A. Malta. Atcerēsimies reiz sacīto !

Tautsaimniecības atveseļošana ir iespējama vienīgi ar stabiliem un zemiem nodokļiem uzņēmējiem! Kārlis Ulmanis dzīvoja darbam un Latvijai.
Kāds ir Latvijas pašreizējais Tautsaimniecības stāvoklis un kā labi sokas Latvijas prezidentiem sākot ar Augustu Kirhenšteinu? Pieminu trīs viedokļus:
Ko par to raksta Prāv. emeritus Andrejs Kavacis, bērnu priekšzīme, uzvedības un darbības etalons ir viņu vecāki. Valstu vadītāji kļūst par visas valsts un tautas reprezentantiem un spēkā uzturēto morālo vērtību etalonu. Ja pieminam Latvijas Valsts un Ministru prezidentu Kārli Ulmani, atmiņās aust viņa vienkāršība, pieticība, darba griba, uzticība un godprātība. Nav neviena no tagadējās valsts varas elites, kas īsā laikā valsts un tautas labā būtu paveicis tik daudz, kas ar tīru sirdsapziņu būtu uzturējis tik labu kontaktu ar tautu. Ja viņam pārmet politisku tuvredzību, tad to var darīt vien tādēļ, ka Kārlis Ulmanis kā godprātības vadīts cilvēks, nevarēja pieņemt domu, ka ir arī tādi staļini, molotovi, ribentropi un hitleri, kuri, jau līgumus slēdzot, domā kā tos pārkāps- cilvēki bez goda un bez sirdsapziņas. Tā Kārlis Ulmanis bija un paliek Latvijas valstsvīru godprātības etalons.
Ambiciozā Vaira Vīķe- Freiberga ne reizi vien piesauca „Ulmaņa autoritāro režīmu”, tā iesaistīdamās patiesi neatkarīgas Latvijas noķengātāju korī un cerēdama kļūt par „spīdekli”, kas apēnos Ulmaņa slavu. Ko viņa ir atstājusi aiz sevis? Tikai nožēlojamus egoisma uzplaiksnījumus. Atzinusies, ka ir bijusi kontaktos ar triju valstu specdienestiem un cerēdama uz augstāko ANO amatu, viņa bez kaunēšanās pazemoja savu valsti un tautu. Ne reizi neapmeklēja Lestenes brāļu kapus, pat formāli nepasakot paldies latviešu leģionāriem, kuri nosargāja arī viņas iespēju emigrēt. Nekad neatdodama godu nacionālajiem partizāniem, viņa „barojās” ar padomju diversanta Samsona padomiem. „Skriedama” uz slepenu tikšanos ar čekistu Putinu Austrijā, „izlēkdama” pret Baltijas valstu vienoto nostāju, braukdama uz Maskavu svinēt boļševiku uzvaras svētkus, viņa ir radījusi gandrīz nepieskaitāmās iespaidu pati par sevi. Kur tad vēl čekista Drozdova vizīte Rīgā un Krievijas patriarha svētība „latvijiešu” tautai! Tas viss tika darīts ar cerību uz ANO ģenerālsekretāres amatu. Eiropas karaļnamu vizītes nobāl uz šo vērienīgo pasākumu fona. Praktiskā labuma no tā ļoti maz, bet Latvija arī te „labi maksāja” par prezidentes ambīcijām uz augstāko amatu ANO. Tā nu V. V. Freiberga Latvijas vēsturē sevi ir iezīmējusi kā neierobežota egoisma etalonu. Viņa ir kalpojusi pirmkārt sev, nevis Latvijai vai latviešu tautai.

Ko par šodienu teica Mācītājs Kārlis Zuika, BD, Ulmaņlaiku līdzgaitnieks dzimis 1915 gadā, savā rakstā: „ Patīkamākā prezidente!”, kā atbilde uz Ausmas Viļkinas raksts „Nenovēlu Ulmanim līdzīgu prezidentu” 2007.gada 19. maijā laikrakstā „Latvijas Avīze” izraisīja nožēlu par tā laika izpratni. Kāpēc tā notiek?
Vispirms citēju Cienījamās Latvijas Prezidentes teikto: ”Lai nu kā,” sacīja V. Vīķe-Freiberga, „bet es Latvijas tautai nenovēlu tādu nākamo Valsts prezidentu, kurš rīkotos tā vai līdzīgi, kā darīja Kārlis Ulmanis. Viņš atlaida Saeimu, paņēma sev likumdevēja varu un kā Ministru prezidents paturēja arī tiesības izraudzīties un iecelt ministrus. Ulmanis arī atlaida ievēlētos pašvaldību vadītājus un to vietā, līdzīgi kā tagad Vladimirs Putins Krievijā, iecēla gubernatorus. Tiesa, Kārļa Ulmaņa vadītā valsts bija neatkarīga, bet demokrātiska, gan tā nebija.” Tālāk raksta autore piemin: „Jo, lūk, tādā parlamentārā republikā, kā Latvija Valsts prezidenta pilnvaras ir visai ierobežotas, bet arī ar tām pašām Vīķes-Freibergas kundze ir panākusi ļoti daudz.” Rodas jautājums, ko panākusi?
Tā sauktajos Ulmaņa Laikus, es atļaujos salīdzināt ar šodienu, jo es esmu Kārļa laikā izdienējis Latvijas armiju, pabeidzis Madonas ģimnāziju un izstrādājies tēva sētā. Es uzskatu sevi par pilntiesīgu Latvijas valsts līdzgaitnieku. Piedzīvoju arī „Baigo Gadu” un ar ieročiem rokās cīnījos pret sarkano mēri. Aizvien mazāk paliek to dzīvo liecinieku, kas var salīdzināt tos Ulmaņlaikus ar šodienas laiku pēc 1990. gada. Tāpēc aicinu arī citus dzīvos lieciniekus izteikt savu viedokli, atmiņas.
Latvijas prezidente! Jums ir vesels pulks palīgu, pieejami Valsts arhīva dokumenti, varat vēl aprunāties ar dzīvajiem lieciniekiem. Kur Jums radies tāds naids pret Latvijas dižgariem?
Pret pirmo valsts valdības vadītāju, prezidentiem Jāni Čaksti, Gustavu Zemgali, Albertu Kviesi un citiem dižgariem, pat Andreja Eglīša bērēs Jūs neesat piedalījusies.
Es atceros arī to, ka laikrakstā „Jaunā Avīze” Jūs nosaucāt Albertu Kviesi par netīkamāko prezidentu bez jebkāda pamata. Kurš tad no Jūsu priekštečiem ir kaut ko labu padarījis Latvijas valsts labā? Varbūt Augusts Kirhenšteins, Vilis Lācis vai Salamons Šustins?
Kārlis Ulmanis aiz sevis atstāja plaukstošu labklājības zemi, kas ar savu dzīves labklājības līmeni atradās Eiropas valstu priekšgalā. Mums no ārzemēm brauca strādnieki, jo trūka darba roku Eksports pārsniedza importu. Tagad viss ir otrādi. Un to Jūs uzskatāt par sasniegumu šodien? Jūs pēc sevis atstājāt sagrautu tautsaimniecību, izpārdotu zemi un izmisušu tautu. Jūs savā runā pieminat Satversmi, Latvijas valsts pamatlikumu. Cik svarīgi ir to pildīt! Bet kāpēc Jūs to nepildāt? Kam Jūs kalpojat?

Joahims Pencis no Valkas savā rakstā apraksta 1934.gada 15.maija notikumus, jo dienēja armijas sakaru bataljonā un ārkārtas stāvokļa izsludināšanas brīdī bija nozīmēts apsargāt telefona un telegrāfa centrāli. Viņš liecina, ka apvērsuma nebija, jo Valdība izsludinot ārkārtas stāvokli novērsa apvērsumu!
Nobeigumā gribu atgādināt Raiņa teikto: “Kad tauta iet postā – tad pārejam nav jēgas!”
Lielas zemes platības ir iztirgotas. Lai mēs saglabātu savu valsti, ir pareizi labi atcerēties Kārļa Ulmaņa teikto: „Mūsu gruntniecība nav un nedrīkst būt kapitālistisks uzņēmums. Lauku mājas ir zemturu ģimenes mūža un paaudžu mītnes un tautas dzīvā spēka mūžīgais avots. Tāpēc jāaizkavē gruntniecības, zemes un māju pataisīšana par tirgus preci un spekulācijas priekšmetu”.
Kas kopīgs atjaunotās Latvijas republikas prezidentiem, sakot ar Agustu Kirhenšteinu, Gunti (Rumpīti) Ulmani, Vairu Vīķi – Freibergu, Valdi Zatleru ,Andri Bērziņu un Raimondu Vējoni? Latvijas Valsts Satversmes ignorēšana!
Latviju, pašreiz parādu jūgā ir novedušas līdzšinējās Saeimas un Valdības, kas pārkāpjot Satversmes 68. pantu, ņem kredītus – ieķīlājot mūsu zemi, īpašumus, lai boļševiki un to kliķe varētu labi dzīvotu, palielinot pašreizējos ārējos parādus.
Ignorējot 66. Pantu, valdība nedod atskaiti par izlietoto budžetu, tā rezultātā mēs nezinām faktisko stāvokli tautsaimniecībā.
Pārkāpjot Satversmes 77. Pantu valdība veic teritoriālas reformas, tā piemēram, Latgales Varakļāni atrodas Vidzemē, Ilūkste – Sēlijas zeme no Zemgales iedalīta Latgalē utt.
Nav atjaunots Pavalstniecība, Valodas un Sodu likums, kura radīšanā savu darbu ieguldīja mūsu pirmais Valstsvīrs Kārlis Ulmanis.
Tiek iztirgoti boļševiku nolaupītie īpašumi „ tautas ienaidniekiem”. Pēc Zemkopības ministra Jāņa Vanaga rīkojuma no 1940.gada 27.jūlija Pagastu valdēm vajadzēja sastādīt sarakstus par tautas ienaidniekiem. Tā, Kabiles pagastā no visiem zemniekiem uz 1940. gada 3. augustu bija 92% „ Tautas ienaidnieki”.
Daudzi pārmet Kārlim Ulmanim par nepretošanos agresoram un aicinājumu palikt savās vietās. Te es gribu atgādināt, ka tanki Rīgā ienāca no Šauliem, tas nozīmē, ka Lietuva bija jau okupēta. Padomju agresora karaspēks bija 50 reizes lielāks par Latvijas armiju. Tāpēc es pilnībā atzīstu par pamatotu Kārļa Ulmaņa rīcību tajos apstākļos. To es varu pierādīt savā mūžā pieredzēto. Piemēram, iepazīstoties ar situāciju 1968. gadā Čehoslovākijā, kad lasīju Aleksandra Dučeka uzrunu tautai, tad liekas, ka viņš lasīja Kārļa Ulmaņa runu, tas bija ka ienāk uz mācībām draudzīga armija, paliekat savās vietās un tā tālāk. Tur nebija vilīši lacīši, augusti kirhenšteini, brunīši kalniņi, žanīši spures un citi švaļi. Pats Dubčeks tika apcietināts un turēts cietumā Krievijā, bet Prāga palika neskarta un bez upuriem.
Otrs piemērs Čečenija, kur Groznija ir noslaucīta trīs reizes no zemes virsmas, simtiem tūkstošiem upuru. Vai K. Ulmaņa nozākotāji to vēlās?
Kur ir izeja? Izeja ir vienkārša! Atcerēsimies pagātni, tās pieredzi un skatīsimies nākotnē kurp iet!

03.02.21

“Pieticīgā” prezidentosa kodla. Parazīti, kuri sūc latvju tautas dzīvības sulu !