A. Malta: K. Ulmanis- Valsts prezidenta priekšzīmes ETALONS

Biedrība «Varu Latvijas tautai» Saeimas atsaukšanu atkal mēģinās rosināt  pēc 4.novembra - Latvijā - Ziņas - TVNET

Kārlis Ulmanis bija un ir jābūt Ministru un Valsts Prezidentu priekšzīmes etalonam

Veltījums 140. Dzimšanas dienai
Dr. Kārlis Ulmanis bija un ir viens no nozīmīgākajām personām un dižgariem Latvijas valsts neatkarības vēsturē.
Dr. Kārlis Ulmanis vēsturē ir iegājis kā izcils valstsvīrs, cēls patriots, vīrs ar skaidru sirdi. Sava politiskā taktiskuma un smalkjūtības dēļ viņš tika cienīts visās aprindās, pret visiem viņš izturējās vienādi objektīvi, nekad neizmantojot savu stāvokli personiskās slavas spodrināšanai un savas partijas labumam.
Viņš bija dedzīgs patriots par savu dzimto zemi Latviju, kuru vēlējās padarīt labāku.
Katras valsts tiesiskais pamats ir Pamatlikums. Latvijai tā ir Satversme. Latviešu Zemnieku Savienība (LZS) iesniedza 1933. gadā Saeimai jauno Satversmes projektu, kas paredzēja tautas vēlētu prezidentu un deputātu skaitu samazināt uz pusi. Tad Saeima to nepieņēma. Atjaunotā LZS iesniedza Saeimai un Valsts prezidentam LZS kongresā apstiprināto Satversmes projektu 2007.gadā. Projektu var lasīt laikrakstā „Āres” 2007. gada jūlija numurā. Arī tagad Saeima to nepieņēma. Kā Valstsvīrs , viņš daudz pūles veltīja vienota Civillikuma izstrādāšanai. 1937.gada pieņemtais Civillikums ir pasaules paraugs sabiedriskai iekārtai, kas kalpoja tautai par devīzi: VIENS LIKUMS – VIENA TAISNĪBA VISIEM.
Savā uzrunā es gribu īsumā salīdzināt Ulmaņlaikus ar šo laiku „veiksmes stāstu” un Valsts vīru attieksmi pret Latvijas tautu.
Dr. Kārlis Ulmanis bija pirmais valstsvīrs, kas veica apvērsumu nevis Valstī pārkāpjot Satversmi, kā to skaidro šodien politiķi, bet tautsaimniecībā, radot sakārtotu tirgu, kas bija pamats ražošanas un eksporta pieaugumam . Cēla rūpnīcas, cēla skolas. Auga cilvēku labklājība.
Tagad slēdz rūpnīcas, likvidē skolas, tauta izbrauc darbā uz ārzemēm. Pašreizējā valdība to uzskata par veiksmes stāstu. Ieviešot eiro tika norakstītas vairākas tonnas zelta monētu, kas tika izkaltas no Ulmaņlaikā sagādātā zelta. Vai kāds var pateikt kur palika tās zelta monētas ?
Pateicoties tiesiskumam apziņai un Satversmei, dr. Kārļa Ulmaņa valdība novērsa apvērsumu, kuru gatavoja „ SISEŅI” ar savu vadoni Bruno Kalniņu priekšgalā. Saeima ar savu 15. maija sēdes lēmuma izdeva 18 deputātus kriminālvajāšanai, tajā skaitā arī „ siseņu” vadoni Bruno Kalniņu. Šī lēmuma rezultātā, 15. maija vakarā tika veikta kratīšana Bruno Kalniņa dzīvoklī, kuras laikā notika šaudīšanās Mežaparkā. Kratīšanas laikā, B. Kalniņa dzīvoklī, policija atrada veselu arsenālu ar ieročiem. Lai glābtu savu vadoni, siseņi sāka izkaisīt skrejlapas, kas aicināja uz nekārtībām un gāzt likumīgi ievēlēto valdību. Atbilstoši Satversmei, Valdība izsludināja ārkārtas stāvokli. Šo paziņojumu tauta atbalstīja un nekādas asinsizliešanas nebija.
Saeimai šo valdības paziņojumu vajadzēja apstiprināt, bet Saeima to nevarēja izdarīt, jo 16.maijā uz sēdi ieradās tikai 32 deputāti. Pietrūka deputātu kvoruma.
Pēc apspriedes ar Valsts prezidentu, Valdība, Satversmes 81.panta kārtībā, turpināja vadīt Latvijas valsti. Tāpat savus pienākumus turpināja veikt Valsts prezidents Alberts Kviesis.
Boļševiki vēl šodien apgalvo un nekaunīgi melo, ka 1934. gada 15. maija naktī K. Ulmanis veica valsts apvērsumu – apturēja Satversmi, atlaida Saeimu, likvidēja politiskās partijas, iecēla sevi par ministru prezidentu un ņēma varu savās rokās kopā ar paša sastādīto valdību. Tie ir salti meli !!! To apliecina Rīkojums par kara stāvokļa izsludināšanu.
„Ievērojot to, ka valstī draud izcelties iekšējie nemieri, kuri apdraud valsts iedzīvotāju drošību, ar šo tiek izsludināts kara stāvoklis visā Latvijā uz 6 mēnešiem.
Kara stāvoklis stājas spēkā Rīgā šī gada 15.maijā plkst. 23-os, pārejās Latvijas daļās 16.maija pulkst.1.rītā.
Visiem iedzīvotājiem, kara, administrācijas un pašvaldības iestādēm bez ierunas jāizpilda visi pienākumi, kādus viņiem uzliek noteikumi par kara stāvokli no 11.februāra 1919.gada ar 1921.gada papildinājumiem un grozījumiem.
Rīgā, 1934.g. 15.maijā.
Ministru prezidents K. Ulmanis
Kara ministrs ģen. J. Balodis.
Kur te ir runa par Saeimas atlaišanu. Prezidenta atcelšanu ?
Valdība nostiprināja Latvijas tautsaimniecību, lai varētu paplašināt ražošanu un celt tautas pašapziņu par vienotu tautu. Turpinot aizsākto, cilvēki K. Ulmaņa vadīšanas laikā valstī cēla jaunas skolas, atklāja Brīvības pieminekli, uzbūvēja Tiesu pili, kara muzeju, Ķeguma spēkstaciju un vēl daudz citas ražošanas ēkas. Bija paredzēts vēl uzcelt divas cukurfabrikas. Vienu – Merdzenē, Ludzas aprinķī un otru – Lizumā, Cēsu aprinķī.
Ulmaņa laikā 1935 gada janvārī tika pieņemti grozījumi likumā Par Latviešu valodu, kas pastiprināja Latviešu valsts valodas pielietošanu valstī.
K. Ulmanis izveidoja Kameru sistēmu tautsaimniecībā. Tas deva iespēju sabiedriskās organizācijas iesaistīt valsts pārvaldē. Piemēram, LLK uzdevums, ar savām 15 sekcijām, bija sakārtot sabiedrisko tirgu, kas balstījās uz privātīpašumu, kopdarbību, kredītu un tirgu. Arī jaunatnes tuvināšana lauku dzīvei un darbam tika panākts ceļot vispārējo dzīves labklājību. Tas viņam izdevās un tika piesaistīti daudz bērnu un jauniešu, kas vēlējās strādāt laukos. Latvijā cēla dažādas rūpnīcas, izdevās attīstīt eksportu izmantojot klīringu. Ieviesa dažādus jaunus svētkus, piemēram, 15. maija svētki, kas bija tautas vienības svētki, Darba svētki un Pļaujas svētki. Lata stabilizācija 1936. gadā nodrošināja stabilu valsts finanšu sistēmu.
Tautsaimniecības atveseļošana ir iespējama vienīgi ar stabiliem un zemiem nodokļiem uzņēmējiem ! Dr. Kārlis Ulmanis dzīvoja darbam un Latvijai.
Kāds ir Latvijas pašreizējais Tautsaimniecības stāvoklis un kā labi sokas Latvijas prezidentiem sākot ar Augustu Kirhešteinu ? Pieminu divus viedokļus:
Ko par to raksta Prāv. emeritus Andrejs Kavacis, bērnu priekšzīme, uzvedības un darbības etalons ir viņu vecāki. Valstu vadītāji kļūst par visas valsts un tautas reprezentantiem un spēkā uzturēto morālo vērtību etalonu. Ja pieminam Latvijas Valsts un Ministru prezidentu Kārli Ulmani, atmiņās aust viņa vienkāršība, pieticība, darba griba, uzticība un godprātība. Nav neviena no tagadējās valsts varas elites, kas īsā laikā valsts un tautas labā būtu paveicis tik daudz, kas ar tīru sirdsapziņu būtu uzturējis tik labu kontaktu ar tautu. Ja viņam pārmet politisku tuvredzību, tad to var darīt vien tādēļ, ka Kārlis Ulmanis kā godprātības vadīts cilvēks, nevarēja pieņemt domu, ka ir arī tādi staļini, molotovi, ribentropi un hitleri, kuri, jau līgumus slēdzot, domā kā tos pārkāps- cilvēki bez goda un bez sirdsapziņas. Tā Kārlis Ulmanis bija un paliek Latvijas valstsvīru godprātības etalons.
Ambiciozā Vaira Vīķe- Freiberga ne reizi vien piesauca „Ulmaņa autoritāro režīmu”, tā iesaistīdamās patiesi neatkarīgas Latvijas noķengātāju korī un cerēdama kļūt par „spīdekli”, kas apēnos Ulmaņa slavu. Ko viņa ir atstājusi aiz sevis ? Tikai nožēlojamus egoisma uzplaiksnījumus. Atzinusies, ka ir bijusi kontaktos ar triju valstu specdienestiem un cerēdama uz augstāko ANO amatu, viņa bez kaunēšanās pazemoja savu valsti un tautu. Ne reizi neapmeklēja Lestenes brāļu kapus, pat formāli nepasakot paldies latviešu leģionāriem, kuri nosargāja arī viņas iespēju emigrēt. Nekad neatdodama godu nacionālajiem partizāniem, viņa „barojās” ar padomju diversanta Samsona padomiem. „Skriedama” uz slepenu tikšanos ar čekistu Putinu Austrijā, „izlēkdama” pret Baltijas valstu vienoto nostāju, braukdama uz Maskavu svinēt boļševiku uzvaras svētkus, viņa ir radījusi gandrīz nepieskaitāmās iespaidu pati par sevi. Kur tad vēl čekista Drozdova vizīte Rīgā un Krievijas patriarha svētība „latvijiešu” tautai ! Tas viss tika darīts ar cerību uz ANO ģenerālsekretāres amatu. Eiropas karaļnamu vizītes nobāl uz šo vērienīgo pasākumu fona. Praktiskā labuma no tā ļoti maz, bet Latvija arī te „labi maksāja” par prezidentes ambīcijām uz augstāko amatu ANO. Tā nu V. V. Freiberga Latvijas vēsturē sevi ir iezīmējusi kā neierobežota egoisma etalonu. Viņa ir kalpojusi pirmkārt sev, nevis Latvijai vai latviešu tautai.
Ko par šodienu teica Mācītājs Kārlis Zuika, BD, Ulmaņlaiku līdzgaitnieks dzimis 1915 gadā, savā rakstā: „ Patīkamākā prezidente!”, kā atbilde uz Ausmas Viļkinas raksts „Nenovēl Ulmanim līdzīgu prezidentu” 2007.gada 19 maijā laikrakstā „Latvijas Avīze” izraisija nožēlu par tā laika izpratni. Kāpēc tā notiek?
Vispirms citēju Cienījamās Latvijas Prezidentes teikto: ”Lai nu kā,” sacīja V. Vīķe-Freiberga, „bet es Latvijas tautai nenovēlu tādu nākamo Valsts prezidentu, kurš rīkotos tā vai līdzīgi, kā darīja Kārlis Ulmanis. Viņš atlaida Saeimu, paņēma sev likumdevēja varu un kā Ministru prezidents paturēja arī tiesības izraudzīties un iecelt ministrus. Ulmanis arī atlaida ievēlētos pašvaldību vadītājus un to vietā, līdzīgi kā tagad Vladimirs Putins Krievijā, iecēla gubernatorus. Tiesa, Kārļa Ulmaņa vadītā valsts bija neatkarīga, bet demokrātiska, gan tā nebija.” Tālāk raksta autore piemin: „Jo, lūk, tādā parlamentārā republikā, kā Latvija Valsts prezidenta pilnvaras ir visai ierobežotas, bet arī ar tām pašām Vīķes-Freibergas kundze ir panākusi ļoti daudz.” Rodas jautājums, ko panākusi ?
Tā sauktajos Ulmaņa Laikus, es atļaujos salīdzināt ar šodienu, jo es esmu Kārļa laikā izdienējis Latvijas armiju, pabeidzis Madonas ģimnāziju un izstrādājies tēva sētā. Es uzskatu sevi par pilntiesīgu Latvijas valsts līdzgaitnieku. Piedzīvoju arī „Baigo Gadu” un ar ieročiem rokās cīnījos pret sarkano mēri. Aizvien mazāk paliek to dzīvo liecinieku, kas var salīdzināt tos Ulmaņlaikus ar šodienas laiku pēc 1990. gada. Tāpēc aicinu arī citus dzīvos lieciniekus izteikt savu viedokli, atmiņas.
Latvijas prezidente ! Jums ir vesels pulks palīgu, pieejami Valsts arhīva dokumenti, varat vēl aprunāties ar dzīvajiem lieciniekiem. Kur Jums radies tāds naids pret Latvijas dižgariem ?
Pret pirmo valsts valdības vadītāju, prezidentiem Jāni Čaksti, Gustavu Zemgali, Albertu Kviesi un citiem dižgariem, pat Andreja Eglīša bērēs Jūs neesat piedalījusies.
Es atceros arī to, ka laikrakstā „Jaunā Avīze” Jūs nosaucāt Albertu Kviesi par netīkamāko prezidentu bez jebkāda pamata. Kurš tad no Jūsu priekštečiem ir kaut ko labu padarījis Lavijas valsts labā ? Varbūt Augusts Kirhenšteins, Vilis Lācis vai Salamons Šustins ?
Kārlis Ulmanis aiz sevis atstāja plaukstošu labklājības zemi, kas ar savu dzīves labklājības līmeni atradās Eiropas valstu priekšgalā. Mums no ārzemēm brauca strādnieki, jo trūka darba roku Eksports pārsniedza importu. Tagad viss ir otrādi. Un to Jūs uzskatāt par sasniegumu šodien ? Jūs pēc sevis atstājāt sagrautu tautsaimniecību, izpārdotu zemi un izmisušu tautu. Jūs savā runā pieminat Satversmi, Latvijas valsts pamatlikumu. Cik svarīgi ir to pildīt ! Bet kāpēc Jūs to nepildāt ? Kam Jūs kalpojat ?
Nobeigumā gribu atgādināt Raiņa teikto: “Kad tauta iet postā – tad pārejam nav jēgas!”
Lielas zemes platības ir iztirgotas. Lai mēs saglabātu savu valsti, ir pareizi labi atcerēties Kārļa Ulmaņa teikto: „Mūsu gruntniecība nav un nedrīkst būt kapitālistisks uzņēmums. Lauku mājas ir zemturu ģimenes mūža un paaudžu mītnes un tautas dzīvā spēka mūžīgais avots. Tāpēc jāaizkavē gruntniecības, zemes un māju pataisīšana par tirgus preci un spekulācijas priekšmetu”.
Kas kopīgs atjaunotās Latvijas republikas prezidentiem, sakot ar Agustu Kirhenšteinu, Gunti (Rumpīti) Ulmani, Vairu Vīķi – Freibergu, Valdi Zatleru ,Andri Bērziņu un Raimondu Vējoni ? Latvijas Valsts Satversmes ignorēšana !
Latviju, pašreiz parādu jūgā ir novedušas līdzšinējās Saeimas un Valdības, kas pārkāpjot Satversmes 68. pantu, ņem kredītus – ieķīlājot mūsu zemi, īpašumus, lai boļševiki un to kliķe varētu labi dzīvotu, palielinot pašreizējos ārējos parādus.
Ignorējot 66. Pantu, valdība nedod atskaiti par izlietoto budžetu, tā rezultātā mēs nezinam faktisko stāvokli tautsaimniecībā.
Pārkāpjot Satversmes 77. Pantu valdība veic teritoriālās reformas, tā piemēram, Latgales Varakļāni atrodas Vidzemē, Ilūkste – Sēlijas zeme no Zemgales iedalīta Latgalē utt.
Nav atjaunots Pavalstniecība, Valodas un Sodu likums, kura radīšanā savu darbu ieguldīja mūsu pirmais Valstsvīrs dr. Kārlis Ulmanis.
Tiek iztirgoti boļševiku nolaupītie īpašumi „tautas ienaidniekiem”. Pēc Zemkopības ministra Jāņa Vanaga rīkojuma no 1940.gada 27.jūlija Pagastu valdēm vajadzēja sastādīt sarakstus par tautas ienaidniekiem. Tā, Kabiles pagastā no visiem zemniekiem uz 1940. gada 3. augustu bija 92% „Tautas ienaidnieki”.
Daudzi pārmet Kārlim Ulmanim par nepretošanos agresoram un aicinājumu palikt savās vietās. Te es gribu atgādināt, ka tanki Rīgā ienāca no Šauliem, tas nozīmē, ka Lietuva bija jau okupēta. Padomju agresora karaspēks bija 50 reizes lielāks par Latvijas armiju. Tāpēc es pilnībā atzīstu par pamatotu Kārļa Ulmaņa rīcību tajos apstākļos. To es varu pierādīt savā mūžā pieredzēto. Piemēram, iepazīstoties ar situāciju 1968. gadā Čehoslovākijā, kad lasīju Aleksandra Dučeka uzrunu tautai, tad liekas, ka viņš lasīja Kārļa Ulmaņa runu, tas bija ka ienāk uz mācībām draudzīga armija, paliekat savās vietās un tā tālāk. Tur nebija vilīši lacīši, augusti kirhenšteini, brunīši kalniņi, žanīši spures un citi švaļi. Pats Dubčeks tika apcietināts un turēts cietumā Krievijā, bet Prāga palika neskarta un bez upuriem.
Otrs piemērs Čečenija, kur Groznija ir noslaucīta trīs reizes no zemes virsmas, simtiem tūkstošiem upuru. Vai K. Ulmaņa nozākātāji to vēlās ?
Vēl gribu piebilst, ka 1939. Gadā Stokholmā bija nodibināta, pie PSRS vēstnieces Kalantajas, Latvijas valdība ar Kalniņiem priekšgalā. Ja Ulmaņa valdība nebūtu parakstījusi līgumu par kara bāzēm, tad pie mums būtu Somijas variants, kad ieņemot pirmo ciematu tika pasludināta Somijas Padomju Socialistiskā Republika ar Otto Kusinenu priekšgalā. Arī Latvijā bija paredzēts tāds liktenis, ka tiktu pasludināta tautas vārdā jaunā LPSR valdība ar Paulu Kalniņu priekšgalā !
Kur ir izeja ? Izeja ir vienkārša! Atcerēsimies pagātni un skatīsimies nākotnē !
Atjaunojot Latvijas valsts iekārtu, kuras pamatus izveidoja pirmais Valsts Prezidents Jānis Čakste un nākošie Valsts Prezidenti un to Valdības, tad tikai varam samazināt Padomju iekārtas balstu, ierēdņu armiju, 15,8 reizes. Tālāk sakārtot Sabiedriskā Tirgus saimniecību uz ekonomikas pamatlikumu bāzes, kuru izveidoja tieši dr. Kārļa Ulmaņa valdība ar Valsts prezidenta Alberta Kvieša atbalstu. Tās mērķis bija dot labklājību visai Latvijas tautai ! Mums ir laba pirmskara Tautsaimniecības pieredze, kuru mums atstāja mūsu priekšteči ar dr. Kārli Ulmani priekšgalā.
Manuprāt, atjaunojot Latvijas valsts tiesiskos un saimnieciskos pamatus, tas būtu labākais un cēlākais cieņas apliecinājums Latvijas dižgaram Kārlim Ulmanim.
Nobeigumā gribu atgādināt Raiņa teikto: “Kad tauta iet postā – tad pārejam nav jēgas!”
Aicinu pievienoties biedrībai VARU LATVIJAS TAUTAI un parakstīties par Saeimas atsaukšanu ! Aicinu darīt to ! Kas cits to darīs, jā ne MĒS PAŠI ? Par ko balsosim ?
Artūrs Malta, Latvijas Lauksaimniecības Kameras(LLK) un Latviešu Zemnieku Savienības (LZS) priekšsēdētājs. Biedrības „Varu Latvijas Tautai” Valdes loceklis.
Rīgā, 2017.gada 4. Septembrī. TEL.: +371 26 34 77 83; e-pasts: zemnieks@latnet.lv

LRTT piebilde

Vienreizējs vēsturiskas nozīmes raksts, kas neatstāj ne mazākos “argumentus” šodienas Latvijas izlaupītāju bandai, kurai vieta ir karātavās. Šīs karātavas būs un jo vēlāk, jo vairāk tiks aizvesti uz tām. Katrā gadījumā jau šodien skaitlis sniedzas tūkstošos. Tādas/tādus vvf, godmaņus, borovkovus levitus un pārējos bezdvēseļu civilizācijas izkārnījumus nav jāžēlo, jo viņi nav pieskaitāmi pie cilvēku rases. Viņi visi, tie, kuri melo, zog un slepkavo, ir sātaniskas radības, kuras fiziski iznīcināmas. Vienu gan gribas “piebilst” Maltas kungam: ar kādām tiesībām Viņš šodien, pēc Latvijas valsts okupācijas, kad pēc NEATKARĪBAS atgūšanas netika demontēta komunistu varas sistēma, runā par LATVIJAS TAUTU ? Kādai “Latvijas tautai” ir pieskaitāma visa šī naidīga kolonistu varza ? Ja Maltas kungs to uzskata par Latvijas tautas sastāvdaļu, tad ar ko Viņš ir labāks par viņa pieminēto VVF, Brunīti vai Šustinu ? Maltas kungs, vai tās ir nodevas, kas jāmaksā šodienas bandai

Primātu bars- smirdoņas, Latvijas valsts bendes !

Bet neskatoties uz to, paldies par iepriekšminēto informāciju, kas aizver cionistu pretīgās žaunas pret latviešu tautu un Kārli Ulmani !

Lasīt vēl par MŪSU PREZIDENTU:

12.12.20

You may also like...

23 Responses

  1. Anonīms saka:

    Nu ja! Tā ir cuulju bilde, bet ne cangalju. Cangaliem ir savs vēstījums par Ulmani un tas protams culjiem nepatīk, kad viņiem to iebāž acīs. Mans kuršu tēvs no kapa valstības parādījās sapnī ar īsu un izteiksmīgu nostāju. Kurzemes problēma ir tanī, ka cangaljus sāka vilkt Kurzemē. Tā problēma turpinājās Sovietu laikos, bet es jebkurā gadījumā neesmu no tiem kurš liks Ulmani svēto kārtā. Sovietu laikos vai nebija lietderīgu saimniekotaju? Vai mums nebija labākie kolhozi visā Savienībā? Vai lauksaimniecība bija nolaista? Vai zvejnieku kolhozi bij struntigi? Vai kuģi negāja pa visu plašo pasauli? Vai rūpnīcas nedarbojās? Tad nu runājot par tuvāko pagātni no šā laika varas valni sēdošajiem pienākas sist ārā visas tās bagātības, ko viņi ir sazagusies graujot Sovietu sistēmu. Ulmaņa laiki ir sen aizgājuši un nav visiem viena bilde kopīga par tiem laikiem. Tāpat arī cenšoties kādam uzkraut nodēvēja titulu, kur paši ir simtām reižu nodevusi savus tuvākos. Vien vēl 90 tajos latvieši leja samazgas virsa Albertam Kaulam un viņš bij svešais? Dzīvos noniecina, bet mirušos slavē.

  2. jautājums saka:

    Man nav vairs kam pajautāt, kā īstajā Latvijas laikā bija ar pensijām? Tagad liela daļa no budžeta aiziet mums, pensionāriem. Tam domāta arī VID ierēdņu armija. Bet ārvalstīs tagad tomēr mazās pensijas lielākas…

  3. Artūrs Malta, VLT Valdes loceklis saka:

    Latvijas Tauta ir domāt Latvijas valsts tauta! 1938. gadā Latvijā bija pāri par 350 000 zemnieku lauku sētas !
    85% Latviešu dzīvoja savās Lauku sētās!

    Padomju laikā uz 1985 gadu bija palicis ap 35 000 LAUKU SĒTU!
    Tagad , kad zeme iztirgota, jaunie saimnieki ieskaitot jeņķus, dāņus, norvēģus un citus švaļus – klaidoņus turpina boļševiku iesākto darbu, lauku sētu postīšanu.
    Te der atcerēties labus padomus:

    Lai saglabātu valsts neatkarību, Žans Žaks Ruso ir teicis:

    “Vienīgais veids, kā noturēt valsti neatkarīgā stāvoklī no jebkura, ir lauksaimniecība. Pat, ja jums ir visas pasaules bagātības, bet jums nav ko ēst – jūs esat atkarīgs no citiem … Tirdzniecība rada bagātību, bet lauksaimniecība nodrošina brīvību.”

    Dr. Kārlis Ulmanis vairākkārt atzīmēja:

    „Mūsu gruntniecība nav un nedrīkst būt kapitālistisks uzņēmums. Lauku mājas ir zemturu ģimenes mūža un paaudžu mītnes, un tautas dzīvā spēka mūžīgais avots. Tāpēc jāaizkavē gruntniecības, zemes un māju pataisīšana par tirgus preci un spekulācijas priekšmetu”.

    Prof. O. Krastiņš iesaka:

    „ Tirgus ekonomikas asinis, kas dod dzīvību visiem saimnieciskiem procesiem, ir dažādi maksāšanas līdzekļi, kurus likums pieļauj apgrozībai. (nacionālā nauda, ārzemju valūta, vekseļi, vērtspapīri u. c.) Ja valdība grib kontrolēt stāvokli valstī, tai vispirms jākontrolē šis galvenais makroekonomiskais dzinējspēks, Ja valdība to nedara, viņa labprātīgi atsakās no saimnieciskās varas, kas agrāk vai vēlāk nozīmē arī nacionālās politiskās varas un neatkarības zaudēšanu”.

    Rodas jautājums: Vai ministru prezidents vada valsti?

    Vai Saeimas deputāti pilda savu zvērestu?

    Tikai ievēlot tautas Saeimu atbilstoši Satversmei, mēs atbrīvosimies no noslēpumu valsts, jo tas, kā zog, ir komercnoslēpums, tas, kā apzog mūs, ir valsts noslēpums!

    Biedrības „Varu Latvijas tautai“ valdes loceklis
    Artūrs Malta
    .
    .
    .
    Admins
    Vai visi tie nelikumīgie “pilsoņi”(okupanti un kolonisti) ir tiesīgi vēlēt un saukties par Latvijas tautu ?
    Jānotiek okupācijas un tās seku demontāžai. Ja tas nav noticis, tad runāt par LATVIJAS TAUTU, ir noziedzīgi !
    Vai Maltas pārstāvētā partija ir to deklarējsi ?

  4. Artūrs Malta, VLT Valdes loceklis saka:

    jautājums 2020. gada 12. decembris 20.04
    Man nav vairs kam pajautāt, kā īstajā Latvijas laikā bija ar pensijām? Tagad liela daļa no budžeta aiziet mums, pensionāriem. Tam domāta arī VID ierēdņu armija. Bet ārvalstīs tagad tomēr mazās pensijas lielākas…

    Atbilde: uz Jūsu jautājumu precīzāku atbildi varat izmantot prof. Oļģerts Krastiņš grāmatu “Latvijas Tautsaimniecības vēsturiskā pieredze 1919-1940. gads.’
    Cienījamais profesors, būdams vēl students, iesāka savas darba gaitas 1938. gadā Latvijas Valsts Statistikas pārvaldē. Jau toreiz bija likums par pensijām.
    No sevis varu piebilst, ka bija paredzēta pensiju reforma, kuru sekmīgi risināja Ludvigs Erhards pēc kara Rietumvācijā.
    Atjaunojot Latvijas Lauksaimniecības Kameru (LLK) 1994 gadā papildinātu dr. Kārļa Ulmaņa tautsaimniecības modeli, bet boļševikiem, nav vajadzīgi neatkarīgi zemnieki.
    Plašāk par Sakārtotu tirgus saimniecību var lasīt manā brošūriņā “Sabiedriskā tirgus regulēšanas pieredze” izdota Mārupē 2016.gadā.
    Jautājiet droši, jo gatavojam jaunu paplašinātu izdevumu, kurā būs skarti visi jautājumi, kā saimniekot, bez ārējiem kredītiem un nodrošināt pensijas.

    Patiesā cieņā,
    Artūrs Malta,
    LLK un LZS priekšsēdētājs.

  5. Artūrs Malta, VLT Valdes loceklis saka:

    Atbilde uz LRTT piebildi:

    Vienu gan gribas “piebilst” Maltas kungam: ar kādām tiesībām Viņš šodien, pēc Latvijas valsts okupācijas, kad pēc NEATKARĪBAS atgūšanas netika demontēta komunistu varas sistēma, runā par LATVIJAS TAUTU ?

    Es atbildu, ka es esmu piedzimis neatkarīgā Latvijas Valsts laikā, kad darbojās Satversme un Civillikums. darbojās princvips: VIENS LIKUMS – VIENA TAISĪBA VISIE!

    Kādai “Latvijas tautai” ir pieskaitāma visa šī naidīga kolonistu varza ? Te ir jāņem vērā, ka mēs šodien dzīvojam joprojām LPSR iekārtā zem sakan- balt – sarkanā karoga.

    Es neuzskatu par Latvijas tautas sastāvdaļu klaidoņus, kas ieklīda no bada dzīti plašās “roģinas”. Ar ko tad tie klaidoņi, kas bada dzīti ieradās Latvijā ir sliktāki par tiem, kurus tagad no Latvijas padzen darbā uz ārzemēm.

    Ar ko esmu labāks par viņa pieminēto VVF, Brunīti vai Šustinu ? Ar to ka es pieprasu atjaunot Tiesisku Latvijas valsti!

    Maltas kungs neuzskata, ka tās ir nodevas, kas jāmaksā šodienas bandai, bet uzskata ka ņemtie kredīti un procentu maksa par kredītiem – 6 miljoni dienā ir jāmaksā, atbilstoši Civillikumam, tiem, kas ir ņēmuši tos kredītus!!!
    Gribu vēl piebilst, ka 1938 gadā, Latvijas laukos, pēc LLK datiem strādāja ap 78 000 leišu un poļu. Viņiem bija Latvijas pases, tātad Latvijas pilsoņi, bet viņi nebija Latvijas valsts pavalstnieki.
    Pilsonis un pavalstnieks nav viens un tas pats!!! Tāpat, kā tagad spēkā esošai LPSR Valsts valodas likums ar grozījumiem 1993.gadā.
    .
    .
    .
    Admins
    Viss, Maltas kungs, ko Jūs sakāt par Kārli Ulmani ir pareizi, bet atbildes uz maniem jautājumiem ir pilnīgi “garām”… .Jūs neatbildat uz jautājumiem, bet turpināt kaut kādu pilnīgi neadekvātu atrunu uz neuzdotu jautājumu… .

  6. ``to skaidro ūdeni nejauciet, .. saka:

    ..kas tek caur lilijām…“

    Bet sovietu laiki arī ir aizgājuši un nav visiem viena kopīga bilde par tiem laikiem. Tiem, kuri bija `kauli`, tiem visu deva vairāk, vairāk, vairāk. Lai sovietijas ģenerālisimusiem un delegātisimusiem rādītu, kādi vareni kolhozi. Tanī pašā laikā kolhoziņi (piem., “uz priekšu“, “padomju latvijas“, “uzvaras“ utt.utt.utt. šeptēja (kā izsakās paši kolhoziņu priekšā sēži) ārā (vai iekšā kabatās), klupdami krizdami, līdz izkūpēja tas pats mazumiņš, cik kuram vēl bija, un veikalos palika vairs tikai ragi un nagi un pēc tam pat vairs ne tie. Ziepes un zēveles jau vairs bija tikai uz taloniem. Protams, proletariātam, ne jau faktiskā labuma guvējiem – šeptmaņiem.

    Šeptmaņi kā dzīvoja, tā dzīvo resniem vēderiem un kakliem, pat nabaga neatkarību padarīdami kaulainu. Priekšsēži un preži lej un lej, un lej par miljardiem, ko dodot, un došot, un došot, un došot, par to, cik vissirlabi, kāda nepieredzēta laimība esot ši vēsture. Un nu jau draud nākotne ne tikai ar lopu ragiem un nagiem, bet arī ar pašu pāri palikušajiem ragiem un nagiem. Nu jau pat gaiss pieder vairs vienīgi šeptmaņiem.

  7. Artūrs Malta, VLT Valdes loceklis saka:

    Admins
    Vai visi tie nelikumīgie “pilsoņi”(okupanti un kolonisti) ir tiesīgi vēlēt un saukties par Latvijas tautu ?

    Mēs runājam par dažādām valstīm. Es runāju no Latvijas Valsts skata punkta, Jūs no LPSR skata punkta!
    Latvijas valstī okupanti un kolonisti nevar atrasties! Kas tur vēl jāskaidro?

    Jānotiek okupācijas un tās seku demontāžai. BET TAS NENOTIEK!

    Okupācijas un to seku demontāža ir jāveic LATVIJAS TAUTAI- tās Pavalstniekiem! Tas kas notiek šos pēdējos 30 gadus ir noziedzīgums!

    Vai Maltas pārstāvētā partija ir to deklarējusi ?
    Latviešu Zemnieku Savienība, kuru dibināja Kārlis Ulmanis un mans vecaistēvs Pēteris Malta 1917. gadā ir visu laiku cīnījusies par tiesisku valsti!!!
    Man liekas, ka tiesiska valsts, kāda tā bija uz 1940. gada 17. jūniju ir LZS mērķis un ierakstīts mūsu programmā!

  8. Artūrs Malta, VLT Valdes loceklis saka:

    Admins
    Vai visi tie nelikumīgie “pilsoņi”(okupanti un kolonisti) ir tiesīgi vēlēt un saukties par Latvijas tautu ?
    Nevajag jaukt jēdzienus:
    1) Pilsonis ir pilngadīga , rīcības spējīga persona, kas sasniegusi vecumu 21 gads. Bērns nav pilsonis, par viņu atbild vecāki! Kas vecāks par 21.gadu un nav rīcības spējīgs par viņu atbild ar tiesu nozīmēts aizbildnis. Tādus cilvēkus Latvijas valsts laikā sauca par sociāli aprūpējamiem;
    2) Pavalstnieks ir piederīgs pie valsts. pavalstnieks varbūt bērns un nepieskaitāmais, bet nekādā gadījumā okupants un klaidonis!!!

    Jānotiek okupācijas un tās seku demontāžai. Tas jādara Latvijas tautai! Ja tas nav noticis, tad runāt par LATVIJAS TAUTU, ir noziedzīgi. Pilnīgi piekrītu!!!

    Vai Maltas pārstāvētā partija ir to deklarējusi ? Pievienoju Latviešu Zemnieku Savienības (LZS) programmu un Satversmi ar grozījumiem jaunajā variantā, kuru atvalsta sabiedriska organizācijas Latvijas Lauksaimniecības Kamera (LLK) dibināta 1935. gadā, Latvijas Aizsargu Organizācija (LAO) dibināta 1919.gadā un biedrība Varu Latvijas Tautai (VLT) dibināta 2016.gadā.

  9. Artūrs Malta, VLT Valdes loceklis saka:

    LZS Programma:
    Latvijas tautas kustības „ Mēs Paši” rīcības PROGRAMMA 14. Saeimai.

    Deputātu sarakstu vēlēšanu apgabalos veido pagastos un vēlēšanu iecirkņu teritorijā no pašu sabiedrības vidus godprātīgus un cienījamus kandidātus, par kuru ir galvojuši 100 vēlētāji ar saviem parakstiem, attiecīgā vēlēšanu iecirknī.

    Izvirzītam deputāta – kandidātam ir jābūt mērķim, ka ir jāatjauno Latvijas valsts Likumu kopa un stingri jāievēro Satversme, kā arī jāatsakās no visām LPSR mantotām iestādēm un veidojumiem, kas tiek uzturēti no Valsts budžeta.
    Valsts pārvaldē var iesaistīt sabiedriskās organizācijas, kas pašas ir spējīgas sevi uzturēt un netērēt valsts budžetu. Tas ir lai varētu darboties princips: „VIENS LIKUMS- VIENA TAISNĪBA un VIENĀDAS IESPĒJAS VISIEM”,

    Programmas pamatuzdevumi:
    – atjaunot likumus: par pagastiem; apriņķiem, ministrijām, sabiedriskām organizācijām, Latvijas Banku, Valsts Kontroli, Pavalstniecības un Valodas likumu, Celtniecības komiteju un citus likumus, kas bija spēkā līdz 1940,gada 17.jūnijam – atjaunot 9 ministrijas: Ārlietu; Iekšlietu; Rūpniecības, enerģētikas, tirdzniecības un finansu; Kara; Zemkopības; Izglītības; Satiksmes; Tieslietu; Labklājības.
    – atjaunot 516 pagastus un 19 apriņķus;
    – atjaunot sabiedriskas organizācijas, tas ir Kameras: Lauksaimniecības; Tirdzniecības un rūpniecības; Amatniecības; Darba; Profesiju; Literatūras un Mākslas, un Latvijas Aizsargu Organizāciju, kā policijas palīgus, sabiedriskās kārtības uzturēšanai uz vietas; – atjaunot Sabiedriskā Tirgus Ekonomikas (STE) pamatus;
    – atjaunot norēķinu un banku sistēmu, izmantojot iekšējiem norēķiniem latu ar noteiktu vērtību, kā etalonu, kas bija spēkā līdz 1940.gada 17.jūnijam;
    -atjaunot Zemesgrāmatas zemes saimniekiem- 273 642 īpašniekiem.

    Atjaunojot Latvijas valsts pamatus, ir iespēja tikt vaļā no Valsts ārējiem parādiem, kurus radīja pašreizējās valdības un Saeimas pārkāpjot Satversmes 68.pantu, tas nozīmē to, ka Valdības ir ņēmušas kredītus, bet līgumi nav Saeimā apstiprināti un mums tie nav saistoši mums, Latvijas Valstij!
    Atbilstoši Civillikumam, zaudējumi, kas ir radušies no prettiesiskas darbības, ir jāpaģēr no tiem, kas tos radīja!
    Jāsaprot, ka pašreizējo parādu slogu Latvija nevar atmaksāt!
    Jebkura Latvijas teritoriālā reforma un saimnieciskā plānošana šodien, neņemot vērā īpašnieka tiesības, ir apzināta krāpšana vai nekompetences izpausme.

    Izdevumi ir jāplāno atbilstoši tautsaimniecības reāli noslogojumu summām.

    Tautsaimniecības atveseļošana iespējama vienīgi ar ilgstoši stabiliem un maziem nodokļiem uzņēmējiem.

    Atjaunot Latvijas valsts iedibināto kārtību, pagasts pats rūpējās par savu labklājību, tas ir – nodokļus iekasēja uz vietas un pašvaldībā.

    Atbilstoši likumam par Pašvaldībām, tās nedrīkst nodarboties ar uzņēmējdarbību. Tad pagasta un aprinķa ierēdņi rūpēsies par ražošanas attīstību, nevis Eiropas savienības (ES) un kredīta ņemto līdzekļu apguvi.

    Ienākuma nodoklis no algas – 30%.

    Uzņēmējs maksā – peļņas nodokli – 15%.

    Tie ir galvenie budžeta ieņēmumi.

    Iekasēto nodokļu sadalījums no pašvaldībām varētu būt šāds: – aprinķim 30%; Aprinķis no sava ienākuma maksā valdībai – 70%.

    Atjaunojot Latvijas Valsts iekārtu, iespējams samazināt ierēdņu skaitu 15,8 reizes.
    Tas dod iespēju ietaupīt vairāk nekā 1,5 miljardi eiro budžetā un tad varēs maksāt katru mēnesi – 250 eiro sociālo pabalstu katram bērnam, skolēnam, studentam un sociāli aprūpējamam, kā arī bērna mātei maksāt auklītes algu 593 eiro mēnesī līdz bērna 3 gadu vecumam.
    Atbrīvotos ierēdņus varēs nodrošināt ar darbu atjaunotajos un jaunajos ražošanas uzņēmumos, kā arī zemnieku saimniecībās un kopdarbības sabiedrībās.

    Lai Valsts budžets būtu 10 miljardi eiro, mums ir jāražo preces par 55,5 miljardiem. Tas nozīmē, ka algās tiks izmaksāti 33,33 miljardi eiro un nodokļos saņemti ap 10 miljardi eiro.
    Ienākuma nodoklis ir galvenais budžeta avots! To visu var nodrošināt Latvijas zemnieki, kas nesa un nesīs Latvijas nākotni!!!
    Uzņēmēji, kad attīsta ražošanu, tad peļņas nodokli nesanāk maksāt, jo peļņa aiziet attīstībai.
    Neizmantotā Īpašuma nodokli arī neviens nemaksās, jo viss tiks apsaimniekots.

    Jā Valdība traucēs ražošanas attīstībai, tad tā saņems mazāk nodokļos un būs ierēdņiem jāsavelk jostas.

    Kā iesakām sadalīt budžetu?
    Ņemot vērā Latvijas valsts iekārtu un Rietumvācijas budžeta sadali, kad tas ir 10 miljardi, tad Budžeta sadalījums pa nozarēm un ministrijām miljardos un procentos būtu sekojošs:
    1. Labklājības, veselības pabalsta un pensija 4,0 40,0%
    2. Kara aizsardzības 1,2 12,0%
    3. Iekšlietu 0,2 2,0%
    4. Ārlietu 0,2 2,0%
    5. Rūpniecības, enerģētikas, tirdzniecībasun finanšu 0,16 1,6%
    6. Izglītības un Zinātne 2,5 25,0%
    7. Tieslietu 0,2 2,0% 8. Zemkopības 0,3 3,0% 9.Satiksmes 0,64 6,4% 10.MK komitejas ( Celtniecības,tehniskā un darba) 0,20 2,0% 11. Vispārējā Finanšu saimniecība ( Saeima, Valsts Prez. un kontr.) 0,20 2,0% 12. Sevišķi, neparedzētie. 0,20 2,0%.
    Kopā: 10,00 100,0%

    Neapšaubāma patiesība ir ačgārnā Latvijas valdības nodokļu un muitas politika, kura šobrīd būvēta valsts ierēdņu aparāta palielināšanu un to pieaugošās algu apetītes apmierināšanai.
    Izdevumi ir jābūt atbilstoši tautsaimniecības reāli noslogojumu summām.
    Programmas izpilde nodrošina Latvijas tautas labklājības izaugsmi!

  10. Artūrs Malta, VLT Valdes loceklis saka:

    Satversme ar grozījumiem:
    Latvijas Satversmes Sapulces1922. gada 15. februāra kopsēdē pieņemtā Satversme. Grozījumi izstrādāti un izskatīti Latviešu Zemnieku Savienības (LZS) konferencēs 1933.gada 10. decembrī.
    Atkārtoti izskatīti 2006.gada 10. decembrī LZS konferencē Salaspilī un pieņemti LZS kārtējā kongresā 2007.gada 24.martā Salaspilī, lai iesniegtu Valsts Prezidentam Satversmes 78.panta ietvaros iesniegšanai Saeimā un realizācijai Latvijas valstī.

    Pilnīgi izstrādāts Satversmes grozījumu projekts.

    Latvijas Satversmes Sapulces 1922. gada 15. februāra kopsēdē pieņemtā

    Latvijas Republikas Satversme
    Latvijas tauta savā brīvi vēlētā Satversmes Sapulcē ir nolēmusi sev šādu valsts Satversmi:

    I. Nodaļa.
    Vispārējie noteikumi.
    1. Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.
    2. Latvijas valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai.
    3. Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale.
    4. Latvijas valsts karogs ir sarkans ar baltu švītru.

    II. nodaļa
    Saeima
    5. Saeima sastāv no piecdesmit tautas priekšstāvjiem.
    6. Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.
    7. Sadalot Latviju atsevišķos vēlēšanu apgabalos, Saeimas deputātu skaits, kurš ievēlams katrā vēlēšanu apgabalā, noteicams proporcionāli katra apgabala vēlētāju skaitam.
    8. Vēlēšanu tiesības ir abu dzimumu pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu pirmā dienā ir vecāki par divdesmit vienu gadu, izņemot sociāli apgādājamos.
    9. Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni kurš vēlēšanu pirmā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.
    10. Saeimu ievēlē uz četriem gadiem.
    11. Saeimas vēlēšanas izdarāmas oktobra mēneša pirmajā sestdienā.
    12. Jaunievēlētā Saeima sanāk uz pirmo sēdi novembra mēneša pirmajā otrdienā, kad arī izbeidzas iepriekšējās Saeimas pilnvaras.
    13. Ja Saeimas vēlēšanas Saeimas atlaišanas gadījumos notiek citā gada laikā, tad šāda Saeima sanāk ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc tās ievēlēšanas un tās pilnvaras izbeidzas pēc diviem gadiem nākošā novembra mēneša pirmā otrdienā ar jaunievēlētās Saeimas sanākšanu.
    14. Vēlētāji nevar atsaukt atsevišķus Saeimas locekļus.
    15. Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā.
    16. Saeima ievēlē savu prezidiju, kurš sastāv no priekšsēdētāja, viņa diviem biedriem un sekretāriem. Saeimas prezidijs darbojas nepārtraukti pa visu Saeimas pilnvaru laiku.
    17. Jaunievēlētās Saeimas pirmo sēdi atklāj iepriekšējās Saeimas priekšsēdētājs vai prezidija uzdevumā cits prezidija loceklis.
    18. Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras.
    19. Saeimas prezidijs sasauc Saeimas sesijas un nosaka kārtējas vai ārkārtējas sēdes.
    20. Saeimas prezidijam ir jāsasauc Saeimas sēde, ja to prasa Valsts Prezidents, Ministru prezidents vai ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu.
    21. Iekšējās darbības un kārtības noteikšanai Saeima izstrādā sev Kārtības rulli.
    22. Saeimas sēdes ir atklātas. Desmit Saeimas locekļiem, Valsts Prezidentam, Ministru prezidentam vai ministriem pieprasot, Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu var nolemt noturēt aizklātu sēdi.
    23. Saeimas sēdes var notikt, ja tanīs piedalās vismaz puse Saeimas locekļu.
    24. Saeima, izņemot Satversmē sevišķi paredzētos gadījumus, taisa savus lēmumus ar klātesošo deputātu absolūtu balsu vairākumu.
    25. Saeima izvēlē komisijas, noteicot to locekļu skaitu un uzdevumus. Komisijām ir tiesība pieprasīt savai darbībai vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus no atsevišķiem ministriem un pašvaldības iestādēm, kā arī uzaicināt savās sēdēs dot paskaidrojumus attiecīgo ministriju un pašvaldības iestāžu atbildīgos priekšstāvjus. Komisijas var darboties arī starp sesijām.
    26. Saeimai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentāriskas izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā dala Saeimas locekļu.
    27. Saeimai ir tiesība iesniegt Ministru prezidentam vai atsevišķam ministram pieprasījumus un jautājumus, uz kuriem ir jāatbild viņiem vai viņu pilnvarotai atbildīgai valsts amata personai. Ministru prezidentam vai ministriem uz Saeimas vai tās komisiju pieprasījumu jāceļ tām priekšā attiecīgi dokumenti un aktis.
    28. Saeimas locekli ne par balsošanu, ne par amatu izpildot izteiktām domām nevar saukt pie atbildības ne tiesas, ne administratīvā, ne disciplinārā ceļā. Saeimas locekli var saukt pie tiesas atbildības, ja viņš, kaut arī amatu izpildot, izplata; 1) godu aizkarošas ziņas, zinādams, ka tās nepatiesas, vai 2) godu aizkarošas ziņas par privātu vai ģimenes dzīvi.
    29. Saeimas sesijas laikā Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanas, ne citādi aprobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima. Saeimas locekli var apcietināt, ja to notver pie paša nozieguma pastrādāšanas. Par katru Saeimas locekļa apcietināšanu divdesmit četru stundu laikā jāpaziņo Saeimas prezidijam, kurš to ceļ priekšā nākošā Saeimas sēdē izlemšanai par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā vai par viņa atsvabināšanu.
    30. Par noziedzīgu nodarījumu nevar uzsākt pret Saeimas locekli tiesas vai administratīvu vajāšanu bez Saeimas piekrišanas.
    31. Saeimas loceklim ir tiesības atteikties no liecības došanas: 1) par personām, kuras viņam kā tautas priekšstāvim uzticējušas kādus faktus vai ziņas; 2) par personām, kurām viņš, izpildot savus tautas priekšstāvja pienākumus, uzticējis kādus faktus vai ziņas 3) par pašiem šiem faktiem un ziņām.
    32. Saeimas loceklis nevar pats, ne arī uz citas personas vārda saņemt no valsts pasūtījumus un koncesijas. Šī panta nosacījumi attiecas uz ministriem, ja arī viņi nav Saeimas locekļi.
    33. Saeimas locekļi saņem atalgojumu no valsts līdzekļiem.
    34. Par Saeimas un komisiju sēžu atreferējumiem, ja tie saskan ar patiesību, nevienu nevar saukt pie atbildības. Par Saeimas un komisiju slēgtām sēdēm var sniegt ziņas tikai ar Saeimas vai komisijas prezidija atļauju.

    III. nodaļa.
    Valsts Prezidents.
    35. Valsts Prezidentu ievēlē tauta uz pieciem gadiem vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās.
    36. Valsts Prezidenta vēlēšanu tiesības ir abu dzimumu pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir vecāki par divdesmit pieciem gadiem, izņemot sociāli apgādājamos. Valsts Prezidenta vēlēšanu kārtību nosaka sevišķs likums.
    37. Par Valsts Prezidentu nevar ievēlēt personu, kura nav pilnus četrdesmit gadus veca.
    38. Valsts Prezidenta amats nav savienojams ar citu amatu. Ja par Valsts Prezidentu ievēlētā persona ir Saeimas loceklis, tad viņam jānoliek Saeimas locekļa pilnvaras.
    39. Viena un tā pati persona nevar būt par Valsts Prezidentu ilgāk kā desmit gadus no vietas.
    40. Tuvākā Saeimas sēdē pēc ievēlēšanas Valsts Prezidents, uzņemoties amata pienākumus, dod šādu svinīgu solījumu: „Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas.”
    41. Valsts Prezidents reprezentē valsti starptautiski, ieceļ Latvijas, kā arī pieņem citu valstu diplomātiskos priekšstāvjus. Viņš izpilda Saeimas lēmumus par starptautisku līgumu ratificēšanu.
    42. Valsts Prezidents ir Valsts bruņotā spēka augtākais vadonis. Kara laikam viņš ieceļ virspavēlnieku.
    43. Valsts Prezidents pasludina karu.
    44. Valsts Prezidentam ir tiesība spert nepieciešamos militārās aizsardzības soļus, ja kāda cita valsts Latvijai pieteikusi karu vai ienaidnieks iebrūk Latvijas robežās.
    45. Valsts Prezidentam ir tiesība apžēlot noziedzniekus, par kuriem tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā. Šīs apžēlošanas tiesības neattiecas uz gadījumiem, kuriem likums paredz citu apžēlošanas kārtību. Amnestiju dod Saeima.
    46. Valsts Prezidentam ir tiesība sasaukt un vadīt ārkārtīgas ministru kabineta sēdes, noteicot tām dienas kārtību.
    47. Valsts Prezidentam ir likuma ierosināšanas tiesība.
    48. Valsts Prezidentam ir tiesība atlaist Saeimu pirms tās pilnvaru notecēšanas.
    49. Ja Saeima ir atlaista, tad Saeimas locekļu pilnvaras tomēr paliek spēkā līdz jaunievēlējamās Saeimas sanākšanai, bet līdzšinējā Saeima var sanākt uz sēdēm tikai tad, ja Valsts Prezidents to sasauc. Šādām Saeimas sēdēm dienas kārtību noteic Valsts Prezidents.
    50. Pie Saeimas atlaišanas Valsts Prezidents izsludina jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas.
    51. Valsts Prezidentu var atcelt no amata ar tautas nobalsošanu, ja par atlaišanu balso ne mazāk kā puse no balsstiesīgiem Valsts Prezidenta vēlētājiem. Valsts Prezidenta atcelšanu var ierosināt viena desmitā daļa Valsts Prezidenta vēlētāju. Pēc atlaišanas nekavējoties jāizsludina jaunas vēlēšanas.
    52. Ja Valsts Prezidents atsakās no amata, nomirst vai to atceļ pirms viņa amata laiks izbeidzas, Valsts Prezidenta vietu izpilda Ministru prezidents, kamēr ievēl jaunu Valsts Prezidentu. Tāpat Ministru prezidents izpilda Valsts Prezidenta vietu, ja pēdējais atrodas ārpus valsts robežām vai citādi aizkavēts izpildīt savu amatu.
    53. Valsts Prezidents par savu darbību politisku atbildību nenes. Visiem Valsts Prezidenta rīkojumiem jābūt līdzparakstītiem no Ministru prezidenta vai attiecīgā ministra, kuri līdz ar to uzņemas visu atbildību par šiem rīkojumiem, izņemot četrdesmit astotā un piecdesmit sestā pantā paredzētos gadījumus.
    54. Valsts Prezidentu var saukt pie kriminālās atbildības, ja tam piekrīt Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu balsu vairākumu.

    IV. nodaļa.
    Ministru kabinets.
    55. Ministru kabinets sastāv no Ministru prezidenta un viņa aicinātiem ministriem.
    56. Ministru kabinetu sastāda persona, kuru uz to aicina Valsts Prezidents.
    57. Ministriju skaitu un to darbības apjomu, kā arī valsts iestāžu savstarpējās attiecības nosaka likums.
    58. Ministru kabinetam ir padotas valsts pārvaldes iestādes.
    59. Ministru prezidents un ministru kabineta locekļi stājas amatā pēc tam, kad tos apstiprinājis
    Valsts prezidents. Ja Saeima izteic neuzticību ministru kabinetam vai atsevišķam ministru kabineta loceklim, un pie tam Valsts prezidents neatrod par vajadzīgu Saeimu atlaist, tad ministru kabinetam vai attiecīgam ministram jāatkāpjas. Ministru kabinetam vai atsevišķiem ministram, jānoliek savas pilnvaras arī tad, kad to prasa Valsts prezidents.
    60. Ministru kabineta sēdes vada Ministru prezidents un viņa prombūšanas laikā tas ministrs, kuru viņš uz to ir pilnvarojis.
    61. Ministru kabinets apspriež visus atsevišķus ministriju izstrādātos likumprojektus un jautājumus, kuri attiecas uz vairāku ministriju darbību, kā arī atsevišķu kabineta locekļu ierosinātus valsts politikas jautājumus.
    62. Ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks, vai ja valstī vai tās daļā ir izcēlies vai draud izcelties iekšējs nemiers, kurš apdraud pastāvošo valsts iekārtu, tad Ministru Kabinetam ar Valsts prezidenta piekrišanu, ir tiesība izsludināt izņēmuma stāvokli. Drošības un kārtības labā Valsts prezidentam ir tiesības, arī nepastāvot izņēmuma stāvoklim, ierobežot vai pilnīgi atcelt atsevišķos likumos paredzētās pilsonības brīvības: preses, biedrošanās, sapulču, streika un dzīvokļa neaizskaramības tiesības.
    63. Ministriem, ja arī viņi nav Saeimas locekļi, un ministru pilnvarotām atbildīgām valsts amata personām ir tiesība piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs un iesniegt papildinājumus un pārlabojumus pie likumprojektiem.

    V. nodaļa.
    Likumdošana
    64. Likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kartībā un apmēros.
    65. Likumprojektus var iesniegt Saeimai Valsts Prezidents, Ministru Kabinets, Saeimas komisijas, ne mazāk kā pieci deputāti, kā arī šinī Satversmē paredzētos gadījumos un kārtībā viena desmitā daļa vēlētāju.
    66. Saeima ik gadus pirms saimnieciskā gada sākšanās lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu, kura projektu tai iesniedz Ministru Kabinets.
    Ja Saeima pieņem lēmumu, kurš saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus.
    Pēc budžeta gada notecēšanas ministru kabinetam jāiesniedz Saeimai apstiprināšanai norēķini par budžeta izpildīšanu.
    67. Saeima lemj par valsts bruņotā spēka lielumu miera laikā.
    68. Visiem starptautiskiem līgumiem, kuri nokārto likumdošanas ceļā izšķiramus jautājumus, nepieciešama Saeimas apstiprināšana.
    69. Valsts Prezidents izsludina Saeimā pieņemtos likumus ne agrāk kā septītā dienā un ne vēlāk kā divdesmitpirmā dienā pēc to pieņemšanas. Likums stājas spēkā četrpadsmit dienas pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits termiņš.
    70. Valsts Prezidents izsludina pieņemtos likumus šādā kārtā: «Saeima (resp. tauta) ir pieņēmusi un Valsts Prezidents izsludina šādu likumu: (likuma teksts)».
    71. Valsts Prezidentam ir tiesības neizsludināt pie ņemtos Saeimas likumus. Septiņu dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Seimā, Valsts prezidents motivētā rakstā Saeimas priekšsēdētājam var prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu. Ja Saeima likumu negroza, tad Valsts Prezidentam ir tiesības šo likumu tomēr neizsludināt, bet nodot to atpakaļ Saeimai pēc nākošajām vēlēšanām vēlreizējai apspriešanai. Ja Saeima jaunā sastāvā likumu negroza, tad Valsts prezidents otrreiz ierunas nevar celt.
    72. Valsts Prezidentam ir tiesība apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. Viņam likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Šīs tiesības Valsts Prezidents vai viena trešā daļa Saeimas locekļu var izlietot septiņu dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā. Šādā kārtā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Ja augšminēto divu mēnešu laikā šāds pieprasījums neienāk, tad pēc šī laika notecēšanas likums ir publicējams. Tautas nobalsošana tomēr nenotiek, ja Saeima vēlreiz balso par šo likumu un ja par tā pieņemšanu izsakās ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem.
    73. Tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu un likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļu tarifiem, kara klausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgums ar ārvalstīm.
    74. Saeimā pieņemto un septiņdesmit otrā panta kārtībā apturēto likumu var atcelt tautas nobalsošanā, ja balsošanā ir piedalījusies vismaz puse no visiem balsstiesīgiem.
    75. Ja Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem likuma steidzamību un pie tam Valsts Prezidents nav prasījis šāda likuma otrreizēju caurlūkošanu, tad to nevar nodot lautas nobalsošanai un tas ir izsludināms ne vēlāk kā trešā dienā pēc tam, kad Valsts Prezidents pieņemto likumu saņēmis.
    76. Satversmi Saeima var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Pārgrozījumus pieņem trijos lasījumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu.
    77. Ja Saeima grozījusi Satversmes pirmo, otro, trešo vai sesto pantus, tad šādi pārgrozījumi, lai tie iegūtu likuma spēku, ir nododami tautas nobalsošanai.
    78. Ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesība iesniegt Valsts Prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru Prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai.
    79. Tautas nobalsošanai nodotie Satversmes pārgrozījumi ir pieņemti, ja tiem piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgiem.
    80. Tautas nobalsošanā var piedalīties visi Latvijas pilsoņi, kuriem ir balsstiesības Saeimas vēlēšanās.
    81. Laikā starp Saeimas sesijām Ministru Kabinetam ir tiesība, ja neatliekama vajadzība to prasa, izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks. Šādi noteikumi nevar grozīt Saeimas vēlēšanu likumu, tiesu iekārtas un procesa likumus, budžetu un budžeta tiesības, kā arī pastāvošās Saeimas laikā pieņemtos likumus, tie nevar attiekties uz amnestiju, valsts kases zīmju emisiju un tie zaudē spēku, ja nav vēlākais trīs dienas pēc Saeimas nākošās sesijas atklāšanas iesniegti Saeimai.

    VI. nodaļa.
    Tiesa.
    82. Likuma un tiesas priekšā visi pilsoņi ir vienlīdzīgi.
    83. Tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti.

    84. Tiesnešus apstiprina Valsts prezidents un viņi ir neatceļami. Tiesnešus pret viņu gribu var atcelt no amata vienīgi uz tiesas sprieduma pamata. Ar likumu var noteikt vecumu, ar kura sasniegšanu tiesneši atstāj savu amatu.
    85. Latvijā pastāv zvērināto tiesas uz sevišķa likuma pamata.
    86. Tiesu var spriest tikai tie orgāni, kuriem šīs tiesības piešķir likums, un tikai likumā paredzētā kārtībā. Kara tiesas darbojas uz sevišķa likuma pamata.

    VII. nodaļa
    Valsts kontrole
    87. Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla iestāde.
    88. Valsts kontrolierus ieceļ un apstiprina amatā tādā pat kārtībā, kā tiesnešus, bet tikai uz noteiktu laiku, kurā viņus var atcelt no amata vienīgi uz tiesas sprieduma pamata. Valsts kontroles iekārtu un kompetences nosaka sevišķs likums.
    J. Čakste,
    Satversmes Sapulces prezidents.
    R. Ivanovs,
    Satversmes Sapulces sekretārs.

    nn Vārds, uzvārds Personas kods Paraksts Datums
    1.
    2.

    3.
    4.
    5.
    6.
    7.
    8.
    9.
    10.
    11.
    12.
    13.
    14.
    15.

  11. Andris un draugi saka:

    Cien. Grantina kg. lieta tāda, ka Malta par pagātni visu pareizi raksta, bet vienmēr mūk, kad par šodienu jārunā! Viņš gadiem lien pie kolaborantu siles un gatavs pieņemt un noklusēt kangaru un okupantu noziegumus, lai tik beidzot tiktu Saeimā
    .
    .
    .
    Admins
    Gandrīz tā arī jādomā !

  12. Artūrs Malta, VLT Valdes loceklis saka:

    Andris un draugi 2020. gada 13. decembris 20.31
    Cien. Grantina kg. lieta tāda, ka Malta par pagātni visu pareizi raksta, bet vienmēr mūk, kad par šodienu jārunā! Viņš gadiem lien pie kolaborantu siles un gatavs pieņemt un noklusēt kangaru un okupantu noziegumus, lai tik beidzot tiktu Saeimā>

    Andris varbūt ir no Šķēles koka?
    Redziet es savus uzskatus nemainu un Prasu ievērot Latvijas Valsts Satversmi! Tas ir Valsts pamatlikumu!
    Redziet, es jau 1992 gadā rakstīju plašu informāciju laikrakstā “Rīgas Laiks” ar nosaukumu “Kādi ir spēles noteikumi”, kur norādīju nepieciešamību atjaunot Latvijas Valsti!
    Nezinu ko Andris ar draugiem ir darījis šo laiku?
    Es esmu tiesājies ar šo kliķi, gan par saviem īpašumiem, gan par LLK īpašumiem……

    Bet Andrīši un draugi ir tikai prihvatizējuši un atbalstījuši valdošo kliķi!

    Andrīšu 7n viņa draugu komentārs ir partorga cienīgs: “Nezinu īsti, vai viņš nozaga, vai viņam nozaga, bet kaut kas tur slikts bija!”

  13. Artūrs Malta, VLT Valdes loceklis saka:

    Vai Andris un viņa draugi var nosaukt vienu piemēru, ka es būtu vienmēr mucis un baidījies šo Andrīšu un viņa draugu – boļševiku kliķes!!!
    Grūti ir diskutēt ar cilvēku, kas slēpjas aiz kaut kāda pieņemta vārda. Un tas jau ir boļševika pirmā pazīme: bez dzimtas, bez laika, bez dvēseles un sirdsapziņas, bez tautības, bez adreses, viņu adrese nav māja ne iela, viņu adrese Padomju Savienība!!!

    Neviena vārda pēc būtības par LZS Programmu, Satversmi.

    Vai Andris ir parakstījies par Saeimas atsaukšanu?

  14. Andris un draugi saka:

    Kukū Maltas kungs nu tu gan auzās brien, jo nav manīts, ka šeptmans šķēle būtu ko iepīkstējies pret okupantiem un komunistus lamājies vai vārdu bildis par lustrāciju un iebrucēju masas izvākšanu, ko arī no maltas NEKAD nedzird!

  15. Pārmaiņas saka:

    It kā vienkāršas lietas, bet daudziem liekas nav saprotamas.
    Visam pamatā ir tikai divas frontes, radītāji un parazīti, kas tālāk jau sadalās interešu sfērās, bet tas šobrīd ir nebūtiski un nometams malā. Tiklīdz radītāji vēlas atbrīvoties no parazītiem, tā parazīti kliedz par tiesību ierobežošanu un tamlīdzīgi. Ja radītāji grib apvienoties, tad parazīti nekavējoties kādu aplej ar dubļiem un uztaisa haosu.
    Ļoti grūti apvienot spēkus kopīgam mērķim, ja kāds ar meliem sēj neuzticību. Bet bez pretpola arī drošivien nav iespējams, jo tad var patmīlībā degradēties.
    Pēc pēdējiem komentāriem jāsecina, ka Maltas kungam ir dziļa doma, bet kā lai izšķir kurš kritizē pamatoti un kurš demagoģiski sēj neuzticību, lai nojauktu ceļu uz mērķi.
    Tiklīdz diskusija būs slepena, tā radīs pārējā sabiedrībā neuzticību, bet atklātā sarunā nepārtraukti iejaucas parazīti ar demagoģiju un apmelojumiem, no kuriem atmazgāties ir praktiski neiespējami.

  16. ``tumšs laukā`` saka:

    Sveicieni! Acu gaišumam, ausu tīrībai: drīz Saulgrieži.

    https://www.youtube.com/watch?v=wtJtPMLnofg

  17. Arii no Paardaugavas saka:

    Tam loceklim Maltam atradu labu kom. zinaashanai:

    Ernis Purnis

    Ziņo redaktoram

    13.12.2020 03:18:03

    @ooo Guntis Kārkliņš 13.12.2020 00:44:08 @Drikss Drikss Viss tas kas notiek šodien notiek arī tāpēc, ka latvieši vēl joprojām fano un par valsts nodevēju Kārli Ulmani, boļševistisko agrāro reformu, 1905. gada teroristiem un latviešu lomu Krievijas boļševiku režīma glābšanā, bet uzskata sevi par kapitālistiem un valstiskuma cienīgiem.
    ———- ———- ———-

    Latvijas valsts nodevēji bija un ir komunistu kangari un okupantiem pielipušie šādi kārklingi, amorāli pērkamie, jeb šķiet, garīgi de formēto jaukteņi! Augsti cien. dr.K.Ulmanis bija un ir izcilākais un nesavtīgākais Latvijas politiķis un valsts vadītājs, kuru cienīja un ciena visi īstenie Latvijas pilsoņi. Pret vinu kvekšķ, to apmelo tikai okupantu salasņas, to uzpirktie vai komunistu bandas”vēsturnieki”un varb. daži garā vājie. Bet viss īsteno pilsoņu vairākums tur godā izcilā mūsu valsts prezidenta K.Ulmaņa piemiņu! Arī pret 1905.gada latviešu varoņiem sm irdinās tie paši okupantu impērijas atliekas – visvisādi draņķi un 5.kolonas diversanti. Jo streļķu izšķiršanās un cīņa bija tieši pret tiem svešās cara impērijas kundzību un varmācību latviešu un arī kaimiņu brāļu- Baltijas zemēs! Un arī tieši 1905.gada stulbo cara ierēdņu netaisnīgums, nežēlība un varmacība, kā arī kazaku “Melnās sotņas” zvērības lika pamatus vēlākajai latviešu streļķu pāriešanai to pusē, kas bija pret nīstamo krievu cara varu, kura pieļāva izcilo nodevīgumu kara laukā, tā radot bezjēdzīgus upurus tieši strēlnieku karaspeka daļām un par tiem, kuri solīja latviešu tautai galveno – brīvību un neatkarību! Un to, cik melīgi un cik nodevīgi būs arī šie krievijas jaunie boševiku varturi, to izzīlēt nevarēja toreiz drosmīgie un varonīgie mūsu brīvības izkarotāji – latviešu strēlnieki.Un Latvija 1918.g. tapa visas pasaules acīs valstiskuma cienīga, ko visas pasaules valstis arī svinīgi deklarējot to dokumentali apliecināja (un ko tikai šādi g.kārklingi “nezina”)!! Gods un mūžīga slava tiem mūsu senčiem – drosminiekiem, kas izkaroja un nodibināja mūsu Latviju! Ik katras pasaules tautas tiesības un arī pienākums ir atbrīvoties no apspiedējiem un okupantiem! Un kur nu vēl, ja tie ir tik barbariski alkatīgi un tik truli ļauni, bezgala melīgi, bez mazakās goda, cieņas un pašcieņas pazīmēm, kādi bija un ir šie krievu kremļa sūtītie austrumu iebrucēju karapūļi un vēlākie to civilo “plīša desanta” žūpīgās un zaglīgās masas! Bet… kuras pilnīgi nesaprotamu iemeslu dēļ joprojām – jau veselus 30.neatkarības gadus atrodas no “tiem atbrīvotās” Latvijas valstī, bez tās pilsonu piekrišanas – bez referenduma tos atstāt valstī un tādejādi, bez jebkāda morāla un tiesiska pamata tos naturalizēt!?Ja LV ir demokrātiska un tiesiska valsts, kā tas var būt?!!

  18. Artūrs Malta, VLT Valdes loceklis saka:

    Andris un draugi 2020. gada 13. decembris 23.07 Kukū Maltas kungs nu tu gan auzās brien, jo nav manīts, ka šeptmans šķēle būtu ko iepīkstējies pret okupantiem un komunistus lamājies vai vārdu bildis par lustrāciju un iebrucēju masas izvākšanu, ko arī no maltas NEKAD nedzird!
    Jā Andrīt< varbūt es brienu auzās, bet zinu to, ka ar lamāšanos neko nepanāksim! Kas tā tāda lustrācija? Vai man jāiet uz grēksūdzi pie partorga?
    Es visu laiku esmu teicis, ka boļševismu vajadzīgs tiesāt, sākot ar baigo gadu Latvijā un Boļševisma noziegumiem kopš 1905. gada bijušajā Krievijas impērijā, kā arī pret tiem, kas mainot uzvārdu un pasi uzdodas par Latviešiem!
    Vai tad boļševiki nav parazīti?
    Kas iznīcināja lauksaimniekus? Vai tie nav boļševiki?

    To , ka tautas ienaidniekiem ir zeme jāatņem, liecina Zemkopības ministra rīkojums pagastiem:

    Zemkopības ministra rīkojums visām
    pagastu valdēm.

    Pēc izstrādājamā likuma par zemí valsts zemes fondā ieskaitāmas visā platībā zemes, kas pieder tautas ienaidniekiem un zemes spekulantiem. Sakara ar to uzdodu līdz 1940.gada 3.augustam paziņot Zemkopības ministrijai, kādu saimniecību īpašniekus pagasta valde uzskata par tādiem, kam visa zeme būtu atņemama, sniedzot par viņiem šādas ziņas: 1) Uzvārds Un Vārds, 2) saimniecības nosaukums, 3) zemes kopplatība, 4) iemesli, kādēļ zemes īpašnieks uzskatīts par tautas ienaidnieku vai zemes spekulantu.
    1940.gada 27.jūlijā.

    J.Vanags
    Zemkopības ministrs

    P.S. visi zemnieki kuriem bija 20 un vairāk hektrāru , bija tautas ienaidnieki. Amatnieks, piemēram kalējs, ja bija pieņēmis palīgu, tad tas bija ekspluatators – tātad arī Tautas ienaidnieks!

    Kabiles popagastā uz 1940. gada 3. august bija 92% tautas ienaidnieku!!! Kas tad ir tauta???
    Toties Jelgavā , bijušajā LLA Ekonomikas fakultātē ir ierīkota Jānim Vanagam goda auditorija!!!
    Kas to veica???

  19. Anonīms saka:

    Ulmaņa laiku kvass! Nu ja ir tāds. Ražo Cēsu alus iepērkot to no Ukrainas. Kas ir Cēsu alus pašiem jāsaprot. Lauksaimniecība? Tās iespējas kādas deva Sovietu laikos Latvijai daudz kur nedeva un tie cilvēki kuri sēdēja pie atbildības vai patiešām bij ieinteresēti graut un sagraut to, ko paši bij veidojuši? Tās iespējas kādas bija Latvijai vērst situāciju sev par labu netika izmantotas 90 tajos savas pašu nolaidības un glevylibas dēļ. Kad sita latviešus, tad latvieši skatījās no malas, kā sit latviešus. Russkijie izdzimteņi bidlas Pārdaugavas grupējums pildīja varas pasūtījumus un šabiedriba bijās no viņiem. Pat izrādīja recpectu pret kriminālām varzam. Savus paša vīrus noniecinot un lejot savu samazgu par kalpošanu komunistiem. Šajos laikos zeme tiek piedrazata ar GMO un vēl velns sazin kādām kimijam. Paši latvieši tanī līdzdarbojas un vēl man bore ausīs, ka tā vajag, jo savādāk ekonomiski mēs neizdzivosim. Baro cūkas ar GMO un piens ir palmu eļļas maisījums ar piena pulveri. Kāda ir šā laika atbildība pret līdzcilvēku? Nevajag man melst tās murgainas pasakas par pārtikas trūkumu Sovietu laikos. Nezin kāpēc es skolā biju paēdis pat tad, kad par pusdienām nebiju samaksājis. Nizin kāpēc darba ļaužu ēdnīcas varēja labi paēst, ko tagad i restorānos nevar. Ja biji pats nožēlojams un ne apķērīgs slaists, tad tev visos laikos nebūs ēdamā. Tomēr 50 gadi pēckara periodā salīdzinājumā ar rietumu korporatīvo pasauli Sovietu kolhozi ir bijusi labvēlīgāki! Rietumos visa zeme ir pilnīgi piedrazata ar ķīmiju. Kas no tā, ka plaukti šajos laikos veikalos pilni? Tikai no lietderiguma skatoties tur maz ir vispār kas dabīgs. Tomēr Kaula cilvēki vēl 80 tajos zināja situāciju rietumos un uz tā laika pārkārtošanās scenārijā viņam bij vienīgajam visu pareizākā vīzija. Latvieši izvēlējās noriet! Nu i laiks? Kial ir kaut kāds rīks, kas tiek turēts saimnieka rokās, kad saimnieks norāda, ka ir pienācis laiks sēt, tad jāiet un jāsēj, bet latviešiem kakasana par geopolitiskajam pārmaiņām. Šķēle norādīja tanī laikā pareizi, ka aizej savas zeķes izmazgā visu pirms, tad runā par saimnieciskām lietām. Protams viņa parādīšanās bij kārtējais aizsegs Kaula novākšanai no ceļa. Kā nekā tās lietas bij ne tikai vien Latvijas, bet huhali muhali notikās un notiek caur Latviju no visām pusēm. Ieinteresēto tak ir daudzi, lai latviets neparastu savas zeķes izmazgāt, bet runāt vietējā ciemā par skaistāko gaili gan viņam tiek ļauts.

  20. čao, ķirmi! saka:

    “ja vien dikti nobaidīs, pajemsim pat visus trīs..“ ;) ko jemies? sen visi (hindi, russi, esti, vesti, leiši, briši, pats.., pat kaimins nr. 6) vienā bedrē. Nepaliec jau par pilnīgu ķirmi.

    https://www.youtube.com/watch?v=Rpf1NMItOsU

  21. Arii no Paardaugavas saka:

    Labi, Malta lasot komentáru Par un Pret argumentus rodas párliecíba,ka gaida visi skaidru, godígu atbildi, bez visu laiku pielietotás izlocísanás: Malta, vai vajag piespiest 4.maija kliki pártraukt sveso nekaunu naturalizáciju un veikt dekolonizáciju aizvácot no PSRs iebrukuso krievu militaro okupantu atliekas un mums sveso un naidígo vinu krievvalodígo kolonistu masu???

  22. Andris un draugi saka:

    Paldiesiņš tam no Pārdaug_s, tieši to arī gribēju maltam vaicāt! Un precīzs jaut. Ir par super nodevīgi okupantu naturalizāciju_naidnieku 5 kolonnu pārvēršot pilsoņos, par ko arī Malta nekur. nekad pat neiepīkstas?

  23. Artūrs Malta, VLT Valdes loceklis saka:

    Andris un draugi 2020. gada 15. decembris 19.55
    Paldiesiņš tam no Pārdaug_s, tieši to arī gribēju maltam vaicāt! Un precīzs jaut. Ir par super nodevīgi okupantu naturalizāciju_naidnieku 5 kolonnu pārvēršot pilsoņos, par ko arī Malta nekur. nekad pat neiepīkstas?

    Īpīkstos gan! Bet Andrīts domā, ka Ādažos jeņķi ieradušies lai viņu aizstāvētu? Viņi aizstāvēs jaunos zemes saimniekus!!!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.