A. Malta. Kas tagad ir Latvijas valsts Satversme ?(LRTT- A. Maltas provokācija)

LRTT piebilde biedr/kunga A. Maltas sacītajam

“Pievērsiet uzmanību 68. un 82, pantam !!!
Satversmes grozījumi: Melns – pamatdokuments; Zaļā – LZS;
Sarkanā – boļševiku grozījumi”

Nav sevišķi labi saprotams biedr/kunga A. Maltas sacītais par 68 un 82 pantu, ka jāuztraucas būtu par pavisam par ko citu, lūk, par šo 4. maija kliķes “iespraudumu” Satversmē: “Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu.”

Ir oficiāli atzīts, ka Latvija bija okupēta un tā rezultātā tika būtiski(katastrofāli) izmainīts Latvijas etniskais sastāvs. Tā kā var ierakstīt tādu absurdu Satversmē(atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības), pirms nav veikta okupācijas varas demontāža- dekolonizācija ? Pie mazākum tautības tiek pieskaitīti mums naidīgie okupanti un viņu pēcteči, un pat JĀAIZSARGĀ viņu “cilvēka pamattiesības” !!! Šo absurdu biedr/kungs Malta nu nekādīgi nav spējīgs “saskatīt”! Tai vietā, lai pieprasītu Starptautiski atzītās OKUPĀCIJAS demontāžu, viņš mums liek pievērst uzmanību pilnīgiem niekiem. Nekā savādāk kā par provokatoru un tautas nodevēju nav iespējams šo kung/bieru noasaukt.

Kas tagad ir Latvijas valsts Satversme ?

Pievērsiet uzmanību 68. un 82, pantam !!!
Satversmes grozījumi: Melns – pamatdokuments; Zaļā – LZS;
Sarknā – boļševiku grozījumi

Latvijas Satversmes Sapulces
1922. gada 15. februāra kopsēdē pieņemtā

Latvijas Republikas
Satversme
Latvijas Republikas Satversme
1918.gada 18.novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Latvijas tauta izcīnīja savu valsti Brīvības cīņās. Brīvi vēlētā Satversmes sapulcē tā nostiprināja valsts iekārtu un nolēma sev Satversmi.
Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un atguva brīvību, 1990.gada 4.maijā atjaunojot valstisko neatkarību uz valsts nepārtrauktības pamata. Tā godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus.
Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu.
Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats. Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu.
Latvija, apzinoties savu līdzvērtību starptautiskajā kopienā, aizstāv valsts intereses un veicina vienotas Eiropas un pasaules ilgtspējīgu un demokrātisku attīstību.
Dievs, svētī Latviju!
(19.06.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2014)

Latvijas tauta savā brīvi vēlētā Satversmes Sapulcē ir nolēmusi sev šādu valsts Satversmi:

1. nodaļa.
Vispārējie noteikumi.
1. Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.
2. Latvijas valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai.
3. Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale.
4. Latvijas valsts karogs ir sarkans ar baltu švītru. (Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru. 1998.gada 15 oktobra likuma redakcijā)

2. nodaļa
Saeima
5. Saeima sastāv no piecdesmit simts tautas priekšstāvjiem.
6. Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.
7. Sadalot Latviju atsevišķos vēlēšanu apgabalos, Saeimas deputātu skaits, kurš ievēlams katrā vēlēšanu apgabalā, noteicams proporcionāli katra apgabala vēlētāju skaitam.
8. Vēlēšanu tiesības ir abu dzimumu pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu pirmā dienā ir vecāki par divdesmit vienu gadu, izņemot sociāli apgādājamos.(…kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. 1994.gada 27.janvāra likuma redakcija.)
9. Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni kurš vēlēšanu pirmā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.
10. Saeimu ievēlē uz četriem gadiem.( 1997.gada 4.decembra likuma redakcijā)
11. Saeimas vēlēšanas izdarāmas oktobra mēneša pirmajā svētdienā un sestdienā pirms tās. sestdienā. Saeimas vēlēšanas izdarāmas oktobra mēneša pirmajā sestdienā. (… pirmajā sestdienā.1997. gada 4.decembra likuma redakcijā.)
12. Jaunievēlētā Saeima sanāk uz pirmo sēdi novembra mēneša pirmajā otrdienā, kad arī izbeidzas iepriekšējās Saeimas pilnvaras.
13. Ja Saeimas vēlēšanas Saeimas atlaišanas gadījumos notiek citā gada laikā, tad šāda Saeima sanāk ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc tās ievēlēšanas un tās pilnvaras izbeidzas pēc diviem (trīs) gadiem nākošā novembra mēneša pirmā otrdienā ar jaunievēlētās Saeimas sanākšanu.( 1997.gada 4.decembra likuma redakcijā.)
14. Vēlētāji nevar atsaukt atsevišķus Saeimas locekļus.
15. Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā.
16. Saeima ievēlē savu prezidiju, kurš sastāv no priekšsēdētāja, viņa diviem biedriem un sekretāriem. Saeimas prezidijs darbojas nepārtraukti pa visu Saeimas pilnvaru laiku.
17. Jaunievēlētās Saeimas pirmo sēdi atklāj iepriekšējās Saeimas priekšsēdētājs vai prezidija uzdevumā cits prezidija loceklis.
18. Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras.
Saeimas locekļa pilnvaras iegūst Saeimā ievēlēta persona ja tā Saeimas sēdē dod šādu svinīgu solijumu:
“Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzcītīgs Latvijai, stiprināt tās suverinitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.” 2002.gada 30.apriļa likuma redakcijā.)
19. Saeimas prezidijs sasauc Saeimas sesijas un nosaka kārtējas vai ārkārtējas sēdes.
20. Saeimas prezidijam ir jāsasauc Saeimas sēde, ja to prasa Valsts Prezidents, Ministru prezidents vai ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu.
21. Iekšējās darbības un kārtības noteikšanai Saeima izstrādā sev Kārtības rulli. ( Saeimas darba valoda ir latviešu valoda. 2002.gada 30.apriļa likuma redakcija.)
22. Saeimas sēdes ir atklātas. Desmit Saeimas locekļiem, Valsts Prezidentam, Ministru prezidentam vai ministriem pieprasot, Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu var nolemt noturēt aizklātu sēdi.
23. Saeimas sēdes var notikt, ja tanīs piedalās vismaz puse Saeimas locekļu.
24. Saeima, izņemot Satversmē sevišķi paredzētos gadījumus, taisa savus lēmumus ar klātesošo deputātu absolūtu balsu vairākumu.
25. Saeima izvēlē komisijas, noteicot to locekļu skaitu un uzdevumus. Komisijām ir tiesība pieprasīt savai darbībai vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus no atsevišķiem ministriem un pašvaldības iestādēm, kā arī uzaicināt savās sēdēs dot paskaidrojumus attiecīgo ministriju un pašvaldības iestāžu atbildīgos priekšstāvjus. Komisijas var darboties arī starp sesijām.
26. Saeimai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentāriskas izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā dala Saeimas locekļu.
27. Saeimai ir tiesība iesniegt Ministru prezidentam vai atsevišķam ministram pieprasījumus un jautājumus, uz kuriem ir jāatbild viņiem vai viņu pilnvarotai atbildīgai valsts amata personai. Ministru prezidentam vai ministriem uz Saeimas vai tās komisiju pieprasījumu jāceļ tām priekšā attiecīgi dokumenti un aktis.
28. Saeimas locekli ne par balsošanu, ne par amatu izpildot izteiktām domām nevar saukt pie atbildības ne tiesas, ne administratīvā, ne disciplinārā ceļā. Saeimas locekli var saukt pie tiesas atbildības, ja viņš, kaut arī amatu izpildot, izplata; 1) godu aizkarošas ziņas, zinādams, ka tās nepatiesas, vai 2) godu aizkarošas ziņas par privātu vai ģimenes dzīvi.
29. Saeimas sesijas laikā Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanas, ne citādi aprobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima. Saeimas locekli var apcietināt, ja to notver pie paša nozieguma pastrādāšanas. Par katru Saeimas locekļa apcietināšanu divdesmit četru stundu laikā jāpaziņo Saeimas prezidijam, kurš to ceļ priekšā nākošā Saeimas sēdē izlemšanai par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā vai par viņa atsvabināšanu.( Laikā starp sesijām, līdz sesijas atklāšanai, par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājuma lemj Saeimas prezidijs.)
30. Par noziedzīgu nodarījumu nevar uzsākt pret Saeimas locekli tiesas vai administratīvu vajāšanu bez Saeimas piekrišanas. (Pret Saeimas locekli nevar uzsākt kriminālvajāšanu vai uzlikt viņam administratīvu sodu bez Saeimas piekrišanas.1997.gada 4.decembra likuma redakcijā)
31. Saeimas loceklim ir tiesības atteikties no liecības došanas: 1) par personām, kuras viņam kā tautas priekšstāvim uzticējušas kādus faktus vai ziņas; 2) par personām, kurām viņš, izpildot savus tautas priekšstāvja pienākumus, uzticējis kādus faktus vai ziņas 3) par pašiem šiem faktiem un ziņām.
32. Saeimas loceklis nevar pats, ne arī uz citas personas vārda saņemt no valsts pasūtījumus un koncesijas. Šī panta nosacījumi attiecas uz ministriem, ja arī viņi nav Saeimas locekļi.
33. Saeimas locekļi saņem atalgojumu no valsts līdzekļiem.
34. Par Saeimas un komisiju sēžu atreferējumiem, ja tie saskan ar patiesību, nevienu nevar saukt pie atbildības. Par Saeimas un komisiju slēgtām sēdēm var sniegt ziņas tikai ar Saeimas vai komisijas prezidija atļauju.

3. nodaļa.
Valsts Prezidents.
35. Valsts Prezidentu ievēlē (Saeima uz četriem gadiem. 1997.gada 4.decembra likuma redakcijā) tauta uz pieciem gadiem vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās.
36. Valsts Prezidenta vēlēšanu tiesības ir abu dzimumu pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir vecāki par divdesmit pieciem gadiem, izņemot sociāli apgādājamos. Valsts Prezidenta vēlēšanu kārtību nosaka sevišķs likums. Valsts Prezidentu ievēlē aizklāti balsojot ar ne mazāk 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu.
37. Par Valsts Prezidentu nevar ievēlēt personu, kura nav pilnus četrdesmit gadus veca.( Par Valsts Prezidentu var ievēlēt Latvijas pilsoni, kurš sasniedzis četrdesmit gadu vecumu. Par Valsts Prezidentu nevar ievēlēt pilsoni ar dubultpilsonību. 1997.gada 4.decembra likuma redakcijā.)
38. Valsts Prezidenta amats nav savienojams ar citu amatu. Ja par Valsts Prezidentu ievēlētā persona ir Saeimas loceklis, tad viņam jānoliek Saeimas locekļa pilnvaras.
39. Viena un tā pati persona nevar būt par Valsts Prezidentu ilgāk kā astoņus (desmit) gadus no vietas.( 1997.gada 4.decembra likuma redakcijā)
40. Tuvākā Saeimas sēdē pēc ievēlēšanas Valsts Prezidents, uzņemoties amata pienākumus, dod šādu svinīgu solījumu: „Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas.”( Valsts Prezidents, uzņemoties amata pienākumus, Saeimas sēdē… 2007.gada 3.maija likuma redakcijā)
41. Valsts Prezidents reprezentē valsti starptautiski, ieceļ Latvijas, kā arī pieņem citu valstu diplomātiskos priekšstāvjus. Viņš izpilda Saeimas lēmumus par starptautisku līgumu ratificēšanu.
42. Valsts Prezidents ir Valsts bruņotā spēka augtākais vadonis. Kara laikam viņš ieceļ virspavēlnieku.
43. Valsts Prezidents (uz Saeimas lēmuma pamata ) pasludina karu.
44. Valsts Prezidentam ir tiesība spert nepieciešamos militārās aizsardzības soļus, ja kāda cita valsts Latvijai pieteikusi karu vai ienaidnieks iebrūk Latvijas robežās.( Valsts Prezidentam ir tiesība spert nepieciešamos militārās aizsardzības soļus, ja kāda cita valsts Latvijai pieteikusi karu vai ienaidnieks uzbrūk Latvijas robežām. Līdz ar to Valsts Prezidents nekavējoties sasauc Saeimu, kura lemj par kara pasludināšanu un uzsākšanu.
45. Valsts Prezidentam ir tiesība apžēlot noziedzniekus, par kuriem tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā. Šīs apžēlošanas tiesības neattiecas uz gadījumiem, kuriem likums paredz citu apžēlošanas kārtību. (Šo tiesību izmantošanas apjomu un kartību nosaka īpašs likums. 1997.gada 4.decembra likuma redakcija) Amnestiju dod Saeima.
46. Valsts Prezidentam ir tiesība sasaukt un vadīt ārkārtīgas ministru kabineta sēdes, noteicot tām dienas kārtību.
47. Valsts Prezidentam ir likuma ierosināšanas tiesība.
48. Valsts Prezidentam ir tiesība atlaist Saeimu pirms tās pilnvaru notecēšanas. (Valsts Prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimu atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izsakās par Saeimas atlaišanu, tad Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas.
49. Ja Saeima ir atlaista, tad Saeimas locekļu pilnvaras tomēr paliek spēkā līdz jaunievēlējamās Saeimas sanākšanai, bet līdzšinējā Saeima var sanākt uz sēdēm tikai tad, ja Valsts Prezidents to sasauc. Šādām Saeimas sēdēm dienas kārtību noteic Valsts Prezidents.
50. Pie Saeimas atlaišanas Valsts Prezidents izsludina jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse no nodotām balsīm izsakās pret Saeimas atlaišanu, tad Valsts Prezidents uzskatāms par atlaistu un Saeima ievēl jaunu Valsts Prezidentu uz atlaistā Prezidenta atlikušo pilnvaru laiku.
51. Valsts Prezidentu var atcelt no amata ar tautas nobalsošanu, ja par atlaišanu balso ne mazāk kā puse no balsstiesīgiem Valsts Prezidenta vēlētājiem. Valsts Prezidenta atcelšanu var ierosināt viena desmitā daļa Valsts Prezidenta vēlētāju. Pēc atlaišanas nekavējoties jāizsludina jaunas vēlēšanas. Uz ne mazāk puse visu Saeimas locekļu priekšlikumu, Saeima slēgtā sēdē ar ne mazāk kā divu trešdaļu visu Saeimas locekļu balsu vairākumu, var nolemt atlaist Valsts prezidentu. Pēc šāda lēmuma Saeima nekavējoši ievēl jaunu Valsts prezidentu.
52. Ja Valsts Prezidents atsakās no amata, nomirst vai to atceļ pirms viņa amata laiks izbeidzas, Valsts Prezidenta vietu izpilda Ministru prezidents, kamēr ievēl jaunu Valsts Prezidentu. Tāpat Ministru prezidents izpilda Valsts Prezidenta vietu, ja pēdējais atrodas ārpus valsts robežām vai citādi aizkavēts izpildīt savu amatu. Ja Valsts Prezidents atsakās no amata, nomirst vai tiek atsaukts, pirms viņa amata laiks ir beidzies, Valsts Prezidenta vietu izpilda Saeimas priekšsēdētājs, kamēr Saeima ievēl jaunu Valsts Prezdentu. Tāpat Saeimas priekšsēdētājs izpilda Valsts Prezidenta vietu, ja pēdējais atrodas ārpus valsts robežas vai citādi aizkavēts izpildīt savu amatu.
53. Valsts Prezidents par savu darbību politisku atbildību nenes. Visiem Valsts Prezidenta rīkojumiem jābūt līdzparakstītiem no Ministru prezidenta vai attiecīgā ministra, kuri līdz ar to uzņemas visu atbildību par šiem rīkojumiem, izņemot četrdesmit astotā un piecdesmit sestā pantā paredzētos gadījumus.
54. Valsts Prezidentu var saukt pie kriminālās atbildības, ja tam piekrīt Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu balsu vairākumu.

4. nodaļa.
Ministru kabinets.
55. Ministru kabinets sastāv no Ministru prezidenta un viņa aicinātiem ministriem.
56. Ministru kabinetu sastāda persona, kuru uz to aicina Valsts Prezidents.
57. Ministriju skaitu un to darbības apjomu, kā arī valsts iestāžu savstarpējās attiecības nosaka likums.
58. Ministru kabinetam ir padotas valsts pārvaldes iestādes.
59. Ministru prezidents un ministru kabineta locekļi stājas amatā pēc tam, kad tos apstiprinājis Valsts prezidents. Ja Saeima izteic neuzticību ministru kabinetam vai atsevišķam ministru kabineta loceklim, un pie tam Valsts prezidents neatrod par vajadzīgu Saeimu atlaist, tad ministru kabinetam vai attiecīgam ministram jāatkāpjas. Ministru kabinetam vai atsevišķiem ministram, jānoliek savas pilnvaras arī tad, kad to prasa Valsts prezidents. Ministru prezidentam un ministriem viņu amatu izpildīšanai ir nepieciešama Saeimas uzticība un viņi par savu darbību ir atbildīgi Saeimas priekšā. Ja Saeima izteic neuzticību ministru prezidentam, tad jāatkāpjas visam kabinetam. Ja neuzticība izteikta atsevišķam ministrim, tad tam jāatkāpjas un viņa vietā ministru prezidentam jāaicina cita persona,
60. Ministru kabineta sēdes vada Ministru prezidents un viņa prombūšanas laikā tas ministrs, kuru viņš uz to ir pilnvarojis.
61. Ministru kabinets apspriež visus atsevišķus ministriju izstrādātos likumprojektus un jautājumus, kuri attiecas uz vairāku ministriju darbību, kā arī atsevišķu kabineta locekļu ierosinātus valsts politikas jautājumus.
62. Ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks, vai ja valstī vai tās daļā ir izcēlies vai draud izcelties iekšējs nemiers, kurš apdraud pastāvošo valsts iekārtu, tad Ministru Kabinetam ir tiesības izsludināt izņēmuma stāvokli, par to divdesmit četru stundu laikā paziņojot Saeimas prezidijam, kuram šāds ministru kabineta lēmums nekavējoši jāceļ priekšā Saeimai.ar Valsts prezidenta piekrišanu, ir tiesība izsludināt izņēmuma stāvokli. Drošības un kārtības labā Valsts prezidentam ir tiesības, arī nepastāvot izņēmuma stāvoklim, ierobežot vai pilnīgi atcelt atsevišķos likumos paredzētās pilsonības brīvības: preses, biedrošanās, sapulču, streika un dzīvokļa neaizskaramības tiesības.
63. Ministriem, ja arī viņi nav Saeimas locekļi, un ministru pilnvarotām atbildīgām valsts amata personām ir tiesība piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs un iesniegt papildinājumus un pārlabojumus pie likumprojektiem.

5. nodaļa.
Likumdošana
64. Likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kartībā un apmēros.
65. Likumprojektus var iesniegt Saeimai Valsts Prezidents, Ministru Kabinets, Saeimas komisijas, ne mazāk kā pieci deputāti, kā arī šinī Satversmē paredzētos gadījumos un kārtībā viena desmitā daļa vēlētāju.
66. Saeima ik gadus pirms saimnieciskā gada sākšanās lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu, kura projektu tai iesniedz Ministru Kabinets.
Ja Saeima pieņem lēmumu, kurš saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus.
Pēc budžeta gada notecēšanas ministru kabinetam jāiesniedz Saeimai apstiprināšanai norēķini par budžeta izpildīšanu.
67. Saeima lemj par valsts bruņotā spēka lielumu miera laikā.
68. Visiem starptautiskiem līgumiem, kuri nokārto likumdošanas ceļā izšķiramus jautājumus, nepieciešama Saeimas apstiprināšana.
( Slēdzot starptautiskus līgumus, Latvija nolūkā stiprināt demokrātiju var deleģēt starptautiskām institūcijām daļu no valsts institūciju kompetences. Starptautiskus līgumus, kuros starptautiskām institūcijām tiek deleģēta daļa no valsts institūtu kompetences, Saeima var apstiprināt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu, un apstiprināšanai nepieciešams divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākums.
Latvijas dalība Eiropas Savienībā izlemjama tautas nobalsošanā, kuru ierosina Saeima.
Ja to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu, būtiskas izmaiņas nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā izlemjama tautas nobalsošanā. 2003.gada 8.maija likuma redakcijā)
69. Valsts Prezidents izsludina Saeimā pieņemtos likumus ne agrāk kā septītā (desmitā) dienā un ne vēlāk kā divdesmitpirmā dienā pēc to pieņemšanas. Likums stājas spēkā četrpadsmit dienas pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits termiņš. ( 2004.gada 23.septembra likuma redakcija)
70. Valsts Prezidents izsludina pieņemtos likumus šādā kārtā: «Saeima (resp. tauta) ir pieņēmusi un Valsts Prezidents izsludina šādu likumu: (likuma teksts)».
71. Septiņu dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā, Valsts Prezidents motivētā rakstā Saeimas priekšsēdētājam var prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu. Ja Saeima likumu negroza, tad Valsts prezidents otrreiz ieruna nevar celt. ir tiesības neizsludināt pie ņemtos Saeimas likumus. Septiņu dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Seimā, Valsts prezidents motivētā rakstā Saeimas priekšsēdētājam var prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu. Ja Saeima likumu negroza, tad Valsts prezidents otrreiz ierunas nevar celt.( Desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā, Valsts Prezidents motivētā rakstā Saeimas priekšsēdētājam var prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu. Ja Saeima likumu negroza, tad Valsts prezidents otrreiz ierunas nevar celt. 2004.gada 23.septembra likuma redakcijā).
Valsts Prezidentam ir tiesības neizsludināt pie ņemtos Saeimas likumus. Septiņu dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Seimā, Valsts prezidents motivētā rakstā Saeimas priekšsēdētājam var prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu. Ja Saeima likumu negroza, tad Valsts Prezidentam ir tiesības šo likumu tomēr neizsludināt, bet nodot to atpakaļ Saeimai pēc nākošajām vēlēšanām vēlreizējai apspriešanai. Ja Saeima jaunā sastāvā likumu negroza, tad Valsts prezidents otrreiz ierunas nevar celt.
72. Valsts Prezidentam ir tiesība apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. Viņam likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Šīs tiesības Valsts Prezidents vai viena trešā daļa Saeimas locekļu var izlietot septiņu (desmit) dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā. Šādā kārtā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Ja augšminēto divu mēnešu laikā šāds pieprasījums neienāk, tad pēc šī laika notecēšanas likums ir publicējams. Tautas nobalsošana tomēr nenotiek, ja Saeima vēlreiz balso par šo likumu un ja par tā pieņemšanu izsakās ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem.(2004.gada23.septembra likuma redakcijā)
73. Tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu un likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļu tarifiem, kara klausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgums ar ārvalstīm.
74. Saeimā pieņemto un septiņdesmit otrā panta kārtībā apturēto likumu var atcelt tautas nobalsošanā, ja balsošanā ir piedalījusies vismaz puse no visiem balsstiesīgiem. (apturētais likums ir atcelt tautas nobalsošanā, ja balsotāju ir vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums ir balsojis par likuma atcelšanu,(1933.gada 21.marta likuma redakcijā).
75. Ja Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem likuma steidzamību, tad Valsts Prezidents nevar prasīt šāda likuma otrreizēju caurlūkošanu, to nevar nodot lautas nobalsošanai un tas ir izsludināms ne vēlāk kā trešā dienā pēc tam, kad Prezidents pieņemto likumu saņēmis. Ja Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem likuma steidzamību un pie tam Valsts Prezidents nav prasījis šāda likuma otrreizēju caurlūkošanu, tad to nevar nodot lautas nobalsošanai un tas ir izsludināms ne vēlāk kā trešā dienā pēc tam, kad Valsts Prezidents pieņemto likumu saņēmis.
76. Satversmi Saeima var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Pārgrozījumus pieņem trijos lasījumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu.
77. Ja Saeima grozījusi Satversmes pirmo, otro, trešo, ceturto, vai sesto vai septiņdesmit septīto pantu, tad šādi pārgrozījumi, lai tie iegūtu likuma spēku, ir nododami tautas nobalsošanai. ir apstiprināmi tautas nobalsošanā( 1998.gada 15.oktobra likuma redakcijā)
78. Ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesība iesniegt Valsts Prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru Prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai.
79. Tautas nobalsošanai nodotie Satversmes pārgrozījumi ir pieņemti, ja tiem piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgiem.( pārgrozījums ir pieņemts, ja tam piekrīt vismaz puse no visiem balstiesīgajiem.
Tautas nobalsošanai nodotais likumprojekts, lēmums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā vai būtiskām izmaiņām šīs dalības nosacījumos ir pieņemts, ja balsotāju skaits ir vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums ir balsojis par likumprojekta pieņemšanu. Latvijas dalību Eiropas Savienībā vai būtiskām izmaiņām šīs dalības nosacījumos(2003.gada 8.maija likuma redakcijā)
80. Tautas nobalsošanā var piedalīties visi Latvijas pilsoņi, kuriem ir balsstiesības Saeimas vēlēšanās.
81. Laikā starp Saeimas sesijām Ministru Kabinetam ir tiesība, ja neatliekama vajadzība to prasa, izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks. Šādi noteikumi nevar grozīt Saeimas vēlēšanu likumu, tiesu iekārtas un procesa likumus, budžetu un budžeta tiesības, kā arī pastāvošās Saeimas laikā pieņemtos likumus, tie nevar attiekties uz amnestiju, valsts kases zīmju emisiju, valsts nodokļiem, muitām, dzelzceļa tarifiem un aizņēmumiem un tie zaudē spēku, ja nav vēlākais trīs dienas pēc Saeimas nākošās sesijas atklāšanas iesniegti Saeimai.( Izslēgts ar 2007.gada 3.maija likumu).

6. nodaļa.
Tiesa.
82. Likuma un tiesas priekšā visi pilsoņi ir vienlīdzīgi.( tiesu Latvijā spriež rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākā tiesa, bet kara vai izņēmuma stāvokļa gadījumā – arī kara tiesas. (1998.gada 15.oktobra likuma redakcija)
83. Tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti.
84. Tiesnešus apstiprina Saeima (Valsts prezidents) un viņi ir neatceļami. Tiesnešus( Tiesnesi) pret viņu gribu var atcelt no amata(var Saeima) vienīgi(likuma paredzētos gadījumos, pamatojoties uz tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu vai tiesas spriedumu krimināllitā.) uz tiesas sprieduma pamata. Ar likumu var noteikt vecumu, ar kura sasniegšanu tiesneši atstāj savu amatu.(1997.gada 4.decembra likuma redakcijā)
85. Latvijā pastāv zvērināto tiesas uz sevišķa likuma pamata.(Latvijā pastāv Satversmes tiesa, kas likumā noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas. Satversmes tiesa ir tiesīga atzīt par spēkā neesošiem likumus un citus aktus vai to daļas. Satversmes tiesas tiesnešus uz likumā noteikto laku apstiprina Saeima, aizklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu. 1996.gada 3.jūnijā likuma redakcijā.)
86. Tiesu var spriest tikai tie orgāni, kuriem šīs tiesības piešķir likums, un tikai likumā paredzētā kārtībā. Kara tiesas darbojas uz sevišķa likuma pamata.

7. nodaļa
Valsts kontrole
87. Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla iestāde.
88. Valsts kontrolierus ieceļ un apstiprina amatā tādā pat kārtībā, kā tiesnešus, bet tikai uz noteiktu laiku, kurā viņus var atcelt no amata vienīgi uz tiesas sprieduma pamata. Valsts kontroles iekārtu un kompetences nosaka sevišķs likums.
J. Čakste,
Satversmes Sapulces prezidents.
R. Ivanovs,
Satversmes Sapulces sekretārs.

P.S. Satversmes Preambula un 8. nodaļa Cilvēka pamattiesības (1998.gada 15.oktobra likuma redakcijā), neattiecās uz valsts iekārtu.
Tās dublē Civillikumu un Soda likumu( Soda likums nav atjaunots)!!!

17.02.21

You may also like...

1 Response

  1. Artūrs Malta, VLT Valdes loceklis saka:

    Kas tad ir satversme? Tas ir Latvijas valsts pamatlikums! Citur to sauc par konstitūciju, citur par pamatlikumu! tas ir noteikumu, kas regulē sabiedrisko kārtību valstī!!!

    LRTT piebilde biedr/kunga A. Maltas sacītajam, tā ir partorga cienīga provokācija! Žēl, ka Jums nav izdevies ar krāsām parādīt LZS ierosinājumus un Jūsu atbalstītos grozījumus.
    Nesaskatot atšķirību 68 pantā, kad valdība ņem kredītu, tad līgums ir jāapstiprina Saeimā un jāpublicē oficiālā valdības izdevumā. Neviens Valdības ņemtais kredīta līgums nav Saeimas sēdē apstiprināts!!! Jā valsts budžets ir ap 10 miljardi eiro, bet valdība ņem 15 miljardus, tad kur ir loģika?
    Boļševiku piebilde pie 68.panta ( Slēdzot starptautiskus līgumus, Latvija nolūkā stiprināt demokrātiju var deleģēt starptautiskām institūcijām daļu no valsts institūciju kompetences. Starptautiskus līgumus, kuros starptautiskām institūcijām tiek deleģēta daļa no valsts institūtu kompetences, Saeima var apstiprināt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu, un apstiprināšanai nepieciešams divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākums.
    Latvijas dalība Eiropas Savienībā izlemjama tautas nobalsošanā, kuru ierosina Saeima.
    Ja to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu, būtiskas izmaiņas nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā izlemjama tautas nobalsošanā. 2003.gada 8.maija likuma redakcijā), kā saprast stiprināt demokrātiju???
    Jau Kariņa ( Mieriņa) valdība jau divus gadus valda, bet kur ir atskaite par izlietoto budžetu??? ( Satversmes 66.pants)

    82. Likuma un tiesas priekšā visi pilsoņi ir vienlīdzīgi. Kas te nav saprotams? Vai tas, ka visi ir likuma priekšā vienlīdzīgi vai nav??? Tas tagad ir izņemts no Satversmes. Tātad boļševiki ir vienlīdzīgāki???

    Ir oficiāli atzīts, ka Latvija bija okupēta un tā rezultātā tika būtiski(katastrofāli) izmainīts Latvijas etniskais sastāvs. Tā kā var ierakstīt tādu absurdu Satversmē(atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības), pirms nav veikta okupācijas varas demontāža- dekolonizācija ? Pie mazākum tautības tiek pieskaitīti mums naidīgie okupanti un viņu pēcteči, un pat JĀAIZSARGĀ viņu “cilvēka pamattiesības” !!! Šo absurdu biedr/kungs Malta nu nekādīgi nav spējīgs “saskatīt”! Tai vietā, lai pieprasītu Starptautiski atzītās OKUPĀCIJAS demontāžu, viņš mums liek pievērst uzmanību pilnīgiem niekiem. Nekā savādāk kā par provokatoru un tautas nodevēju nav iespējams šo kung/bieru noasaukt.
    Nezinu, kā šo frāzi komentēt?
    Biedrs partorgs apgalvo, ka Latvija bija okupēta. bet vai tad šodien nav okupēta? Zeme nav atdota saimniekiem, bet izpārdota ārzemniekiem! Vai šāda rīcība šodien stiprina Latvijas etnisko sastāvu???
    Kā šādu rīcību nosaukt, kad tautas tribunāls ir kategoriski pret Saeimas atsaukšanu, jo tikai jāvadās pēc likuma, lai atjaunotu tiesisku valsti.
    Es domāju, ka tas ir partorga cienīgs izvērtējums, savādāk kā par provokatoru un tautas nodevēju nav iespējams šā komenta autoru nosaukt.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.