R. Bruners. Īsi par Latvijas Centrālo padomi (LCP), 2. daļa
R. Bruners. Īsi par Latvijas Centrālo padomi (LCP), 2. daļa
1944. gadā Latvijai pāri dzina komunistisko padomju armiju, kas nodibināja savu varu. Kas tā bija par varu ? Skaidrs, ka tā nebija “padomju” vara, ar ko saprotam cilvēku izvēlētu pārstāvju (deputātu) padomes. Tā nebija arī “komunistu” vara. Komunisms ir sadomāta masu ideoloģija ar sabiedriskajiem atribūtiem, ko piekabināja kā attaisnojumu 1917. gada ebreju veiktajam apvērsumam Krievijā.
Lai nu kā, šī vara pastāv Latvijā arī patlaban. Varu var padzīt tikai ar varu, bet līdz šim tas nav izdarīts. Formāli neatkarīgās Latvijas Republikas (LR) nodibināšana bija tikai sabiedrības restarts. To veica esošā vara, izmantojot iekšējos resursus un LCP metodiku. Droši vien varnešiem iepatikās memorandi un citi papīri ar sabiedrības elites parakstiem, kvēlas runas, demonstrācijas, palīgā saucieni un līdzīgi nevarības apliecinājumi.
LCP metodiku varētu dēvēt par programmētu neveiksmi. Sabiedrību palaiž pa LCP sliedēm, ļauj sasniegt mērķus un ieviest jaunus atribūtus. Tie ir – daudzpartiju sistēma, demokrātiskas vēlēšanas, brīva uzņēmējdarbība, dalība ES un NATO u.c. Būtība ir tā, ka esošā (vecā) vara saglabājas kā patiesā labuma guvējs no jaunajiem atribūtiem.
* * *
1944. un 1945. gadā krievu armijai sekoja čekisti, kuri tad arī ielika pamatus esošajai sabiedrībai. Tā tapa Latvijas PSR (LPSR), ko vēlāk pārveidoja par LR. Ikviens, kam bija saistība ar pirmskara un vācu varu, gāja cauri filtram. Tā bija traģēdija pati par sevi. Čekisti varēja cilvēku iznīcināt, ieslodzīt, izsūtīt un nogalināt, vadoties pēc kaut kādiem, tikai viņiem pašiem zināmiem apsvērumiem.
Droši vien, viņi rīkojās ar īpašu pacēlumu, pildot gandrīz vai bībelisku misiju. Tā sakot, atdalot avis no āžiem. Protams, tas tika darīts slepenībā, bet rezultāts ir zināms katram no personiskās pieredzes. Mēģināšu vērst uzmanību uz zināmiem faktiem un personām. Sabiedrības lielākie noslēpumi ir paslēpti pašā redzamākajā vietā.
Viena no atslēgas personām, kas būtu pētāma, ir Latvijas ebreju dievinātais
Ģenerālis Filips Bobkovs
Viens no visu laiku redzamākajiem čekistiem kara gaitas sāka agrā jaunībā, bet beidza 1945. gadā Kurzemes katla blokādē. Viņš nekavējoties tika nosūtīts mācīties uz Ļeņingradas Smerš pretizlūkošanas skolu. Acīmredzot, 20 gadus vecais jauneklis bija guvis labu pieredzi darbā ar cilvēkiem, piedaloties Kurzemes katlā esošo armijas daļu likvidēšanā.
Bobkova specialitāte bija pretizlūkošana, viņš ieņēma vadošus amatus Lubjankas 2. pārvaldē. Taču varas zenītā viņš nokļuva kā 5. pārvaldes priekšnieks laikā no 1969. līdz1983. gadam. Šo pārvaldi pieticīgi dēvēja par “ideoloģisko”, un tā kļuva pazīstama ar disidentu tramdīšanu, “samizdata” aizliegšanu un līdzīgām riebeklībām. Tomēr, ņemot vērā visaptverošos inteliģentu vervēšanas mērogus, 5. pārvaldi varētu saukt par sabiedrības vadības, ietekmēšanas, spaidīšanas un virzīšanas orgānu.
Starp citu, kurš vadīja LPSR čekas 5. pārvaldi ?
Filips Bobkovs bija Jurija Andropova satelīts. 60-to gadu beigās Gromiko, Andropovs un Bobkovs panāca, ka ebrejiem atkaļ ļāva izbraukt uz “Izraēlu”. Ebreji pārsvarā vēlējās nokļūt Eiropā vai
Amerikā, tomēr lielākā daļa emigrantu tiešām esot nonākuši “apsolītajā zemē”, nabadziņi.
80-to gadu sākumā Andropovs gatavoja perestroiku. Acīmredzot, būdams PSRS vadībā viņš varēja panākt vajadzīgās norunas ar Rietumiem. Tika novākti patriotiski noskaņotie un spējīgie PSKP CK līderi, lai Andropova virzītajam Gorbačovam nebūtu konkurentu. Komjaunieši brauca “praksē” uz ASV, lai saostītos ar saviem nākamajiem kolēģiem. Vārdu sakot, PSRS sabrukumu gatavoja pilnā sparā, un šajā darbā Andropovam nevarēja būt labāka palīga par Bobkovu. Restartam bija jānotiek gludi, bez liekiem konfliktiem un šaušanas.
Būdams 5. pārvaldes prekšnieka amatā, Bobkovs centās publiski kontaktēt ar savu milzīgo ganāmpulku, sākot ar akadēmiķiem un estrādes zvaigznēm, beidzot ar studentiem. Zinātne, māksla, mūzika … to visu kontrolē ebreji, no kuru labvēlības viņš bija atkarīgs. Tā bija abpusēja atkarība – visvarenais čekists varēja dot savu protekciju konkrētiem māksliniekiem. Ietekmi viņš saglabāja, un līdz mūža beigām 2019. gadā bija redzams blakus prezidentam Putinam mauzoleja tribīnē.
Lai nebūtu abstrakti, mēģināšu ilustrēt ar piemēru. Ko nozīmē būt populāram māksliniekam? Kompromiss ar sirdsapziņu? Ko redzam mēs, bet kas paliek apslēpts?
Миллионы, миллионы, миллионы сизых рож …
Alla Pugačova dzied dziesmu par sārtajām rozēm. Augstāk minētā rindiņa ar “pelēcīgajiem purniem” ir pārfrāzējums, kas vairāk atbilst padomju realitātei.
Pie klavierēm Raimonds Pauls. Vai varbūt dziesmas autors ? Pauls sēž pie klavierēm, kā jau tas pienākas komponistam. Tad jau viņš ir dziesmas autors, kurš gan cits ? Simts miljonu “pelēcīgo purnu”, kuri dziesmu klausās vai vēro televizorā, tādas nianses ignorē. Mūsu Alla dzied, bet smalkais maestro no Pribaltikas spēlē klavieres. Kā divi balodīši, dziedātāja un komponists.
Tas varēja būt 80-to gadu sākumā, kad Pugačovas izpildītā dziesma bija absolūtā topā. Līdz ar to topā bija Raimonds Pauls. Līdz šim viņu pazina Latvijas 2 miljoni, bet tagad par viņu jūsmoja kādi 200 miljoni.
Tajā laikā studēju Maskavā, un saņēmu nepatīkamas piezīmes šajā sakarā. “Tas jūsu Pauls ir plaģiators. To dziesmu dziedāja Irānā pirms nez-cik-tur gadiem.” Nepateikts palika, ka mūs latviešus tagad uzskata par krāpniekiem. Neko darīt, toreiz izdarīja tālejošus secinājumus no mazo tautu populāro pārstāvju uzvedības.
Alla Pugačova ir neparasta parādība uz Krievijas estrādes. Viņas zvaigzne uzleca zibenīgi, kad talantīgā dziedātāja un nedaudz vulgārā sieviete ielauzās augstākajos estrādes līmeņos, izspārdot mēbeles savā ceļā. Radās iespaids, ka viņa var darīt visu ko grib, un tas tikai vairoja viņas popularitāti. Man patīk Pauls, es viņu nosēdināšu pašā vidū, un došu viņam bučas. Ko jūs man padarīsiet ?
Vēl dīvaināka šķiet Pugačovas saglabāšanās publikas elka statusā pēc dziedātājas karjeras beigām, un laulības ar jauno ebreju, geju un komiķi Galkinu. Viņš pazīstams ar parodijām, kurās izsmej Krievijas un citu bijušo PSRS republiku augstāko vadību. Ne katrs komiķis to var atļauties.
Alla Pugačova bija Filipa Bobkova protežē. Viņa varēja ierasties sava visvarenā aizstāvja kabinetā Lubjankā jebkurā laikā. Kad pašam Bobkovam jautāja par viņa attiecībām ar Pugačovu, viņš atbildēja apmēram tā. “Kādam taču vajadzēja aizstāvēt jauno talantīgo dziedātāju. Citādi to saplosītu gabalos.”
Baltais Sivēns un citi
PSRS panākumus varēja gūt tikai tie, kuri bija demonstrējuši savu pakļaušanos varai. Neiet runa par vervēšanu, ziņošanu un vēl kaut ko. Bija skaidri jāparāda, ka pakļaujies ebreju radītās sistēmas prasībām, kaut vai vienreiz. Tā bija obligāta prasība, bez kuras cilvēks nebija nekas. Ikvienu varēja pilnībā ignorēt un iznīcināt, neskatoties uz to, kādā līmenī bija viņa zināšanas un spējas.
Kā piemēru mēģināsim iztēloties LPSR dziesmu svētku orgkomitejas sēdi, kaut kad 80-to gadu vidū. Piedalās koru diriģenti, kultūras funkcionāri un vēl kaut kādi atbildīgie. Noris karstas diskusijas.
Koru diriģenti cenšas uzmanīgi formulēt savu viedokli. “Ziniet, Baltais Sivēns ir skaņdarbs, kas īsti neiekļaujas dziesmu svētku repertuārā …”
Tomēr kultūras darbinieki ir nepielūdzami. “Tas nav diskutējams jautājums. Nodziediet Balto Sivēnu, un variet dziedāt latviešu dziesmas visu vakaru.”
Pie tā arī palika. Dziesmu svētku atklāšanā no Mežaparka lielās estrādes tūkstoš balsīs grandēja:
“Un piedzimst sivens balts!
Un piedzimst sivens balts!!
Pērkona gaisā!!!”
Jaunākās paaudzes lasītājiem vajadzētu paskaidrot, ka iet runa par Imanta Kalniņa dziesmu ar Imanta Ziedoņa vārdiem. Dziesma saucas “Ļeņinam”. Patiesībā tur “piedzimst zibens balts”, tobiš Ļeņins. Daudzi koristi to pārfrāzēja, parādot savu attieksmi.
17.09.23
Nu labais, reiz ir uzrakstīts kā ir, pie tam ar ironijas piedevu.
Kad kāds rakstīja, ka cīnās pret komunismu, negribējās daudz iebilst, bet man bija doma – kad tad un kur ir bijis tas komunisms? Tāpat, kā tagad par liberāļiem sauc tos, kas patiesībā ir pseidoliberāļi, jo viņi agresīvi vēršas pret citādi domājošiem, cenšas ierobežot citu cilvēku brīvību izteikties.
Nūja! Sēdēdams pie kafijas un tortēm kopā ar Kgbeshniku vien splaudijas un splaudijas, ka pirmais no šaujamais ir Raimonds Pauls. Ka nu to Imantu Ziedoni izlikuši bij par īpašu patriotu un pat bēres uztaisīja showa būšanas, tad iesaucās vecais vīrs, ka padomajies patriots!? Dzīvoja Soviet laikos tāpat, kā dzīvoja lielākā daļa nu no mirdams kļuvis par patriotu. Kalniņš!? Nu arī jau tās viņa arī šķības rada jautājumus, kas ir tā Olga Rajecka kuru vish uzstukeja? Rezija Kalniņa – Igors Rajevs un līdzīgie vārdu savienojymi jau vien izsaka to mīlestību uz skaņām Rh – Hr. 44.gads? Nu tanī gadā no šķiras brāļu ceļi, ka vecajam vīram ar tēvu bij jāpaliek Latvijā, bet māte ar brāli aizbēga uz Ameriku. Daudziem protams šajos laikos ir nesaprotamas tās paaudzes psiho emocionālās dzīves uztvere, kas ir iz dzimusi no 90 tajiem, jo pašiem īsti apziņas nav par savu piederību. Ko nozīmēja pa dirst Tēvu zemi, kas bij jamanto un ja saimniekojas savas dzimts labā un nevis kaut kādu nožēlojamu vazanku labā kuri dirsh virsū visam, ko senči bij veidojuši gadu desmitiem un cēluši dzimts labklājību gadu simteņiem. Smagi strādājot tas viss īsā laikā padirsts un pienāk 1988.gads ar Nacionālām izkārtnēm, kā ta tās lietas nevibres uz tēvu sirds notīm? Tā nu viņi tās nacionālās stīgas raustīja un rausta, bet vajadzētu to R. Paulu apsedinat Dziesmu svētku estrādē pie klavierēm atskaņojot J. Petera skaņdarbu – Manai Dzimtenei – i ar snaipera šāvienu nošaut tā, lai galva uzvelas uz klaviatūras un lielā plāna to ieraudzītu visa pasaule. Ta nu būtu visai pasaulei iespēja runāt par Latvijas mūzikas maestro, ka karma soda par plaģiātismu!
Tad beidzot sakarīgs raksts RB.
Par Centrālās Padomes 1944.g. Memorandu. Nekas jau nav mainījies,uz šodienu. Neskatoties ka aiztecējis laiks 79.gadu garumā.
Tad vajag atsaukties,kā Preambulu,kā Titullapu,uz 1944.g. Memorandu. To publicējot pilnībā. Un klāt pieliekot,krievu noziegumus pastrādātos,līdz šodienai. Ar visu viltus LR atjaunošanu. Varu var likvidēt tikai ar varu. Precīzi! Vajag ASV un Lielbritānijas valdībai rakstīt. Jo tikai viņu militārais potenciāls,ir spējīgs atbrīvot Latviju no krievu jūga. Un tad arī piepildīsies E.Finka pareģotais. It īpaši,ka nav aiz kalniem Krievijas sakāve karā. Bet ja Latvijā paliks krievu SAB,VDD,tas ir Krievijas valsts drošība,par Latvijas drošību. Tad nekas nemainīsies vēl padsmit gadu. Un neatbrīvosimies no krievu okupantu miljonīgās dzīvmasas.
Latvijā,visādi VDD darboņi,vāc parakstus,par “mūsu krievu “neatdošanu nevienam. Un valodas apmācīšanu viņiem. Tad vajag,mums arī vākt parakstus sākotnēji. Zem Memoranda. Pirms nosūtīšanas ASV un Anglijai.
No KGB 5.pārvaldes nāk arī oficieris Guntis Indriksons ar savu zilo Maskavas geju Aināru Šlešeru, kuram izprecināja Inesi Šlešeri. Vai vēl kādam izdevies atkārtot Gunta Indriksona “veiksmi” priHvatizēt viesnīcu “Rīga” ar visu Morberga novēlēto zemi Latvijas Universitātei zem tās un viesnīcu “Latvija”, uztaisīt Skonto holdingu, Latvijas Futbola federāciju un tikt galā ar juristu Armandu Stendzenieku? Blakus viņam rindā nostādīt var čekistu Aldi Plaudi, kurš pirmo miljonu esot nopelnījis, nopārdodot Padomju kuģi un viņa dzīves biedri Baibu Plaudi. Bruner, gaidām rakstu (komentāru) par KGB 5.pārvaldes čekistu Gunti Indriksonu un čekistu Aldi Plaudi.
Atver acisL.G. ! Neuzticamies bruneram!
Paldies Aelita, prieks censties.
Vai dažkārt nav tā, ka mēs labrāt ņemam pretī esošā stāvokļa aprakstus, bet negribam domāt par to, kā vajadzētu būt?
Tas ir, standarta dienaskārtībā “kurš vainīgs un ko darīt” mēs tiekam tikai līdz pusei?
Tā kā prasās pēc turpinājuma?
Ir būtiska atšķirība no pirmās LCP-tā nebija dubultokupācijas apstākļos,memorands ir ticis pieņemts un atļauts īstenošanai,jaunsmešisti ir izskoloti daudztautību vietējie,liels tautas atbalsts marionetēm,un vēl lielāks to raustītājiem.
Sistēmu Latvijā neradīja t.s. LCP.Tā to pieņēma,viņai to uzticēja,un tā to pilda.Uz teicami.Tāpat kā leiši, igauņi un daļa postpadomes .Atšķirīgais ir tikai nianses.Pasaule ir mainīta.Kā redzam,tajā nav dzimtes,rases,nav arī tautas.Nedomāju,ka normāls baltais rietumeiropietis jūtas laimīgs,Rietumeiropas hunveibinizācija ir apogejā,tautu noriets sen sācies un negābjams.Rezultāts cīņā par prātiem.
Kā būt?
Tas ir sasodīti! Vai varat pastāstīt vairāk par Paulu un to, kas notiek ar plaģiātu? Sniedziet konkrētus piemērus, es vēlētos tos salīdzināt personīgi.
No memorandiem jēgas nav. Visiem tāpat ir smtreiz skaidrs. Arī vērsties pie ASV un Lielbritānijas “militārā potenciāla” ir bezcerīgi. Mēs esam viņiem pie kājas.
Vajadzētu izveidot NATO ietvaros 2 līmeņu bruņotos spēkus.
1. līmenī ir visi Austrumeiropas NATO dalībvalstu pilsoņi. Visiem izdalīt uz rokas strēlnieku ieročus. Pateikt, ka viņi var rīkoties veselā saprāta robežās. Paši organizēt kaujas vienības un pieņemt lēmumus.
2. līmenī ir armijas un smagais bruņojums, tanki, lidmašīnas, lielgabali, raķetes … to visu komandē esošā militārā vadība.
Rakstā minētie fakti par čekistu Bobkovu ir ņemti no atklātiem avotiem, kas ir pieejami visiem. Bobkovu minēju tikai kā piemēru, kā darbojās PSRS sistēma. Lai rakstītu par Indriksonu, Plaudi un Šleseru, jātiek klāt dokumentiem un arhīviem. Man tādas iespējas nav.
No Jūsu rakstītā jāsecina, ka zināt šo to. Vai pats negribat uzrakstīt? Patiešām interesanti, kā šis sievu notirgojis, man pirmā dzirdēšana. No manis te būs maza jēga. Es viņus nepazīstu un nekad neesmu ticies.
Neuzticieties veseli
Reizēm, lasot portālos nejēdzīgus komentārus, nolaižas rokas… Tomēr, ja kāds arī Pietiek-ā atzinīgi novērtē manu komentu, tad tomēr ir vērts ko rakstīt.
Es internetā sāku nākt, kad nomira mans vīrs un nebija ar ko parunāt. Arī tagad īsti nav. Jaunā paaudze ir izveidota apolitiska, kad viņiem ierunājas par politiku, viņi skatās kā auni uz jauniem vārtiem. Pirms vēlēšanām gan nāk prasīt, par ko jāvēlē. Mazliet vecāka paaudze, tā ap 40, dāmīte saka, balsošot par Progresīvajiem. Kāpēc? Nu tāpēc, ka viņi progresīvi un vēl nav bijuši valdībā. Kad ieminos par lgbt, viņa iepleš acis un prasa – a kas ir lgbt?
Mums tomēr skolā bija tā politinformācijas stunda, vajadzēja lasīt avīzes, kaut arī tur bija valdošā propaganda, tomēr par notikumiem pasaulē ko zinājām, atceros, bija tāds žurnālists ar pseidonīmu Vilks, viņš atļāvās diezgan patiesi rakstīt.
Bet tagad – kam ticēt, kam ne? Neviens laikam nav ideāls… Tāpēc labāk paskatos ukraiņu blogerus. Viņi cīnās par savu zemi.
Nu ko darīt? Jātiek pie ieročiem, tad arī būs skaidrāks, ko varam darīt. Tam jābūt valsts likumdošanā, kā ASV, bet vēl labāk zem NATO jumta visā Austrumeiropā. Bez ieročiem mēs varam domāt riņķī apkārt, bet neviens mūs neņems par pilnu. Kā franču himnā Marseljēzā dzied. Pie ieročiem, pilsoņi! Formējiet savus bataljonus.
Vajadzētu sākt ar pašu Paulu. Savulaik viņam uzdeva jautājumus par plaģiātu. Manuprāt, tas bija Latvijā. Vai viņš ir kaut ko jēdzīgu atbildējis? Plaģiāta faktus gan meklējiet pats.
https://www.youtube.com/watch?v=RRJmQt1I9kQ
Re kā,Krievijas marionete,VDK/VDD aģents Gunārs Kūtris (bandīts un izbijis tiesnesis),saka,ka lai Latviju izvestu laukā no ekonomiskās bedres,vajagot aprunāties ar kriminālautoritātēm kā Vaņka Haritonovs un citiem VDK radītiem projektiem. Jo tieši viņi,spēs dot visprecīzāko ekonomisko stāvokli Latvijā,un galvenais ko darīt. Vajag! Lai tiktu laukā Latvija no bedres lielās un dziļās,un Latvija,lai ieietu saulītē atkal…
Bruner! Nu atkal “ūdens”,līst ārā. No tevis. Bija jau reiz ieroči ZS. Otreiz krievu vara pār Latviju,to nepieļaus. Jo gandrīz vai sākās karš,atbrīvošanas. Patiesībā tas ir murgs…zem Nato,bruņoti formējumi.. . Memorandu nevajag! Slīcēju glābiņš,ir tikai slīcēju rokās… .
LR bija Aizsargi. Bruņoti. Man nav šaubu,ka lai šo viltus LR,vairāk pielīdzinātu īstajai LR. Pat Aizsargus viņi (Maskavas vara),”atjaunos”. Gluži tāpat,kā 1998.g.,likvidēja ZS. Patiesībā,Maskavas gars lien ārā no tevis,Bruner. Un uzticēties nevar. Zinot,ko iepriekš ar esi postulējis.
,,Jātiek pie ieročiem,,, Ja tas notiek,tad īpašos gadījumos,kad kādam maitai iet ne visai labi.Tas no vēstures.
Ir variants-tos var iedot īsi pirms lopkautuves,jo mēs viņiem un visiem esam tikai kaujamie.Arī zem NATO jumta.Ukraina labs piemērs.
To varētu izdarīt sava valsts,bet tad vispirms pie tās ir jātiek.Vai tiksim,domāju tās klasiskā izpratnē?Tumsa tunelī.
Un Marseljēza.Tas bija cits gars,cits laiks un spēks.Protams,nauda.Arī vadoņi.Varbūt,tikai sagadīšanās,jo oficiāli cionisms nepastāvēja.Mafijas gan,visos laikos.Der padomāt.
Negribu teikt,ka ir jānolaiž rokas.Tas nav jādara pat bezcerīgā brīdī.Pakļaušana notiek,kad ir uzvarēts prāts.
Ps.Varbūt,es kaut ko nesapratu par tautas apbruņošanas iespēju.
Pilsoņiem jābūt tiesībām turēt ieročus, kas nostiprinātas valsts likumdošanā. Tā ir galvenā doma. Nebūtu slikti, ja šādas tiesības būtu visās Austrumeiropas valstīs. Skaidrs, ka NATO mums tādas tiesības nedos. Tomēr, ja atrodamies Rietumu blokā, tad vienmēr jāatceras par politisko korektumu. Tas viņiem ir pirmajā vietā.
Ko es tik briesmīgu esmu “iepriekš postulējis”? Lūdzu atgādiniet. Jūsu komentārā redzu tikai kritiku bez vienas pozitīvas domas.
To << 20. septembra 10.39
Uz doto brīdi, pilsoņi ir arī naturalizētie okupanti. Vai RB arī tiem gatavs iedot ieročus ? Kaut gan nešaubos, ka viņi jau sen tam gatavojušies.