To neviens vēl komunistiem un krievu okupantiem nav piedevis…

Anonīms saka:

Nu ja! Nostāšanās komunistu pusē? Kādā komenta norādīju, ka modernā latviešu paaudze nodarbojas ar dzeršanu un mācību, tad nu veselīgus lēmumus pieņemt tauta nav spējīga. Kāds tautas tribunāla saimnieks nostādīja, ka esmu komunistu ierindā. Vai arī es tikšu tiesāts? Jā, tad vēl man bij svaigi pārdzīvojumi ar latviešu Kgbeshniku kam mana māte bij vecumdienas kļuvusi par brūti. Mana māte arī bij kumunistiskas partijas biedre aiz tā laika audzināšanas īpatnības, bet kgbeshniks aiz savas militārās audzināšanas. Kā nu spriest šajos laikos tiesu tiem, kas dzīvoja tanī Soviet valstī un citas viņiem nebij? Klausoties vecā vīra runās daudz smagu lietu viņam bij jacaurmal caur savu būtību, bet aizbēgt no visa tā, ko tie cilvēki gāja cauri bij iespējams? Viens virziens – Nosausana! Par tām lietām, ko runā šodien brīvi viņa audzināšanas laikā vienkārši veco vīru nošautu. Tikai šajos laikos jauniem dzirdot vecā vīra runas viņi novēršas, jo tas ir pārāk par drūmu priekš viņu apziņas. Brīvības 88 ieradās kādu dienu savdabīgs virs pēc skata derīgs šausmu filmām, bet…..? Tad nu šis vīrs sāk man stāstīt, ka mana māsīca viņa priekšā uzvedas nepieklājīgi. Ja viņa turpinās tā uzvesties, tad viņš būs spiests……….? Nu vien vīru es saprotu un protams, ka es esmu viņa pusē, ja arī viņš izskatās pēc monstra. To viņš nopelnīja Afganistānā un pats jau zolida vecuma pret to māsīcu. Vien norādīju, ka nekā jau es nespēju ietekmēt, lai tās lietas būtu jums pozitivakas! Tik vien simboliski viņam norādīju, ka varbūt arī ir labāk, ka savlaicīgi jums nesanāk tas gala produkts. Māsīcas kuces īpatnības jau sen ir iemanitas, ko es varu padarīt, ja viņa ir kuce? Tomēr māsīca! Bērnībā būdams Latgalē īpaši steidzās vecās mātes priekšā izrādīt sevi par centīgu pataru skaitītāju. Es gan culja bērns nekādi negribēju skaitīt tos paterus, kas man šķita atbaidoši. Kad pirmo reizi ieraudzīju babas sēta katoļu mācītāju, tad enerģētiski nostrādāja pret viņu ļoti nelaba energija. Nezinu, kas viņos, bet na kādi viņi mani tais pateros nedabūja iekšā, ja arī centās velkat pa baznīcām? Tes jautāja reiz vecai mātei, kā tu katoliete esi pielavuse, ka tava meita ir komunistiskās partijas biedrene? Babas acis nolaidās līdz zemei un nekā viņa nespēja atbildēt manam puktajam kuršu tēvam! Liela atšķirība uztverē starp tiem, kas auguši ir Kuršu saimes un Latgaļu saimes. Pēc kara periods ir sarežģīts laiks, bet tomēr cilvēki savstarpēji spēja saprast lietas, kas šajos laikos tiek sodītas no mazbērnu puses. Kad vecā baba guļ sen kapā, tad jādzird no cangaleniem, ka viņa nav bijusi pietiekami laba. Tikai tās pašas māsīcas bērns ir bastards un sprēgā uz visiem neapjedzot vecuma starpību. Ja ar nebūtu ieliktas tās reliģiskās īpatnības tajās teicamnieces, tad nav ar zināms, kā rīkotos, kad putns uzin, ka ir ielidojis ligzdā ar skaļu brēku? Tad nu vēlāk saskaroties ar savdabīgo monstru, kad viņš piespēlēja manai mātei pieskatīt bērnu jādzird, ka viņš ved uz Vāciju maukas. Tāds bij laiks, kad Vecrīga vakaros nedēļas nogalēs bij meiteņu pilnas ielas un viņu drēbes bij tādas pat, ka drēbju var teikt nebij. Zvejnieku tīkls uz elegantas miesas, ko piesedz stingri un mazliet tristurisi pupu galiņus. Tas tik viens piemērs par modes kliedzienu. Nu jādzird no senčiem bij, ka 40. gadā sovietu virsnieku dunas staigāja pa Vecrīgu nakts kreklos, bet viņas pašas to nesaprata, jo skaistuma dzīvē nebij redzējušas. Šajos laikos tā ir mode staigāt plikām vai pusplikam. Pagāja vēl kādi gadi un kādai izbijusai krievu maukai palīdzēju taisīt remontu, tad pie durvīm zvans. Kad iegāja ciemiņš, tad dzirdu pazīstamu monstra balsi, kad ieraudzīja mani mazliet aptrūkās. Tomēr neatteicās sasveicināties. Tā nu vēl no tās remonta meitenes uzinaju, ka 90 tajos jam bij sava maizes ceptuve, bet saka veidoties lielveikali un čakarēties ar tādu uzņēmēj darbību vienas galvas sāpes. Ta nu izeja no problēmas kļuva mauku transportēšana uz Vāciju. Viņas pašas vien prasījās tikt tai darba sfērā un pēc tautības derēja visas. Ja krievuskas, tad tas šķiet paš saprotami, kad latvietes? Tad kaut kā protams sekmīgi, bet……….

Par okupantiem. saka:

Ja īsi un lakoniski,tad:ir cēloņi,ir sekas,un ir tas,kas pa vidu.
Okupanti ir cēloņu sekas,un okupanti ir arī seku cēloņi;akmens uz jebkuras tautas kakla. Ļaunākais no tā kas pa vidu,ir latviešu un okupantu padibenes,kuriem abiem ir saimnieki,kas,tēlaini sakot ,lai realizētu savus mērķus ir izlaiduši no cietumiem noziedzniekus,no kuru vienas daļas ir izveidojuši oficiālo varu un tās apkalpi. Līdzība ar 1940-tiem ir nenoliedzama.
Nav neviena dzīves joma,neviena,kura Latvijā darbotos normāli! Visas jomas ir valsts mafiozās savienības ,respektīvi,to saimnieku rokās.
Ko tas norāda? To,ka okupantiski-pandēmiskā mafijas,kura ir,vismaz,Dziesmotās Atmodas laika produkts,uzražošanā tika izmantota visa okupantu masa. Tāds bija,,stratēģisko partneru,, līkkops ar tā laika ienaidniekiem. Viņi plānoja desmitgades uz priekšu,un skatījās simtgdē.
Mācība ir tāda,ka mums ir jāplāno uz priekšu vēl tālāk par viņiem.Šodien mūsu pusē ir vairs tikai Liktens un Dievs,un brīvas rīcības vārtus mums ir vērusi Esība:,,Tava sapņa īstenošanas šķēršļi vienmēr paliks aiz īstenošanas laika robežas.,, Šķēršļi,šajā gadījumā,būtu gan cēloņi,gan sekas,un viss pretīgais,kas pa vidu.