Ebreju “zēns” un Askolda Saulīša došanās mūžības laukos

Šodien valda žīdiskā demokrātija, tieši kā šajā komentārā sacītais.

2021. gada 24. marts 1.11(Labot)

Kad Zaharjins izlaupīja Liepājas metalurgu un tagad saņem pensiju 19000EUR , bet politiski-represētais ar 60 gadu darba stāžu tikai nabadzības robežas līmenī…. par kādu tiesisku valsti te vispār var runāt ?????

Tas, kurš to apstrīd, tiek “aizraidīts”… !

https://www.sargs.lv/lv/sabiedriba/2021-03-11/muziba-devies-kinorezisors-un-operators-askolds-saulitis?fbclid=IwAR3QZXZYt6IsHtaxLCi5m_tIOnBGhbSXmrgiEPNr2rhi–cquYRZZ1IjUcs

Režisoram bija vēl tik daudz jaunu plānu! Viņš “Sargs.lv” toreiz stāstīja, ka tagad, kad filma “Mans zelts” būs pabeigta, tiks turpināts darbs pie viņa un Daiņa Īvāna lielās dokumentālās filmas par Neatkarības karu – “Zem viena karoga”. Filmas projekts 2019. gada pavasarī Nacionālā kino centra dokumentālo filmu konkursā guva finansiālu atbalstu, un A. Saulītis bija gandarīts, ka filmas veidošanā palīdz arī Aizsardzības ministrija.

“Tas būs stāsts par Neatkarības kara (1918-1920) Latvijas tautas cīņām par savu 1918. gada 18. novembrī “de facto” proklamēto valsti līdz Latvijas starptautiskai atzīšanai “de iure” 1921. gada 26. janvārī. Tikai retais zina, ka tā laika Latvijas armijas pats jaunākais karavīrs bija desmitgadīgais ebreju zēns Kopels Goreliks, nevis kāds Jānis Liepiņš vai Kārlis Bērziņš. Mazais Goreliks, kara romantikas iedvesmots, aizmuka no savas mammas un uz četriem mēnešiem tika ieskaitīts Latvijas armijā,” sarunā ar “Sargs.lv” 2020. gada novembrī sacīja režisors. Viņš uzsvēra, ka Neatkarības karš bija visas Latvijas tautas karš, jo toreiz par jaunās Latvijas valsts izdzīvošanu, sabiedroto valstu atbalstīti, cīnījās ne tikai latvieši, bet arī Baltijas vācieši, krievi, ebreji, poļi, leiši, igauņi, baltkrievi un ukraiņi. Tāpēc loģiski radies arī filmas nosaukums – “Zem viena karoga”.

L. Grantiņš

Nevar lāgā saprast, kuram, Saulītim vai Īvānam pieder šī melīgā un latviešus nicinošā frāze: “Tikai retais zina, ka tā laika Latvijas armijas pats jaunākais karavīrs bija desmitgadīgais ebreju zēns Kopels Goreliks, nevis kāds Jānis Liepiņš vai Kārlis Bērziņš.” Kāds ārprāta naids ir ielikts šajā teikumā pret latviešiem: nevis kāds Jānis vai Kārlis, bet gan Kopels !!!

Jau rakstīju, kā bija īstenībā: “ Kopels Goreliks nebija nekāds jaunākais karotājs- Latvijas atbrīvotājs. Par viņu ir bijis jau rakstīts, bet to šodien cionistiskie izdzimumi,- latviešu tautas ienaidnieki nevēlas patiesību stāstīt. Iegaumēsim, ka bērns desmit gadu vecumā nav spējīgs novaldīt tā laika šauteni !!!  Es lasīju gan ko citu, ka Latvijas armijas karavīri bija pievākuši kādu žīdu puiku- bezpajumtnieku, kurš no bada tikko turējās kājās. Latvijas armijai tolaik pašai grūti klājās ar pārtiku. Lai palīdzētu šim puikam, viņš ar falšiem datiem tika noformēts kā Latvijas armijas karavīrs, lai dabūtu dienas pārtikas devu. Tātad, šeit nekāda runa nav par cīnītāju, bet par jaunās Latvijas armijas morāli,- tā vienkārši palīdzēja puikam izdzīvot !”

Vai A. Saulītis “aizgāja” no mums labprātīgi ? Maz ticams. Lai labāk izprastu lietas būtību, pastāstīšu manu saskarsmi ar viņu: Tas bija pirms pāris gadiem. A. Saulītis bija ierīkojis savu profilu Feisbukā. Reklamēja savus senčus un uzsvēra viņu LATVISKUMU. Tad pienāca brīdis, kad viņš mani uzaicināja draudzēties. Priekš manis tas bija pārsteigums, jo viņš bija veidojis dokumentālu filmu, kas bija īsts 4. maija KLIĶES Atmodas falsifikatoru šedevrs– kurā es biju “piemirsts”. Par to biju rakstījis LRTT vietnē. Aizsūtīju viņam šo rakstu ar piebildi, ka viņš tiks reiz tiesāts par Latvijas vēstures viltošanu.

Šeit rakstītais neatstāja Saulīti vienaldzīgu, jo viņam, kā jau sacīju, bija lepnums par saviem latviskajiem senčiem:

Notika brīnums. Jau pēc stundas A. Saulītis bija no Feisbuka dzēsies. Un no šīs vietas tad arī, domāju, ka sākās viņa domstarpības ar 4. maija kliķes darboņiem. Droši vien sāka “runāt viņiem pretī”! Un tādas lietas valdoša banda un viņu saimnieki nepiedod. Mēs redzam šodienas šizofrēnisko žīdu slavēšanu. Sākot ar Z. A. Meierovica (pirmā ārlietu ministra) nepelnīto nopelnu pierakstīšanu viņam, tad šodienas E. Levitu un tagad vēl ārprāta melus par žīda zēna Gorelika “brīvības cīņām” ! Visam jau tomēr ir savas robežas… , kuras komunisti un pārējie kolaboracionisti nevēlas ievērot.

LTV Ziņu dienests

30 gadus pēc Atmodas pētnieki joprojām meklē atbildes uz daudziem neskaidriem jautājumiem. Vienu no tiem – par PSRS Valsts drošības komitejas ietekmi uz neatkarības procesiem – analizē arī Latvijas Televīzijas dokumentālā filma “Atmodas labirints”. Tie būs fakti un intervijas divu sēriju..

LRTT

Un, kas ir tie, kuri to analizē ? Protams, ka paši komunisti un čekas darbinieki ! Tie, kuri ir pret viņu VIEDOKLI, tiek “aizvākti no skatuves” !

Analizatoru šobla: MIGLA SARKANĀ- NOLĀDĒTĀ !

24.03.21

You may also like...

1 Response

  1. Anonīms saka:

    Tas viņa Face jau nu tāds aizdomīgs latviets!? Brīvības 88 strādājot blakus foto bodei bieži vien neliek miera pārdomās tā bilde, kad cilvēks iekāpj spoguļu pasaulē. Grantins arī iesaka ieskatīties spoguli, kad norāda par to, ka tauta dzīvo dzerstidamies un maukojoties. Tad nu pirms tā kriminālā Elkor īsu laiku staigāju uz pulciņu, kā priekšā stāvēja Aloizs Brencs. Tāds Soviet laiku kino režisors kuram īpaši patikas kriminalistika. Šim vecumdienas iegribējās izveidot jauniešu kino kursus, lai atstātu pēc sevis mantojumā savas kino zināšanas. Savos gados viņš izskatījās lieliski! Tad nu viņš īpaši izrādīja kādu filmu, kur tika izgaismots par nākotnes kino attīstību. Vaicāju apzināti, ka tas ir tikai idejas? Nē, jau tā ir šodienas realitāte, ka kino pāriet uz virtuālo realitāti! Nu lielakajaj dalaj viņš asociējas ar nožēlojamu stāstu kinofilmaj =Ilgais murgs kāpās. Tomēr tā nav īsti viņa filma, bet taisīta – Po zakazu gos tele radio! Nu tāds savdabīgs saldais ēdiens 80 tajos taisnības mīļiem. Tā teikt scenāriju filmai piesvieda krievi protams ar nolūku izrādīt kino savienības mērogā. Viens laukumiņš kopējā Gorbacova pārkārtošanās mozaīkā. Daudziem naivuliem bij kārtējās sajūsmas, kā latviets izsitis tādu filmu Savienības mērogā? Nu protams ar pašas Maskavas svētību! Ko Aloizs teica par amerikāņu kino industriju? Lai parādītu Amerikā latviešu kino plašai publikai ir jābūt ļoti lieliem kontaktiem, bet tomēr tā drīzāk paliks apskatīta tikai dažu cilvēku lokā. Neviens nav ieinteresēts Amerikā izrādīt kino bez peļņas un viņiem mēs esam nesaprotami! Tad nu arī Sovietu kino veidotāji visi ir bijusi zem pieskata, ja nepatika sīkākas detaļas, kas izsmēja varu, tad filmai tika liegta attīstība. Te nu vēl daudzu sēriju mākslas filma – Ilgais ceļš kāpās. Protams kriminālā maestro mūzika! Nožēlojamas Lilitas Ozolinas saraudatas acis ir savdabīgs latviešu sievietes sociālisma laika tēls. Gaida vienu visu īstā ko un pareizāko komunistu savā dzīvē, bet pienākas biežāk raudāt. Tā nu tam Aloizam bij liela dūša un aizraušanās, bet jis negaidot visiem nomira sporta nodarbības laikā. Nezin kāpēc man vurdija doma, ka vainīgs kārtējo reizi esmu es! Bieži par pīpējot domu par to virtuālo kino nelika domas, ka tur varēs radīt da jel kāda veida ermibas. Pieņemsim gladiatoru cīņas arēnā nonākt un izjust uz sava nerva, ko nozīmē, kad nocērt galvu vai saplosa gabalos lauvas zobi. Nu ja, ka protams iecienītā pornogrāfija varēs atvērt nereālas iespējas pasaulei gūt baudu. Kam vajadzēs nākotnē virtuālās realitātes kino – Ilgais ceļš kāpās? Kurš gribēs būt par īstu komunistu un pavadīt laiku ar raudu līgo Lilitu Ozoliņu? Ptju tu bljadj! Tad nu man vurdija tās domas, ka šī industrija novirzīs cilvēka smadzenes līdz tādam stāvoklim, ka tie vispār realitāte vairs dzīvot negribēs. Nezin kāpēc man aizdomas radās, ka tas varenais Dies apstādināja Aloiza elpu, lai es neaizietu to virtuālās kino ceļu. Nafig tādu industriju, kur cilvēki sēdes un raustis viens otra nervus caur kaut kādiem tur elektro vadiem. Vēl bij Sony veikalā jaunā paaudze aizravusies ar Play staition, kas daudzus ir pārvērtis par kompjutera pielūdzējiem. Tad nu vispār aizdomājos pēc viņa nāves par to kino industriju, ka tā visa savā būtībā ir melus pasaule. Foto bildes cilvēki protams sevi uz frishe, bet realitātē tomēr cilvēkiem aktieriem dzīvot ir grūti. Viņi nespēj dzīvot bez saviem iedomatajiem tēliem un tie dzīvo jau iekš aktieriem. Daudziem tak mēdz būt garīgās lēkmes, ka viņi paši nesaprot, kas viņi īsti ir, jo visa dzīve ir viena izlikšanās. Nu pilnīgi visa skatuve ir zem žīdu lupas, kā Amerikā tā visās izbijusais Soviet republikas. Kino, mūzika, teātris visi ir zem kontroles. Ja arī nonāca Amerikā Sovietu sportisti sporta arēnas, tad tikai caur saviem galiem. Svešos iekšā nelaidīs! Ja arī dot kādam iespējas, tad tas viss ir ar nolūku! Foto kamera šodien praktiski ir katram rokās un kino var taisīt katrs, bet izteikt sevi lielākā daļa spēj caur kājstarpi. Vēstures lietās ir maldināti senči un mēs tiekam maldināti. Nu 100 %latviets Sony strādāja audio nodaļa, kas viņam tuvu pie sirds, jo pats bij jaunībā muzikants. Spēlēja Soviet Latvia Mozartu visu labāk par visiem. Pats ne reizi vien izteicās, ka Mozartu spēlēt ir ļoti grūti! Tad nu kādu vakaru braucot auto mājas par mūziku un žīdiem sākam spriedelēt, ka norādīju, ja jau tu bij Sovietu laikos 1 vietā savā klavieres spēlē, tad tu esi 100 %žīds! Pirmajā vietā drīkst būt tikai žīds, lai pārspētu žīdu mūzika, tad tev ir jākļūst par žīdu, ja arī tāds tu neesi. Norādīju, ka tiem, kas vienmēr grib turēties tais Grand prix vietās bieži slimo ar garīgām problēmām. Te viņš piekrita norādīdams, ka skolā viņam bij vijolnieks un viņa vecāki visu laiku audzināja, ka viņš vijoli drīkst spēlēt tikai tad ja spēlē to visu labāk par visiem. Tad nu pieminēju, ka Soviet laikos no krievu skolas mūsu skolā uzstājās viens jauns puika vijoles spēlē, bet nezin kur nozuda. Mozarta spēlmanis norādīja, ka vecāki viņu noveda tik tālu, ka tam vijolniekam aizvērās siberis ciet. Ko nozīmē būt visu spozakajam un labakajam! Žīdiem tā ir problēma. Tu tak pats teici, ka spēlēji Mozartu visu labāk par visiem? Jā, bet es sāku dzert!!!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.