki, un atkal būsim tur kur esam,
    No sirds, lūdzu beidziet , saciet domāt ko un kā veidot ,nevis kā kuru pakārt vai nosodīt.
    Ko mes paši esam izdarijuši ar savu valsti??????????

  32. Kroni, nākotne sakņojas pagātnē , kas pagātni pētī, tas nākotni svētī. To, lai mēs pavilktu svītru pagātnei , grib šodienas valdnieki. Tautai bez atmiņas nav normālas nākotnes.Par ko mūsu senči asinis lēja,lai būtu sava valsts???!!!

  33. Andris saka:

    Vai tu “Kronis” to pašu teiksi, kad tavā mājā dzīvojoš viens radinieks pieķēris otru radinieku pie rokas zogot(nododot) jūsu kopīgo naudu, bet pieķertais acīs skatoties liegsies? Vai tad arī teiksi:

    Kamēr Jūs ,uzsveru ,Jūs te plešaties apkart pasaule tak sen jau ir aizgajusi citu ceļu.
    Sāksim tak varbūt vienreiz konstruktīvi domāt par nākotni , nevis par pagātni, ir tak tik daudz darāma.
    Visi slikti visi zagļi un vēl sazin kas, tas tak nav risinājums problēmai.
    Vai tiešām jāklausas šis visadu jūsu domu vārstijumus , mes tak paliekam stāvot uz vietas, labākā gadijuma.

    Atbildi “Kronis”, vai esot pie pilna prāta un citu kaimiņu neuzpirkts tā tiešām tu teiktu??!

    Izgudrēm tu naidu kurini, šādi upurim un uzbrucējam vienādi sakot – “aizmirstiet nodarīto, kāda starpība, kurš vainīgs, ejam tālāk, ir taču citas, lielākas problēmas, dzīvosim draudzīgi un citus idiotismus”, vai ne? Ja tas neskanētu it visur no okupantiem gadiem dzirdēts, tad tu varētu izlikties orģinālidiņš, bet nē – esi tikai kārtējais kremļa papagailis!
    P.S. Intresanti būtu redzēt tavu snuķi, ak “labsirdi mūsu”?

  34. Kronis saka:

    Hei , ziniet , man ,kā Jūs pats izteicaties snuķis diemžel nav, varbūt Jums viņš ir???

    esi tikai kārtējais kremļa papagailis!

    Haa haa.
    To es patiesi gaidiju salasīt.
    Ja es tads būtu šeit jau sen vairs neviens tadas glupibas nerakstītu.
    Nu dzīvojat , tak savās atmiņās veseli, vai man žēl/
    Vēlu tikai veiksmi.
    Lai Jums veicas.
    Ar Cieņu
    Dargais Tautieti ar to snuķi,
    Sasmīdināji gan paldies.

  35. pilsonis saka:

    LASIJU UZMANIGI, MAN LIEKAS, KA TAS TEIKTAIS PAR SNU’KI GAN TO KRONI NEMAZ NESASM’IDIN’AJA, JO TR’AP’ITS DESMITNIEK’A UN REDZAMS VINS IR T’IRS KREMLISTS, JO K’A TIE VISI IZMUKA PAR VINAM TEIKTO, BET
    ATBILDES VIET’A MULDAS TIKAI PAR SAVU L’IKO DEGUNU

  36. Kronis saka:

    Pilsonīt.
    Atbilde būs gaužam vienkārša;
    Kādu Tu to atbildi no manis vēlējies sagaidīt???
    Ja runājot par politiku, tad atceries vienu, mani neintresē to kā Tu to saproti, es par saviem vardiem adbildu, un ja vajag varu ari par viņiem pastāvēt.
    Esmu un ari turpināšu mudināt Tautiešus domāt uz priekšu, nevis veeldzēties atmiņu stāstos.
    Kā jau minēju , Jums patik dzivot atpakaļ gaita nevis uz priekšu.
    Dzīvojiet, tā ir Jūsu problēma.
    Vēsturi nekad nēesmu aizmirsis, un neaizmirsīšu.
    Bet lielākas nepatikšanas ko mana dzīvē ir radījuši ir tieši saistītas ar latviešiem, es nedomāju 100 % bet lielākās no viņiem .
    Un lai es apsaukātu citas nācijas par kaut ko ir jābūt ļoti tuvredzīgam,un pilnīgi neizglītotam.
    Esi tik laipns un aizej uz JEBKURU valsts iestadi šodien kur sēž latvietis un pamēģini ,Jeb kādu jautājumu atrisināt , es gribētu redzēt Tavu sejas izteiksmi iznākot no kabineta.
    Te lūk jau ir tā problēma.
    Un atvainojiet, dzivojiet tak kā Jūs vēlaties, man ir pilnīgi vienalga ko par mani te drukā.
    Ir cilvēki kas mani pazīst personigi, un ar to man pilnīgi pietiek.
    Tā kā pilsoni dzivo un elpo mierigi, neviens tavus uzskatu par mani netaisās mainīt.
    Kremlisti ,ja viņiem būtu vairāk par mums intrese mes jau sen būtu guberņa.
    Tas ir šeit vietējie krieviski runājošie ,trakojas , viņi ir vienkārši tā laika paliekas.
    Bet ja Tu atver acis un paskati ko ir sadarījuši pašu tautieši ,tad patiesi metas baisi.
    Tad ja vēlies mani redzēt vaiga varam sarunāt tā, kam Tev tas vajdzīgs??
    Tev ir savs viedoklis , man savs.
    Un no tā nekas nemainīsies,un ari nespejam mainīt jo kas tad visu pasauli groza , nu lūk tad ko velti te varam ņemties.

    Atmiņas laba lieta, bet dzīvi nevajag velti bremzet.

    60% atdod darbam, 40 paturi sev,
    Un nebāz degunu citu darīšanas.

    Redzēsi veiksme Tev uzsmaidis.

    Ar ciņu pret līdzcilvēkiem.
    Visu gaišu.

  37. Kronis saka:

    Domāts ir ar CIEŅU , ATVAINOJOS PAT GRAMATISKĀM KLŪDĀM ,ESMU PIERADIS RAKSTIT CITĀ VALODĀ , ne jau tikai slavu valodā nav garumzīmes,
    Ir vēl daudz citu valodu, tā kā šeit lūdzu mierīgi pār tiltu.
    ja kas varu palidzēt apgūt svešvalodas, tad varbūt ari ko vairāk varēsiet uzzināt kas pasaule patiesi notiek.
    Paldies.

  38. Andris saka:

    Ne 100%, bet 1000% kremļa urla esi tu “Kroni”, jo tāāāādus palagus saķēpāt un ne vārda neatbildot uz uzdoto jautājumu, var tikai komunistu urla!

    Un drausmīgs liekulis esi, tik smukus un saldus sīrupā peldošus vārdeļus gvelz, aiz tiem maskējot aicinājumu samierināties ar jums -okupantiem, zagļiem un svešo mošķiem parazītējot uz mūsu tautas ievainotās un izmocītās miesas! Un tāds mācīts drāņķits esi, redz svešvalodas zinot, ak cik jauks, cik pūkains vilkacis esi! Viss tev ir, runāt saldi,rakstīt aplinkus, viltus patiesības skandini, svešvalodas mākot, tikai taisnīguma un krietnuma tev nav un nekad nebūs! Jo mūdzis, lai kā locās un maskējās ir un paliek pretīgs mūdzis un tu “Kroni” tas esi!

  39. Andris saka:

    Un vēl- redzams, ka esi profs maita, laikam ilgi un daudzus esi apmuļķojis ar šo kremļa demagoģiju-bet mani tev nekad neizdosies ausis ar savu melu sīrupu aizliet. Es tādiem, kā tu cauri redzu no pirmajiem liekulīgajiem svētuļa vārdiem!

  40. pilsonis saka:

    Andrim respekt! Labi atbildėji tam liekulim, vi°nam nav izvėles, vai jåatbild kas pras°its,vai jålokas tålåk, vai jåpaz°ud

  41. Antons saka:

    Latvietis saka: 2011. gada 1. novembris 2.22
    Tas ka Rožkalns fizisku darbu nestrādāja ir dīvaini, jo nevienam izsūtītam tāda privelēģija nebija.
    ———-
    Pārskatīju Grantiņa & Co murgus, patiešām, tie teksti jau runā paši par sevi. Kaut vai augstāk pievestais – Ja Rožkalns strādā intelektuālu darbu ar datoru un investīciju projektiem, tad šiem stulbeņiem tas jau izskatās kā noziegums. Sak, ja ar mums kopā slaucītu ielas vai raktu grāvjus, tad viss kārtībā.
    Gan jau Grantiņš norausies pa muti, agri vai vēlu, suns saprot ko ēdis, tādēļ jau arī uz Latviju ir bailes braukt, nav redzēts te gadiem.

  42. Andris saka:

    ..nu tu antoša-tontoša pats noteikti norausies pa savu kremļa čekistu žaunu, garantēju, bet Grantiņš gan brauc un neslēpjoties un neslapstoties, kā tu un citi čekisti un stukači

  43. Kronis saka:

    bERNU DARZA lIMENIS,
    nAV VERTS TE LAIKU TERET, DARIET TIK KO VIEN MAKIET.
    kO TUR, čekisti un kremlis un vel sazin kas,
    taa tik turpiniet.

  44. Andris saka:

    Kremļa receklis esi “Kroni”, jo nav pat mazākās paščieņas tev tārpam palikusi, tik ļoti esi zemojies un rāpojis augstāko komunistu varas priekšā, ka nejēdz sava gļēvuma! Jā, atbaidoši vienādas sovjetu skrūvītes esiet jūs visi kremļa vergi, kas tieši tā, kā tu, mūkat itin visi, kad konkrēts jautājums pārtrauc jūsu debīlo melu plūsmu! Un arī izlieniet visi pēc laika jau par citu tēmu tarkšķot, biežāk gan ar citu niku izlieniet melot tālāk. Cik jūs ņergas esiet primitīvi un stulbi, tā darot gadu desmitiem bez izmaiņāmn!
    Es un citi normāli cilvēki tevi un tev līdzīgos mēslus dziļi nicinu un uzspļauju tev un jums visiem -komunistu un okupantu pretekļiem!

  45. Ķirks saka:

    Noskatījos 100 gramus kultūras. Uzrakstīju redakcijai jautājumu:
    Nav saprotams un nav pieņemams, kā pie viena galda sēž brīvības cīnītājs ar vienu no vislabāk maskētajām un glumākajām čekas aģentēm Padomju Jaunatnē, bet pēc tam Atmodā?
    Šis portāls ievieš skaidrību – kolēģi pie apaļā galda…

  46. Kronis saka:

    Andri!!!
    Ja Tev velesanas ir ar mani tikties, vari to dabut zinat.
    Edgars var noorganizet.
    Un tad spljauj,
    Bet shito te tavu bernu diršanu , patturi sev.
    Man nav laika ar tevi te kepaties.
    Ceru saprati ,puikin , ar ko būs darīšana.
    Nedirsies velti.
    Vari sūdīgi beigt.

  47. Miervaldis saka:

    Klau lauķi – varbūt tevis dēļ visem Latviešiem jāiet dušā?Ja reiz tu uzskati, kad Latvieša gēnos ir būt svešu varu kalpam?

  48. Anonīms saka:

    Ja Tev velesanas ir ar mani tikties, vari to dabut zinat.
    Edgars var noorganizet.
    Un tad spljauj,
    Bet shito te tavu bernu diršanu , patturi sev.
    Man nav laika ar tevi te kepaties.
    Ceru saprati ,puikin , ar ko būs darīšana.
    Nedirsies velti.
    Vari sūdīgi beigt.

  49. Andris saka:

    MAN der un pat ļoti tavs preikšlikums, tāpēc lasi MANU tava panterējuma labojumu:

    Ja Tev velesanas ir ar mani tikties, vari to dabut zinat.
    Edgars var noorganizet-PRECĪZI atbildi-kurš Edgars, un kā viņu atrast???
    Un tad spļaut pamēģini, KAD BŪSIM ACI pret ACI?
    Bet shito te tavu bernu diršanu , patturi sev.
    Man BŪS laiks ar tevi ķēpāties!
    Ceru saprati ,puikin , ar ko būs darīšana??!
    Nedirsies velti, teicu ES to tev!
    Vari sūdīgi beigt!

    Atbildi skaidri, nelokoties un precīzi?

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.