R. Puzanovs. Mēs atceramies, kas notika 1940. gadā

LRTT: Latviet, pirms balso par šiem prusakiem, apdomā, pie kā tas var novest ?

Latvija nav un nekad vairs nedrīkst kļūt par kādas impērijas provinci.

Latvijas Republikas Satversme pasaka ļoti skaidri: Latvijas valsts ir izveidota, balstoties uz latviešu nācijas pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem. Latviešu valoda ir vienīgā Latvijas valsts valoda.

Tas nav naids pret citām tautībām. Tā ir Latvijas valsts konstitucionālā būtība.

Un mums ir vēsturiska pieredze, kāpēc Latvijas neatkarība, latviešu valoda un kultūra nav pašsaprotamas lietas.

1940. gada 17. jūnijā Latviju okupēja Padomju Savienība. Pēc okupācijas sākās politiskas represijas, aresti un Latvijas valsts institūciju iznīcināšana. 1941. gada 14. jūnija deportācijā no Latvijas izveda 15 443 cilvēkus.

1949. gada 25. martā sekoja vēl lielāka deportācija — no Latvijas izsūtīja 42 125 cilvēkus jeb aptuveni 2,2% toreizējo iedzīvotāju.

Tie nav mīti. Tie ir dokumentēti Latvijas vēstures fakti.

Tāpēc Latvijas sabiedrībai ir pilnas tiesības būt īpaši jūtīgai pret idejām, kas relativizē Latvijas okupāciju, mazina latviešu valodas nozīmi vai mēģina atjaunot Krievijas politisko un kultūras dominanci Latvijā.

Taču mums jāatceras arī kaut kas ļoti būtisks: PSRS okupācijas noziegumi bija totalitāra režīma noziegumi. Kolektīvu vainu nevar uzlikt cilvēkam tikai tādēļ, ka viņš ir krievs. Arī 1941. gada deportācijās cieta dažādu tautību Latvijas iedzīvotāji, tostarp latvieši, ebreji un krievi.

Tāpēc robežšķirtne nav cilvēka uzvārds vai tautība.

Robežšķirtne ir attieksme pret neatkarīgu Latvijas valsti, tās demokrātisko iekārtu, latviešu valodu un mūsu tiesībām pašiem lemt savas valsts nākotni.

Var cienīt krievu tautības Latvijas iedzīvotāju un vienlaikus kategoriski noraidīt Krievijas imperiālismu.

Var aizstāvēt mazākumtautību tiesības un vienlaikus nepiekrist mēģinājumiem padarīt krievu valodu par paralēlu publiskās telpas valodu Latvijā.

Var būt demokrāts un vienlaikus bez jebkādiem kompleksiem pateikt:

**Latvija ir vienīgā valsts pasaulē, kuras pamatuzdevums ir nodrošināt latviešu nācijas, latviešu valodas un latviešu kultūras pastāvēšanu.**

Mēs zinām, kas notika 1940. gadā.

Mēs zinām, kas notika 1941. gadā.

Mēs zinām, kas notika 1949. gadā.

Šī vēsturiskā atmiņa nav naids.

Tā ir mūsu valsts pašsaglabāšanās atmiņa.

Latvija ir neatkarīga demokrātiska valsts, un tās valsts valoda ir latviešu valoda. Tā tam ir jāpaliek.

20.09.26.