R. Bruners. Īsi par Latvijas Centrālo padomi (LCP), 1. daļa

R. Bruners. Īsi par Latvijas Centrālo padomi (LCP), 1. daļa

Ja pavisam īsi, tad pēc LCP metodikas Latvijā notiek visi sabiedrisko pārkārtojumu mēģinājumi, sākot no 1944. gada.

Tas nozīmē, ka LCP attiecas uz metodoloģiju, nevis politiku, un stāv pāri politikai. Citiem vārdiem sakot, Latvijas valdošā šķira (kopiena) var pārveidot vai restartēt sabiedrību pēc LCP parauga neatkarīgi no esošās sabiedriskās iekārtas. Tas var notikt gan sociālisma, gan kapitālisma, vai vēl kāda -isma apstākļos. Kā arī neatkarīgi no ģeopolitiskās piederības Krievijai, Vācijai, Austrumiem, Rietumiem, vai vēl kādai debesu pusei.

Manas zināšanas par pēckara Latvijas PSR nav pietiekošas, lai izdarītu drošus secinājumus par LCP patieso lomu sabiedrībā. Taču man zināmie fakti un pieredze, dzīvojot Latvijā, vedina domāt, ka tā bija paralēla varas struktūra komunistu laikos. Bija ļoti daudzi konkrēti cilvēki nozīmīgos amatos, būtībā vairākums, kuri darbojās pret komunistiem, bija rietumnieciski orientēti savos uzskatos un klusībā bija neatkarības piekritēji.

Īsta vara sabiedrībā ir tā, kas kontrolē gan pozīciju, gan opozīciju. Tātad LKP CK bija pozīcija, bet LCP metodoloģija būtībā apvienoja visu opozīciju. Kad komunisti bija sevi izsmēluši, LKP un LCP pamainījās vietām. Sauciet to par perestroiku, atmodu vai vēl kaut kā. Kuri ir tēmā, nodrošina sev komfortablu eksistenci pie jebkuras varas, uz vispārējas degradācijas fona.

* * *

Internetā atrodams liels skaits materiālu par LCP. Gribētu aicināt lasītājus ievadīt meklētājā “Latvijas Centrālā padome” un izlasīt tos visus. Tas nebūs veltīgi. Droši vien LCP koncentrē ap sevi visas pretrunas, brīvības centienus, gudrību, naivumu, muļķību, varonību, ambīcijas, upurēšanos, nodevību, ciešanas un zaudējumu pārspēka priekšā, kas tik ļoti raksturīgi mūsu tautas brīvības cīņām.

Turpretim mēdijos LCP tēma nav atrodama. Padomju laikos tā bija aizliegta, bet arī pēc PSRS sabrukuma tēma cilāta netiek. Mēģināsim noskaidrot, kāpēc. LCP reizēm piemin ebreju pārstāvji. Tā sakot, mēģinam, mēģinam, kamēr izdosies. Tomēr tā gluži nav.

LCP būtība

LCP pasludina vai aicina uz neatkarīgu Latvijas valsti, kurā valda parlamentārā demokrātija tās sterilākajā formā. Latvijas apstākļos “parlamentārā demokrātija” nozīmē aizkulišu spēku izvirzīto pārstāvju tirgu. Ārējie aizkulišu spēki pārsvarā saistīti ar Krieviju, bet iekšējie ar vietējo ebreju kopienu un tās satelītiem. Etnisko latviešu intereses šādā sistēmā ir pārstāvētas vāji, un pastāvīgi samazinās.

LCP tieši vai netieši nosoda “Ulmaņa diktatūru”. No viņu viedokļa Ulmanis bija likvidējis demokrātiju, ignorējis Satversmi, nodibinājis autoritāru (fašistisku!) režīmu. Ar vārdu sakot, viņš traucēja aizkulišu spēkiem taisīt rebes, jo svarīgus lēmumus pieņēma pats. Turpretim no latviešu viedokļa tieši Ulmanis aizstāvēja viņu un Latvijas valsts intereses kā latvietis un patriots, lai gan viņam tas nenāca viegli.

Vēsturiski LCP dibināja 1943. gadā, kad krievi pārgāja uzbrukumā frontē, bet vācu tvēriens Latvijā atslāba. Acīmredzot, tas radīja ilūziju, ka iespējams atjaunot Latvijas Republiku ar LCP kā pagaidu valdību. Ulmaņa vairs nebija, un savulaik padzītie demokrātiskie “partiju pārstāvji” nolēma rīkot iznācienu.

Iznāciena pamatā bija pieņēmums, ka vācieši atļaus formēt latviešu karaspēka vienības, kas pakļautos LCP, nevis vācu kara mašīnai. Tad varētu noturēt krievu armiju līdz brīdim, kad ir panākta vienošanās ar Krievijas sabiedrotajiem ASV un Lielbritāniju par Latvijas statusu. Acīmredzot, tāda bija LCP ideja, kurā Vācijai bija ierādīta ne tikai zaudētāju, bet arī muļķu loma.

1944. gada LCP memorands

Minētās vēlmes tika formulētas slavenajā memorandā, ko parakstīja 190 īpaši prominenti latvieši. Formāli tas bija adresēts ģenerālim Bangerskim, taču ir skaidrs, ka valstiskā statusa jautājumi nav ģenerāļa kompetencē. Pēc būtības memorands bija adresēts pašam Ādolfam Hitleram. Tikai viņš spētu pieņemt lēmumus par atsevišķu Latvijas armiju. Pēc būtības, tas nozīmētu Latvijas neatkarības atzīšanu no Vācijas puses.

Tā kā Bangerskis bija atteicies memorandu saņemt, visa šī absurda drāma nonāca uz reihsministra Rozenberga galda. Tieši viņš toreiz bija Latvijas augstākais valdnieks, caur kuru vajadzēja kārtot lietas. Rozenbergs esot izteicies tādā garā, ka memoranda parakstītāji būtu nošaujami, ja lietu skata pēc būtības. Tomēr parakstītāju augstā sabiedriskā stāvokļa dēļ tas netika izdarīts.

Kāds no ģenerāļiem esot ieteicis reihsministram uztvert šo situāciju ar humoru. Droši vien Rozenbergam humora izjūta bija līmenī, jo vācieši represēja tikai dažus no LCP organizatoriem.

Acīmredzot, humora izjūtas nav trūcis arī Smerš pretizlūkošanai un citām čekas struktūrām, kas uzmanīja “inteliģentus” Latvijas PSR. Kad Latviju atkal okupēja padomju armija, lielākā daļa no memoranda parakstītājiem turpināja savu ierasto darbu. Piemēram, ķīmijas profesori Gustavs Vanags, Augusts Ķešāns un Alfrēds Ieviņš ieņēma augstus amatus. Viens no viņiem bija LPSR ZA akadēmiķis, otrs bija ķīmijas fakultātes dekāns, bet trešais ķīmijas institūta direktors.

Rietumi mums palīdzēs

Ostapa Bendera vārds nav atrodams LCP dalībnieku sarakstā, tomēr viņa slavenā frāze skaidri izskan memoranda zemtekstā. Patiesībā, memorands ir adresēts tieši ASV un Lielbritānijas valdībām. Tikai no turienes teorētiski būtu sagaidāma palīdzība. Tikai šīs valstis, atkal teorētiski, varētu aizstāvēt Baltijas valstis pret sava sabiedrotā PSRS tīkojumiem.

Rodas jautājums – vai memorands tika iesniegts ASV un Lielbritānijai? Tehniski tas būtu izdarāms, jo šajās valstīs vēl bija Latvijas pilnvarotie pārstāvji.

Diemžēl šis jautājums paliek bez atbildes. It kā jā, it kā nē. It kā pārstāvjiem esot bijuši iebildumi … Manuprāt, situācija ir diezgan skaidra. Pēc būtības memorands ir saņemts, protams, un pieņemts zināšanai. Taču tas nav un nevarēja tikt pieņemts kā oficiāls dokuments, uz ko būtu vismaz jādod atbilde. Droši vien pārstāvjiem ir pateikts apmēram sekojošais. “Lūdzu nekraujiet mums virsū neatrisināmus jautājumus. Mums pietiek problēmu ar PSRS. Nenostādiet mūs neērtā situācijā, ja vēlaties saglabāt savu pārstāvja statusu.”

Turpinājums sekos

10.09.23