Vai jebrejs Laitmans noliedz holokaustu ? Vai L. Grantiņš “kurina” naidu ?

Yandex nav tikai taksometru kompānija – tā ir Krievijas pārlūkprogramma. Yandex Taxi atzīst, ka sniedz informāciju Krievijas drošības struktūrām.

https://xtv.lv/rigatv24/video/RAbGLrVkNOr-serzants_yandex_nav_tikai_taksometru_kompanija_ta_ir_krievijas_parlukprogramma?utm_source=portal&utm_medium=middlepage-box&utm_campaign=xtv-selfpromo

Latvijas izzadzēju mākslīgi izveidoto partiju deputātu un valdības apstiprinātais Satversmes aizsardzības birojs ar korumpēto Jāni Maizīti, Valsts drošības dienests ar korumpēto Normundu Mežvietu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja korumpēto Jēkabu Straumi ir pārāk lieli gļēvuļi, lai cīnītos pret Latvijas apdraudējumu. Latvijas korumpētās amatpersonas ir liels drauds Latvijas drošībai. Lai gan kopš 2007.gada Amerikas Savienoto Valstu valdība ir daudz darījušas, lai palīdzētu latviešu tautai, tomēr darāmā darba vēl ir daudz. Sankcijas jānosaka ne tikai Aivaram Lembergam, bet arī Andrim Šķēlem un pārējiem valsts izzadzējiem.

ASV vēstnieces Latvijā Ketrīnas Todas Beilijas runa Latvijas Universitātē

Esmu Latvijas Universitātes Lielajā aulā pēdējā gada laikā bijusi divas reizes. Tieši šeit prezidents Džordžs Bušs un ASV Augstākās tiesas tiesnesis Semjuels Elito ieradās, lai godinātu stiprās attiecības starp abām valstīm. Tuvojas Rīgas NATO sammita viena gada jubileja. Šī pasākuma ietvaros prezidents Bušs uzstājās šeit pagājušā gada 28.novembrī. Šā gada jūlijā tiesnesis Elito bija ieradies Latvijā, lai piedalītos mūsu organizētajā konferencē par ētiku un caurskatāmību tieslietu sistēmā.

Viņi abi cildināja stiprās saites starp ASV un Latviju — saites, kas balstītas uz kopīgām vērtībām. Mēs bieži runājam par to, ka šīs attiecības veidojuši dažādi notikumi, piemēram:

1. ASV neatzina padomju varas realizēto Latvijas okupāciju;

2. Latvijas sadarbība ar ASV cīņā pret terorismu, īpaši — nodrošinot karavīru dalību misijās Irākā un Afganistānā;

3. Abu valstu dalība NATO.

Pēdējās dienās esam redzējuši jaunus notikumus, kas apliecina stiprās saites starp Latviju un Amerikas Savienotajām Valstīm. Pagājušajā nedēļā Saeima pagarināja termiņu Latvijas Nacionālo Bruņoto spēku dalībai ISAF misijā Afganistānā — vissvarīgākajā NATO misijā — uz vēl vienu gadu. Esam priecīgi par aliansei izrādīto uzticību. Premjerministra birojs ir informējis par premjera plāniem novembra sākumā doties uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Mēs gaidām šo vizīti, un esmu pārliecināta, ka premjerministru Vašingtonā uzņems ļoti sirsnīgi.

Draudzība un ciešās saites starp abām valstīm turpināsies. Kā NATO dalībvalsts Amerikas Savienotās Valstis paliks uzticīgas Latvijas neatkarībai un drošībai. Tas nemainīsies. Mūsu partnerattiecību pamatā ir uzticība vērtību kopumam, kas abām valstīm — un gan Amerikas, gan Latvijas tautai — ir vērtīgs un dārgs. Tā ir mūsu uzticība brīvībai, demokrātijai, indivīda tiesībām, kā arī godīguma pamatstandartiem.

Stāvot šajā auditorijā pagājušā gada novembrī, prezidents Bušs atcerējās Latvijas grūto ceļu uz brīvību un to Baltijas valstu iedzīvotāju drosmi, kas 1989.gada augustā sadevās rokās, lai izveidotu Baltijas ceļu un tādējādi parādītu savu solidaritāti pret padomju represijām. Tas bija viens no dziesmotās revolūcijas notikumiem, kurā piedalījās daudzi latvieši, pieprasot brīvību — tiesības, kas tiem pienākas.

Tajā pašā runā prezidents Bušs Latviju izcēla kā paraugu citām postpadomju valstīm, kas cenšas īstenot pāreju uz brīvību un demokrātiju. Viņš darīja pareizi. Vairāk nekā sešpadsmit gados, kas pagājuši kopš neatkarības atjaunošanas, Latvija piedzīvojusi apbrīnojamas pārmaiņas. Valsts realizētu kontroli nomainījusi tirgus ekonomika un brīva uzņēmējdarbība. Saeimas deputātus ievēl brīvās un godīgās vēlēšanās, būtiskus jautājumus risina referendumos. Izveidotas jaunas institūcijas, kuru uzdevums ir indivīda tiesību aizsardzība. Šī smagā darba rezultātā Latvija ieņēmusi tai pienākošos vietu Eiropā un transatlantiskajā sabiedrībā, 2004.gadā iestājoties Eiropas Savienībā un NATO. Studentiem ir pieejamas darba, studiju un ceļošanas iespējas, kas pat pirms pieciem gadiem šķita grūti iedomājamas.

Tagad, tikai trīs gadus pēc iestāšanās ES un NATO, Latvija atrodas tās vēsturei būtiskā posmā. Kāds būs tās ceļš nākotnē? Vai Latvija saglabās mūsu kopīgās vērtības vai atteiksies no tām? Vai Latvija turpinās īstenot reformas un nostiprināt tiesiskas valsts principus, palielināt caurskatāmību un attīstīties kā brīva un demokrātiska valsts?

Vai arī Latvija, jūtoties droša kā ES un NATO dalībvalsts, nolems, ka grūtais darbs jau padarīts, un ļaus valstij kļūt par rotaļu laukumu dažiem indivīdiem, kas lēmumus pieņem tā, lai ieguvēji būtu viņu draugi?

Citiem vārdiem sakot — vai Latvija turpinās smago darbu, veidojot tādas institūcijas un tiesisko sistēmu, kas vajadzīgas Latvijas demokrātiskai un pārticīgai nākotnei, vai arī Latvija spers soli atpakaļ un sāks atgādināt tās valstis, kas nav sākušas plašu reformu īstenošanu? Amerikas Savienotās Valstis un partneri ES un NATO var palīdzēt, ja Latvija paliek uzticīga vērtībām, kas ir abu šo organizāciju pamats. Taču izvēle jāizdara Latvijas iedzīvotājiem. Iepriekšējās paaudzes maksāja bargu cenu, lai saglabātu sapni par Latvijas neatkarību. Šodienas paaudzei, īpaši jums, studentiem, jāizlemj, vai neatkarīgā Latvija attaisnos tās dibinātāju upurus.

Esam redzējuši notikumus, kas šķiet pretrunā ar mūsu kopīgajām vērtībām. Piemēram, mēģinājumi tiesās ievietot tiesnešus, kas “zinās, kas jādara”, mēģinājumi manipulēt ar likumiem, kas nosaka drošības iestāžu darbību, lai pieļautu lielāku politisko iejaukšanos, publiskas kampaņas, kas diskreditē tiesības un likuma varu sargājošas institūcijas. Mums, partneriem, šīs stiprās vērtības veido mūsu valstu, valdību un tautu tuvo attiecību pamatu.

Vērtību saglabāšana palīdz saglabāt stipras attiecības.

Es ārkārtīgi cienu daudzus Latvijas iedzīvotājus, ar kuriem esmu tikusies, un esmu īpaši izbaudījusi jūsu kultūru, vēsturi un tradīcijas. Esmu izveidojusi stabilas attiecības, kuru pamats ir uzticība. Mēs šo draudzību vienmēr vērtēsim ļoti augstu. Šie cilvēki ir čakli un uzticīgi, un viņi vēlas, lai Latvija gūtu panākumus un tai veiktos. Taču esmu arī redzējusi, kā viņus ir salauzusi prasība sekot neievēlētu amatpersonu — mākoņos vai pie jūras — dotajām norādēm.

Tiesiskas valsts principu attīstība Latvijā ir būtiska arī pasaules biznesa un investīciju kopienai. Esot ASV vēstnieces amatā, esmu aktīvi aicinājusi amerikāņu uzņēmumus izvērtēt Latviju kā potenciālu vietu uzņēmējdarbībai. Es viņiem stāstu par talantīgo un izglītoto darbaspēku, kā arī labvēlīgo uzņēmējdarbības klimatu. Es viņiem stāstu par aizrautīgajiem, talantīgajiem studentiem, ko satieku šai valstī, kā par Latvijas nākotnes potenciāla apliecinājumu.

Taču investori vēlas zināt, ka viņu nauda ir drošībā, bet investīcijas — aizsargātas. Viņiem jāzina, ka viņi varēs iesaistīties uzņēmējdarbībā un neviens neliks viņiem maksāt kukuļus vai aizsardzības naudu, ka viņu pieteikumus līgumu slēgšanai izskatīs, balstoties uz to priekšrocībām.

Tāpat viņiem jābūt drošiem, ka, ja rastos strīds, viņi varētu paļauties uz godīgu lietas izskatīšanu tiesā. Potenciālus investorus piesaista valstis, kurās stingri ievēro tiesiskas valsts principus.

Latvijas iedzīvotāji bieži man vaicā, ko ASV varētu darīt, lai palīdzētu atrisināt šīs problēmas Latvijā. Atbilde ir — ASV nevar tās atrisināt un to nedarīs. Lai arī es labprāt pastāstītu par kaut dažiem sadarbības projektiem, ko esam īstenojuši, lai nostiprinātu tiesiskas valsts principus un caurskatāmību, Amerikas Savienotās Valstis var piedāvāt palīdzību tikai kā draugs. Uz būtiskajiem jautājumiem par to, kādu ceļu Latvija izvēlēsies, jāizlemj Latvijas iedzīvotājiem pašiem, un viņiem tas jādara sevis labā.

Amerikas Savienotās Valstis ir bijušas blakus Latvijai kā draugs, un tās ir piedāvājušas palīdzību, lai nostiprinātu tiesiskas valsts principus. Laikā, ko esmu pavadījusi vēstnieces amatā, esam strādājuši ar vairākiem projektiem, kuru mērķis ir bijis būtisku jautājumu risināšana Latvijā, kā arī dalīšanās mūsu kopīgajā pieredzē, stiprinot tiesiskas valsts principus.

Esam dalījušies labākajā praksē attiecībā uz Rīgas brīvostu, esam snieguši palīdzību, lai veiktu pētījumu par ostu drošību divās citās lielās ostās. Esam nodrošinājuši apmācības iespējas tiesnešiem, policijas un KNAB darbiniekiem, lai palīdzētu organizētās noziedzības apkarošanā, cīnītos pret korupciju un terorisma finansēšanu.

Esam cieši un efektīvi sadarbojušies ar valdību, regulatoriem, kā arī banku sektoru, lai mazinātu bažas, ka Latvijas bankas varētu izmantot noziedzīgiem mērķiem. Un šā gada jūlijā mēs uz divām dienām šajā telpā tikāmies ar mūsu Augstākās tiesas tiesnesi, kā arī izcilu jurisprudences profesoru grupu, lai pārrunātu ētikas un caurskatāmības problēmas tiesu sistēmā.

Vēlos uzsvērt kaut ko, kas pārāk bieži paliek mediju pārstāvju neievērots. Visi šie pasākumi bija sadarbības rezultāts, un mēs strādājām kopā, lai sasniegtu mūsu kopīgos mērķus, kuru pamats savukārt bija mūsu kopīgās vērtības. Daudz no tā, ko Amerikas Savienotās Valstis ir piedāvājušas Latvijai, ir izrietējis no mūsu bieži grūtās pieredzes.

Vēlos, lai jūs zinātu, ka amerikāņi nav perfekti šajās jomās. To atzīstu arī es, un to zinām mēs paši. Skandāli un korupcija pat pārāk bieži ir mūsu politiskās dzīves daļa. Taču neviena valdība, ko veido cilvēki, nekad nebūs perfekta.

Tas, ko esam iemācījušies Amerikas Savienotajās Valstīs, ir tas, ka ir vajadzīga brīva un aktīva prese, spēcīgas un neatkarīgas tiesībsargājošās iestādes, uzticama tiesu sistēma, kas brīva no iejaukšanās, likumdevējvara, kas spēj nodrošināt efektīvu kontroli, un, vissvarīgākais, informēti un aktīvi iedzīvotāji.

(..)

Kā jau teicu, ļoti bieži Latvijas iedzīvotāji man vaicā, ko Amerikas Savienotās Valstis var darīt, lai atrisinātu problēmas, ar kurām viņi saskaras Latvijā. Taču mēs varam darboties tikai savu interešu aizstāvībai. Galu galā Latvijas iedzīvotājiem ir jāaizsargā tas, kam viņi tic, kā arī tās vērtības un principi, kas viņiem svarīgas.

ASV konstitūcija sākas ar vienkāršiem vārdiem: “Mēs, Savienoto Valstu tauta.” Latvijas Republikas Satversmē teikts, ka “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai”. Rakstītas katra savā okeāna pusē un ar 130 gadu starpību, abu mūsu valstu konstitūcijas atsaucas uz to vienu un to pašu pamatprincipu — vara pieder tautai, un valdība darbojas tautas interesēs.

Taču demokrātija ir divvirzienu process. Tā ir valdības sistēma, kuras ietvaros tautai ir daudz tiesību un daudz brīvības, taču nepieciešama arī aktīva iedzīvotāju iesaistīšanās. Pie Nacionālā arhīva ēkas ASV, kur glabājas Neatkarības deklarācija un Amerikas Savienoto Valstu konstitūcija, ir statuja. Tā atgādina mums, ka “Mūžīga modrība ir brīvības cena”.

Tas Latvijas iedzīvotājiem ir labi zināms. Pirms astoņpadsmit gadiem Baltijas ceļa laikā un pirms sešpadsmit gadiem barikāžu laikā, Latvijas iedzīvotāji bija drosmīgi un nepiekāpās, lai pieprasītu sev brīvību un tiesības, kas viņiem pienākas.

Viņi darīja to, pazīstot globālo lielvaru, kas atkal un atkal bija apliecinājusi vēlmi — nepieciešamības gadījumā izmantojot vardarbību — apspiest centienus aizsargāt brīvību. Nebūtu pārspīlēti teikt, ka Latvijas iedzīvotāji riskēja ar dzīvību, aizsargājot brīvību, tādējādi mainot vēstures gaitu.

(..)

Varbūt Latvijas iedzīvotājus apmierina dalība Eiropas Savienībā un

NATO. Varbūt šīs problēmas nešķiet tik nopietnas. Varbūt jums šķiet, ka tas neatstās iespaidu uz jūsu ekonomisko labklājību. Lēmums jāpieņem tikai Latvijai.

Taču negaidiet, ka kādu var uztraukt situācija Latvijā, vai ka tā kādu interesēs vairāk nekā Latvijas iedzīvotājus. Kā teicis prezidents Bušs, mēs atbalstīsim tos, kas aizstāv brīvību. Mēs nerīkosimies citu vietā tad, ja viņiem pašiem ir rīcības brīvība to darīt. Tas ir kaut kas tāds, kas jums jāizdara savā labā.

Vēlos, lai jūs zinātu — es to visu saku tāpēc, ka mēs ticam draudzībai un labajām attiecībām starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Latviju, un mēs visi zinām, ka draugiem reizēm ir vienam ar otru jārunā godīgi un atklāti. Es paredzu, ka daudz kas no manis teiktā izraisīs gan diskusijas, gan pretrunas. Taču draudzība visvairāk ir vajadzīga tieši grūtību brīžos.

Amerikas Savienotās Valstis aizstāv demokrātiju un vērtības. Mēs par to runājam, mēs tiekamies gan ar politiķiem, gan ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Mēs runājam, ja mums ir problēmas un mūs kaut kas uztrauc. Citas valstis savukārt runā par ASV politiku. Šī ir globāla pasaule — visi runā cits par citu.

ASV valsts sekretāre Kondolīza Raisa ir aicinājusi mūs, ASV vēstniekus, vienkārši nevērot notikumus, bet gan palīdzēt tos veidot tā, lai nostiprinātu brīvību. Mēs to dēvējam par pārejas diplomātiju. Sekretāre Raisa to definējusi kā “darbu ar mūsu daudzajiem partneriem visā pasaulē, lai izveidotu un nostiprinātu demokrātiskas, labi pārvaldītas valstis, kas atbildēs uz tautas vajadzībām un izturēsies atbildīgi starptautiskās sistēmas ietvaros”. Viņa piebilda, ka “mēs vēlamies izmantot Amerikas diplomātisko varu, lai ārvalstu iedzīvotājiem palīdzētu dzīvot labāk viņu pašu dzīves, veidot savu tautu, un pārveidot savu nākotni”.

(..)

Valdība eksistē, lai kalpotu tautai — visai tautai, nevis tikai tās daļai. Taču tautai, it īpaši jums, jauniešiem, priekšā ir aizraujoša nākotne. Iesaistieties, esiet aktīvi valdībā un turpiniet brīvas un demokrātiskas valsts uzsākto darbu.

***

Redakcijas piezīme. Ņemot vērā milzīgo sabiedrības interesi, publicējam ASV vēstnieces Ketrīnas Todas Beilijas runu Latvijas Universitātē 2007.gada 16.oktobrī. Runas tulkojumu latviešu valodā veica un runas tekstu izplatīja ASV vēstniecība. Lai iekļautos avīzē atvēlētajā platībā, publicējam runu nedaudz īsinātā variantā, ņemot vērā arī faktu, ka vēstnieces universitātē teiktais dažviet atšķīrās no izplatītā teksta. Vēstnieces Beilijas runu pilnībā var noskatīties http://www.vdiena.lv

Daudz samuldēts…..
Nekad nedariet kaut ko tikai tāpēc,ka to dara citi,klausi tikai un vienīgi savai pārliecībai.Nepietiek būt vesela prāta īpašniekam,pats svarīgākais ir to labi likt lietā.

Visiem NRA lasītājiem!

Komunistu un čekistu rokraksts ATJAUNOJIES – Neatkarīgās Rīta Avīzes komentāru dzēšanas praksē! (Dzēš manus komentārus).

Šī laikraksta komentāros regulāri informēju sabiedrību par pretlatviskajiem VALDĪBAS noziegumiem un informēju par Helsinku 86 zinojumiem komentāru lasītāju saimi!

Kolīdz Anita Daukše pametusi galvenās redaktores amatu NRA – čekas nezvēri aktivizējušies!

Visdziļākais nosodījums SARKANĀS cērmeņu bandas cenzoriem!

Var redzēt, ka vairāk par visu komunistu un čekistu apmaksātie “BIEDRI” paniski baidās no PATIESĪBAS!

Un izsaku pateicība visiem aktīvajiem NRA komentētājiem un lasītājiem!

Aicinu visus lasīt manus komentārus NRA interneta formātā!

Pateicība publicistam Viktoram Avotiņam par dziļi saturīgiem rakstiem NRA!

Dzeltenie latvieši teātrī pirmo ainu nospēlējuši,sākas otrais cēliens….

Žīda žīdam ir žīds, to nepiemirstiet, bet ziniet, ka ir arī izņēmumi. Piem. vajadzētu atrast un intervēt tos Izraēlas abus vēsturniekus, kas apgāza melus par 600000 holokausta upuriem koncent.nometnēs un pierādīja krāšņu neekstitēšanu un neiespējmo milzu caurlaidību, kāa meloja cionistu rupori visā psaulē, izspiežot milzu sumaas par neesošajiem upuriem!
Kīlis ar ķīli jāizsit!

Pasaciņa par “gaišo spēku” jau laiku laikos ir nostrādājusi.
Domājiet, ka tikai latviešiem ir folkloristiskie/pseidofolkloristiskie Antiņš, Tautas fronte, NA, Tiesībsargs u.t.t. izfantazētie personāži ?

Nu re, atradās taču viens cilvēks, kurš spēj uzrakstīt komentāru par tēmu !

Ebreju loma mūsdienu sabiedrības vadībā sāk mazināties, tāpēc nevajadzētu to uzturēt kā nepārvaramu spēku. Precīzāk sakot, ebreji vairs nav spējīgi uz jebkādu pozitīvu rīcību sabiedrības pārveidošanā. Par to liecina augšminētās diskusijas līmenis.

Ikvienam cilvēkam ir iespēja piedalīties, savu iespēju un vēlmju ietvaros. Vai Jūs, Kārlīt, nevēlaties piedalīties? Vai varbūt jau esiet sācis rīkoties?