A. Priedītis. Zombēšanas modernizācija

Zombēšanas modernizācija

    Zombēšana kā zombiju producēšana tehnoloģiski nestāv uz vietas. Zombēšanas tehnoloģiskā modernizācija ir fakts. Šī modernizācija operatīvi izmanto zinātnes sasniegumus cilvēka un sabiedrības izpētē, kā arī, protams, jaunākos risinājumus interneta sociālajos tīklos un mobīlo sakaru tehnikā.

   Tagad populārs ir jēdziens “informācijas karš”, kas risinās starp dažādām sabiedrības grupām, starp valstīm ar atšķirīgu sociāli politisko iekārtu, kā arī starp civilizācijām. Informācijas kara galvenais iegansts ir filosofisko, politisko, ekonomisko, ģeopolitisko interešu nesaderība stratēģiskā līmenī, konfrontācijas katrai pusei cenšoties pierādīt savas idejiskās pozīcijas pareizību un pretinieka idejiskās pozīcijas nevērtību, kroplību, bezperspektivitāti u.tml.

   Lakoniski sakot, informācijas kara pamatā ir cilvēces vēsturē sen labi pazīstamā zombēšana, lai pārvaldītu cilvēku apziņu un panāktu nevēlamu uzskatu eroziju. Jēdziens “informācijas karš” faktiski ir tikai modīgs apzīmējums sen pazīstamai darbībai.

   Kas ir zombijs? Zombijs ir cilvēks, kas ar savu pasivitāti, rakstura trūkumu un mehānisku uzvedību atgādina atdzīvinātu mironi. Tas ir sens salīdzinājums. Mūsdienās ir pieņemts zombiju salīdzināt ar cilvēku, kas ar narkotikām, hipnozi, speciāli veidotu informācijas saturu un formu ir padarīts par citu gribas aklu izpildītāju. Informācijas karā panākumus gūst tā puse, kura visefektīvāk prot nozombēt pretinieka cilvēciskos resursus. Ja vēl nesen zombēšana netika saistīta ar fizisko iznīcināšanu, tad tagad nākas tikties ar tādām zombēšanas tehnoloģijām, kuras spēj ne tikai manipulatīvi apdullināt cilvēkus, bet arī novest viņus līdz nāvei. “Covid-19” ir viens no galvenajiem tāda letāla panākuma ģenerētājiem. Ne velti publicistikā funkcionē tādi apzīmējumi kā “kovidterorisms”, “kovidpsihoze”, “kovidapdraudētība”, “psihopandēmija”, “kovidsātanisms” u.c.

   Zombēšanas tehnoloģiskajā arsenālā tagad ir trīs krājumi.

Pirmajā krājumā ietilpst klasiskā aģitācija un propaganda, kas tagad plaši izmanto ne tikai TV, presi, radio, bet arī interneta resursus. Aģitācijas un propagandas mērķis ir vēsturiski tradicionālais – izmainīt domāšanu, pārliecību, priekšstatus.

Otrajā krājumā ietilpst tādi relatīvi moderni kaujas ieroči kā biheiviorisma psiholoģija, personu datu bāze, interfeisi uzvedības vadīšanai. Šī krājuma mērķis ir cilvēku instinkti, paradumi, stereotipi. Ne velti šajā krājumā ir tāda smalka sfēra kā biheiviorisma psiholoģija. Tas ir psiholoģijas virziens, kas par galveno pētniecības objektu uzskata nevis apziņu, bet gan ārējos kairekļus un reakciju uz tiem.

Trešais krājums ir vismodernākais un arī visbriesmīgākais. Šajā krājumā greznojas vīrusu ieroči, un šī krājuma atsevišķu norobežošanu zombēšanas tehnoloģiskajā arsenālā lika veikt dārgais “Covid-19”. Šis krājums veic psihosomātisku uzbrukumu cilvēkiem. Cilvēki ir tā veidoti, ka viņiem ir gan psihiski, gan somātiski (ķermeniski) komponenti. Tagad ir lieliski izprasta viena perspektīva iespēja. Proti, bojājoši iedarbojoties uz psihiku, var bojāt arī fizisko veselību; savukārt bojājoši iedarbojoties uz fizisko veselību, var bojāt arī psihisko veselību.

   Par “Covid-19” nelabvēlīgo ietekmi uz veselajiem cilvēkiem jau ir plaša speciālā literatūra un statistika. “Covid-19” aizsegā politiskās varas pieņemtie absurdie rīkojumi un likumi pret veselajiem cilvēkiem ir graujoši ietekmējuši viņu apziņu, izraisot depresiju, fobijas un arī nāvi. Garīguma epidemoloģijas speciālisti ārzemēs par to drosmīgi raksta, jo 2020.gada mirstības statistikā nav tikai “Covid-19”, tā teikt, tiešie upuri. Pārējo mirušo statistikā liels skaits (30%) ir “kovidpsihozes” izraisītā stresa upuri – panikas, baiļu, izolācijas upuri.

Postcivilizācijas dienasgrāmata

10.10.20

LRTT