Jānis Lauva, viss īstākais 5. kolonnas smerdelis
Jānis Lauva
Dramatic Violins · Grooving Gecko ·
Jautājums par ko demokrātiskajā Latvijā, var nonākt cietumā! Kam pieder Krima!?
#sirdsapzinasministrija#jānislauva#viedoklis#priekš#tautas
Sirdapziņas miņistr Jaņis Lauva !
Šeit jūs sastopaties ar visīstāko krievijas ietekmes aģentu, Latvijas nodevēju, parazītu, kurš spekulē uz lētticīgo latviešu vēlētāju. Šajā video viņš rupji- primitīvi izmanto Mākslīgo Intelektu lai apmautu tirgus tantiņas. Mums ir jāatceras, ka šai “tirgus tantiņai” vēlēšanās ir tik pat daudz “tiesības” kā erudītam politzinātņu profesoram. Tieši uz šo demokrātijas trūkumu visu politisko “svaru” liek krievžīdiskie cionisti.
Noklausieties uzmanīgi un sapratīsiet, ka viņš pat ignorē MI teikto: KAM PIEDR KRIMA ? Kā viņš uzdod neadekvātus jautājums manipulējot ar de jure un de fakto definīcijām ?
MI skaidri norādīja, ka ar varu pievienotajai teritorijai nekāds de jure nevar būt, bet viņš vienalga cenšas to iztaujāt caur de fakto prizmu. Tagad apdomājiet, kāpēc viņš šo jautājumu paceļ, jo viņš taču cīnās pret Latvijas parazītisko valdību ?! Par katru cenu viņš grib pierādīt, ka Krima pieder krievijai.To, ka šī pati krievija Budapeštas MEMORANDUMĀ atzina Ukrainu 1991 gada robežās, šis kremļa sprukstiņš “aizmirsa” pieminēt ! Kādā citā video viņš detalizēti atstāsta frontes līnijas robežas, kuras atbilst krievijas ģenerālštāba kartei, kuru pat apšauba paši krievu blogeri !
Kur tad skatās VDD ?
Pēc leksikas var spriest, ka viens no vecākiem ir no okupantu cilts. Attiecīgā situācijā viņš būs viens no tiem, kurš šauvs latvietim mugurā, par to variet nešaubīties.
Slava Ukrainai, nāvi okupantiem un nodevējiem !
16.09.26
Sveicināti! De jure Grantiņa Kungs sevi pasniedz kā patiesības un taisnīguma cīnītāju. De facto ir kāds neadekvāts fetišs uz Bordāniem un COOLbergiem kura dēļ pēdējā kompromatīvos sakarus ar Šķēli un pārējiem aizdomīgiem subjektiem pat nevēlas apspriest!
Ja viņš viens tāds būtu…
Putiniskās Krievijas nauda Latvijas politikā — kurš to pārbauda?
Šodien publiski izskanējusi informācija, ka Jūlija Stepaņenko (Vjačeslava Stepaņenko sieva) no Krievijā dzīvojošā tēva saņēmusi dāvinājumus kopumā 419 598 eiro vērtībā. Viņa apstiprina, ka tēvs palīdz ģimenei, taču viņa nodarbošanos un līdzekļu izcelsmi skaidrot nevēlas, norādot uz ģimenes privātumu.
Tas pats par sevi vēl nav pierādījums nelikumīgam finansējumam. Taču pirms Saeimas vēlēšanām rodas pilnīgi leģitīms sabiedrisks jautājums:
Kas pārbauda, no kurienes nāk nauda, kas nonāk Latvijas politiskajā vidē?
Un te jautājums vairs nav tikai par vienu politiķi.
Kur ir KNAB?
Kur ir VDD?
Kur ir institucionālā kontrole, ja darījumi ir saistīti ar personu, kura dzīvo Krievijā? Līdzīgi kā tiesībsargs Juris Jansons, no alkohola atkarīgais KNAB vadītājs Jēkabs Straume 2026. gada 1. augustā amatu atstāja un devās izdienas pensijā, pirms sava pilnvaru termiņa beigām.
Tāpēc sabiedrībai ir tiesības prasīt nevis baumas, bet skaidras atbildes, pārbaudes rezultātus un institūciju rīcību.
Jo vēlēšanu drošība nav tikai jautājums par to, kas tiek ievēlēts.
Tā ir arī jautājums par to, kas finansē politiku, kas šo naudu pārbauda un vai pārbaude visiem ir vienāda.
Latvijas drošību nevar sargāt tikai ar skaļiem paziņojumiem.
Drošību sāk sargāt tur, kur sākas naudas izcelsmes pārbaude.
Tāpēc sabiedrībai ir tiesības prasīt pavisam konkrētas atbildes: kas pārbauda šādas naudas izcelsmi, ko ir pārbaudījis KNAB un ko ir pārbaudījis VDD?
Jo pirms Saeimas vēlēšanām jautājums nav par ģimenes privātumu vien. Jautājums ir par to, vai Latvijā Krievijas izcelsmes nauda var nonākt politiskajā vidē bez pienācīgas pārbaudes.
Ja viss ir likumīgi — pierādiet to ar pārbaudes rezultātiem.
Ja ir riski — sabiedrībai par tiem ir jāzina.
Bet klusēšana un izvairīšanās no jautājumiem nav drošības politika.
Krievijas nauda Latvijas politikā nedrīkst kļūt par “aklo zonu”. Un KNAB un VDD uzdevums nav skatīties citā virzienā — viņu uzdevums ir skatīties tieši tur, kur rodas aizdomas par ārvalstu ietekmi.
Citādi rodas ļoti neērts jautājums: kurš īsti sargā Latvijas vēlēšanas — valsts institūcijas vai tikai paši vēlētāji?
Latvijas Republikas prokuratūras, VDD, KNAB vadībai nepatīk godīgi cilvēki personības un atklātība. Viņi slēpj savas nesamērīgi lielās algas un hezdarbību, kas tiek aizstāta ar citu sarakstīto avīžu atgriezumiem lietās.
Pēdējā laikā vērienīgus kiberuzbrukumus ar nopietnām sekām piedzīvojusi Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) un uzņēmums “Latvijas Valsts meži” (LVM). Ko par to saka Ilmārs Poikāns – IT speciālists, kurš kļuva slavens pirms 16 gadiem, kad ar segvārdu Neo publiskoja datus par valsts iestāžu darbinieku algām. Informācija, kas bija iegūta, izmantojot “caurumu” Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā, atklāja netaisnīgās pieejas atalgojuma jautājumā un veicināja diskusiju par lielāku atklātību valsts pārvaldē. Vienlaikus Poikānam tika izvirzītas vairākas apsūdzības un sekoja ilgstoša tiesvedība. Zīmīgi, ka vairākus gadus tiesās ir nācies pavadīt arī izgudrotājam un radioinženierim Raimondam Skurulam, kurš iepriekš CSDD nformēja par nejauši atklātu ievainojamību un aicinājis par ieguldījumu sistēmas pārbaudē samaksāt 1000 eiro, taču tas novērtēts kā izspiešana. Tie ir tikai skaļākie zināmie gadījumi. Bet vēl ir daudz citu gadījumu, kad ar Latvijas represīvo orgānu rokām tiek apklusināti godīgie cilvēki, it īpaši valsts nozagšanas un korupcijas atmaskotāji.