R. Bruners. Piepūšamais tanks
R. Bruners. Piepūšamais tanks
Attēlā redzamais politiķis tik precīzi iemieso visas mūsdienu politiskās sistēmas būtību, ka ir izmantojams kā hrestomātisks piemērs. Sākot ar masīvo popularizēšanas kampaņu oficiālajos Latvijas mēdijos un soctīklos, latviešu un krievu valodā. Beidzot ar neredzamo sponsoru uzpūstā vadonīša vēlmi iemiesot visu to problēmu atrisināšanu, ko radījuši tie paši sponsori gadu desmitu garumā.
Politiskā sistēma ir pārvaldes atribūts, no kā sabiedrībai jātiek vaļā. Patlaban ir kārtējais iespēju laiks, kad atbrīvoties no visa liekā, un atstāt tikai to, kas sabiedrībai nepieciešams. Tomēr cilvēku prātos ir apjukums, ko veicina apmuļķošana ar mēdiju palīdzību, brīvības ierobežojumi un ar to saistītās psihozes. Rodas daudz jautājumu. Ja notiek cīņa starp labo un ļauno, ko tas nozīmē man personiski un sabiedrībai kopumā? Kā tieši šī cīņa izpaužas?
Uzmanīgi vērotāji ir pamanījuši, ka “gaišie” un “tumšie” spēki dara apmēram vienu un to pašu, bet viņu mērķi ir atšķirīgi. Problēma tā, ka minētie mērķi paliek apslēpti dažādu iemeslu dēļ. “Gaišajiem” raksturīga viedokļu daudzveidība, ko cilvēki uztver kā pretrunas. “Tumšie” savus mērķus slēpj apzināti, bīdot pa priekšu piepūšamos tankus, uz kuriem uzmālēti maldinoši lozungi.
Piemēram, kovid afēra ir neredzamās globālās pārvaldes pirmais nopietnais spēka demonstrācijas mēģinājums. Paliekot aizkulisēs, viņi dod komandas visām valstīm. Attiecīgajiem politiķiem, prezidentiem, deputātiem, ministriem šīs komandas jāizpilda nekavējoties, vienlaicīgi un bez ierunām. Sabiedrībai tiek demonstrēts, ka nevienas valsts vadība nekontrolē situāciju, lēmumi ir pretrunā cilvēku un sabiedrības interesēm, un robežojas ar klaju idiotismu.
“Tumšajiem” spēkiem ir vairāki mērķi, un viens no tiem ir pārliecināt cilvēkus, ka tie nespēj paši organizēt (valstu) pārvaldi. Nākamais solis ir atteikšanās no cilvēka statusa, kļūstot par kaut ko līdzīgu mājdzīvniekiem, un (pilnībā) nododot pārvaldi globālo saimnieku ziņā.
“Gaišo” spēku mērķus viennozīmīgi formulēt būs grūtāk, jo patiesība meklējama augstākos apziņas līmeņos. Tomēr varētu izdalīt 2 galvenās vadlīnijas.
Pirmkārt, “gaišie” viemēr darbojas atklāti un uzsver cilvēka tiesības izvēlēties, šim nolūkam pamatīgi izskaidrojot pieejamās opcijas un sagaidāmos rezultātus. Te varētu pieminēt arī brīvo gribu un rīcību saskaņā ar sirdsapziņu, tomēr vairumam cilvēku šīs kvalitātes vairs nav raksturīgas.
Otrkārt, dažādos svētajos rakstos ar variācijām ir pieminēta tēze, ko vispārīgā veidā varētu formulēt sekojoši. “Tie, kuri redz, visu sapratīs paši. Tiem, kuri neredz, var skaidrot 10 reizes, tie vienalga nesapratīs”. Citiem vārdiem, neviens mūs necentīsies pārliecināt par katru cenu izvelēties pareizo ceļu, rīkoties saskaņā ar savu brīvo gribu, sirdsapziņu un tamlīdzīgi. Nerunājot vispār par to, ka mums servēs taisnīgu sabiedrisko iekārtu, pārticību, laimi u.c.
Taisnīga sabiedriska iekārta dabiskā veidā nodrošina cilvēka vajadzības. Tā sākas ar cilvēka pašnoteikšanos un ģimeni. Apvienošanās grupās un lielākās vienībās notiek dabiskā veidā, vadoties no interesēm, ērtībām, izdevīguma, vides .., izmantojot arī esošās pašpārvaldes, uzņēmumus u.c. Pats jēdziens “apvienošanās” ietver sevī vienošanos jeb līgumu, ko cilvēks vai ģimene noslēdz pēc brīvas gribas (izvēles). Līgumi var būt gan mutiski, gan rakstveidā, formulēti vai neformulēti.
Sabiedrības struktūra veidojas tiesību deleģēšanas kārtībā, augstākais deleģēšanas līmenis ir valsts. Amatpersonas ir vēlētas, un būtiskā atšķirība ir tā, ka ievēl izpildītājus. Piemēram, izvēl nevis deputātus, bet ministrus, valsts iestāžu un uzņēmumu vadītājus, kuriem ļauj strādāt par nolīgto atlīdzību tikmēr, kamēr tie savas iespējas ir izsmēluši.
Tikmēr, kamēr sabiedrībai aktuāls “valsts” statuss, ir sabiedrības daļa (vairākums), kuras intereses šī valsts pārstāv. Tas nozīmē, ka valsts aizstāvēs šīs sabiedrības daļas (vairākuma) intereses ar pilsonības, vēlēšanu sistēmas, spēka struktūru palīdzību, kā arī izmantojot citus līdzekļus, kuri ir valsts rīcībā.
Tas nozīmē, ka arī starptautiskajās attiecībās valsti veidojošās sabiedrības daļas intereses tiks ievērotas tāpat kā līdz šim. Attiecībā uz dalību Eiropas Savienībā (ES), Eiro monetārajā sistēmā un NATO aizsardzības struktūrā formāli izmaiņu nebūs. Taču pēc būtības, Latvijas cilvēki prasīs no attiecīgajiem izpildītājiem – valsts prezidenta, ārlietu un aizsardzības ministriem, lai viņu vajadzības, piemēram, aizsardzības jomā tiktu nodrošinātas. NATO uzdevums nav aizstāvēt Latvijas iedzīvotājus, tāpat kā ES un Eiro nedarbojas Latvijas iedzīvotāju interesēs.
Ko nozīmē “Latvijas iedzīvotāju intereses aizsardzības (drošības) jomā”? Tuvojas laiks, kad nekāda palīdzība un aizstāvība nebūs pieejama. Jādomā, kā pašiem aizsargāties pret iespējamiem kaimiņzemes ihtamņetu un pašmāju bandītu sirojumiem. Aizsargāties spēj tikai bruņota tauta ar militārās organizācijas un sadarbības iemaņām. Citiem vārdiem, visa tauta ir viena liela zemessardze, un šaujamais katram glabājas skapī.
Attiecībā uz saimniecību, preču un paklapojumu aprite joprojām notiek ar Eiro palīdzību tikmēr, kamēr Eiro sistēma darbojas. Paralēli, ikvienam, kurš to vēlas darīt ar pilnu atbildību, ir iespēja izdot savu naudu. To darīt var piemēram, pašvaldības, (lielas) saimniecības, valsts. Naudu var izdot, piemēram, parādzīmju veidā. Kriptovalūta šim nolūkam nav piemērota, jo tās lietošanu ierobežo pieeja internetam.
Ikvienam ir tiesības pieņemt vai noraidīt jebkura veida naudu, bet par krāpšanos ar parādzīmēm paredzēta mantiska atbildība un kriminālatbildība. Droši vien nebūs daudz tādu, kuri vēlēsies izdot savu naudu.
Sabiedrisko finanšu mērķis ir nodrošināt, lai dzīvei nepieciešamie pakalpojumi un piegādes notiek pietiekamā daudzumā, labā kvalitātē un iespējami ilgā laika periodā. Ja cilvēks veic maksājumus, viņš skaidri zina, kur paliek viņa nauda. Tāpēc nodokļu sistēmu pakāpeniski aizstās ar mērķa maksājumiem. To iespējams izdarīt, piemēram, ar valsts un pašvaldību budžeta kontu sistēmu. Katrai sabiedriskai vajadzībai ir savs konts, kurā iedzīvotāji veic maksājumus, un no kura finansē attiecīgos darbus un piegādes.
Mēs esam pārāk pieraduši pie absurdās nodokļu sistēmas, kur mūsu naudu sadala piepūšamie tanki pēc saviem ieskatiem. Vai precīzāk izsakoties, naudu tērē tie, kuri šos tankus ir piepūtuši. Dabiski, ka viņi sabiedriskos tēriņus sakārtos tā, lai būtu ievērotas pirmkārt viņu intereses. Te ir visu sabiedrisko nelaimju un korupcijas pirmsākums, kuram tad arī kalpo visa politiskā sistēma.
Katrs cilvēks pats izvēlas, vai aktīvi piedalīsies sabiedriskajās norisēs. Tomēr gaidīt uz mesiju vai spēcīgu vadoni, kurš iecels saulītē ir bezcerīgi. Tas nav pa spēkam ne man, ne kādam citam cilvēkam ar zināšanām un pieredzi sabiedrības vadības lietās. Tādu cilvēku ir diezgan daudz, un viņu paliek arvien vairāk, pateicoties publikācijām neformālajos mēdijos. Svarīgi, lai tie domātu un nebaidītos formulēt savu viedokli.
01.02.21
Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena vaino viceprecidentu un tirdzniecības komisāru Valdi Dombrovski aizvadītās nedēļas mulsinošajā paziņojumā, ka tiks ierobežotas Covid-19 vakcīnu piegādes Ziemeļīrijai, daļēji apturot breksita vienošanās nosacījumus, kas nodrošina preču plūsmu pāri Īrijas robežai, ziņo “Independent”.
Tagad vēl viens izbāzenis parādījies uz skatuves!
Tas ir fiskāls fiziķis, kas tiks iecelts par galveno finansistu, kas aplaupīja tautu – vienkāršos pensionārus izvedot naudu vagoniem. Piedrukāja savus repšus, kas atgādināja makulatūru, kuru citās valstīs neņēma pretī. Tā sagraujot ražošanu un tirdzniecību.
Latvijas Bankas galvenais uzdevums – cenu stabilitāte!!!!
Vakar viņš rakstīja avīzē “Diena” un informēja, ka Latvija ir uz sagrāves sliekšņa!
Bet šodien 02.02. no rīta LTV 7 rādija, kā boļševiki apejot 2004 gada Stokholmas tiesas lēmumu, mēģināja attaisnot savu noziedzīgo darbību Bankas Baltija izlaupīšanā.
Valsts zelta fonda izsaimniekošanā, patvarīgi izkaļot 100 zelta monētas ar svaru 16,2 grami. tīra zelta!!!
Ieviešot eiro latiem vajadzēja atgriezties bankā.
Kur pazuda viens miljons zelta monētas???
Nu ja! Brīvības 88 tirgojot akcijas laikā mobilos ar kolektīvo domu Jāni iecelt goda vietā par labāko pārdevēju dīvaini izuda savstarpējās netīrību runas. Kaut kā pārdevēji nerunāja par nozelojamam lietām, kas saistītas ar zem nabas enerģijām. Jānim pašam bij uz dvēseles zudums, ka brālis bij aizgājis tai saulē nokrisdams strādājot celtniecība. Tā nu pie ikvienas mazākās iespējas katrs pārdevējs no visām nodaļām pieslejas kolektīvam mērķim. Jānim tūrisma brauciens un mums garīgā pašsajūta, ka esam tomēr cienīgs firmas veikals, ja arī tomēr Latvijas mērogā ļoti nožēlojams. Nu akcija, kā jau tirdzniecības akcija, bet strādāt kolektīvā apziņā kļuva daudz interesantāk un energiskak. Tā nu pret pircējiem arī kļūst pārdevēji saspringtaki un nav ieinteresēti noskatīties, kā garām aiziet potenciālais Jāņa pircējs. Pagāja laiks, kad pienāca akcijas beigas cik tur to punktu bij savākts īsti nebij zināms, bet izrāviens starp citiem veikaliem bij pietiekami liels. Tā nu vienkārša doma nostrādāja 100 % un nevienā citā veikalā neko līdzīgu nebij izdomājuši darīt. Tad nu kādu rītu ieradies darbā garām ejot mobilo telefonu vitrinai ar acs kaktu redzu, ka mirdz kaut kas zelta krāsā. Tas ir simbolisks kaus ar uzrakstu – Labakajam Siemens mobilo telefonu pārdevējam Jānim Skribam. Tā nu emocionāli izlauzas pāri vaigam neliela asara un vien gandarījums par savu nostāju nelielā iespēja chulim iebāzt, lai zin uz mūžīgiem laikiem, ko nozīmē, kad tevi izgrūž kolektīvā darbība. Nekādi jau ne pienāktos Jānim sevi izcelt, kā pašu varenāko un visu spēcīgāko pārdevēju, ja viņam būtu jāstājas žurnālistu priekšā un jadot cempiona intervija. Vien 0,50 santīmi bij chuljiem žēl sasviesties meitenēm ziediem, bet šeit tak viņiem nevajadzeja apmaksāt Jāņa tūrisma braucienu, kā vien pielikt nedaudz savas piepūles. Atdot savas labvēlīgās enerģijas sarunā ar cilvēku, lai viens nonāktu siltā kūrortā. Kaus bij vitrīna un vien atlikas Jānim izvēlēties, kur doties? Chulji lielās ar savu viensetnieka individualitāti, bet, kur jūs esat šodien tie varenie viensētas vietnieki? Kur tās sētas? Ja nu vien savās iedomigajas dvēselēs, bet realitātē nožēlojami NEKAS!
Atis Priedītis
Neviens to neuzzinās un neviens tam neticēs
Šie ir divi galvenie “baušļi”, ar kuriem savā apziņā šobrīd dzīvo mūsu varas mašinērija un viņu draugi. Šos baušļus ļoti sekmīgi palīdz īstenot lielie masu mediji. Ir notikumi par kuriem tie klusē un ir cilvēki, kuri pie mums jau šobrīd ir nonākuši “eņģeļu” statusā – viņi tiek tikai slavināti. Negatīva rakstura informācija, pat ja tā ir patiesa, tiek momentā dzēsta arī no komentāru vides.
Var gadīties, ka tieši šie divi principi ir paši galvenai Latvijas pašlikvidācijas procesā. Kaut ko izmainīt varētu lielie masu mediji ja pēkšņi uzdrošinātos sākt publiskot patiesu informāciju arī par cilvēkiem “eņģeļiem”. Šie neaizskaramie varētu kļūt par piemēru, ka neko noslēpt nav iespējams, un galu galā cilvēki pamazām sāks ticēt arī “puteklīšiem” uz šo cilvēki glaunajiem uzvalkiem. Un kur vēl tie “skeleti skapī”. Arī tie pašlaik tiek ignorēti, jo eņģeļiem taču tādu nav.
Vairāk arī nerakstīšu. Manuprāt, tikai parādoties patiesai informācijai par visu kas notiek Latvijā un par slavenajiem cilvēkiem, tauta pamazām atgūtu ticību tam, ka Latviju un latviešus vēl ir iespējams glābt. Un to var sākt darīt jau vistuvākajā laikā.
Paberiet taču kāds tam nabaga ano ko treknāku! Nu jau, izskatās, pats savu kāju knābā. Tak pats jau arī tas pats chulis.
A vispā, ano, kas tev tas chulis īsti ir? Ko tu ar tiem domā? Sen jau esam visi vienā maisā, vienā cilpā, vienā sūdā.
Kāpēc tu knābā un knābā tieši un tikai jāņus, ja pasaule, kurā tev arī nav nekā cita ko darīt, kā knābāt kaut kādus chuljus, ir pilna ar vēl augstprātīgākiem (vēl skopākiem, vēl nenovīdīgākiem, blēdīgiem, alkatīgiem, negarīgiem, trakiem uz izcilām netīrības runām) par jāņiem? Visa, visa pasaule. Starp viņiem tur ir visskas! Moišes, borjas, žoras, džonīši, bilīši, karlīši utt. utt. A tu gadiem – ap vienu Jāni.
Kas vispār vairs sētas!? Prieks, ka viņas vēl ir. Kā putnu ligzdas pa visu to Letland. Ka daudzās ir dzeguzes – lai! Viņas kūko smuki! Vietējiem patīk Bet viņas jau tikai iedēj. Vietējie nu jau zin. Izliksies, ka perē. Paperēs un izmetīs. Vai piejaucēs. Un kādam jau arī jākūko.
Tas par esošo. Bet pasaule taču runā, ka pasaules valdnīkim ir plānos to zemi no viensētām iztīrīt. Visi vergi – pa barakām! Pa konclēģeriem. Kazi – vai vismaz vairs pa kolhoziem. Tad ko brēkā? Ceri, ka paliksi bez važām?
Par oficiālajiem mēdijiem taisnība. Traģiski, bet “eņģeļu” taisīšanas sistēma strādā. Vidusmēra cilvēkam tas jau ir nosacījuma reflekss.
Man personiski slavenību netīrā veļa neinteresē, bet rakstīt par viņiem vajag. Manuprāt, svarīgāk ir popularizēt jaunās sabiedrības pārvaldes idejas.
Vai tad dzeltenā rase ir latvieši ??????
Par “kovidafēru”. Nedomāju, ka kāds palaidis kovidu tīšām, jo tas taču var nākt kā bumerangs pašam atpakaļ.
Bet ar epidēmijām parasti ir tā, ka tās visveiklāk izplatās tur, kur to upuri koncentrēti jeb savairojušies lielā skaitā. Kad zemnieki sūdzējās par mežacūku bariem, kas nekaunīgi nopostīja sakņu laukus, pārlieku savairojušies, tām piemetās cūku mēris. Tāpat ar cilvēku koncentrēšanos lielās pilsētās.
Un ja nu kovids nebeigsies, tāpat kā gripa daudzu gadu garumā?
Tad nu laba doma ir par viensētām, ko izteica arī A.Malta.
R.Brunera doma par cilvēku pašorganizēšanos – zināmā mērā starp labiem cilvēkiem tas varētu notikt, varētu būt preču maiņas attiecības – tu man medu, es tev kartupeļus. Tikai tur gan vajadzētu arī valsts atbalstu, kā, piemēram, Gruzijā pēc kara valsts uzcēla mājiņas tiem, kuru mājokļi bija sadragāti.
Es kā sieviete gribu pieminēt grāmatu “Vējiem līdzi”, kur Skarletas tēvs teica – meit, turies pie zemes, nepamet to, tā tevi nepievils un pabaros jebkādos laikos. Apmēram tā.
Manuprāt, diskutēt par kovidu nav jēgas. Vai kovids ir vai nav, vai tas ir palaists tīšām vai nē. Tāda diskusija līdzināsies melnā kaķa meklējumiem tumšajā istabā. Tā nav mūsu spēle, mēs pēc būtības neko nezinām. Skaidrs ir tas, ka cilvēki mirst, simptomi sākumā bija aizdomīgi līdzīgi kā indīgajām kaujas vielām, nervu paralītiskajām un plaušu indēm. Ģimenē ir viens kovida slimnieks, bet pārējie pat neuzrāda pozitīvu testu, un līdzīgi brīnumi.
Turpretim ir skaidrs, ka oficiālie mēdiji vienā balsī sludina kovidu. Visas valdības ar saviem lēmumiem izraisa katastrofiskus efektus un histēriju. Lūk, to mēs zinām pavisam droši.
Varētu teikt, ka kovids turpināsies tik ilgi, kamēr valdība spēs to uzturēt kā pārvaldes formu. Vai arī tikmēr, kamēr valdība būs ieinteresēta to uzturēt. Var gadīties, ka kovida uzturēšanai nāksies izmantot pārāk lielus resursus, vai pielietot pārmērīgu spēku. Varbūt pašā valdībā sāksies erozija, neizdosies sasniegt vēlamos mērķus, variantu ir diezgan daudz.
Nu ja! Kāds nu atkal cepas, kad norāda chulja garīgo īpatnību. Nu vienos sūdos? Tomēr iz dzīves pieredzes saskarē ar chuljiem vien varu pateikt, ka kolektīvā sadarbošanās jums nav iespējama, kā vien izkalposanas svešo interesēm. Kad jāpastāv un jācīnās par līdzcilvēku, tad jums ir pilnīgi pretēji. Sākas viens otra nocinasana! JaNis? Esmu ne vienu vien reizi norādījis, kas ir kalns Jānis un tā vārda gaišo nozīmi, bet paši Jāņi nesot ikdienā šo vārdu i nezin, ka ar tautību tam nav nekādas saistības. Kā nu kurš uztver saules gaismu! Kam tā vajadzīga lielā daudzumā, bet kādam lietus ir svetigaks par karstu sauli. Tomēr nebūs saules, kas tad? Nebūs lietus vai vēja? Visam ir dabā ielikta sava nozīme, kad vajag zemei mitruma asnu briesanai, tad nelūdz +35. Lai saprastu iemeslus dēļ kā jūs esat tais dzilajos sūdos vajag arī pavilkt lenti turpu šurpu izanalizējot tās vājās vietas. Jebkuri notikumi tiek organizēti ar kādu nolūku aizvest ļaudis līdz kādam rezultātam. Šajos laikos jūs tiekat gatavoti upurēšanai un masveida. Vēsturiskās varenības laiki jums ir bijusi ļoti īsi, bet iegudami varu parādījās chulja augstprātība un iedomība attiecībā uz kaimiņiem. Kāds vīrs vasarā lūdza palīdzības ar jumtu, bet viņam spēju palīdzēt ar naudu, ko vēl vajag mazliet piepalīdzēt nopelnīt. Darbs ta aizbraukt līdz Lietuvai un pienest palīdzēt kastes! Tā nu teikt sūds ne darbs, bet iespēja laba, lai pats savlaicīgi parūpētos pirms ziemas. Kad viņam izklareju visu bildi, tad vien viņam pašam atlikas ķerties pie darba. Vēl viņam devu 3 reizes nopelnīt, bet viņš neizmantoja pats ne reizi iespēju. Tad nu šim pēkšņi salūza auto un tā remontā, bet naudas samaksāt nav. Pats nogulēja mēnesi slimnīcā, kur viņam izgrieza Chulu. Tā nu lūk piemērs, kas ir chulis! Kad pirms gadiem piedāvāju palīdzību, tad atteicās, bet nu bij sajutis, ka šito ziemu šķūnī vairs nepavilks. Tā nu jums piemērs, ko nozīmē, kad sēdi savā stūrītī un grauz savu individuālo lepnības bubliku. Diemžēl tādi jūs esat sitami ar mietu!
Ani, ani – kā tev, nabagam, palīdzēt? Tu taču reiz pārplīsīsi aiz savas lepnības. Vai no aprobežotības. Tik neapturami, ilglaicīgi un stūrgalvīgi likt klučus uz kādu kaimiņu spēj vienīgi nenormāli augstprātīgs, lepns, lielīgs un aprobežots chulis.
Manā apkārtnē ļaudis, ja kādam ir ķeza, neprasa, vai man vajag un vai es nepacilāšu viņam kastes. Viņš vienkārši iedod. Es, protams, pēc tam atdodu. Bet man deva, neprasot atdot.