Māris M. Jauns.lv Sandris Metuzāls raksta…
Jauns.lv Sandris Metuzāls raksta:
Latvietis, kurš pārvaldījis lielāko teritoriju – noslēpumainais Sibīrijas saimnieks Roberts Eihe
Bet Juri Lina grāmatā Zem skorpiona zīmes rakstīts sekojošais:
“1920. gadā padomju partijas un valsts aparātā par iestāžu un uzņēmumu vadītājiem, kā arī dažādos funkcionāru amatos strādāja jau pusmiljons žīdu, kuru vairākums Krievijā bija ieradies galvenokārt no Lietuvas un Polijas. (“Grāmata par Krievijas žīdismu”, Ņujorka, 1968., 137. Ipp.) Nozīmīgākie Padomju Krievijas diplomāti arī bija žīdi. Arī pirmajā Padomju pārstāvniecībā Stokholmā bija žīdu funkcionāri, viņu vidū Arons Cimmermans.
Tālāk minēti ietekmīgāko žīdu vārdi pirmajā padomju administrācijā. Tautas Komisāru Padomes lietvedis bija Vladimirs Bončs-Brujevičs (1873-1955), Jemeļjans Jaroslavskis (īstajā vārdā Minējs Gubelmans, 1878-1943) kļuva par Kremļa komisāru un CK sekretāru. Viņš vadīja ari varas pārņemšanu Maskavā.
Citi vadošie žīdi: Moisejs Frumkins (finanšu un ārējās tirdzniecības tautas komisārs), Ādolfs Jofe, Karls Radeks (Tobiašs Zobelsons), Zāra Havkina (strādāja Centrālkomitejā), Aleksandrs Ghē (Goldbergs), Jurijs Larins (īstajā vārdā Mihails Lurjē, 1882— 1932), Vaclavs Vorovskis (Orlovskis), Mečislavs (Moiše) Bronskis (Varšavskis, tirdzniecības un rūpniecības komisāra vietnieks), Ābrams Skovno (1888-1938), Dāvids Rozenblums, Hristians Rakovskis (Bulgārijas žīds, kas vadīja Ukrainas sarkano valdību), Mihails Laševičs, Dāvids Rjazanovs (Goldenbahs, 1878-1938, Odesas žīds, kas ieradās no Šveices ar otro vilcienu un kļuva par Marksa institūta direktoru), Ārons Šeinmans, Georgijs Safarovs, Jakovs Surics, Ārons Zoles, Nikolajs Krestinskis (Centrālkomitejas loceklis), Jevgeņija Boša, Aleksandrs Abramovičs-Cetujevs (ieradās no Šveices),
Rulkovskis, Rozovskis, Samuels Kaufmans (kļuva par tautas komisāru), Izidors Gukovskis (tautas komisārs), Feningšteins (tautas komisārs), Olga Raviča (īstajā vārdā Sarra Gavviča, tautas komisāra Fcnigštcina līdzstrādniece), Jeļena Stasova (Centrāl¬komitejas sekretāre), Teodors Rotšteins (viens no Ārlietu tautas komisariāta vadošajiem spēkiem), Ivans Maiskis (Šteinmans), Jans-Jakovs Gamarņiks (1929. gadā kļuva par sarkanarmijas politdaļas priekšnieku), Moisejs Ruhimovičs, Aleksandrs Sotmans (1880-1939), Daševičs, Mihails Kobeckis, Mihails Gobermans, Nikolajs Gordons (īstajā vārdā Leiba Alija Čēls), Grigorija Zinovjeva līdzstrādnieks, Sergejs Sircovs, Mihails Tomskis (Honigbergs), Mihails Trilissers, Josifs Unšlihts, Arkādijs Rozcngolcs, Grigorijs Čudnovskis, Latvijas žīds Roberts Eihe (strādāja augstos amatos Sibīrijā), Josifs Pjatņickis, Jevgeņijs Gņedins (Leo Helphands, Aleksandra Parvusa dēls, kas kļuva par čekas izlūkošanas centra priekšnieku Parīzē), Ļevs Sosnovskis, V. Avaņesovs, Dmitrijs Kurskis (justīcijas komisārs 1918-1928. gadā)…
Boļševiku partijas Centrālkomitejā, ko ievēlēja 1917. gada augustā, bija 24 locekļi. No tiem vismaz 14 bija žīdi un divi pusžīdi. Moiseja Uricka sekretāre bija 17 gadus veca žīdu meitene. (Heinrihs Laretejs, “Liktenim par rotaļlietu”, Lunda, 1970., 75. Ipp.)”
LRTT
Lūk, viņi, Eihes garīgie mantinieki
31.01.21
Te tev arī ir jāieskatās tais sejas īpatnība, kad sapisas nožēlojamie vietējie luzeri ar jūdu ligzdām. Tāds deguns ta poļu zhidiskais liecina savu. Tā vēsturiskā problēma Lietuvas – Polijas lielvalsts, kas misijās germaniem piekļūt pie krievu zemēm, bet sadzemdeja izdzimtenus visās tautās sasedinot visur savus izdzimtenisus.