A. Priedītis. Nelietības perspektīvas

Nelietības perspektīvas

Latvieši mīl neliešus daudz vairāk nekā godīgus cilvēkus. Par to uzkrītoši liecina aizvadītie 30 gadi, kad eiroatlantiskie ģeopolitiskie spēki XX gadsimtā kultūrnācijai otro reizi ļāva dzīvot relatīvi patstāvīgi saskaņā ar tās prātu, sirdi un dvēseli. Diemžēl nekavējoties draudīgi atklājās kultūrnācijas morālā un intelektuālā nestabilitāte, kas nekādi nevar liecināt par tautas valstsspēju un prasmi sev iekārtot cilvēciski cienīgu dzīvi. Atklājās, ka prāta, sirds un dvēseles vietā ir milzīga zagšanas un debilitātes kloāka, no kuras regulāri “tautas kalpos” tiek deleģēti jauni parvēniji un arvien atbaidošāki tipi, kuru negodīgums, nekaunība, nelietība, valstiskā nekompetence nepazīst nekādus ierobežojumus.

   Aizvadītajos gadu desmitos vienmēr naivi bija uzskatīt “Trakāk vairs nevar būt!”. Likās, ka vairs nevar būt nekas trakāks par “Latvijas ceļa” nacionālajiem noziegumiem ar sabiedrības kopīpašumiem. Likās, ka vairs nevar būt nekas trakāks par latviešu šarlatāniskās inteliģences “Vienotības” humanitātes noziegumiem, Pavļuta debilo “Par-politiku”, pederastu “Progresīvajiem”, dauna daunu brālību “KPV”, ķēmīgajiem kabatas partiju nosaukumiem “Gods kalpot Rīgai”, “No sirds Latvijai”.

   Arī pēc debilitātes laikmeta dzemdēšanas 2018.gada 6.oktobrī nākas domāt, ka nekas trakāks vairs nevar būt, jo 13.Saeimā ievēlēja valstiskajam darbam totāli nepiemērotus hominīdus no ielas, krūmiem, ceļmalas, pažobelēm (65% no 100 deputātiem). Viņu sastādītā valdība tūlīt sāka murgot par “583 darāmajiem darbiem”, 61 neadekvātais parlamentārietis nobalsoja par pederastu nācijas tēvu kā valsts prezidentu, bet 2020.gada 29.augustā Rīgas elektorāts visvairāk atbalstīja pederastus un debilās “Par-politikas” ākstus.

   Tomēr šodien atkal gribas jautāt “Vai turpmāk var vēl būt kaut kas trakāks?”. Faktiski atbildi uz šo jautājumu nosaka politiskajā praksē kaldinātā loģika: “Jā, noteikti var būt vēl kaut kas trakāks”. Pret to nav iespējams iebilst.

   Pašlaik rodas pārliecība, ka vēl kārdinoši eksistē, piemēram, nelietības perspektīvas. Latviešiem vēl nav bijusi Latviešu Neliešu partija, bet drīz būs. To izveidos Gobzems ar nelietības faniem. Par atbalstītāju trūkumu nav jāžēlojas. Gobzems starp savējiem sildās denunciācijas paradīzē interneta portālā “Pietiek” pie pamfleta “Necilvēks” galvenā varoņa Lapsas Lato Vito Hodo Leo Gauno. Gobzems kā mājās jūtas pie šarlatāna un “mainām pasauli” blēža Pļaviņa, kurš tautu muļķoja ar “strukturēto ūdeni” un no ES izkrāpa lielu naudas summu.

   Gobzems latviešu politiķu korī ir rets eksemplārs – amorālisma un demagoģijas ekselence. Viņš ir pamatīgs nelietis, kuram grūti izvēlēties līdzvērtīgu politiķi nelimitētajās un demagoģiski noformētajās nelietībās. Tik tikko minētajam apgalvojumam pierādījumu netrūkst, un Gobzems tos regulāri papildina.

   Gobzems kā advokāts nelietīgi izturējās pret Zolitūtes traģēdijas upuriem. Viņš tika izmests no zvērināto advokātu korporācijas. Gobzems politikā ienāca no “Suņu būdas” dauna bezjēdzīgās partijas. Tātad bez jebkādiem politiskajiem uzskatiem un principiem, kad galvenais ir savtīgā izdevība “ieiet politikā”, bet nevis censties realizēt noteiktu idejisko pozīciju. Pēc ievēlēšanas Saeimā Gobzems skandalozi nodeva partiju un tika no tās izslēgts.

   Taču viņa nelietība visgrandiozāk izpaužas sakarā ar nenonākšanu premjera krēslā. Pirms 13.Saeimas vēlēšanām viņš tika izsludināts kā dauna partijas premjera kandidāts. Taču pēc ievēlēšanas parlamentā Gobzems neguva vajadzīgo Valsts prezidenta un Saeimas deputātu atbalstu.

   Aizvadītajos gados ir noraidīti daudzi premjera kandidāti. Viņi, saprotams, nebija apmierināti. Taču neviens no izbrāķētajiem premjera kandidātiem līdz šim nav rīkojies tik drausmīgi nelietīgi kā Gobzems, kurš pēc nenonākšanas premjera amatā tūlīt sāka nozāgāt gan savus kolēģus Bruņinieku namā, gan valdību, gan visu valsti. Gobzems acīmredzot nav intelektuāli spējīgs izprast savu kolosālo nelietību. Viņš neizprot, ka nelietīgi ir nozākāt valsti, kuras premjers gribēja būt pirms dažām minūtēm. Psihiski, intelektuāli, morāli normāls cilvēks nekad tā nedarītu. Viņš nevēlētos sadarboties ar valsti, kura viņa pārliecībā ir tik slikta. Bet uz Gobzemu tas neattiecas. Viņam Latvijā viss kļuva slikts tikai pēc tam, kad nepiepildījās velme kļūt premjeram. Tā ir agresīvas nelietības klasiska izpausme.

   Gobzema jaunākā nelietība atspoguļojas intervijā “NRA.Lv” 2020.gada 9.septembrī. Jaunākā nelietība patiesībā ir cenšanās it kā skaistas politiskās nostādnes realizēt ar krāpšanu, melīgiem solījumiem, glaimiem. Gobzema jaunākā nelietība ir primitīva provokācija, bet galvenais – politisko vērtību devalvācija. Uz žurnālista jautājumu “Interneta sociālajās vietnēs redzams Aldis Gobzems ar lozungu: “Iesim ielās!” Ko tas nozīmē – dibināsiet kādu sabiedrisko organizāciju vai partiju vai rīkosiet masu nekārtības?” skan nekaunīga un reizē smieklīgi pašpārliecināta atbilde: “Partiju esmu nodomājis dibināt 22. novembrī. Uz 10. oktobra pasākumu es aicinu iet ielās ikvienu, kurš cieš, ikvienu, kurš nevēlas būt cērpama aita, ikvienu, kam apnikusi varas ignorance un neizpildītie solījumi. Ar kurnēšanu virtuvē neko izmainīt nevar, ja mēs gribam kaut ko izmainīt, mums ir jāceļas kājās. 10. oktobrī būs treniņa – iesildīšanās pasākums. Tas būs par mūsu bērnu nākotni, par viņu labu izglītību, nevis par izglītību ar “Tukšumas kundzi” Ilgu Šuplinsku priekšgalā. Tas būs par to, ka mediķiem ir jāsamaksā solītās algas. Tas būs par atbalstu skolotājiem, kuri nobijās un neizgāja ielās. Tas būs pret absolūti nepareizo nodokļu politiku, kas dzen naudu ārā no Latvijas un iznīcina mūsu valsts ekonomiku veselām nozarēm, liek cilvēkiem aizbraukt no Latvijas un biznesu pārcelt uz citām zemēm. Tas būs par mūsu patriotismu un par to, ka mums ir jāiemācās piecelties kājās. Mēs nedauzīsim logus, neizlaupīsim šņabja bodes, negāzīsim apkārt policijas mikroautobusus – tā būs ļoti gaumīga akcija. Es redzu, ka šim pasākumam ir vilkme, es to jūtu pēc daudzajiem simtiem vēstuļu, ko saņemu, pēc komentāriem tīmekļa vietnēs. Es redzu, ka tie ir cilvēki gan dažādos ienākumu līmeņos, gan vecuma grupās, tie nav tikai nabadzīgi cilvēki, bet arī turīgi, kas saprot, ka mūsu valsts kā kuģis dodas pretī klintij. Mums jāparāda, ka mums ir griba to nepieļaut, un tas ir arī mūsu pienākums pret tiem, kas mūsu valsti dibināja. Ir ar kaut ko jāsāk.”

   Citētajā elegantajā fragmentā principā nekā jauna nav. Nelieši un īpaši ne visai gudri nelieši parasti vienmēr prot skaisti runāt un savā skaistajā runā iepīt mietpilsoņiem un nenobriedušiem prātiem tīkamas mantras – emocionāli iedvesmojošas, bet savā būtībā tukšas frāzes. Pie tam nelietis Gobzems pārspīlē savu vajadzību glābt latviešu tautu. Intervijas komentāros dominē neuzticība Gobzemam: “Sveiciens gobzema aitām”; “ej pakaries un nepird”; “Gobzems ir taču ir idiots!, šis idiots varēja mierīgi kļūt par LV premjeru un mainīt visu tautai pa labu!, bet nē šis idiots iespītējās kā tāds puņķutapa un tāpēc par premjeru nekļuva….neredzu nevienu iemeslu lai sekotu šim pajolim!”; “Gobzems par katru cenu grib tikt pie varas un siles”; “Caurigāzies advokāts, “premjers” un kotlešu partijas dibinātājs”; “Ja šis varas kārais demagogs Jūs uzrunā,tad tik ejat ielās un vēl varēsiet par viņu pēc diviem gadiem nobalsot,tad Latvija kļūs par laimes zemi”; Cilvēks, kurš izmantoja Zolitūdes traģēdiju, lai tiktu Saiemā un pie pirmās izdevības uzmeta cietušos, kurus pārstāvēja. Pat nedaudz cieņas šāds cilvēks nav pelnījis. Viņam tak deva iespēja kļūt par premjeru. Arī to viņš sačakarēja …un labi, ka tā. Tā vietā, lai ataisnotu esošo deputāta mandātu, raud jau par nākošajām vēlēšanām. Caurkritis advokāts, deputāts, demagogs”; “Gobzems ar galvu nedraudzējas, slima cilvēka murgi.Pārejie viņa piekritēji arī ar galvu nedraudzējas, bet tādi pajoliņi visos laikos bijuši un būs.Ko tad Gobzems nestrādāja un nesastādīja valdību, paldies dievam, ka tā.Izstājas no frakcijas, lai tagad varētu neko nedarīt un visus citus apriet.Stulbuma iemiesojums, visādi bija redzēti un dzirdēti, bet šitais pārspēj visus savā stulbumā”; Redzu Gobzemu, domāju -Šlesers, redzu Šleseru, domāju- Gobzems. Kas tas ir?”.  

Postcivilizācijas dienasgrāmata

LRTT

Pirmajai rindkopai diez vai visi lasītāji piekritīs, bet pārējais viss jāatzīst par patiesībai atbilstošu- par riebumu izraisošu patiesību pret visiem šiem gobzemjveidīgajiem mēsliem- kārtējiem “pasaules valdnieku” darba rīkiem.. “Latvietis vienkāršais” jau neko nelemj un nelemj pat lembergi, šķēles, leviti un citi bezdvēseļu zombiji. Vai tad parastā tauta grib un vēlas izolēt tādus grantiņus, priedīšus, brunerus, freimantālus, roņus... ? Taču nē ! Pie mums šodien valda gadu simteņiem izsmalcinātais un noslīpētais sātanisma terors. Es šo sātanisko izdzimumu nagos esmu pabijis vairākas reizes un tāpēc zinu, ko runāju un runāju, ko zinu. Es nezinu nevienu citu, kurš Atmodas un pēcAtmodas laikā brīvprātīgi, savas tautas dēļ, tik daudz būtu dabūjis ciest ! Priedīša kungs, es pat savam ienaidniekam to nenovēlu… ! Tie nav cilvēki un tādus fiziski iznīcināt(PIE PIRMĀS IZDEVĪBAS), ir katra Cilvēka GODA PIENĀKUMS ! Šajā rakstā mēs varam iepzīties ar izsmalcinātājiem, kuri arī ir tikai darba instrumenti, bet , kuriem iznāks par visu atbildēt ar KARĀTAVĀM:https://tautastribunals.eu/?p=57544

11.09.20