16 responses to “F.Bobinskis. Pirms balsojam- padomāsim…”

1. 

   aģents

   2011. gada 22. August

   http://puaro.lv/lv/politikas-raksti/zatlera-kardinali

   Zatlera kardināli

   Kopš 17.gadsimta aizkulišu politikas spēlētājus ar lielu ietekmi, kas tomēr paliek plašākai sabiedrībai nezināmi vai publiski spēlē kādu necilu lomu, mēdz dēvēt par pelēkajiem kardināliem.

   Par pelēkajiem tāpēc, ka cilvēks, kura dēļ šis apzīmējums radies – kardināla Rišeljē padomnieks un palīgs Fransuā Leklerks di Tramblē, nēsāja kapuciešu mūka pelēkās drānas, tādējādi visnotaļ izceldamies uz galma greznības fona. Par kardināliem, savukārt, tāpēc, ka viņu ietekme bija vismaz tik pat liela kā pašam kardinālam, kura padomnieks viņš bija.

   Pēdējos divdesmit gados Latvijas politikā mēs, protams, arī esam pieredzējuši cilvēkus, kuru ietekme kādā partijā vai koalīcijā ir milzīga, taču formālā, institucionalizētā loma nekāda vai minimāla.

   Tam, ka visos laikos un visās iekārtās ik pa laikam aiz līdera muguras darbojas cilvēki, kuri bauda milzīgu ietekmi, ir daudz vienkāršu izskaidrojumu. Gan psiholoģisku, gan organizatorisku. Veids, kā cilvēki izbauda un lieto varu, atšķiras. Vieniem vairāk par visu patīk varas spožā puse – fotoaparātu klikšķi, televīzijas kameras, gods un ziedi, citiem tieši otrādi, visas šīs gaistošās mirkļa lietas riebjas, bet patīk reālā vara, reālā spēja ietekmēt, lemt likteņus, noteikt naudas plūsmas, būt pašam informētākajam, zināt, kādi būs avīžu virsraksti, pirms to zina pašas avīzes, utt.

   Šie psiholoģiskie tipi ir ļoti atšķirīgi un bieži lieliski papildina viens otru, kopā veidojot ideālu politisku ķermeni, kurš ar patiesu prieku vienlaikus grozās visdažādākajos pasākumos un pārmij mīļu vārdu ar katru tanti tirgū, vienlaikus kārtojot darījumus ar politiskajiem partneriem un ienaidniekiem, iedzerot kādu alu ar specdienestu cilvēkiem, gādājot par biznesa un kases lietām un darot visas citas lietas, bez kurām politika nekad nav pastāvējusi un nepastāvēs.

   Ir arī gadījumi, kad formālais līderis patiesībā nav apveltīts ne ar kādām līdera īpašībām un viņa vietā kādam ir jāizdara teju viss, tad šādu palīgu rašanās ir likumsakarīga.

   Pēdējais, visticamāk, ir Zatlera gadījums. Interesanti tas, ka Mārtiņš Tenbergs ir gluži vai karikatūristiski piemērots šai lomai.

   Tas ir cilvēks, par kuru jūs neko neatradīsiet internetā, taču tā kā noteiktās aprindās viņš ir, es nebaidos šī vārda, autoritāte, tad ar stāstiem par viņu bez visa interneta ir pilna pilsēta.

   Galvenās pieturvietas Mārtiņa Tenberga biogrāfijā ir zināmas. Viņš ir bijis Donāta Vaitaiša miesassargs, tad strādājis Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienestā, bijis Vairas Vīķes Freibergas miesassargs, tad pametis dienestu un īsā laikā ielauzies blīvas konkurences piesātinātajā apsardzes biznesā, izveidojot pašu ārišķīgāko un vienlaikus pašu veiksmīgāko drošības kompāniju valstī. Strādā viņi ar nosaukumu TM security, lai gan patiesībā tieši šai kompānijai licence ir atņemta, kas, protams, nekādā veidā netraucēja darbiniekus un līgumus pārnest uz jaunu kompāniju SIA „Apsardzes un parādu piedziņas dienests” un darboties ierastajā veidā tālāk.

   Nodarbojas puiši ar parādu piedziņu, uzņēmumu un objektu pārņemšanu, galvenokārt – banku interesēs, ar apsardzi, inkasāciju, konfliktu risināšanu un tamlīdzīgām lietām.

   Pats Mārtiņš bauda nedalītu cieņu savu bijušo bokseru, algotņu un specvienību kareivju acīs. Viņš nedzer, nepīpē, katru rītu skrien krosu, peld pāri Lielupei, nebaidās no „body contact” un „māk kārtot lietas”.

   Par to, ka Mārtiņš Tenbergs nepārprotami ir ekstraordināra personība, liecina ne tikai viņa gluži vai apbrīnojamie biznesa panākumi. Viņa iespaidīgais sakaru loks liecina, ka Mārtiņam piemīt personiskas īpašības, kas ļauj dibināt un uzturēt attiecības ar šīs valsts visbagātākajiem un veiksmīgākajiem, vienlaikus operējot pelēkajā zonā, kurā neiesvaidītajiem ne vienmēr saprotamā veidā pārklājas un saplūst valsts drošības iestāžu, kriminālo struktūru un legālā apsardzes biznesa sfēras.

   Nav nekāds brīnums, ka nu viņš ir nolēmis raudzīties tālāk, augstāk un pēc vēl lielākiem kumosiem.

   Tam visam nebūtu vērts pievērst nekādu uzmanību, ja ne no visām malām pienākošā informācija, ka Mārtiņa ietekme uz partiju un Zatleru neaprobežojas ar savā bezjēdzībā bezprecedenta apsardzi partijas kongresā un vienkāršu draudzību.

   Arī tas nebūtu nekas īpašs, pat ņemot vērā to, cik šī persona ir noslēpumaina, taču ir kāda detaļa, kas visu padara pat vairāk, nekā uzmanības vērtu.

   Lieta ir šāda. Vai nu tāpēc, lai nepiedzīvotu līdzīgu pazemojošu izgāšanos, kādu Zatlers piedzīvoja Likteņdārzā, vai lai uz visiem laikiem nodrošinātu disciplīnu jaunajā partijā un nepieļautu „nepārbaudītu cilvēku” nekontrolējamo demokrātiju, vai kādu citu apsvērumu dēļ, bet, saskaņā ar vairāku avotu sniegto informāciju, Zatlera partijas dibināšanas kongresā liela daļa tā dalībnieku un dibinātāju ir bijuši nevis politikā darboties un pret oligarhiem cīnīties pēkšņi sagribējuši ļautiņi, bet gan Mārtiņa firmu darbinieki.

   Mazākais skaitlis, ko esmu dzirdējis, ir 50. Piecdesmit no ZRP dibinātājiem ir TM security darbinieki, lielākais skaitlis, kurš tiek minēts, ir gandrīz divas reizes lielāks. Nav brīnums, ka viņi nevar atrast Ministru prezidenta kandidātu ar augstāko izglītību, tā nav partija, bet parādu piedziņas kompānija ar ambīcijām vadīt valsti.

   Jānovērtē, ka šādai partijas uzbūvei ir savi plusi. Jebkurš balsojums, jebkuras vēlēšanas, jebkura biedra izslēgšana, jebkurš lēmums ir nodrošināms bez aizķeršanās, ar vienkāršas pavēles palīdzību. Nekad jau parastie biedri visi neatnāk. Ar armijas disciplīnai pakļautiem pussimts biedriem pilnīga un totāla kontrole pār lēmumu pieņemšanu partijā ir garantēta.

   Jautājumi te rodas dažādi. Kurš tad šeit ir kardināls? Kam pieder šī partija? Kurš to vada? Taču laikam jau tas, kurš dod pavēles partijas biedriem. Neesmu jurists, ne man vērtēt, kāda likuma garu pārkāpj šie cīnītāji par tiesiskumu, iespējams, nekādu, jo, kurš gan var aizliegt bokseriem un parādu piedzinējiem pēkšņi sajust vienotu, kolektīvu aicinājumu pēc politikas.

   Iespējams, viss ir likumīgi, bet tas, ka šis ir jauns, liels solis demokrātijas un valstiskuma degradācijas virzienā, par to šaubu nav.

   Manuprāt, pieņemt šādu pakalpojumu no Zatlera puses, protams, bija kārtējā grandiozā muļķība. Ņemot vērā, ka Mārtiņa puiši, kā jau partijas dibinātājiem pieklājas, aktīvi parakstījuši dibināšanas dokumentus, informācija par to, cik no dibinātājiem ir vai nav kādas apsardzes kompānijas darbinieki, ir viegli pārbaudāma un nešaubīgi ātrāk vai vēlāk patiesība nāks gaismā.

   Nešaubos ne mirkli, ka Zatlers nesaprot, nedz ko dara, nedz kādiem cilvēkiem uzticas, nedz kādas būs konsekvences šīm darbībām, taču tas neko nemaina, jo, ja šis precedents tā arī izrādīsies likumīgs un pieļaujams, sekotāji atradīsies.

   Mārtiņam ir zināms, ko iesākt ar varu un viņa plāni esot ievērības cienīgi. „Latvijas dzelzceļš” un „Latvijas valsts meži” esot visbiežāk pieminētie vārdi, par Iekšlietu ministriju nemaz nerunājot.

   Viens ir skaidrs, ja lietas turpinās attīstīties šādā virzienā, līdzšinējie oligarhi jums liksies kā naivi un romantiski pirmziemnieki, salīdzinot ar tiem puišiem, kuri ir dibinājuši un vada Zatlera reformu partiju.

   Šeit es šodien beigšu Zatlera reformu partijas aizkulišu iztirzāšanu, atstājot lielu daļu no baumām un ziņām citai reizei, cerībā, ka tās izrādīsies pārspīlētas vai maldīgas, kā arī tāpēc, ka kurš ar kuru guļ un kurš tāpēc šķiras varbūt arī nav īpaši būtiski politikas sakarā, taču, kā mēdz teikt – tautai jāzina savi varoņi. Mārtiņš Tenbergs ir izrāvies līdz vietai, kur ir pelnījis uzmanību. Veltīsim to viņam.

2. 

   Kronis

   2011. gada 22. August

   puaro@puaro.lv
   Un ko mēs daram, lai tas bardaks nebutu???

3. 

   AG

   2011. gada 22. August

   NAV, PAR KO BALSOT LATVIEŠIEM SAEIMAS VĒLĒŠANĀS, TIEŠI TĀPAT, KĀ PIRMS GADA – NAV !!!

4. 

   Kronis

   2011. gada 22. August

   AG
   Jautajums?
   Kapēc Tribunāls nenāk klajā ar savu veidotu partiju???

5. 

   aģents

   2011. gada 22. August

   Gribētos, lai pēc 20 gadiem beidzot tiktu atslepenota 23.08.1991. AP rīta sēdes slēgtās daļas stenogramma:

   http://www.saeima.lv/steno/AP_steno/1991/st_910823.htm

   Šajā sēdē VDK priekšsēdētājs Edmunds Johansons nosauca tos 34 AP deputātus, kuri ir viņa VDK aģenti. Atveriet rīt arhīvu tautai!

   991.gada 23.augusta sēdes stenogramma

   Rīta sēde

   */ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /- atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos – Jāņa Britāna tulkojums.

   Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

   Priekšsēdētājs: Sagatavosimies darbam! Ieņemiet savas vietas, drīz būs reģistrācijas signāls. Lūdzu, reģistrēsimies. Paldies. Lūdzu rezultātu. 115, 116, 117 deputāti piedalās plenārsēdē.

   Šodienas darba kārtība. Lūdzu tribīnē! Lūdzu izmantot tribīni!

   J.Škapars: Es piedāvātu iekļaut darba kārtībā jautājumu par Latvijas Komunistiskās partijas antikonstitucionālo darbību Latvijas Republikā. Šis jautājums tika izskatīts gan komisijā, gan pēc tam arī Tautas frontes frakcijā.

   Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Jundzis.

   T.Jundzis: Cienījamie kolēģi! Es aicinātu iekļaut darba kārtībā kā ārkārtīgi aktuālu un svarīgu jautājumu likumprojektu par zemessardzi otrajā un trešajā lasījumā. Trešajā lasījumā pieņemt.

   Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Bojārs, lūdzu.

   J.Bojārs: Man ir lūgums iekļaut darba kārtībā Augstākās padomes lēmuma projektu par Latvijas PSR Valsts drošības komiteju. Lēmuma projekts ir gatavs.

   Priekšsēdētājs: Kanceleja konstatēja faktu, ka šis lēmuma projekts ir latviešu valodā. Lūdzu pārtulkot to arī krievu valodā.

   Tā, lūdzu, vēl. Deputāts Ābiķis? Paldies. Jābalso par katru priekšlikumu atsevišķi.

   Pirmais- par Latvijas Komunistiskās partijas antikonstitucionālo darbību Latvijas Republikā. Lūdzu balsošanas režīmu. Par iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu. 84- par, 6- pret, 5- atturas. Iekļauts darba kārtībā.

   Nākamais- likums par zemessardzi. Lūdzu rezultātu. 90- par, 1- pret, 5- atturas. Iekļauts darba kārtībā.

   Deputāta Bojāra priekšlikums- izskatīt lēmuma projektu par Latvijas PSR Valsts drošības komiteju. Lūdzu balsot par šā lēmuma projekta izskatīšanas iekļaušanu šīsdienas darba kārtībā. Lūdzu rezultātu. 85- par, 8- pret un 2- atturas. Ir iekļauts.

   Lūdzu, deputāts Bojārs.

   J.Bojārs: Man ir lūgums, ja nevienam nekas nav pretī, tomēr VDK jautājumu izskatīt vispirms, jo, cik man zināms, Johansona kungs ir uzaicināts. Tas ir viens.

   Un otrs. Zemessardzes likums ir garš. Tā izskatīšana var ievilkties, bet VDK jautājums ir ārkārtīgi steidzams un ir ļoti īsi formulēts.

   Priekšsēdētājs: Vai, lūdzu, ir citi viedokļi? Tad, lūdzu, tomēr precizēsim secību, lai nebūtu nekādu neskaidrību. Priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš, pēc tam- jūs.

   A.Krastiņš: Es piedāvātu dienas kārtības jautājumus par Drošības komiteju un par kompartiju izskatīt pirmos, jo, kā jūs redzat pēc lēmuma projekta, pēc tam ir nepieciešama arī zināma šo lēmumu izpilde, bet likums par zemessardzi tiešām ir garš, tas varbūt prasa plašāku diskusiju. Minētie lēmumi tomēr ir jāpieņem šodien, jo ir piektdiena, nedēļas nogale.

   Priekšsēdētājs: Es atvainojos- secība?

   A.Krastiņš: Drošības komiteja. Kompartija.

   Priekšsēdētājs: Un…

   A.Krastiņš: Un pēc tam- zemessardze.

   Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāts Ivanovs.

   I.Ivanovs: */Par Valsts drošības komiteju frakcijai “Līdztiesība” nav dokumenta. Lūdzu, izsniedziet!/

   Priekšsēdētājs: Lūdzu.

   A.Teikmanis: Es lūgtu vispirms izskatīt lēmumu par kompartiju. Un šajā laikā sagatavot dokumentus, lai arī frakcijai “Līdztiesība” tie būtu uz rokas.

   Priekšsēdētājs: Kolēģi! Cik ilgu laiku jums vajag, lai pavairotu dokumentu? Daudiša kungs, cik ilgu laiku vajag, lai pavairotu dokumentu? Es saprotu, bet cik ilgi? Kolēģi! Ir vajadzīga pusstunda. Mums visi pārējie dokumenti ir pilnīgā kārtībā atbilstoši reglamentam, bet dokumentam par Drošības komiteju ir vajadzīga pusstunda. Vai varam atbalstīt deputāta Teikmaņa ierosinājumu? Kompartija, Drošības komiteja, Zemessardze? Varam. Lūdzu, tomēr nobalsosim par deputāta Teikmaņa priekšlikumu. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! 92- par, 4- pret un 2- atturas. Arī secība ir akceptēta.

   Lūdzu, pirmais jautājums- lēmuma projekts par Latvijas Komunistiskās partijas antikonstitucionālo darbību Latvijas Republikā. Ziņo deputāts Škapars, Pašvaldību komisijas vadītājs. Es atvainojos, Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs.

   J.Škapars: Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu par Latvijas Komunistiskās partijas antikonstitucionālo darbību Latvijas Republikā. Mēs šajā lēmuma projektā konstatējām to antikonstitucionālo darbību, ko Latvijas Komunistiskā partija ir izvērsusi vēstures gaitā, kā arī to darbību, ko Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja, tās birokrātiskais aparāts izdarīja pēdējā pusgadā- gan decembra notikumos, gan it īpaši janvāra notikumos, gan arī tagad, augusta valsts apvērsuma organizēšanā. Latvijas Komunistiskā partija šajā ziņā ir ņēmusi visaktīvāko dalību, un mēs atzīmējam, ka Latvijas Komunistiskā partija būtībā atradās valsts apvērsuma rīkotāju avangardā. Pat šīsdienas “Sovetskaja Latvija” paziņojums vēlreiz apliecina to aktīvo lomu, kādu ieņēma Latvijas kompartija. Tāpēc, es domāju, ir pienācis laiks pilnīgi noteikti paust mūsu nostāju attiecībā uz kompartiju un izšķirt Latvijas kompartijas īpašuma jautājumus.

   Šeit, lēmuma projektā, tas viss ir fiksēts. Frakcija izskatīja projektu un nolēma, ņemot vērā, ka Latvijas Komunistiskā partija ar savu līdzšinējo rīcību nostādījusi sevi ārpus likuma, atzīt Latvijas Komunistiskās partijas darbību par antikonstitucionālu.

   Tālāk mēs piedāvājam izskatīt jautājumu par Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas īpašumiem. Tajā pašā laikā, izskatījusi šo likumprojektu, komisija, tāpat arī Tautas frontes frakcija, uzskata, ka nebūtu pamata vērsties pret daudzajiem Latvijas Komunistiskās partijas biedriem, kas nav ņēmuši nekādu dalību šajos notikumos. Taču mēs ierosinām viņus uz aktīvu darbību, uz norobežošanos no kompartijas vadības un tiem kompartijas biedriem, kuri aktīvi piedalījās gan janvāra notikumos, gan augusta pučā. Ir laiks izskatīt arī jautājumu par Latvijas Komunistiskās partijas presi. Un tāpēc mums ir punkts, kas orientē tiesu orgānus ierosināt jautājumu tiesā par Latvijas Komunistiskās partijas preses izdevumu darbību. Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija lūdz šo lēmuma projektu izskatīt un nekavējoties pieņemt.

   Priekšsēdētājs: Lūdzu jautājumus. Lūdzu, deputāts Aleksejevs ir pirmais pie mikrofona. Deputāts Bērzs- nākamais. Lūdzu.

   A.Aleksejevs: */Škapara kungs! Sakiet, lūdzu, cenzūras funkciju realizēšana kompartijas vārdā ir noziegums vai nav!/

   J.Škapars: Es domāju, ka pēc tam pietiks laika, lai jautājumu par cenzūru un citus jautājumus noskaidrotu atsevišķi. Šeit ir runa par noziegumiem. Pamatos par noziegumiem, ko izdarījusi Latvijas Komunistiskā partija: par genocīdu pret Latvijas tautu, par piedalīšanos valsts sazvērestībā. Atsevišķie daļējie jautājumi tiks izšķirti pēc tam, arī Aleksejeva kungu interesējošie.

   Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Bērzs.

   A.Bērzs: Man tāds divdaļīgs jautājums. Pirmā puse. Mēs atzīstam partijas darbību par antikonstitucionālu, tas ir, neatbilstošu konstitūcijai. Kura ir tā konstitūcija, ar kuru samēros partijas darbību un kurai tā neatbilst? Tā ir jautājuma pirmā puse.

   Un otrā puse: vai šāda atzīšana par nekonstitucionālu nozīmē, ka šīs partijas darbība tiks izbeigta?

   J.Škapars: Pirmā daļa. Par to, pēc kādas konstitūcijas mēs vadāmies. Mums ir pieņemti divi konstitucionāli likumdošanas akti: 4.maija deklarācija un konstitucionālais likums, ko mēs pieņēmām šajā nedēļā. Pēc šiem konstitucionālās dabas aktiem arī ir jāvadās. Mums nav citas izejas kā novērtēt vienīgi pēc šiem dokumentiem.

   Par jautājuma otro daļu- par to, vai var uzskatīt Latvijas Komunistiskās partijas darbību par izbeigtu. Domāju, ka tādu secinājumu šobrīd vēl nevar izdarīt. Šeit ir izteikta attieksme pret Latvijas Komunistisko partiju, kā vērtēt Latvijas Komunistiskās partijas darbību.

   Priekšsēdētājs: Deputāts Endziņš. Pēc tam, deputāts Smirnovs.

   A.Endziņš: Cienījamais Škapara kungs! Vai šajā pašā sakarībā, kādā mēs izskatām lēmuma projektu par kompartiju, tiek kaut kas gatavots arī attiecībā uz tādām organizācijām kā Aleksejeva vadītā Interfronte, kara un darba veterānu, kā arī vesela virkne citu organizāciju, kuras publiski atbalstīja un faktiski piedalījās valsts apvērsuma mēģinājumā? Krievijas Federācija jau ir šīs organizācijas aizliegusi.

   J.Škapars: Mums pirmajā variantā bija iekļautas arī šīs Latvijas Komunistiskās partijas satelītorganizācijas, taču frakcija izšķīrās pagaidām par šīm satelītorganizācijām neizlemt, bet arī es uzskatu, ka par šīm organizācijām ir nekavējoties jāgatavo nākamais lēmums un jāizšķir jautājums arī par tām.

   Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Smirnovs.

   V.Smirnovs: */Škapara kungs! Jūs tikko savā runā nosaucāt Komunistiskās partijas noziegumus. Lēmuma projektā tā konstatējošajā daļā es, par nožēlu, neredzu analoģiskus formulējumus. Man ir tāds jautājums: vai var tagad, pēc darba frakcijā, pēc šī dokumenta sagatavošanas jūsu komisijā, juridiskā valodā nosaukt konkrēto noziegumu vai noziedzīgo gadījumu sastāvu?/

   J.Škapars: Kas attiecas uz sastāvu, uz precīzu šā jautājuma izmeklēšanu- ar šo jautājumu nodarbosies Prokuratūra un jautājumu skaidros tālāk. Mums ir pietiekami skaidri dokumenti: Latvijas Komunistiskās partijas, arī Latvijas Komunistiskās partijas CK biroja lēmumi, arī Centrālās komitejas pirmā sekretāra paziņojumi, kas ir pietiekams materiāls, lai dotu šādu vērtējumu.

   Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Dīmanis. Pirmais mikrofons.

   S.Dīmanis: Mani interesē tieši augusta notikumi. Cik var spriest pēc dokumentiem, Komunistiskās partijas loma bija, labākajā gadījumā, no jūsu viedokļa, pasīva, jo pat attiecībā uz tiem dokumentiem, kas bija nolidināti un parādījās masu informācijas līdzekļos, nebija pieņemts Centrālās komitejas lēmums. Praktiski šeit ir runa par tādas nelielas grupas darbību. Acīmredzot ir nepieciešams izdarīt attiecīgu izmeklēšanu un tikai tad, kad ir konkrēti fakti, izdarīt attiecīgus secinājumus. Vai jums tā neliekas?

   J.Škapars: Nē, man tā neliekas. Es domāju, ka Latvijas Komunistiskā partija pilnīgi noteikti parādīja savu attieksmi pret augusta puču, pilnīgi noteikti. Un tāpēc, vadoties pēc tiem paziņojumiem, kas sekoja, kas ir publicēti arī “Sovetskaja Latvija” un citos izdevumos, es domāju, ir pilnīgs pamats izdarīt šos secinājumus tagad un pieņemt konkrētu lēmumu.

   S.Dīmanis: Es vēlreiz pasvītroju, ka runa ir par attieksmi vai par piedalīšanos… Par konkrētu darbību un rīcību.

   J.Škapars: Lēmuma konstatējošajā daļā tas ir pilnīgi precīzi pateikts, es ierosinātu jums, Dīmaņa kungs, izlasīt normāli gan konstatējošo daļu, gan pašu lēmumu.

   Priekšsēdētājs: Lūdzu, vēlreiz pirmais mikrofons.

   K.Matvejevs: */Cienījamo referent! Vai jūs nevarētu īsi paskaidrot, uz kāda normatīvā pamata paredzēts Latvijas kompartijai atņemt tās īpašumu?/

   J.Škapars: Īpašuma atsavināšana paredzēta uz šā lēmuma pamata.

   K.Matvejevs: */Konstitūcijā, kura tika mainīta jau jaunās Latvijas Republikas laikā, ir norādīts, ka tāds lēmums, vispārīgi runājot, ir nelikumīgs./

   J.Škapars: Mēs vadāmies pēc Latvijas Republikas konstitucionālajiem aktiem, pēc Latvijas Republikas likumiem.

   K.Matvejevs: */Tas ir, to vajag saprast tā, ka, pieņemot šo lēmumu, jūs ar Augstākās padomes varu izdarāt korektūru Latvijas Republikas konstitūcijā?/

   J.Škapars: Es domāju, ka jautājums ir pietiekami izdebatēts un skaidrs, un es pat atļaušos neatbildēt.

   K.Matvejevs: */Jautājums interesants. Nu, labi, paldies. Vēl otrais jautājums, lūdzu./

   Priekšsēdētājs: Lūdzu.

   K.Matvejevs: */Šajā lēmuma projektā ir diezgan daudz ļoti interesantu sacerējumu. Vai jūs, iespējams, ne jūs, bet kāds no jūsu kolēģiem, ir iepazinies ar genocīda definīciju? Šeit runa ir par genocīdu, ko inkriminē Latvijas kompartijai. Vai jūs sapratāt, kas ir genocīds? Tam ir starptautiski atzīts apzīmējums, kas atšķiras no tā, ko pieļauj publicisti./

   J.Škapars: Es domāju, ka mūsu frakcijai “Līdztiesība” šī maniere ir jau kopš nedēļas sākuma- novilcināt katra jautājuma izspriešanu ar teorētiskiem spriedelējumiem. Jautājums par genocīdu ir ļoti elementārs, un es domāju, ka katrs zina, ko nozīmē genocīds.

   K.Matvejevs: */Paldies. Negribu ielaisties teorētiskos strīdos, taču man liekas, ka katram normālam cilvēkam ir skaidrs, ka pēc kompartijas vai kādas citas partijas iniciatīvas pagaidām genocīda, paldies Dievam, nav bijis./

   Priekšsēdētājs: Kolēģi, lūdzu klusumu! Vairs jautājumu nav? Paldies Škapara kungam, paldies. Vai sekretariātā ir ziņas par debatētājiem?

   Deputāts Aleksejevs, lūdzu.

   A.Aleksejevs: */Cienījamie kolēģi deputāti! Šajās dienās Augstākā padome pieņēma dokumentu, kas pasludināja republikas neatkarību un demokrātiskas kārtības nodibināšanu tajā. Šodien mēs apspriežam lēmumprojektu, kas pēc būtības ir kritērijs demokrātijas līmeņa vērtējumam mūsu republikā, tas ir dokuments, atbilstoši kuram tiks pārbaudīta visu mūsu republikas orgānu darbība. Es uzskatu, ka tādā gadījumā, ja deputātiem ir parādījusies vēlēšanās noskaidrot vienas vai otras organizācijas lomu augusta notikumos, tas beigu beigās ir pilnīgi loģiski un nenoliedzami iekļaujas likuma rāmjos. Taču visam jānotiek tikai likuma rāmjos. Un apgalvojumi par to, ka bija genocīds, bija antikonstitucionāla darbība, ka bija kaut kādas satelītorganizācijas- tas rada zināmu nesaprašanu.

   Ja mums ir tiesiska demokrātiska valsts, tad acīmredzot mums ir jāpasaka, ka ir bijuši partiju un organizāciju likuma pārkāpumi, likuma, kuru, starp citu, Augstākā padome jau sen gatavojas pieņemt. Ir norāde uz konstitūciju, un man liekas, ka piedāvātajā dokumentā jābūt norādēm uz atbilstošajiem konstitūcijas pantiem. Taču tā nav.

   Ir norāde uz kaut kādām organizāciju antikonstitucionālām darbībām, galvenokārt pamatojoties uz augusta mēnesi. Taču man rodas pavisam konkrēts jautājums. Mums pašiem sev jāatbild uz jautājumu- tieši kuri no darbiniekiem, kompartijas vadītājiem, bija galvenie likumu pārkāpēji? Vai Škapara kungs, kas žņaudza demokrātijas izpausmes, līdz pārbūvei būdams cenzors? Vai Gorbunova kungs, kas līdz pārbūvei vadīja partiju? Vai kungs- lūdzu, piedodiet, aizmirsu viņa uzvārdu, es pašlaik uztraucos -, kas 1940.gadā parakstīja sarakstu par 300 cilvēku deportāciju? (No zāles saucieni.) Nē, ne Dzintars… (Zālē troksnis.) Viņš ir LNNK vadītājs. Jā, Berklava kungs, viņš šeit sēž. Bet šajā dokumentā es redzu vienīgi vēlēšanos izrēķināties ar tagadējiem kompartijas vadītājiem, kas nav tā sasmērējušies, kā tie, kas šo dokumentu ir sastādījuši.

   Jūs paskatieties, kas mums šodien ir visaktīvākais? Bojāra kungs, kas no Valsts drošības komitejas rindām aizgāja ar vecākā leitnanta pakāpi, bet kāda ir viņa pakāpe šodien? Majors? Saka priekšā acīmredzot Bojāra balsī, ka ģenerālis. Varbūt, nezinu, cienījamie kolēģi, varbūt viņš tiešām ir ģenerālpulkvedis. Iespējams. Tikai gribu jums teikt, ka atbilstoši līdz šim pieņemtajai kārtībai rezervē parasti uzdienējas līdz kapteinim un arī tad ne visi. Man, piemēram, ir vecākā leitnanta pakāpe, esmu stūrmanis. Bet Bojāra kungs- Valsts drošības komitejas majors. Tāpēc, cienījamie kolēģi, likumība ir jāievēro visos gadījumos. Visos gadījumos! Tāpēc ka, ja mēs likumu pārkāpsim šodien, tad rīt likumība var tikt pārkāpta attiecībā uz šeit sēdošajiem deputātiem.

   Tāpēc es vēlreiz aicinu jūs stingri vadīties pēc jūsu sludinātajiem demokrātijas un likumības principiem, visus savus lēmumus pamatot ar atbilstošajiem likumu un konstitūcijas pantiem un šo dokumentu konkrētiem pārkāpšanas faktiem./

   Priekšsēdētājs: Kolēģi, debatēs vēl ir pieteikušies deputāti Skulte un Lagzdiņš. Lūdzu, deputāts Skulte. Vienu mirklīti, esmu pieteicis runātāju.

   D.Skulte: Cienītie kolēģi! Cienīto priekšsēdētāj!

   Priekšsēdētājs: Lūdzu uzmanību!

   D.Skulte: Vispirms es gribu savu sakāmo iesākt ar to, ka arī es esmu bijis Komunistiskās partijas biedrs. Un, ja manā darbībā ir bijis nozieguma sastāvs pret Latvijas tautu, to lūdzu izmeklēt Latvijas Republikas Prokuratūrai un par to paziņot deputātiem, lai nebūtu pārpratumu, lai mēs šeit nejauktu divus jēdzienus- par Komunistiskās partijas noziedzīgo darbību kopumā un par katra personisko atbildību likuma priekšā. Nejauksim šīs divas lietas!

   Šodien es redzu ļoti interesantu tendenci, kas vērojama arī visā darbībā, kas notiek. Tā ir šīs PSKP nevainības pierādīšana, un šie vārdi, kas atskanēja, kad jautājumus uzdeva daudzi frakcijas “Līdztiesība” deputāti, parāda to, ka šī tendence ir kopīga. Pirmkārt, lai mēs spriestu par nevainību, mums ir jāapskatās Centrālās komitejas dokumenti. Un es gribu runāt par diviem dokumentiem. Par šā gada 13.janvāra plēnuma dokumentiem, par 8.punktu, no kura līdz šim nav norobežojušies Centrālās komitejas locekļi, frakcijas “Līdztiesība” deputāti, kas šeit ir,- par komunistu sūtīšanu Glābšanas komitejai varas pārņemšanai. Es nezinu, neviens no viņiem nav pateicis, vai viņi balsojuši par vai pret šo lēmumu Centrālās komitejas plēnumā. Neviens oficiāli nav norobežojies. Tāpat par šā Centrālās komitejas plēnuma lēmumu, kas tika publicēts šā gada augustā, es neesmu dzirdējis ne no viena, kas ir publiski norobežojies, ka viņš ir balsojis pret un izgājis no Centrālās komitejas sastāva, neatbalstot vadību. Tādēļ, lūdzu, neliksim visu uz Alfrēda Petroviča pleciem, bet padomāsim par šo atbildību, ja runājam konkrēti par šo konkrēto organizāciju, par tās lēmumiem, par to cilvēku nodevību, kas balsojot ir akceptējuši šā apvērsuma programmu, kas ir ļoti skaidri uzrakstīta.

   Šis ceļš ļoti skaidri uzrakstīts šā gada augusta plēnuma lēmumā. Ļoti skaidri, tur tikai nav pateikts par tām lietām, kas nav no vietējiem atkarīgas, ko nevar uz vietas izlemt: par karaspēka iesaistīšanu un pārējo, bet ideoloģiskais ceļš ir precīzi formulēts. Tādēļ, es domāju, nevajag izlikties nevainīgākiem par nevainīgajiem.

   Par to, ka cilvēki, turklāt daudzi, ir apmuļķoti. Es negribu mest visus pār vienu kārti. Es ļoti labi zinu arī tos vecos cilvēkus Cēsīs, Sociālistiskā Darba Varoņus, kuri pašlaik guļ uz gultas, bet viņu vārdā tiek lemts Centrālajā komitejā, sakot, ka tauta atbalsta, arī laukos. Es esmu runājis ar daudziem šiem cilvēkiem. Viņi palikuši partijā vienkārši inerces pēc, jo ir tajā bijuši 40 gadus, bet šajā periodā nav piedalījušies neviena lēmuma izstrādāšanā, nevienā sapulcē. Viņi vienkārši ir tik nevarīgi, ka nav spējīgi aiziet, atbraukt uz rajona centru un noraidīt šīs izdarības, ko organizē šie organizatori Centrālajā komitejā šo cilvēku vārdā. Tādēļ paskatīsimies arī uz šīm lietām.

   Vēl par vienu lietu. Par to, cik šodien interesantas ir arī avīzes un cik interesanti skan vārdi par to, cik mēs labi sadarbosimies un būsim plurālisti. Bija ļoti liela iespēja laikā no 1990.gada 4.maija pierādīt savu lojalitāti, atdodot pašvaldībām īpašumā un nododot visu cilvēku rīcībā partijas īpašumu un telpas. Es gribu informēt, ka Cēsu rajonā jau 1989.gadā tika pieņemts rajona partijas organizācijas, kurā sastāvēju arī es, lēmums nodot partijas komitejas ēku rajona izglītības iestāžu vajadzībām, bet šis lēmums tika varmācīgi pārtraukts, piedraudot arī ar milicijas apsardzi un visu pārējo, un līdz šim brīdim nav izpildīts. Tātad bija visas iespējas pierādīt šo labo attieksmi pret darba cilvēku, pret mūsu bērniem. Tā kā šī attieksme rodas tikai tagad, pēc trešdienas pēcpusdienas, man ir ļoti lielas šaubas par šo aicinājumu patiesīgumu.

   Es aicinu deputātus balsot par šo lēmumu. Varbūt tur nav viss gludi formulēts, bet ne jau tas šodien ir galvenais. Ir nepieciešams izveidot arī deputātu komisiju, kas kopā ar valdības komisiju veiks šos pasākumus, šo īpašumu pārņemšanu. Un nejauksim konkrētu cilvēku atbildību ar organizācijas darbību.

   Priekšsēdētājs: Deputāt Lagzdiņ, lūdzu! Es atvainojos, par procedūru bija, tiešām esmu vainīgs. Lūdzu, nāciet tribīnē, bet par procedūru bija jautājums deputātam Dīmanim, lūdzu!

   S.Dīmanis: Es šeit skatos, ka visi solīja konkrētus uzdevumus šajā jautājumā, vieni grib saņemt tos, citi jau skatās pulkstenī, jo acīmredzot būs kāda manifestācija. Bez šaubām, arī mums ir jāizsaka sava pozīcija. Es ļoti labi zinu, kāds noskaņojums ir partijā. Un tiešām Centrālā komiteja ir sašutusi, ka praktiski viss ir pagājis secen un tā ir kļuvusi par ķīlnieku dažādām politiskām mahinācijām, kas notikušas Maskavā. Pagaidiet, pagaidiet…

   Priekšsēdētājs: Kolēģi Dīmani, vai jūs nevarat pieteikties debatēs?

   S.Dīmanis: Nē, nē, es vienīgi gribu pateikt, ka mums ir vajadzīga pusstunda, jo mēs tikko esam šo dokumentu saņēmuši un praktiski neesam spējīgi pašlaik izteikt savu precīzu pozīciju. Paldies.

   Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, mēs ievērosim visu… Vienu sekundīti! Mēs ievērosim visu procedūru, bet mums ir pieteikušies debatēs, un tagad turpināsim debates.

   Deputāt Lagzdiņ, lūdzu, jums vārds! Nākamais ir deputāts Teikmanis.

   J.Lagzdiņš: Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Es runāšu pavisam īsi, jo par Komunistiskās partijas noziegumiem un antikonstitucionālo rīcību ir runāts un rakstīts pēdējos trijos gados neiedomājami daudz. Par to ir rakstījuši Latvijas Republikas preses izdevumi, par to ir rakstījuši mūsu kaimiņvalsts PSRS preses izdevumi, arī Komunistiskās partijas preses izdevumi. Tāpēc es neuzskatu par vajadzīgu šeit gari un plaši runāt par tiem noziegumiem, ko Latvijas Komunistiskā partija pastrādājusi savā 80 gadu ilgajā vēsturē.

   Godātie kolēģi! Kāpēc es uzskatu, ka mums ir jāpieņem šis vēsturiskais lēmums? Tāpēc, ka Latvijas Komunistiskās partijas vēsture un pēdējā pusgada traģiskie notikumi nepārprotami liecina, ka Latvijas Komunistiskā partija nespēja pārveidoties no teroristiskas organizācijas par parlamentāru organizāciju un tāpēc kā tāda tā ir jālikvidē. Šeit tika uzdots jautājums: kādus konkrētus noziegumus ir izdarījusi Latvijas Komunistiskā partija? Vai tās darbībā ir bijis tā sauktais genocīda sastāvs? Godātie kolēģi, atcerēsimies 1941.gada notikumus. Atcerēsimies 1949.gada notikumus. Jautājums: kas tas ir?

   Tālāk. Komunistiskā partija pēdējo 50 gadu laikā nelikumīgi piesavinājusies īpašumus daudzu desmitu miljonu rubļu vērtībā. Visus konkrētos īpašumus, kādi tiks atsavināti šā lēmuma izpildes gaitā, mēs, sastādot šā lēmuma projektu, nevarējām uzskaitīt. Šis darbs jāveic Ministru padomei un pašvaldībām.

   Godātie kolēģi! Es domāju, nav jēgas un nozīmes šobrīd gari un plaši par to runāt. Es aicinu jūs visus vienbalsīgi pieņemt šo lēmumu! Paldies par uzmanību.

   Priekšsēdētājs: Deputāts Teikmanis, pēc tam- deputāts Bērzs. Lūdzu.

   J.Bojārs: Man viens teikums, ja atļausit.

   Priekšsēdētājs: Deputātam Teikmanim ir dots vārds, pēc tam par procedūru- deputāts Bojārs.

   A.Teikmanis: Cienījamie kolēģi! Šis ir patiešām ļoti svarīgs laiks, jo pašā totalitārisma citadelē Maskavā beidzot nopietni ir sākusies šo totalitāro struktūru laušana, bet galvenā starp tām ir Padomju Savienības Komunistiskā partija. Protams, Latvijā ir šīs partijas filiāle. Un es negribētu, lai šodien mēs šo galveno problēmu saskaldītu tādās sīkās detaļās. Protams, kas negrib atzīt, tas arī to neatzīs, nemēģināsim pārliecināt tos, kas negrib atzīt kompartijas noziegumus, nemēģināsim pārliecināt, lai viņi to dara. Viņi to negrib darīt, tās pilnīgi ir viņu tiesības. Bet nepārvērtīsim parlamenta sēdi par izmeklētāja kabinetu. Tas nav Augstākās padomes uzdevums. Ir jāvērtē šīs partijas darbība kopumā. Arī Nacionālsociālistiskajā partijā partijas biedri bija normāli cilvēki, kas nebija izdarījuši noziegumus, un tomēr kopumā par noziegumiem atbildēja partija. Un pilnīgi pamatoti atbildēja. Un tāpat, tieši tāpat ir jāatbild arī Komunistiskajai partijai par visiem tiem noziegumiem, ko tā ir izdarījusi Latvijā 50 gados. Krievijā vēl ilgāk.

   Kolēģim Matvejevam es tomēr ieteiktu paskatīties genocīda jēdzienu. Arī deportācijas jēdzienu. Var, protams, piemeklēt likumus un teikt, ka mēs stingri turēsimies pie likuma, mēs tagad skatīsimies, ko katrs komunists ir darījis, bet dokumenti atrodas Centrālajā komitejā. Un tos sargās kāds cits likums, ko arī kāds manīgs jurists atradīs. Un tur mēs arī sēdēsim. Nevar sēdēt! Šī nav tā reize, kad mēs varētu šķetināt to mezglu un vilkt vienu galu un otru un pēc tam raisīt vaļā. Tas mezgls ir jāpārcērt un vienreiz ir jāpasaka, jānosauc lietas īstajos vārdos. Tieši tāpēc es arī aicinu pieņemt šo lēmumu un neieslīgt nekādās sīkās debatēs un detaļās.

   Priekšsēdētājs: Paldies, deputāts Bojārs, viņam es jau biju…

   J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Man ir priekšlikums par procedūru. Ir divi viedokļi- par un pret. Netērēsim laiku. Laika ir ārkārtīgi maz, pārejam pie balsošanas. Un es lieku priekšā visus labojumus, kādi varbūt ir kādam no kolēģiem, izskatīt pēc tam, kad nobalsosim par šo dokumentu, tad varam balsot par pielikumiem, papildinājumiem vai redakcionāliem labojumiem. Tauta gaida šo lēmumu. Pārejam pie balsošanas!

   Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāte Buķele, lūdzu.

   E.Buķele: Es ierosinu pārtraukt debates un balsot.

   Priekšsēdētājs: Deputāts Bērzs, lūdzu.

   A.Bērzs: Augstais nams! Es jau otro dienu šajā namā jūtos kā jaunas, citas kvalitātes sabiedrībā vai kolektīvā. Un, ja man vajadzētu pateikt, kāds ir tam cēlonis, es atbildētu, ka saskatu to savā Tautas frontes frakcijā. Visvieglāk man to ir izteikt ar tādu formulējumu, ka es šajā Tautas frontes frakcijā jūtos kā Latvijas Komunistiskās partijas izglābšanas komitejā. Vakar iesāka ar paziņojumiem un runām par to, ka ir jāpanāk Komunistiskās partijas darbības izbeigšana, ka ir jāpanāk tās satelītorganizāciju- Interfrontes darbības pārtraukšana, Darba kolektīvu padomes darba pārtraukšana un tā tālāk. Lai šo jautājumu nevarētu izlemt, tas tika atlikts uz šodienu, un šodien tātad ir izstrādāts priekšlikums, ka ne par kādu partijas darbības izbeigšanu runa nevar būt, būs tikai tas, ka mēs pasludināsim to par antikonstitucionālu. Nu, ja Tautas frontes frakcija savā rīcībā uz konsekvenci nav spējīga, esmu spiests balsot par šo lēmumu, kāds tas ir pieņemts, bet paziņot, ka turpmāka mana darbība, vismaz atkarība no šīs frakcijas lēmumiem man vairs nav saistoša. Krīze ir pāri, krīzes laikā es gāju plecu pie pleca, tālāk es darbojos patstāvīgi.

   Priekšsēdētājs: Tagad par priekšlikumiem pārtraukt debates. Vai tie deputāti, kuri ir pieteikušies debatēs, uzstāj uz balsošanu par debašu turpināšanu? Vai deputāti Simsons, Berklavs, Berķis, Tomašūns un Lucāns uzstāj uz to, ka mēs turpinām debates? Nav, ja? Frakcijas vadītāj, cik minūtes jūs pieprasāt? Pusstundu. Tas ir ļoti daudz. Piecpadsmit minūtes būs pārtraukums, pēc tam jums vārds, un pēc tam- lēmuma pieņemšana.

   Piecpadsmit minūšu pārtraukums pēc frakcijas “Līdztiesība” vadītāja pieprasījuma.

   (Pārtraukums)

   Priekšsēdētājs: Turpinām mūsu plenārsēdi. Lūdzu, reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu. 111 deputāti ir reģistrējušies. Lūdzu, deputāts Dīmanis, frakcijas “Līdztiesība” vadītājs.

   S.Dīmanis: Tā, cienījamie kolēģi! Bija ļoti maz laika, un tāpēc man nav tāda sakarīga teksta. Tikai atsevišķi konstatējumi.

   Pirmkārt, frakcija uzskata, ka šis lēmums ir jāskata likuma “Par partijām un organizācijām” gaismā. Tas būtu pirmais.

   Otrais. Šajā dokumentā nav absolūti nekādu konkrētu dokumentu vai atsauču par darbību augustā. Līdz ar to attiecīgie secinājumi ir juridiski neizturēti.

   Trešais. Šeit ir pārāk revolucionarizēta tā daļa, kur ir runa par partijas īpašumu. Bez šaubām, es neuzskatu, ka komisijai ir jāievēro visi juridiskie sīkumi, jo ļoti labi saprotu, ka runa ir nevis par juridisku, bet par revolucionāru aktu, taču es domāju, ka līdz ar to Latvijas Republikai radīsies ļoti lielas grūtības kontaktos ar rietumvalstīm, jo rietumvalstīs īpašuma institūcijas pēta, un tik vienkāršota pieeja, pēc manām domām, radīs samērā nopietnas problēmas.

   Ceturtais. Šajā gadījumā es ļoti baidos, un arī frakcija izteica bažas, ka šis likums var inducēt Latvijā “raganu medības”. No satura tas tieši izriet.

   Piektais. Šeit ir liela juridiska neskaidrība daudzos punktos, līdz ar to es domāju, ka radīsies vēl viens problēmu virknējums Eiropas asamblejā, kas notiks septembrī tieši Baltijas jautājumā.

   Un pēdējais. Es domāju, ka, iekams mēs pieņemam šādu lēmumu, ir nepieciešams noklausīties, ko domā par visiem šiem jautājumiem partijas biedri. Es runāju par to, kas ir noticis augustā un pirms tam, jo frakcijas “Līdztiesība” komunisti ir uzstājušies par to, lai tiktu sasaukts Centrālās komitejas plēnums un tiktu izteikta konkrēta attieksme pret visu, jo šāda attieksme nav pausta. Līdz ar to es uzskatu, ka ir jāpagaida ar šā lēmuma pieņemšanu un attiecīgi jāizdara secinājumi atkarībā no tā, kā mainīsies Latvijas Republikas Komunistiskās partijas statuss tuvākajā laikā. Paldies.

   Priekšsēdētājs: Kolēģi, kuri bija pieteikušies debatēs, ņemot vērā izteikto priekšlikumu debates pārtraukt, ir atteikušies runāt, bet vārdu uzziņai vai replikai lūdz deputāts Berklavs.

   E.Berklavs: Cienījamo priekšsēdētāj un cienījamie kolēģi! Es ne tāpēc pierakstījos debatēs un lūdzu vārdu, lai diskutētu kaut vai par to, ka vēl līdz šim laikam par deputātu skaitās Aleksejevs, bet gan tāpēc, lai pateiktu, ko es kā kādreizējais partijas biedrs, turklāt diezgan ilgus gadus būdams atbildīgos darbos, varu liecināt par šīs partijas noziedzīgo darbību no tās pastāvēšanas sākumiem. Bet nu es negribu aizņemt jūsu laiku, jo saprotu, ka mums priekšā stāv citi darbi, es tikai gribu pateikt, ka deputāts Aleksejevs atviegloja manus senus nodomus iesūdzēt viņu tiesā par melu izplatīšanu, ko viņš dara jau ilgu laiku. Tagad ir stenogramma, un tas man šo darbu atvieglina. Paldies.

   Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Movels. Es nesapratu jūs- jūs atsaucat savu lūgumu? Paldies. Deputāts Škapars vēlas sniegt kādus komentārus? Nevēlas. Paldies. Vai ir vajadzīga reģistrācija? Lūdzu, reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu. Reģistrējušies 116 deputāti.

   Par procedūru- deputāts Bojārs.

   J.Bojārs: Man ir priekšlikums balsot atklāti un balsošanas rezultātus publicēt.

   Priekšsēdētājs: Kolēģi, mums nekādas aizklātības nav, kompjūters visus balsošanas rezultātus var nodot presei, tie tiks izlikti, lai deputāti var iepazīties, un, ja ir kādas pretrunas ar jūsu pausto gribu un kompjūtera konstatēto, mēs to varēsim izskatīt pēc jūsu paziņojuma. Par procedūru? Lūdzu.

   A.Kodoliņš: Es uzskatu, ka šajā jautājumā ir jābūt personālajai balsošanai, rezultātus attiecīgi nolasot.

   Priekšsēdētājs: Kolēģi Kodoliņ! Kā es sapratu, jūs tur sākat diskusijas, bet manis teiktais neizslēdz šo iespēju, ja?

   A.Bels: Vai nevajadzētu šā lēmuma tekstu nolasīt pa radio, jo iet translācija, lai cilvēki dzirdētu, par ko mēs balsojam?

   Priekšsēdētājs: Paldies. Jā, lūdzu, pirmais mikrofons.

   A.Safonovs: */Man ir divas piezīmes. Viena par procedūru- kad iet tulkojums, mikrofonā dzirdama šņākoņa, vienkārši es gribu griezties pie tehniskajiem dienestiem, lai viņi šo šņākoņu likvidētu. Tā ir pirmā piezīme.

   Otrā piezīme. Es gribu izdarīt paziņojumu frakcijas vārdā. Frakcija atsakās piedalīties balsošanā par šo jautājumu./

   Priekšsēdētājs: Deputāt Škapar! Deputāts Bels ierosināja, lai lēmuma projektu, par kuru tūlīt balsos deputāti, jūs nolasītu. Citu priekšlikumu nav. Vai kāda apspriešana ir vajadzīga? Nē. Tad, lūdzu, jums vārds.

   J.Škapars: “Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums “Par Latvijas Komunistiskās partijas antikonstitucionālo darbību Latvijas Republikā”.

   Kopš 1940.gada iekļāvusies Padomju Savienības Komunistiskajā partijā kā tās teritoriāla vienība, Latvijas Komunistiskā partija izveidoja vienpartijas monopolu un totalitārisma varas sistēmu Latvijā, kļuva par valsts varas un pārvaldes noteicošu sastāvdaļu. Līdz ar to Latvijas Komunistiskā partija ir atbildīga par tās vadībā realizēto genocīdu pret Latvijas tautu.

   Izmantojot pašas radītās priekšrocības, Latvijas Komunistiskā partija vairāku gadu desmitu laikā ir piesavinājusies Latvijas tautai piederošo īpašumu. Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja joprojām patur savā valdījumā arhīva materiālus, kas ir Latvijas Republikas un visas Latvijas tautas vēsturiskā vērtība un liecinieki. 60.gados tā nelikumīgi pārņēma savā valdījumā presi, laikrakstu un žurnālu izdevniecību, kā arī poligrāfisko bāzi, tādējādi diktējot totālu vienpartijas ideoloģiju. 1991.gada janvārī vardarbīgi sagrābjot Preses namu, Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja uz ilgu laiku paralizēja Latvijas demokrātisko laikrakstu un žurnālu izdošanu.

   Latvijas Komunistiskās partijas vadība kategoriski noliedz Latvijas Republikas Augstākās padomes 1990.gada 4.maija deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Sadarbojoties ar dažādiem militāriem grupējumiem, tā aizvien noteiktāk uzstājas kā alternatīva varas institūcija. Jau vairāk nekā pusgadu par tās darbības dominanti ir kļuvis terors, provokācijas un diversijas, kas prasījušas daudzu cilvēku upurus un iznīcinājušas lielas materiālās vērtības.

   1991.gada janvāra notikumi un augusta valsts apvērsums pārliecināja, ka Latvijas Republikas un demokrātijas visbīstamākais pretinieks ir Latvijas Komunistiskā partija. Valsts apvērsums bija Latvijas Komunistiskās partijas reakcionāro līderu organizēta akcija pret Latvijas Republiku un tās likumīgo varu. Tādējādi Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja ir kļuvusi par antidemokrātiskos spēkus konsolidējošo, koordinējošo un vadošo centru, kura mērķis ir destabilizēt situāciju, izjaukt neatkarības un demokratizācijas procesu, gāzt Latvijā likumīgo varu un atjaunot totalitārismu.

   Ņemot vērā to, ka Latvijas Komunistiskā partija ar savu līdzšinējo rīcību ir nostādījusi sevi ārpus likuma, Latvijas Republikas Augstākā padome nolemj:

   1. Atzīt Latvijas Komunistiskās partijas darbību par antikonstitucionālu.

   2. Atdot visu Latvijas Komunistiskās partijas mantu tās likumīgajam īpašniekam- Latvijas tautai- un uzdot Latvijas Republikas Ministru padomei pārņemt Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēku un izmantot to humanitāriem mērķiem. Preses namu izmantot Latvijā iznākošo laikrakstu un žurnālu iespiešanai. Latvijas Komunistiskās partijas Politiskās izglītības centru nodot Rīgas pašvaldībai, lai izmantotu jaunatnes organizāciju vajadzībām. Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas Sabiedriski politisko pētījumu centra arhīvu un tā fondus nodot Latvijas Republikas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas pārziņā. Kopīgi ar pašvaldībām pārņemt pārējo Latvijas Komunistiskās partijas mantu un izlemt jautājumu par tās turpmāko izmantošanu.

   3. Uzdot Latvijas Republikas teritorijā esošajām banku iestādēm pārtraukt naudas līdzekļu izmaksu no Latvijas Komunistiskās partijas un tās struktūrvienību norēķinu kontiem.

   4. Uzdot Latvijas Republikas Prokuratūrai ierosināt krimināllietas par noziegumiem, ko izdarījušas Latvijas Komunistiskās partijas amatpersonas.

   5. Piederība pie Latvijas Komunistiskās partijas nav pamats cilvēktiesību ierobežošanai, diskriminācijai vai vajāšanai.

   6. Saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” Latvijas Republikas tieslietu ministram ierosināt izskatīt tiesā jautājumu par to masu informācijas līdzekļu darbību, kuri savās publikācijās aicināja nepakļauties Latvijas Republikas likumiem un atbalstīja valsts apvērsuma mēģinājumu.

   7. Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

   Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs

   Latvijas Republikas Augstākās padomes sekretārs”.

   Priekšsēdētājs: Paldies. Tagad, kolēģi, balsosim. Lūdzu balsošanas režīmu. Es atvainojos, pieprasa reģistrācijas režīmu. Lūdzu, reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu. 111 deputāti ir reģistrējušies.

   Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu. 96- par, 2- pret, atturas- nav. Lēmums ir pieņemts.

   Nākamais jautājums. Vai dokumenti ir pavairoti? Par Drošības komiteju? Jā, ir. Lēmuma projekts par Latvijas PSR Valsts drošības komiteju. Lūdzu, ziņo deputāts Bojārs.

   J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Es nekomentēšu, cik svarīgs ir šis lēmums varas jautājumā republikā patlaban. Es atļaušos republikas iedzīvotāju zināšanai vienīgi nolasīt šā lēmuma projekta tekstu.

   “Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums “Par Latvijas PSR Valsts drošības komiteju”.

   Ņemot vērā to, ka PSRS Valsts drošības komiteja ir viena no galvenajām 1991.gada augusta valsts apvērsuma organizētājām un tās priekšsēdētājs V.Krjučkovs ir arestēts, Latvijas Republikas Augstākā padome nolemj:

   1. Līdz jautājuma galīgajai izlemšanai Latvijas PSR VDK pāriet Latvijas Republikas jurisdikcijā.

   2. Nodot Latvijas Republikas ģenerālprokuroram VDK kartotēku, arhīvu un operatīvās lietas, kā arī ieročus un munīciju.

   3. Nodot Latvijas Republikas Sakaru ministrijai VDK kontrolētos sakaru mezglus.

   4. Visu pārējo VDK inventāru, ieskaitot operatīvo tehniku, saglabāt VDK ēkās Latvijas Republikā.

   5. Izveidot Latvijas Republikas Augstākās padomes komisiju Latvijas PSR VDK pārņemšanai šādā sastāvā: D.Īvāns- priekšsēdētājs, J.Bojārs, T.Jundzis, I.Cālītis, J.Celmiņš.”

   Atvainojiet, cienījamie kolēģi, mēs te piemirsām vienu procesuālu noteikumu- 6.punktu. Es domāju, jūs to pieņemsit no maniem vārdiem, jo tāds noteikums vienmēr ir gandrīz jebkurā mūsu lēmumā: “6. Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.” Mēs to vienkārši steigā aizmirsām pierakstīt. Es vēlreiz atkārtoju 6.punktu, kas nav jūsu priekšā: “Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.”

   Priekšsēdētājs: Jautā deputāts Silārs, lūdzu.

   I.Silārs: Man, cienījamais Bojāra kungs, ir jautājums par 1.punktu. Kas ir domāts ar vārdiem “līdz jautājuma galīgajai izlemšanai”?

   Otrais- par pāriešanu Latvijas Republikas jurisdikcijā. Vai ar to ir jāsaprot, ka no šā pieņemšanas brīža Latvijas PSR Valsts drošības komiteja sauksies par Latvijas Republikas Valsts drošības komiteju, saņems algu no Latvijas Republikas valsts budžeta un nomainīs tikai izkārtnes?

   J.Bojārs: Pirmais. Ar šiem vārdiem saprotams tas, ka mēs pilnīgi izlemsim šīs institūcijas likteni.

   Otrais. Tīri no civilistikas viedokļa man tomēr jāatzīst, ka zināms inventārs radīts uz PSRS līdzekļu pamata. Tātad mums kaut kā tas jautājums ar PSRS būs jāizlemj. Un mēs tā nevaram uzreiz vienā paņēmienā, jūs saprotat, tas ir arī starpvalstu jautājums. Bet jebkurā gadījumā mēs vispirms visu pārņemam mūsu jurisdikcijā un pēc tam detaļas, sīkumus izlemsim.

   I.Silārs: Es pieņemu jūsu atbildi zināšanai.

   Priekšsēdētājs: Deputāts Endziņš. Pēc tam lūdzu pēc kārtas.

   A.Endziņš: Cienījamais Bojāra kungs! Vai Augstākās padomes rīcībā jau ir Valsts drošības komitejas kartotēka, arhīvi un tamlīdzīgi, ka mēs varam tos nodot prokuroram? Varbūt ir jādod uzdevums Johansona kungam vai kādam citam?

   J.Bojārs: Pagaidiet, pagaidiet! Tas jau tā ir saprotams.

   A.Endziņš: Es tā nesaprotu kā jūs.

   J.Bojārs: Cienījamais Endziņa kungs! Es absolūti nezinu, ko darīt ar Johansona kungu. Varbūt jūs te paši liksit priekšā viņu arestēt tāpat kā Krjučkovu. Kāpēc tad mēs te rakstīsim Johansonu iekšā?

   A.Endziņš: Labi, bet tādā gadījumā nodot, kam tas ir adresēts- “nodot”?

   J.Bojārs: Drošības komitejai.

   A.Endziņš: Es jūsu atbildi nekādi nesaprotu.

   J.Bojārs: Valsts drošības komiteja nodod republikas prokuroram savu kartotēku, arhīvus un lietas. Ļoti civilizēti.

   Priekšsēdētājs: Deputāts Dozorcevs. Pēc tam- deputāte Seile, deputāts Lagzdiņš. Lūdzu, deputāts Dozorcevs.

   V.Dozorcevs: */Šajā projektā nekas nav teikts par militārajām vienībām, kas ir Valsts drošības komitejas rīcībā. Ja tas ir tā, tad vajag šajā jautājumā ierakstīt atsevišķu punktu. Tas ir pirmkārt. Otrkārt…/

   J.Bojārs: */Atļaujiet uzreiz atbildēt uz pirmo jautājumu. Varbūt es kļūdos, bet…/ Varbūt es kļūdos, bet, cik man zināms, nekādas tādas karaspēka daļas kā Maskavā ar tankiem, ar desantniekiem tiešām nav Latvijas PSR VDK pakļautībā. Nav. Ir karaspēka daļas, kas atbild par sakariem, cik man zināms. To es zinu precīzi. Bet nekādas tādas iznīcinātājvienības Latvijas PSR VDK pakļautībā nav. Varbūt es kļūdos. Mēs izsauksim pēc šā lēmuma pieņemšanas šurp Johansona kungu un pieprasīsim sīkus paskaidrojumus par visu šo tekstu. To mēs varam praktiski izdarīt.

   V.Dozorcevs: */Es nevaru pieņemt “cik mums zināms” un “ja es nekļūdos” tipa argumentus. Mums tas precīzi jāzina./

   J.Bojārs: */Bet vai jums ir ziņas, ka šeit ir karaspēka daļas, kas atrodas viņu pakļautībā, tas ir, tieši LPSR Valsts drošības komitejas pakļautībā?/

   Priekšsēdētājs: Kolēģi Bojār, lūdzu būt korektam! Viens runā, pēc tam- otrs. Nepārtrauciet!

   V.Dozorcevs: */Un otrais jautājums. Vai ir nopietni šo lēmumu preambulā argumentēt ar Valsts drošības komitejas priekšsēdētāja arestu? Vai arī tad, ja viņš izrādītos ārvalsts spiegs, argumentētu ar to pašu? Es domāju, ka mums ir nopietnāka bāze šā lēmuma argumentēšanai./

   J.Bojārs: */Šeit rakstīts: “ievērojot to, ka…” un viss. Vai var neievērot, ka Krjučkovs bija viens no galvenajiem valsts apvērsuma organizatoriem, par ko vakar paziņoja PSRS prezidents. Atvainojiet mani, bet vai to var neievērot?/

   Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Seile. Pirmais mikrofons.

   A.Seile: Cienījamais Bojāra kungs! Jūs apgalvojat, ka PSRS Valsts drošības komiteja it kā palikusi bez vadības, jo ir arestēts Krjučkova kungs. Es domāju, ka šī kompānija no vadības trūkuma necieš. Bet man ir jautājums par 1.punktu. Vai tad mēs ņemsim šo Valsts drošības komiteju mūsu Latvijas Republikas pakļautībā, šo pašu komiteju, kas ir terorizējusi arī mani un manu ģimeni, un rūpēsimies tagad par to? Un vai mēs to spēsim šajā mirklī?

   J.Bojārs: Cienījamā Seiles kundze! Jūs laikam neklausījāties, ko es atbildēju.

   A.Seile: Es klausījos. Es ierosinu svītrot 1.punktu.

   J.Bojārs: Nekādā gadījumā. Tas ir Aizsardzības komisijas priekšlikums. Šo risinājumu kā pirmo lika priekšā Gorbunova kungs, premjerministrs un frakcijas vadītājs. Līdz ar to es neesmu tiesīgs izsvītrot un ierosinu šo punktu atstāt.

   Priekšsēdētājs: Deputāt Bojār, tas nav arguments, kurš un ko lika priekšā un kad lika priekšā. Tā nevajag argumentēt. Kad apspriedīsim konkrēto punktu, tad katrs, kurš ir ierosinājis, arī izteiks savus argumentus. Un tas, kurš noliedz to vai ir pret, arī izteiks argumentus. Kāpēc jūs tādā veidā gribat ievirzīt sēdes vadīšanu?

   Lūdzu, deputāts Lagzdiņš.

   J.Lagzdiņš: Man ir divi nelieli jautājumi par 5.punktu. Sakiet, lūdzu, kopš kura laika Latvijas Republikā ir atcelta valdība, kurai saskaņā ar konstitucionālajiem likumiem ir pienākums realizēt Augstākās padomes lēmumus?

   J.Bojārs: Ziniet, pašlaik Krievijas Augstākā padome rīkojas ļoti enerģiski. Tieši, nevis caur valdību. Ko var, to risina tieši. Gorbačovu viņi atbrīvo, izveidojot speciālu grupu ar prezidentu priekšgalā, un rīkojas tieši. Es domāju, ka mums šajā gadījumā, sevišķi svarīgā politiskā gadījumā, arī jārīkojas tieši, nevis caur valdību. Ar mūsu lēmumu.

   Priekšsēdētājs: Es atvainojos, kolēģi, vispirms mums ir jābūt procedūrai un kārtībai. Tikai tad būs rezultāti. Uz sēdi ir ieradies komitejas vadītājs Johansona kungs. Diemžēl pašreiz attiecīgo preses informācijas līdzekļu korespondenti ļoti aktīvi ņem no viņa interviju. Es domāju, ka pirmais, kas būtu jādara,- Johansona kungs būtu jāiepazīstina ar projektu, kuru mēs apspriežam, lai viņš arī var izteikt savu viedokli. Un, protams, es viņu aicinu uzmanīgi klausīties, bet preses pārstāvjus- tomēr netraucēt viņam piedalīties sesijas darbā. Lūdzu.

   J.Lagzdiņš: Bojāra kungs, man ir jautājums. Kas tad īsti ir sastādījis šā lēmuma tekstu? Valsts drošības komitejas darbinieks Saša-Zaša? Vai Trubiņš?

   J.Bojārs: Tekstu rakstīju es, pēc tam es biju mūsu Aizsardzības komisijā. Tā es liktu priekšā, lūk, šo 1.punktu un patiesībā arī 5.punktu drusku citādā redakcijā. Saša-Zaša tur, kā teikt, nav nekādā sakarā. Diemžēl viņš, cik man zināms, nav bijis mūsu ēkā kopš rīta. Kopš mēs te esam.

   Priekšsēdētājs: Lūdzu, bez komentāriem, Bojāra kungs! Tā. Deputāts Vaivads, pēc tam- deputāts Bērzs.

   J.Vaivads: Šajā lēmuma projektā es saskatu mēģinājumu jau iedēstīt transformāciju un pārmantojamību jaunai valsts drošības komitejai. Man ir jautājums. Savā laikā tika izveidota komisija “Par Valsts drošības komitejas statusu”, un šī komisija ir iesniegusi arī lēmuma projektu vispār par šīs organizācijas darbības pārtraukšanu. Man ir jautājums: vai jūs esat iepazinies ar šiem materiāliem un kāds ir jūsu vērtējums par tiem? Kā ir radies jauns lēmums, kurš faktiski it kā atjauno šīs komitejas darbības turpināšanu?

   J.Bojārs: Šis jau ir trešais absolūti vienādais jautājums. Šeit nekādā gadījumā mēs neliekam priekšā ne stimulēt, ne atbalstīt, ne pārņemt un turpināt darbību, mēs vienkārši pārņemam savā jurisdikcijā. Tas ir ārkārtējs lēmums, kuru mēs pieņemam. Tas ir politiski ārkārtīgi svarīgs. Diemžēl priekšlikuma par VDK transformāciju un kaut ko tamlīdzīgu manās rokās nav. No rīta mēs frakcijas sēdē šo jautājumu apspriedām, jūs esat pirmais, kas man ir ieteicis ņemt vērā šo dokumentu. Es to redzējis neesmu, līdz ar to nekādā veidā nevaru ņemt to vērā. Tā ir mana atbilde uz jūsu jautājumu.

   Priekšsēdētājs: Deputāts Bērzs, otrais mikrofons.

   A.Bērzs: Bojāra kungs, ja mēs apzināmies, ka reāli varam šos lēmumā formulētos priekšlikumus realizēt, vai tad nav vienkāršāk pēc Valsts drošības komitejas pārņemšanas Latvijas jurisdikcijā atcelt Johansona kungu, kurš neatzina Latvijas Republikas varu, un iecelt šai komitejai par priekšsēdētāju mums uzticamu cilvēku, kas to atrisinātu? Piemēram, Bojāra kungu kā speciālistu, un jautājums atrisināts. Viņš zinās, kas tur ir jāizdara. Kādi tam ir šķēršļi?

   J.Bojārs: Vai drīkst atbildēt? Cienījamais kolēģi, tas ir jūsu priekšlikums. Tas ir pilnīgi tiesīgs, jūs varat nākt ar to klajā jebkurā laikā, bet es domāju, ka mūsu drošības institūcijai doktora grāds nav vajadzīgs. Līdz ar to es no jūsu priekšlikuma par paaugstinājumu valsts amata ieņemšanā atsakot tūlīt.

   Priekšsēdētājs: Lūdzu, Dainis Īvāns.

   J.Bojārs: Man ir darbs universitātē, atvainojiet.

   D.Īvāns: Cienījamie kolēģi! Apzinoties šā pašreiz apspriežamā jautājuma svarīgumu, man tomēr ir viens ierosinājums- uz minūtēm piecām šo jautājumu pārtraukt un nolemt par komisijas izveidošanu partijas īpašumu pārņemšanai, jo mums tikko ienākušas ziņas, ka Preses nama 10.stāvā tiek dedzināti dokumenti. Komisijai steidzīgi jādodas uz turieni.

   Priekšsēdētājs: Godātie deputāti! Vienu sekundīti! Ir konkrēts priekšlikums. Kāds ir jūsu viedoklis? Tad mēs uz mirkli pārtraucam, Bojāra kungs, izskatīt šo jautājumu, kurā jūs esat referents, un atļausit… Jums ir konkrēts priekšlikums? Lūdzu, vienu sekundīti! Lūdzu, konkrētus priekšlikumus par komisiju.

   J.Dinevičs: Cienījamie kolēģi! Tiek piedāvāts šāds lēmuma projekts: “Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums “Par komisijas izveidošanu Latvijas Komunistiskās partijas īpašumu pārņemšanai”.

   Lai nodrošinātu Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par Latvijas Komunistiskās partijas antikonstitucionālo darbību Latvijas Republikā” 2. un 3.punkta izpildes kontroli, Latvijas Republikas Augstākā padome nolemj:

   Izveidot Latvijas Republikas tautas deputātu komisiju šādā sastāvā: Vilis Seleckis- priekšsēdētājs, Eduards Berklavs, Arnolds Bērzs, Emerita Buķele, Jānis Endele, Egils Einars Jurševics, Jānis Lagzdiņš, Dainis Vanags, Ziedonis Ziediņš, Aleksejs Zotovs.”

   Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Kodoliņš. Pēc tam- deputāts Aleksejevs.

   A.Kodoliņš: Tā kā deputāts Bērzs izteica diezgan negatīvu attieksmi pret šo mūsu pieņemto lēmumu, es domāju, ka tas būtu svītrojams.

   Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Aleksejev!

   A.Aleksejevs: */Cienījamie kolēģi! Es ļoti lūdzu jūs atbalstīt Zotova kandidatūru, kas tagad tik aktīvi piedalās mūsu darbībā, ka pat nekaunās zaudēt garīdzniekiem pierasto atturību un saprātīgumu. Es domāju, ka tas būs ļoti netaisnīgi, ja mēs viņu tāpat kā vakar izsvītrosim no komisijas sastāva./

   Priekšsēdētājs: Deputāts Ābiķis, pēc tam- deputāts Dozorcevs.

   Dz.Ābiķis: Tā kā šeit iebildumi bija vienīgi pret komisijas eventuālo locekli Bērza kungu, tad aicinu, ja deputātiem nav iebildumu pret pārējiem kandidātiem, balsot par deputāta Bērza kandidatūru atsevišķi un par pārējiem kopumā.

   Priekšsēdētājs: Kolēģi, tie ir mani pienākumi. Lūdzu, deputāts Dozorcevs.

   V.Dozorcevs: */Es ierosinu šīs komisijas sastāvā iekļaut deputātu Movelu, kam ir diezgan liela pieredze šādās lietās. Viņš pārņēma televīziju./

   Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Škapars.

   J.Škapars: Es tomēr gribētu par deputātu Bērzu teikt atsevišķi. Viņš ir mūsu komisijas loceklis, viņam ir atšķirīgs viedoklis vienā otrā jautājumā, bet būsim iecietīgi. Nevajadzētu uzreiz, ja kāds no deputātiem izteiksies ne tā, kā mēs domājam, mest viņu laukā. Es būtu par to, lai deputāts Bērzs ieiet normāli šīs komisijas sastāvā. Un balsot par deputātu Bērzu vajadzētu tā, kā balsojam par visiem citiem.

   Priekšsēdētājs: Paldies. Mēs kā par visiem citiem nevaram balsot, mums atsevišķi jābalso par tiem, par kuriem ir priekšlikumi neiekļaut, kā arī par tiem, par kuriem ir priekšlikumi iekļaut papildus. Par visiem pārējiem mēs balsojam kopumā.

   Lūdzu, deputāts Grūbe.

   G.Grūbe: Es aicinātu kolēģus deputātus tomēr atbalstīt deputāta Bērza kandidatūru, jo viņš strādāja pie jautājuma par arhīviem un arī šeit ir jautājumi par arhīviem.

   Priekšsēdētājs: Kolēģi, to visu izdarīsim balsojot un daudz ātrāk nekā tagad. Par komisijas sastāvu: Seleckis, Berklavs, Buķele, Endele, Jurševics, Lagzdiņš, Vanags, Ziediņš. Pagaidiet, par Zotovu bija citi priekšlikumi. Lūdzu, balsosim. Pēc tam balsosim par Bērzu, Zotovu un Movelu. Jūs atbalstījāt Zotovu?

   A.Aleksejevs: */Es vispār atbalstu Zotova kandidatūru un uzskatu, ka viņš ir cienīgs, lai par viņu balsotu./

   Priekšsēdētājs: */ Paldies! Es kārtējo reizi esmu jūs nepareizi sapratis./ Un Zotovs arī kopējā balsojumā. Lūdzu, balsosim. Kolēģis Aleksejevs runā tik filozofiski, ka ne vienmēr ir uztverams, vismaz man tā ir.

   Balsošanas režīmu! Es pateicu, par ko mēs balsojam. Lūdzu rezultātu. 87… Ir pieņemts.

   Kā jau formulēju, un bija arī priekšlikums atsevišķi balsot par deputātu Arnoldu Bērzu. Argumentus jūs visi dzirdējāt, lūdzu, tikai izsakiet savu attieksmi balsojot. Pēc tam par deputātu Movelu.

   Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

   Priekšsēdētājs: Lūdzu rezultātu. 80- par, 3- pret un 11- atturas. Tātad Bērza kandidatūra ir apstiprināta.

   Deputāts Movels. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu. Par- 86, 87, 88, pret- 1, atturas- 4.

   Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

   Priekšsēdētājs: Tātad lēmums par mūsu komisiju ir pieņemts. Par lēmumu kopumā. Lūdzu rezultātu. Par- 89, 90. Lēmums pieņemts.

   Turpinām izskatīt iepriekšējo jautājumu. Lūdzu, Bojāra kungs, tribīnē. Vai mums vēl bija jautātāji, kuriem nedevām iespēju jautāt? Nē. Tad ir debates. Debatēs ir pieteikušies Dinevičs, Tomašūns, Agafonovs un Silārs.

   J.Bojārs: Procedūras priekšlikumu var?

   Priekšsēdētājs: Lūdzu- par procedūru!

   J.Bojārs: Man ir priekšlikums neievilkt garumā šīs debates, varbūt ne vairāk par pusstundu, ņemot vērā, ka mums ir ļoti daudzi svarīgi jautājumi jāizlemj. Procesuāls priekšlikums- ne ilgāk par pusstundu debatēm.

   Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos, man diemžēl jāsaka, ka Aleksejeva kungs bija atnācis te ar zīmīti, es viņu aicināju pie mikrofona, bet kaut kāds misēklis bija. Viņš kaut kur te bija un nebija, un es nevaru saprast.

   Tātad- trešais mikrofons, lūdzu īsi, Aleksejeva kungs! Pēc tam- deputāts Endziņš.

   A.Aleksejevs: */Es prasu šajā lēmumā iekļaut šādu punktu: “Pieprasīt no VDK vadības iepazīstināt Latvijas Republikas Augstāko padomi ar to deputātu sarakstu, kas bija VDK līdzstrādnieki un aģenti. Ziņas iesniegt šā gada 23.augustā līdz dienas beigām.”/

   Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Endziņš.

   A.Endziņš: Man būtu priekšlikums par procedūru. Varbūt tomēr, pirms atklājam debates par šo jautājumu, lūgt tribīnē šīs organizācijas priekšnieku Johansona kungu un uzklausīt viņu.

   Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputāti atbalsta deputāta Endziņa ierosinājumu? Tad, Johansona kungs, lūdzu jūs tribīnē.

   E.Johansons, Latvijas PSR Valsts drošības komitejas priekšsēdētājs: Es esmu, cienījamie deputāti, iepazinies ar lēmuma projektu. Man ir tāds priekšlikums: es uzskatu, ka nevajag steigties, jo mums ir tik sarežģīta situācija šodien republikā- kā politiskā, tā arī operatīvā. Jebkurš pārsteidzīgs lēmums var izraisīt neparedzētas sekas. Šajā sakarībā man ir lūgums jums- tiešām šodien radīt komisiju, kurā, ja jūs uzskatītu par lietderīgu, iekļaut arī mani šā mūsu komitejas tālākā darba statusa jautājuma izskatīšanai. Tas nav izlemjams vienā mirklī ar balsošanas palīdzību. Ja mēs to centīsimies izlemt, es baidos, ka var rasties tādi momenti, kurus ir ļoti grūti paredzēt.

   Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir jautājumi? Lūdzu, deputāts Eglājs, pirmais mikrofons.

   V.Eglājs: Man ir šāds jautājums: vai jūs baidāties, ka jūsu iestādes darbinieki pieņems pārsteidzīgus lēmumus? Pašreiz mēs, Augstākā padome, pieņemam lēmumus. Mēs uzņemamies atbildību par savu lēmumu, bet jūsu darbiniekiem ir jāapzinās, ka katrs individuāli savā vietā uzņemas atbildību par savu rīcību. Vai jums ir šaubas, ka jūsu darbinieki nav spējīgi novērtēt reālo situāciju un pieņemt katrs savā vietā atbildīgus lēmumus?

   E.Johansons: Tāpēc es arī lūdzu, cienījamie deputāti, nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus. Ziniet, process ir process, to nevar tā: šodien ir viens, rītā ir otrs. Visi ir cilvēki, visi ir ar zināmu apziņu, ar zināmu pārliecību, pārsteidzīgi lēmumi, es vēlreiz atkārtoju, var izraisīt tādu reakciju, kuru var neparedzēt.

   Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons- deputāts Budovskis.

   M.Budovskis: Johansona kungs, ņemot vērā jūsu profesionalitāti, vai jūs tomēr neatļautos parlamenta priekšā nedaudz atšifrēt trafareto teicienu “neparedzētas sekas”?

   E.Johansons: Es tomēr gribētu lūgt šo jautājumu izskatīt slēgtā sēdē.

   J.Bojārs: Cienījamie kolēģi, varbūt kāds nav bijis frakcijas sēdē. Es gribu vēlreiz aptuveni atgādināt to, ko es jau teicu par šo lēmumu frakcijas sēdē. Vispirms mēs esam politiska institūcija un pieņemam politiskus lēmumus par varu republikā. Tas ir pirmais.

   Otrais. Nevienā šā lēmuma punktā nav pat ne smakas no vardarbības, kas šeit būtu slēpta attiecībā uz Drošības komitejas darbiniekiem. Vispirms mēs griezīsimies pie Drošības komitejas kolektīva, pie viņu godprātības.

   Un trešais. Man ir jautājums Johansona kungam: vai Latvijas PSR VDK ņēma dalību šajā valsts apvērsumā? Ja jā, tad kādu? Un vēl jautājums: kas Johansona kungam ir zināms par šā apvērsuma gatavošanu un kāpēc viņš, ja viņam kaut kas bija, bet viņam noteikti bija jābūt kaut kam zināmam, jo tas ir viņa uzdevums- par valsts drošību, par valsts apvērsumiem visu zināt -, ja viņam bija kaut kas zināms un viņš tiešām ir tik godprātīgs cilvēks, kā grib mums iedvest, es to tagad neapšaubu, es to neapstrīdu, vienkārši jautāju, kāpēc viņš to nepaziņoja Augstākajai padomei tad, kad vismaz brīvība šeit karājās mata galā un mēs visi bijām šeit? Kāpēc viņš neatnāca un neko mums šeit nepateica?

   E.Johansons: Varbūt tagad ir skaidrs, kāpēc tas tā notika, bet diemžēl es uzzināju par šo notikumu pa radio pusseptiņos no rīta. Un ierados pulksten 9.00 darbā, pēc tam man bija saruna ar Gorbunova kungu. Tā ka paši saprotat, kā šie notikumi norisinājās un kādā vietā bija nostādīta Valsts drošības komiteja, it sevišķi republikas komiteja.

   Otra lieta- par piedalīšanos. Jā, mēs saņēmām pirmdien pusdienā pavēli no priekšsēdētāja, ka Valsts drošības komitejai jābūt paaugstinātā gatavībā. Tas tika izdarīts, jo tiešām situācija valstī bija ļoti kritiska un šajā situācijā mums bija jābūt gataviem strādāt tā, kā tas vajadzīgs, vadoties pēc likumiem. To arī izdarījām, bet tālāk nekādus soļus mēs nespērām. Mēs sekojām situācijai, valdība mūs informēja par tiem sarežģītajiem momentiem, kas ir republikā, lai nepieļautu vardarbību, ekstrēmismu un tālākās ļoti nopietnās sekas. Tāds bija mūsu uzdevums. Vairāk mēs nekādu līdzdalību neņēmām.

   Priekšsēdētājs: Ints Cālītis, lūdzu.

   I.Cālītis: Mums visiem zināms, Johansona kungs, ka jūsu bijušais priekšnieks Krjučkovs pieņēma lēmumu, kura sekas viņš acīmredzot nevarēja paredzēt. Vai jūsu apgalvojumā par neparedzamām sekām ir saskatāma kāda analoģija ar šo gadījumu?

   E.Johansons: Man grūti atbildēt, jo tās informācijas, kas bija Krjučkova rīcībā, man vienkārši nav. Bet lieta tāda, par to esmu informējis arī Augstāko padomi, Ministru padomi, ka situācija republikā sakarā ar organizēto noziedzību un daudziem citiem jautājumiem tiešām ir ļoti nopietna. Ja netiks veikti reāli pasākumi, lai nodrošinātu demokrātisku kārtību republikā, tas var novest pie ļoti nopietnām sekām. Tāda informācija mums ir, par to es jau ziņoju, un arī šodien esmu pārliecināts, ka šādi pasākumi jāveic.

   Priekšsēdētājs: Deputāts Kinna, pēc tam- deputāts Lucāns, pēc tam- deputāts Simsons. Vai otrādi, diemžēl es neredzēju. Lūdzu.

   J.Kinna: Par jūsu iekļaušanu komisijā, Johansona kungs, protams, nevar būt ne runas, bet man ir jautājums: vai tajā gadījumā, ja jūs šajā komisijā netiksit iekļauts, jūs spēsit ar savu pašreizējo autoritāti savā iestādē nodrošināt, lai kaut 2.punkts- par ieroču un munīcijas nodošanu- tiktu izpildīts?

   E.Johansons: Es domāju, ka šādu jautājumu ne balsojot, ne citādi uzreiz izlemt nevar. Tas ir process. Mūsu Drošības komiteja ir Savienības republikas komiteja. Tāds ir statuss, tāds ir likums. Patīk vai nepatīk- tas ir cits jautājums, bet šodien pateikt, ka tā nav, būtu absurds. Visos šajos jautājumos tāda grupa tiks radīta. Ja mani nevar iesaistīt, lūdzu, neuzticieties, man nekādu jautājumu nav, bet bez mūsu līdzdalības jūs gan šos jautājumus nerisiniet, jo tas izsauks nevajadzīgu spriedzi, kas mums jau tā republikā ir pietiekama.

   Otrkārt, es kā priekšsēdētājs gribu pateikt, ka es kolektīvu vadu, kolektīvā ir kārtība un jautājums par kolektīva iziešanu no manas pakļautības nepastāv. Tāpēc es lūdzu, lai neradītu tādus momentus, lai tie nerastos.

   J.Kinna: Es saprotu. Jūs runājat par procesu, bet cik tas būs garš? Es atvainojos, ka otrreiz jautāju.

   E.Johansons: Tas no mums atkarīgs.

   Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Lucāns, pēc tam- deputāts Simsons.

   J.Lucāns: Johansona kungs, man likās īpatnēja viena detaļa jūsu stāstījumā- ka jūs uzzinājāt par apvērsumu pulksten 7.00 un darbā ieradāties 9.00. Kad ir ugunsgrēks, parasti tas notiek ātrāk. Protams, tas neko nepierāda, bet man rodas šaubas par jūsu teicienu, ka jums nebija zināms.

   Otrs. Tagad jautājums. Ko jūs domājāt, teikdams, ka jūs būtu ar mieru- sapratu tā- izklāstīt savu viedokli slēgtā sēdē? Tas nozīmē, ja mēs atslēgtu radio un izraidītu ārā visus korespondentus, jūs būtu ar mieru izklāstīt savu viedokli, vai tā tas ir jāsaprot? Tādā gadījumā man ir viens ierosinājums- varbūt tiešām mēs to varam izdarīt un noklausīties šo viedokli?

   Un vēl pēdējais jautājums. Vai jūs, saprotot šā stāvokļa kritiskumu arī priekš jums, būtu ar mieru komisijas darbu, ja jūs iesaistītu šajā komisijā, maksimāli veicināt? Es saprotu, ka atbilde ir piekrītoša. Paldies.

   E.Johansons: Jūs mani nepareizi sapratāt. Es biju nevis 9.00 darbā, es biju 7.30 darbā. Es uzzināju, momentā izsaucu transportu, ierados darbavietā un sacēlu komitejā trauksmi, jo situācija bija tāda, ka nebija paredzams, kā tā tālāk attīstīsies.

   Otrs jautājums- par slēgto sēdi. Protams, es būtu gatavs par šo jautājumu runāt, bet uzskatu, ka šie jautājumi ir tik delikāti, ka…

   Priekšsēdētājs: Kolēģi, esmu jau devis vārdu deputātam Simsonam, tāpēc uzklausīsim viņa jautājumu un tad par procedūru- par deputāta Lucāna ierosināto procedūru. Lūdzu.

   P.Simsons: Sakiet, lūdzu, vai jums ir iebildumi pret konkrētiem punktiem šajā mūsu lēmumā? Vai jūs šeit saskatāt kādu pretrunu ar iespējamiem rīkojumiem vai norādījumiem, kādus jūs būtu saņēmis p

6. 

   aģents

   2011. gada 22. August

   (nobeigums)

   P.Simsons: Sakiet, lūdzu, vai jums ir iebildumi pret konkrētiem punktiem šajā mūsu lēmumā? Vai jūs šeit saskatāt kādu pretrunu ar iespējamiem rīkojumiem vai norādījumiem, kādus jūs būtu saņēmis pēcapvērsuma periodā, ar iespējamiem notikumiem un jūsu iespējamo rīcību?

   E.Johansons: Es sapratu jūsu jautājumu. Nu, pretrunas ir ar PSRS likumu “Par valsts drošības orgāniem”, kuru kompetences mainīšana ir tikai PSRS prezidenta ziņā. Tā kā šeit it zināmas pretrunas, es lūdzu uzreiz visus akcentus neuzlikt uz visiem punktiem, ļaut darba grupai strādāt, izstrādāt priekšlikumus un griezties pie prezidenta vai kādā citā veidā likumīgā kārtībā atrisināt šos jautājumus, nevis šodien izlemt šo jautājumu tā: lēmums būs, bet darbības nebūs.

   Priekšsēdētājs: Par procedūru lemjam. Deputāta Lucāna ierosinājums. Jūs tieši par to gribējāt izteikties? Lūdzu.

   J.Bojārs: Ņemot vērā jautājuma steidzīgumu un ārkārtīgo svarīgumu republikas drošībai un tālākai attīstībai, es piekrītu Johansona kunga priekšlikumam: tūlīt atbrīvot zāli no visām personām un pāriet uz iekšēju, pilnīgu Augstākās padomes plenārsēdes diskusiju, izlemt šos Drošības komitejas jautājumus politisko principu līmenī. Tāds ir mans priekšlikums. Jūs piekrītat tam? Paldies.

   Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi viedokļi par šo priekšlikumu? Deputāts Skulte. Tieši par šo priekšlikumu? Pēc tam visi kolēģi vēl jautās, pēc tam. Ja jūs varat, uzturieties pie mikrofona.

   D.Skulte: Man ir priekšlikums tomēr nepieņemt šo lēmumu. Mana pozīcija ir tāda. Pašlaik radiotranslāciju klausās mūsu republikas iedzīvotāji. Ja mēs esam uzsākuši šo darbu, tad pārtraukt radiotranslāciju nebūtu pareizi. Es domāju, ka cilvēki mūs vienkārši nesapratīs. Mums jādomā arī par šo aspektu. (Zālē troksnis.)

   Priekšsēdētājs: Kolēģi, uzmanību! Mēs apspriežam šo konkrēto ierosinājumu. Andrejs Krastiņš, otrais mikrofons.

   A.Krastiņš: Godājamie kolēģi! Oponējot kolēģim Skultem, es gribētu teikt, ka mums galvenais ir nevis pieņemt, bet izpildīt šo lēmumu. Tāpēc es arī atbalstu ierosinājumu nobalsot par to, ka turpmākā plenārsēde ir slēgta, un palūgt visas nepiederošās personas atstāt plenārsēžu zāli, atslēdzot radiotranslāciju. Es arī palūgtu Augstākās padomes administrāciju pārbaudīt, vai translācija ir atslēgta.

   Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, balsojam! Ir ierosinājums turpināt jautājuma izskatīšanu slēgtā sēdē. Visi paliek vietās, palieciet tribīnē! Šāds balsojums būs, reģistrēsimies! Vai jūs negribat balsot? Tagad reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu. Reģistrējušies 99 deputāti. Balsojums par to, vai mēs turpināsim izskatīt jautājumu slēgtā sēdē. Tātad- par, pret vai atturaties. Lūdzu rezultātu. 90- par, 2- pret, 5- atturas.

   Kolēģi, mazs organizatorisks pārtraukums. Lūdzu deputātus neizklīst no zāles, bet visus pārējos lūdzu atstāt zāli. Lūdzu atslēgt translāciju! Kā, lūdzu? Augstākajā padomē. Mums Daudiša kungs pēc kāda brīža noziņos. Translācija jāatslēdz visur- Augstākajā padomē, radio un citur -, bet sekretariāts pārbauda visus pārējos mūsu prasības punktus par nepiederošu personu klātbūtni zālē.

   (Plenārsēde turpinās kā slēgta sēde.)

7. 

   Sigurds Graudiņš

   2011. gada 23. August

   Zatlera Rāpuļu Partija:
   http://puaro.lv/lv/politikas-raksti/zatlera-kardinali

8. 

   AG

   2011. gada 23. August

   Re, kā parādnieciņš izblamējās: http://www.pietiek.com/raksti/ko_paradnieks_sastastija,_apsolija_un_paludza_viltus_slucim_pilna_sarakste

9. 

   Ilze

   2011. gada 24. August

   Antiņglobalisti ar savu utaino līdzskrējēju SC priekā berzē rokas. Kaut tas ir viņu provokātoru darbs ,bet nu ir reize atkal uzspļaut latviešiem.
   Izdzimteņu, gnīdu un salašņu svētki.
   Komentāram nav sakars ar sarkaniem internacionālistiem -aplokšņu partiju, kaut pieminētiem izdzimteņiem ir ar to daudz kas kopējs.

10. 

    Sigurds Graudiņš

    2011. gada 24. August

    Tie , kuri nav ar režīmu…
    http://www.draugiem.lv/user/3374332/gallery/?pid=227755192

11. 

    pilsonis

    2011. gada 24. August

    Info par to ZRP reketapsardzes diktatoriņu mārtinu T vajag masveida publiskot!

12. 

    Aivars Andersons

    2011. gada 25. August

    Interesanti, kā Zatlers cīnīsies pret oligarhu – jaunizcepto prezidentu Andri Bērziņu ???!!!!

13. 

    Miervaldis

    2011. gada 26. August

    šim rakstam trūka tas, kad Latvietim nav pateikts, par kuriem spēkiem balsot!

14. 

    Latvietis

    2011. gada 26. August

    Rakstā pareizi būtu teiks it ka latvijiešu partijas V un ZRP (internacionālisti). Vai tad neviens nezin ,ka ZZS vel trakāk grib kopoties ar urlām. Vai tad grūti saprast, ka atlikusi tikai viena partija , kas iestājās par latviešu valodu un latvju tautu.Ja nākotnē būs vel latviskāka partija par to , tad latvietim būtu ari par to jabalso.Diemžēl, kad latviešos vel nav dzimtenes mīlestība , patriotisms, tad VL ir labākā. Ko lai panāk , ja kangari,žīdi ,saross, okupanti ,antiglobalisti ar SC gaudo, ka vilku bars un gatavs saplosīt ikvienu latvisko domu.
    Cerēsim,ka būs jauna Atmoda un turpināsim tos gaišos ideālus ,ko veica H 86 un trešā Atmoda . Latviju latviešiem.

15. 

    Miervaldis

    2011. gada 2. September

    Latvieti – nav jau tā, kad šajos laikos Latvietim nav dzimtenes mīlestība.Vēl nedegratējušam un neapmuļķotam Latvietim tā vēl joprojām ir un gaida augšāmcelšanos, tā lūk!

16. 

    Miervaldis

    2011. gada 10. September

    Ir starpība starp pamuļķiem, un tiem, kuri patiešām ir SC gara radinieki!Bet ja ņem vērā, tā patreizējā Latvieša iztapīgo dabu, tad iznāk, kad Zatlers ir mazāks Putina tupeļu bučotājs, nekā Ušakovs piemēram!Katrs īstens Latvietis neies uz šīm vēlēšanām, tautas atmoda ir vaidzīga, nevis balsojums par kārtējiem pekles ateju darboņiem – rāpuļiem!