Tagad saprotams S. Ģirģena naids pret J. Bordānu

Nekas nepaliek apslēpts, kas netaptu zināms !

Atverot šo NORĀDI, varam izlasīt visu tekstu:

2020. gada 9. März um 1.06 Uhr

Izmeklētāju pieķeršanās Indriksona ģimenes īpašumiem liek citā gaismā paskatīties uz futbola aprindās aizvien ietekmīgā funkcionāra ieinteresētību par jauno federācijas prezidentu redzēt iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu (KPV LV), kura tiešā pārraudzībā atrodas Valsts policija. Tieši Indriksons pērn aicināja apspriest Ģirģena kandidatūru. Raidījuma “de facto” rīcībā pērn nonāca video, kurā Ģirģens redzams restorānā pie viena galdiņa ar Indriksona biznesa partneri, “Skonto” stadiona pārdošanas darījumā iesaistīto Vladimiru Koļesņičenko. Ģirģens skaidro, ka Indriksonu nekad nav saticis, bet Koļesņičeko gan pazīst, jo abu bērni kopā trenējās “Skonto” futbola klubā. Par izmeklēšanu “Skonto” kompleksa pārdošanā neesot runājuši, ministrs arī par to neko nezinot.

Un šeit mēs varam pārliecināties, ka visa Iekšlietu ministrija ir nekas vairāk kā Krievijas FILIĀLE !

https://nra.lv/latvija/307209-iekslietu-ministrija-lieto-krievija-razotu-programmu.htm?fbclid=IwAR2mTMurdAJawk3u2DRQ_Jlckhx8Efo66Yx0ta3hNZP-FN8AJfxxH43TMEk

„Izmeklētāju pieķeršanās Indriksona ģimenes īpašumiem liek citā gaismā paskatīties uz futbola aprindās aizvien ietekmīgā funkcionāra ieinteresētību par jauno federācijas prezidentu redzēt iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu (KPV LV), kura tiešā pārraudzībā atrodas Valsts policija.“

Kaut kā nu galīgi jocīgi sanāk, mūsu dižais Saņģiks saka: nekad neesmu ar G. Indriksonu ticies, bet šis ņem un ieteic Sanģiku par futbola federācijas PREZIDENTU !!! Ir jābūt pilnīgam idiotam, lai noticētu Ģirģena pasakām. Ja mēs redzam, kā šis krieviskās izcelsmes Saņģiks uzvedas(balss intonācija un no krievu valodas tulkotā saziņas leksika), tad ir pilnīgi skaidrs, ka arī par Iekšlietu ministru viņu iestūrēja šī pati čekas slepkavu banda ar Indriksonu priekšgalā. Atcerēsimies tikai, cik agresīvi viņš gribēja apvienot Iekšlietu ar Tieslietu ministriju un kļūt par šī TANDĒMA bosu !!! Tas taču vis nāk no vecajiem čekas izdzimumiem, kuri visi kā viens kļuvuši par miljonāriem un kuriem Jānis Bordāns kļuvis par MURGU, no kura viņi nevar vairs pamosties. Vairāk par šo čekistu “izvadorgānu sanitāru” varam lasīt šeit:

12.03.20

5 Komentāri “Tagad saprotams S. Ģirģena naids pret J. Bordānu”

  1. Mareks Justs sagt:

    Kapitālisma dzimšana.

    Pat vislielāko kompāniju sākums bieži ir saistīts ar vistīrāko nejaušību. «Pirms desmit gadiem astoņi domubiedri praktiski tukšā vietā nolēma radīt paju sabiedrību Skonto, lai tā ienāktu biznesā ar ilgtermiņa misiju un paliekoši nostiprinātos Latvijas tirgū,» – šādi vārdi atrodami, piemēram, Skonto grupas jubilejas bukletā. Savukārt viens no kādreizējiem grupas dibinātājiem, tagadējais Skonto būves prezidents Guntis Rāvis atminas, kā bijis īstenībā – viņu, rožaudzētāju, autoremontētāju un tolaik prestižā VAZ 2109 īpašnieku, Rīgā pie Ģertrūdes baznīcas nejauši saticis Guntis Indriksons, kurš tad arī piedāvājis «taisīt biznesu». Viens no pirmajiem biznesiem bijis – grāmatiņas «Padomi jaunajam elektriķim» izdošana.

    Arī pats Guntis Indriksons presei neko nemēģina izgudrot: «Gudrais cilvēks Pēteris Lauva (vēlāk plašāk pazīstams kā Ādolfa Hitlera Mein Kampf izdevējs – aut.piez.), bijušais universitātes prorektors, Skonto līdzdibinātājs un tā idejiskais tēvs, teica: «Gunti, varbūt pietiek tev ar to [Valsts drošības] komiteju?…» Es kā reiz Maskavā pabeidzu izlūku skolu, atgriezos un teicu, ka gribētu darīt tā, kā mani mācīja Maskavā, vai arī nedarīšu neko. Dažiem vadītājiem tas bija nepieņemami. Un es aizgāju privātbiznesā.» No kurienes nauda? «Manuprāt, no Rīga–bankas – 500 tūkstošus rubļu «pa blatu» sagādāja mans kolēģis Agris Latišs.» Un tālāk? «Pēteris iedeva man vienu zviedru kontaktu – kurš pirks krāsmetālus, un es sāku vest tos no Krievijas. Latvijā mēs nevienu tonnu nezagām un neuzpirkām. Pēc tam Armands Stendzenieks man palīdzēja to Vācijā pārdot vēl labāk. Tā ka pirmo kapitālu mēs nopelnījām ar krāsaino metālu. Droši vien daudzi tā sāka.«

    Jā, daudzi tiešām sāk tā, turklāt būtiskas lietas patiesi notiek tikai un vienīgi nejaušības dēļ. Tagadējie pareksieši visā nopietnībā spriež, kas būtu perspektīvāks – medus tortīšu cepšana vai ekskursiju kooperatīva radīšana. Laikrakstam Diena, kura privatizācijai noteikti tiks veltīta atsevišķa sadaļa mūslaiku mediju attīstībai veltītajā mūsu seriāla sadaļā, zīlniece iesaka pareizo pirmā numura iznākšanas dienu, vairākus miljonārus vēlāk radījušajai alkohola tirdzniecības kompānijai L.I.O.N. & Ko – to, ka uzņēmumam jāsāk nodarboties ar šķidrumiem: atliek tikai izvēlēties – degviela, alkohols vai vēl kas šķidrs. Aleksejs Jaluņins, iepakojuma kompānijas Langa īpašnieks, pirmo pasūtījumu no Latvijas uzņēmuma iegūst Ķīnā – tieši tur, uzturoties kopā ar Valsts prezidentu pavadošo delegāciju, viņu uzrunā… rūpnīcas Uzvara direktors. Vēlākais celtniecības miljonārs un neveiksmīgais politiķis Valdis Kalnozols vispār «aiziet biznesā» tikai tāpēc, ka viņu neievēl par Rankas arodvidusskolas direktoru.

    Vēl gluži vienkāršu 80. gadu beigu darījuma shēmu tagad atminas Vasilijs Meļņiks: sākotnēji Republikāniskā jaunatnes darba lietu centra aktīvisti papildus tam, ka vasaras darbos iesaistītie skolnieki un studenti saņem naudu par savu darbu, izkaulē atļauju viņu savākto produkciju – augļus un dārzeņus – arī pārdot. Tas tiek paveikts, iegūtos rubļus dolāros konvertējot PSRS Vņešekonombankā, papildus tam paņemts kredīts Rīgas komercbankā (kad tā mitinājās divos nelielos kabinetiņos), un 1989. gadā Singapūrā pasūtīti divi tūkstoši datoru, no kuriem pirmie četri simti Latvijā pēc milzu formalitāšu nokārtošanas tiek ievesti tieši uz Neatkarības deklarācijas pieņemšanas laiku – 1990. gada maijā. Šim «pirmā miljona» darījumam savukārt seko jau citi – protams, ar metāliem, izejvielām, utt., utt.

    Savukārt jau pieminētā Mihaila Uļmana atmiņā šādu darījumu ir desmiti un simti, ja ne tūkstoši. Viss daudzmiljonu holdings 1988. gadā sākas ar mazu kooperatīviņu, kura kodols – pats Mihails Uļmans un viņa paziņa Igors Sokols – nolemj ķerties pie sadzīves pakalpojumu sniegšanas, salabojot aizvēsturiskos ūdens velosipēdus un vasaras sezonā tos iznomājot visiem interesentiem. Savukārt pēc gada sākas jauns komercdarbības posms – milzu darījums ar prezervatīviem: ASV tiek atrasts paziņa ar gumijas aizsarglīdzekļu ražošanas uzņēmumu, savukārt Mono uzņemas to fasēšanu un izplatīšanu vai visā Padomju Savienības teritorijā.

  2. pietiek sagt:

    Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) piektdien mediju pārstāvjiem paziņoja, ka viņš ir saņēmis Satversmes aizsardzības biroja informāciju, ka ministram anulēta pielaide darbam ar valsts noslēpumu, līdz ar to partija „KPV LV“ ir aicināta izvirzīt jaunu ekonomikas ministra amata kandidātu.

    Kariņš atzina, ka viņam nav zināmi iemesli, kāpēc Nemiro anulēta pielaide valsts noslēpumam, un premjeram šī ziņa bijusi negaidīta.

    Nemiro dzimis 1981.gadā. 2017.gada jūnijā viņš no partijas „KPV.LV“ tika ievēlēts par Jelgavas novada domes pašvaldības deputātu. Savukārt 2018.gada oktobrī Nemiro no „KPV.LV“ saraksta tika ievēlēts 13.Saeimā.

    Nemiro ir bijusi darba pieredze valsts pārvaldē. No 2001.gada līdz 2002.gadam viņš bijis jurista palīgs Nodarbinātības valsts aģentūrā, bet no 2002.gada līdz 2003.gadam bijis jurists Ekonomikas ministrijā.

    No 2003.gada līdz 2004.gadam Nemiro ieņēmis jurista amatu uzņēmumā „Darts Gard“, bet no 2004.gada viņš bijis advokāts zvērinātu advokātu birojā „Ludis Sakne“.

    Stājoties ekonomikas ministra amatā, Nemiro bija sadarbības partneris zvērinātu advokātu birojā „Rebenoks&Vilders“, kā arī ieņēma SIA „ECB Assets“ valdes locekļa amatu.

    PIETIEK.

    Vai tieslietu ministrs Jānis Bordāns mēģina atrisināt sava un savas partijas sponsora, „OIK 2 shēmā” ieinteresētā ASV biznesmeņa Pētera Ragauša vajadzības, atbrīvojoties no ceļā stāvošā ekonomikas ministra Ralfa Nemiro ar pielaides atņemšanas palīdzību? Tāds iespaids radās, vakar ar vienu ausi dzirdot, kādus jautājumus politbiznesa pasūtījumu galda – raidījuma „Nekā Personīga” pārstāve Ilze Jaunalksne-Rēdere uzdod ministram.

    Tas, ka „Nekā Personīga” jau gadiem ir ticis un tiek izmantots kā specdienestu un atsevišķu politiķu informācijas „nolējējs” un „augsnes sagatavotājs”, ir vispārzināms. Arī šī reize acīmredzami nav izņēmums – vai nu citādi „Nekā Personīga” pārstāve būtu tik labi informēta, ka Satversmes aizsardzības birojā esot sagatavots lēmums par ik gadu atjaunojamās pielaides valsts noslēpumam anulēšanu ekonomikas ministram.

    Par to, kādas tieši attiecības saista specdienestus un „Nekā Personīga” pārstāvjus, versijas ir dažādas, – vai nu, piemēram, Satversmes aizsardzības birojs vienkārši izmanto „žurnālistus” savās interesēs, vai arī biroja ziņotāji un ārštata darbinieki vienlaikus ir arī „žurnālisti”.

    Šis jautājums paliek atklāts, taču vismaz šajā gadījumā nav šaubu – tieslietu ministrs Jānis Bordāns un polituzņēmējs Juris Jurašs, izmantojot visus viņu rīcībā esošos līdzekļus, pašlaik mēģina izdarīt visu iespējamo, lai atbrīvotos no Nemiro, kurš, kā tas nu jau ir skaidrs ikvienam, ir galvenais šķērslis tam, lai Latvijas iedzīvotājiem nenāktos bordānistu sponsora Ragauša gāzes biznesu apmaksāt no savas kabatas.

    Tiesa, ir dzirdēta versija, ka šādai pēc būtības valsts noslēpuma izpaušanai – jo oficiāli par pielaides jautājumu Nemiro nekas nav paziņots – var būt arī ļoti tālejošas sekas, no kurām Militārās izlūkošanas un drošības dienesta iesaistīšana, lūdzot pārbaudīt iespējamo valsts noslēpuma noplūdi, būs tās mazākās.

    Tikpat labi var būt, ka Nemiro pārstāvētā KPV LV – jo īpaši apzinoties, ka nākamais „Bordāna sarakstā”, visticamākais, ir iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens – var arī parādīt mugurkaulu, piemēram, neatbalstot valdošās koalīcijas bīdīto diezgan murgaino administratīvi teritoriālās reformas projektu. Un tad jau var pienākt negaidītas beigas arī pašai koalīcijai.

    Red.piez. Kā redzams, Satversmes aizsardzības birojs raidījumam „Nekā Personīga“ informāciju par Nemiro valsts noslēpuma pielaides atņemšanu ir „nolējis“ jau dienu, pirms to oficiāli saņēmis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Premjers par to paziņoja šorīt, aicinot partiju KPV LV izvirzīt jaunu ekonomikas ministra amata kandidātu.

    Einara Repšes uzticamības persona – Pāvels Rebenoks

    Autors: Mārtiņš Kossovičs
    Datums: 31.10.2003
    Izdevums: Jaunā Avīze
    Rubrika: Aktuāls portrets

    Pāvels Rebenoks 23 gadu vecumā kļuvis par premjera un finanšu ministra padomnieku, kā arī Ventspils ostas valdes locekli. Viņš ir izveidojis savu uzņēmumu un paspējis pabūt jau divās partijās.

    http://news.lv/Jauna_Avize/2003/10/31/einara-repses-uzticamibas-persona-pavels-rebenoks

    Rebenoks – Vilders aizstāv Linardu Grantiņu krimināllietā. Bijušajam ģenerālprokuroram un tagadējam Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizītim tas raisa nepatiku un vēlēšanos iznīcināt visus, kas saistīti ar Grantiņa advokātu Rebenoku. Tad jāsasaka godīgi, ka ne jau Latvijas valsts intereses aizstāv Jānis Maizītis, bet savas un savu ielikteņu intereses. Savam ģimenes draugam Andrim Guļānam, kura ģimene iesaistījusies pārrobežu afērās, Jānis Maizītis neņem nost pielaidi.

  3. Armands sagt:

    Kad tas Skonto sāka savu attīstības ceļu, tad nezin kāpēc tur rāvās strādāt izteikti russkijie ar kriminālām īpatnībām?Īpaši viņiem gribējās iekļūt apsardzes darbiniekos i futbola komandu slavēja vairāk russkijie. Latvijā visi lielie uzņēmumi ir krimināla veidojuma. Kas ir Elkor?

  4. Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv sagt:

    Kaimiņvalsts speciālie dienesti meklē Guļānu ģimenes miljonus – 1. daļa
    Pietiek lasītājs
    21.08.2018.

    Jebkuras valsts drošība tiešā veidā ir saistīta ar tās augstāko vadītāju drošību. LR Augstākās tiesas tiesneši būtiski ietekmē procesus LR saimnieciskajā un sociālajā vidē, tos aizsargā speciāli dienesti un to darbībai seko specializētas organizācijas. Ja gadīsies kāda kļūme šajā drošības sistēmā, tad caur Augstākās tiesas tiesnešiem var realizēt daudz sliktu lietu, kuras pēc tam būs grūti atrisināt, ņemot vērā to, ka viņus nevar notiesāt, un jautājumu līmeni, ko viņi risina.

    LR Augstākajā tiesā ir tiesnesis Andris Guļāns. Sabiedrībai viņš ir zināms ar savu profesionalitāti administratīvajās lietās strīdos ar valsts iestādēm, piemēram, strīdos par piedziņas lietām ar VID, ar savu stalto un simpātisko ārieni (viņš ļoti labi izskatās ar nepazīstamu jaunu blondīni, ar kuru kopā bieži parādās publiskās vietās un izturas ļoti maigi), ar draudzību ar Vienotībai pietuvināto advokātu Romualdu Vonsoviču.

    Bet tagad viņš būs zināms arī saistībā ar sava dēla Armanda – nu jau Andrisoviča – Guļāna savādajiem darījumiem. Kopējais virsraksts šim stāstam varētu būt – kaimiņvalsts specdienesti meklē Guļānu ģimenes miljonus, vai stāsts par to, kā Armands Andrisovičs Guļāns daudz, daudz reižu par ļoti lielu naudu darījis nelabas lietas, bet pēc tam aizpludinājis “Vienotās Krievijas” politiķa un peruāņu “cienījamo biznesmeņu” naudu.

    2013.gadā Armands Guļāns ar sava Krievijas partnera Dmitrija Boikova starpniecību iepazinās ar privāto investoru grupas pārstāvi no Krievijas Federācijas. Iepazīšanās notika Rīgā. Guļāns piedāvāja finansiāli piedalīties savā biznesā, kas saistīts ar dīzeļdegvielas un industriālās eļļas pārdošanas starpniecību ES un Baltijas valstīs, bet Boikovs garantētu investīciju drošību, apstiprinot, ka jau agrāk sadarbojies ar Guļānu un ka viņam ir sviras, lai iedarbotos uz Guļānu radušos problēmu apstākļos.

    Pēc Guļāna vārdiem, attiecīgajai industriālajai eļļai bija unikāla formula, kas ļāva izmantot to ļoti daudzās nozarēs. To it kā bija izgudrojis kāds poļu inženieris, kas sācis to ražot Antverpenes terminālā un Polijas rūpnīcā un sācis to pārdot Kipras kompānijas KAYLA LTD. (VAT CY102894671) vārdā ar preču nosaukumiem MALSMAR, OSNLS, LUBOIL G-100, SYNTHFORM-2.

    Lai būtu pārliecinošāk, Guļāns uzrādīja eļļas iepirkumu, glabāšanas un pārdošanas kontraktus, kvalitātes sertifikātus utt. Vēlāk izrādījās, ka pircēji konkrēto “eļļu” izmantoja kā bezakcīzes dīzeļdegvielu, t.i., lēja to automobiļu degvielas tvertnēs.

    Lai veiktu investīcijas, tika nolemts nopirkt jau gatavu BVI jurisdikcijas kompāniju, par kuras dibinātājiem vienādās daļās kļuva Boikovs un investoru pārstāvis no Krievijas. Investīcijas tika sāktas 2014.gada februārī un turpinājās līdz 2015.gada jūlijam, kad Guļāns pārtrauca izmaksāt procentus un atmaksāt investīcijas.

    Boikovam tika nodota skaidra nauda Krievijā vai arī tika ieskaitīta kompānijas kontā bezskaidras naudas veidā, un pēc tam Boikovs, pamatojoties uz aizdevuma līgumiem, pārskaitīja naudas līdzekļus uz Guļāna kontrolēto firmu norēķinu kontiem: no sākuma Bulgārijas firmai DIKSHA SP. LTD. (tika noformēta uz citas personas vārda 2014.gada decembrī), bet pēc tam Maltas firmai OM HOLDING LTD. (2015.gada beigās Guļāns to pameta, pirms tam uzkrājot lielus parādus Kipras reģistratoriem par tās apkalpošanu).

    2014.gada maijā, lai labāk pārliecinātu investorus, Guļāns un Boikovs uzaicināja investoru pārstāvi aplūkot industriālās eļļas ražošanu Polijas pilsētas Koneckas (adrese: 87-702 Koneck 145) rūpnīcā, kas piederēja Polijas firmai TRANS OIL. SP. Z O.O (KRS 0000388638, NIP PL5732830502, REGION 241977113, valdes priekšsēdētāji – Norberts Kruks un Bartošs Domagala).

    Vēlāk izrādījās, ka šo firmu kontrolē Lietuvas pilsonis Vigondas Poleikis, kurš kontrolēja arī Lietuvas kompāniju UAB NAFMERA (reģ. Nr. 167389613), kas aktīvi tirgoja naftas produktus Guļāna partneru kompānijām.

    Pēc tam bija brauciens uz Bulgāriju, kur Guļāns investoru iepazīstināja ar savu pārstāvi Todoru Kotsevu, kurš kontrolēja eļļas pārdošanu Bulgārijā un Itālijā (Guļānu ar viņu iepazīstināja Todora sieva, kas bija Latvijas pilsone). Guļāns stāstīja, ka Varnas ostā viņš nomā rezervuārus, kuros glabājas industriālā eļļa un ka pārdošanas apjomi Bulgārijā un Itālijā augot, pateicoties Todora pūlēm.

    Vēlāk tas tika dokumentāli apstiprināts: eļļa ļoti lielos apjomos 2014.-2015.gadā tika nogādāta Itālijas pilsētās Bari, Casalazzara, Valdaso, Gravina, Roma, Cerignola, Terlizzi, Torino, Lecce, Bisceglie, Ionica, Bologna, Mottola (iespējamie pasūtītāji bija firmas MM TRADING SRL un DE. CO. ARL), kā arī Bulgārijā uz kompānijas DIKSHA SP. LTD. adresi Kosta Lulchev str., Sofia, 1113 un uz adresēm: ul. Suhodolska 189, Sofia 1373 un PORT ODESOS PBM SA, South Industrail Zone, 9000 Varna. Itālijas gadījumā krava tika nosūtīta uz Guļāna kontrolētas firmas OM HOLDING LTD. adresi (nosūtītājs arī bija viņa kontrolēta Ungārijas firma STYRENE HUNGARY KFT., 5000 Szolnok, Gutenberg ter. 1, Fsz. 2, Adoszam: 25037070-2-16).

    Guļāns bija izdomājis, kā pēc iespējas mazāk pievērst ceļu policijas uzmanību nelegālajai kravai: eļļa tika ielieta nevis autocisternās, bet gan kubveidīgos flexitanks, ko pēc tam iekrāva parastajās kravas mašīnās. Bet 2015.gada 10.martā tomēr viena no kravas mašīnām tika aizturēta saistībā ar aizdomām par viltotiem dokumentiem (bija paredzēts, ka prece tiks realizēta Itālijā) un nepareizu preces klasifikāciju (dokumentos bija uzrādīta smēreļļa, nevis dīzeļdegviela), tādējādi – nepilnīgu nodokļu nomaksu.

    Polijas kompānijas WPHU TRANS-AN automašīnas vadītājs Marcin Prusak nespēja sniegt skaidras liecības, un automašīna kopā ar kravu tika arestēta. Guļāns noalgoja itāļu advokātu Emiliano Teofilo, lai atbrīvotu automašīnu ar kravu, bet to tomēr neizdevās veikt, un advokāts tā arī no Guļāna nesaņēma ne apsolīto honorāru, ne radušos zaudējumu atlīdzību. Maija beigās un augusta sākumā tika aizturētas vēl divas automašīnas.

    Pēc atgriešanās no Bulgārijas Latvijā Guļāns piedāvāja par investīciju naudu iegādāties biodīzeļdegvielas ražošanas uzņēmumu SIA MEŽROZĪTE netālu no Jelgavas, kuram bija savs rezervuāru parks naftas produktu glabāšanai. Pēc Guļāna vārdiem, tas varēja kļūt par pamatu nākamajam holdinga uzņēmumam BALTOIL GROUP.

    Pēc viņa iecerēm, līdztekus biodīzeļdegvielas ražošanai uzņēmuma teritorijā būtu jāattīsta dīzeļdegvielas pārkraušana no Baltkrievijas, kā arī jāuzbūvē loģistikas termināls. Vilinošā perspektīva piedalīties milzīgā Eiropas biznesa projektā aizrāva investorus: 2014.gada beigās viņi finansēja, kā pēc tam izrādījās, uzņēmumu bez perspektīvām par 640 tūkstošiem eiro un bez tā vēl izsniedza Guļānam papildus vēl vairākus simtus tūkstošus eiro viņa tirdzniecības operācijām.

    Pirmais mēģinājums uzsākt biodīzeļdegvielas ražošanu 2015.gada februārī izgāzās tādēļ, ka Guļāns nespēja atjaunot investoriem apsolīto licenci. Kad licence tomēr tika iegūta, Guļāns nespēja no saviem apgrozāmajiem līdzekļiem nodrošināt izejvielu (rapša eļļa) pirmās partijas iegādi. Tā rezultātā paši investori patstāvīgi iepirka kaut kādu daudzumu izejvielu, bet tās nepietika, lai palaistu pilnu ražošanas ciklu.

    Rūpnīca tika apstādināta ļoti drīz pēc ražošanas uzsākšanas, vēlāk tā tika izlaupīta, bet 2018.gada martā Guļāns veica darbības, lai uzņēmumam piederošie 10 hektāri zemes nonāktu paša Guļāna kontrolē esoša uzņēmuma SIA GRANARI īpašumā, ko šobrīd aktīvi cenšas pārdot. Minētās darbības tika veiktas ar Latvijas pilsoņa Jerlana Salmenova palīdzību, kurš it kā izsniedza SIA MEŽROZĪTE aizdevumu, ko tā nespēja atdot.

    2014.gada beigās Boikovs noīrēja māju Jūrmalā un pārcēlās uz dzīvi Latvijā, izmantojot savu otro, Izraēlas pilsonību ar mērķi, kā viņš pats teica, labāk kontrolēt Guļāna operācijas un nodarbotos ar SIA MEŽROZĪTE attīstību. Guļāns faktiski visu laiku atradās ārpus Latvijas, galvenokārt Polijā, neinformējot investorus par savām darbībām.

    2015.gada maijā Guļāns atkal uzaicināja investoru uz ražotni Polijā – šoreiz uz uzņēmumu Bardo (adrese: ul. Fabryczna 31, 57-256 Bardo), kas piederēja Polijas firmai DUO MASTER SP. Z O.O. (KRS 0000395167, NIP 7481578577, REGION 161357071), no kura tika veiktas ļoti daudz eļļas piegādes pēc Guļāna kompāniju pasūtījumiem.

    Vēlāk izrādījās, ka firmas patiesā labuma guvējs bija sens Guļāna draugs Robert Sowa, kurš to kontrolēja caur savu Polijas kompāniju WEJRON S.A. Pēc vizītes Guļānam izdevās pārliecināt investorus izsniegt viņam vēl vairāk nekā 600 tūkstošus eiro it kā tirdzniecības operācijām, kurus viņš uzreiz sadalīja savām kontrolētajām firmām: Polijā BFS SP. Z O.O. (piederēja kompānijai OM HOLDING LTD.), Ungārijā STYRENE HUNGARY KFT. Un Lielbritānijā ONLINE HOUSE LLP., un, visdrīzāk pārvērta skaidrā naudā.

    2015.gada jūlijā Guļāns neizmaksāja investoriem ikmēneša procentus. Viņš to izskaidroja saistībā ar to, ka apstākļos, kad strauji kritušās pasaules naftas cenas, dīzeļdegvielas un eļļas pircēji nemaksā par viņiem piegādāto preci. Augustā atkal Guļāns neko nesamaksāja, bet septembrī samaksāja tikai 10 tūkstošus eiro, bet pēc tam vispār pārtrauca procentu apmaksu un pamatsummas atmaksu, 2016.gada sākumā, kad investoru prasījumi pastiprinājās, piedraudēja investoriem ar Latvijas policiju un drošības dienestiem un pārtrauca jebkādus sakarus ar viņiem. Boikovs atteicās no sava galvojuma par Guļānu un šobrīd tiek pakļauts vajāšanai Krievijā.

    Vēlāk izrādījās, ka 2015.gada sākumā Guļāns iegādājās transporta kompāniju Latvijā SIA KRISTEG un sāka izmantot pašam piederošu transportu (divas autocisternas) industriālās eļļas un dīzeļdegvielas piegādēm. Krievijas investors ieteica iegādāties tādu kompāniju jau sen, bet tad Guļāns atbildēja, ka vēl nav pienācis laiks to darīt, bet pēc tam tomēr nopirka to par svešu naudu un noformēja uz sava vārda. Tiesa gan, ka saistībā ar neveiktiem līzinga līguma maksājumiem, banka atņēma līzingā esošās automašīnas, un Guļānam nācās to pamest.

    Kad firma vēl strādāja, Guļāns izdomāja veidu, kā nopelnīt uz PVN atmaksas rēķina. Viņš autocisternu piepildīja ar degvielu un nosūtīja noteiktā maršrutā (piemēram, Polija-Slovākija-Ungārija-Rumānija-Bulgārija), bet pēc tam pieprasīja PVN atmaksu katrā valstī.

    2016.gadā noskaidrojās, ka Guļāns ir piedalījies arī PVN gāzes afēras Čehijas uzņēmumā VEMEX sagatavošanā un realizācijā, kuras viens no iniciatoriem bija sens dāņu draugs Ginters Skarins.

    Lai tajā piedalītos, viņš nopirka Čehijas firmu FLEX POWER TRADE S.R.O., ar Skarina palīdzību saņēma licenci gāzes tirdzniecībai, bet pēc tam, kad afēra tika atklāta, bet Skarins arestēts, Guļāns pārdēvēja kompāniju par GULANS ENERGY S.R.O., noformēja to uz Dmitrija Boikova vārda un mēģināja nodarboties ar legālu dabasgāzes tirdzniecību, noalgojot šim mērķim pieredzējušu treideri Petr Kalina. Bet viņiem atkal nekas nesanāca, un, uzkrājot parādus pret valsti, piegādātājiem un Kalinu, Guļāns pameta kompāniju.

    Pašlaik Armands Andrisovičs Guļāns ir parādā kreditoriem 3,5 miljonus eiro un 3,2 miljonus ASV dolāru. No šīs summas ieinteresētie speciālisti no kaimiņvalsts drošības dienestiem var rēķināties ar 50%, kas rada pietiekami augstu risku LR.

    Vai tas pārliecinās Guļānus būt uzmanīgākiem attiecībā uz finansēm? Vai jau pārliecināja? Droši vien to zina tikai Drošības policija. Kaut var arī nezināt. Bet katram gadījumam publiskai aplūkošanai izliksim pieticīgā puiša, sava tēva cienīga dēla Armanda Andrisoviča Guļāna dažas saimnieciskās darbības epizodes. Tā ka – turpinājums šai publikācijai sekos jau drīzumā.

    Latvijas Republikas Augstākās tiesas senatora Andra Guļānu ģimenes „varoņdarbi”. 2. daļa – stāsts par viltoto čeku

    Talantīgs cilvēks, ja viņam ir avantūrista daba un ja viņš ir varas cilvēku patronāžā, var paveikt daudz varoņdarbu. Latvijas Augstākās tiesas tiesneša dēls Armands Guļāns ir tieši tāds cilvēks. Par viņa varoņdarbiem ir jāzina arī pateicīgajiem lasītājam un tiem cilvēkiem, kas rūpējas par Guļānu ģimenes labklājību. Turpinot rakstu sēriju, piedāvāju iepazīties ar vienu no vienkāršākajiem A.Guļāna varoņdarbiem – “stāstu par viltoto čeku”, jeb stāstu par to, kas ar tevi notiks, ja tevi pieķers ar viltotu čeku. Šis gadījums notika 2015.gadā.
    Tajā laikā starp citām enerģētikas magnāta Armanda Guļāna kompānijām viņa uzmanības lokā bija arī Igaunijas kompānija BELOIL HOLDING OU un Čehijas kompānija FLEX POWER TRADE. Abas kompānijas piederēja Armandam Guļānam.

    Jāatzīmē, ka 2015.gadā Guļāns vairāk rūpējās par Čehijas kompāniju. Guļāna Igaunijas kompānija BELOIL HOLDING OU pat neiesniedza 2014.gada pārskatu (pēc tam šo kompāniju izslēdza no Igaunijas Uzņēmumu reģistra), bet tās kontos ārpus Igaunijas tika apgrozīti ievērojami aktīvi.

    2015.gada 10.aprīlī Guļāns savai Čehijas kompānijai FLEX POWER TRADE s.r.o. atver norēķinu kontus Čehijas UNICREDIT BANK. Armands veic to pats personīgi.

    Tieši šajā laikā Guļāns uzsāk darbības, lai saņemtu Čehijas licenci gāzes pārdošanai – vēl vienam kurināmā veidam, kas nozīmē noteiktas PVN uzskaites īpatnības un lielu naudas apjomu veiktajās tirdzniecības operācijās ar gaišzilo kurināmo. Tajā brīdī nafta un tās produkti Guļānu jau interesē ne tik ļoti.

    Pēc trīs mēnešiem, 2015.gada jūlijā Armands Guļāns bankai, kas apkalpo viņa kompānijas FLEX POWER TRADE norēķinu kontus, iesniedz čeku pārvēršanai skaidrā naudā par ļoti ievērojamu summu – 920 tūkstošiem eiro. Kā izriet no paša vekseļa un uzraksta uz tā, čeku bija izrakstījusi kompānija BELOIL HOLDING OU 2016.gada 29.jūnijā ne pārāk zināmā cienījamā bankā Sparkasse Germersheim-Kandel AG.

    Uz šī čeka izrakstīšanas brīdi Guļāna rīcībā esošajai kompānijai BELOIL HOLDING OU bija pieredze uzturēt norēķinu kontus ar lielu naudas apgrozījumu dīvainas jurisdikcijas bankās dažādās Eiropas valstīs, piemēram, Luksemburgas VALARTIS BANK (LI8608803103289750000, Holger LOOSE).

    Pēc tam notiek kaut kas pārsteidzošs: korespondentbanka UNICREDIT Bank Austria AG 2015.gada 30.jūlijā, burtiski dienu pēc tam, kad Armands Guļāns bija iesniedzis čeku no vienas savas kompānijas ar norēķinu kontu Vācijā par labu citai savai kompānijai ar norēķinu kontu Čehijā, paziņo, ka čeks ir viltots!

    Vai BELOIL HOLDING OU norēķinu kontā bija 920 000 eiro? Varbūt arī bija. Vai Armands Guļāns varēja aizmirst, ka viena viņa firma ir izrakstījusi čeku par tik ievērības cienīgu summu? Nav izslēgts. Vai Armands Guļāns varēja aizmirst, ka viņa Čehijas kompānija FLEX POWER TRADE s.r.o. ir centusies pārvērst skaidrā naudā čeku, ko izsniegusi viņa paša Igaunijas kompānija? Varēja, varēja aizmirst.

    Bet baņķieris – Ing. Lucie Vašková komerční bankéř pobočka Brno – Kobližná ar mobilā tālruņa numuru +420 605 236 876 un elektroniskā pasta adresi: ucie.vaskova@unicreditgroup.cz noteikti atceras Armandu Guļānu un to čeku, kā arī skandālu ar mēģinājumu pārvērst čeku skaidrā naudā.

    Bet, ja apdomāties? Cik dīvainas operācijas varētu veikt cilvēks, kas atrodas līdzīgos apstākļos, kādos atradās A. Guļāns? Piemēram, Igaunijas kompānija BELOIL HOLDING OU. Igaunijas kompānijām nav jāmaksā uzņēmuma ienākumu nodoklis. Gada pārskats tiek iesniegts nevis nodokļu instancēm, bet gan Uzņēmumu reģistram. Tādēļ kompānija izskatās visnotaļ likumīga un var demonstrēt lielus apgrozījumus norēķinu kontos.

    A. Guļāna Igaunijas kompānijas BELOIL HOLDING OU nosaukums vedina domāt par saistību ar Baltkrievijas degvielas uzpildes staciju preču zīmi, kas savukārt saistīta ar “Balkrievijas naftas kompāniju”. Tādā gadījumā var papūlēties bankai veiksmīgi izskaidrot, kādus tieši naftas produktus tirgo kompānija un no kurienes tādi naudas līdzekļu apgrozījumi firmai, kas ir piepratusi tirgot degvielu bez noliktavām un transporta nomas. Vai arī – tas jau no fantastisku minējumu jomas – kāda firma varētu tirgot falsificētu produkciju, kas tiek realizēta ar attiecīgo preču marku.

    Savādi, bet par situāciju saistībā ar fiktīvo čeku tika informēts Carsten Saugmann, kurš strādā kompānijā CFC & Co. A/S (http://cfcco.dk) un nodarbojas ar drukātas un citādas reklāmas produkciju. Droši vien šī kompānija var arī nodrukāt etiķetes, kas domātas eļļas bundžām? Nē, visdrīzāk nē. Labāk iedomāties, ka vikings Karstens uztraucas par to, ka nauda nav sasniegusi mērķi – A. Guļāna jauno aizraušanos ar gāzi.

    Starp citu, visdrīzāk Guļānam ir saistība ar Igaunijas kompāniju ORLEN ASSETS OÜ, kura darbojas šobrīd un kuras nosaukums sakrīt ar Polijas naftas koncerna nosaukumu. Vai tas ir tāds stils?

    Palūkosimies uz gāzi. Uzsākot gāzes biznesu, Guļāns ļoti daudz iemācījās no dāņa GUNTHER HERRMANN SKARIN, kurš ir īpašnieks veselai virknei uzņēmumu, kuru nosaukumā ir vārds “CASTOR”. Izpētot šos nosaukumus un saistību ar dažādām kompānijām, var nokļūt līdz zināmajam gāzes skandālam Čehijā, kad Krievijas “Gazprom” meitas kompāniju turēja aizdomās milzīgā nodokļu krāpniecībā.

    Augstākās tiesas senatora Guļāna dēls apzog bankas, partnerus un Eiropas valstis?
    Pietiek lasītājs
    11.12.2019.

    Pirms gada es stāstīju par daļu no mahinācijām, kuras veicis Armands Guļāns – LR Augsatākās tiesas senatora Andra Guļāna dēlu. Tiesneša darbošanos lieliski raksturo frāze – katram tiesnesim ir pienākums atstādināt cilvēkus, kuri ir netaisni vai neiedienīgi konkrētās situācijās, bet ko darīt, kad tavs paša dēls rīkojas negodīgi un neiedienīgi? Kuras intereses ir svarīgākas – valsts vai ģimenes? Tikmēr pilnīgas nesodāmības sajūta dod tiesneša dēlam tiesības darīt to, ko mēs esam pieraduši redzēt filmās ar Džeimsu Bondu.

    2000. gadu beigas. Armanda Guļāna kompānija International Impex Ltd ņem BNP PARIBAS bankā 756 tūkstošu dolāru kredītu. 2011.gadā International Impex Ltd tiek likvidēta. Saviem draugiem un partneriem Armands Guļāns stāsta, ka viņam esot iespēja iegūt bankas garantijas, apejot likumu, un pat piedāvā šādu pakalpojumu par naudu.

    Iegūt iespaidīgus sakarus un uzspļaut likumam viņam, pēc visa spriežot, palīdz augstu stāvošais tēvs. “Katram tiesnesim ir pienākums atstādināt cilvēkus, kuri ir netaisni vai neiedienīgi konkrētās situācijās,” – šis tēva apgalvojums acīmredzot nestrādā, kad runa ir par personīgo labklājību un dēla mahinācijām.

    Armands Guļāns vairākkārtīgi ir paziņojis saviem partneriem, ka izmantojot firmu-viendienīšu pakalpojumus naudas atskaidrošanā. Vēl vairāk, viņš zinot vairākus cilvēkus, kuri piedāvā līdzīgus pakalpojumus Latvijā un aiz tās robežām. Protams, par konkrētu komisiju. Tiešu pierādījumu, kas apstiprinātu šādu operāciju veikšanu, šobrīd nav. Vienkārši vēl viena epizode pie tiesneša Andra Guļāna dēla mahinācijām.

    Armands Guļāns lielās saviem biznesa partneriem, ka viņam ir vairāki dzīvokļi Rīgā un viņš tos izīrējot, nedeklarējot ienākumus un nemaksājot nodokļus par to izīrēšanu. Protams, tie nav noformēti uz viņu. Un, ja jūs īrējat dzīvokli Rīgā, pilnīgi iespējams, ka jūs padarāt bagātāku jau tā ne trūcīgo Guļānu ģimeni.

    Vai var izsekot naudas ienākšanai augsti stāvošā tiesneša ģimenes kontā? Varētu, protams. Bet Finanšu policija neuzskata par vajadzīgu iesaistīties jau tāpat tumšajās lietās. Varbūt tāpēc, ka Andrim Guļānam ir jauki draugi visās valsts struktūrās?

    Agrāk es rakstīju par to, ka Armands Guļāna darbība izvērsusies visā Eiropā. Viņš, kā liecina neoficiāla informācija, izmanto PVN shēmas piecās valstīs: Polija-Slovākija-Ungārija-Rumānija-Bulgārija un pēc būtības vienkārši apzog kaimiņvalstu budžetus un iegūst pieckārtīgu peļņu.

    Un vēl Armands Guļāns ir parādā kreditoriem 3,5 miljonus eiro un 3,2 miljonus ASV dolāru. Precīzāk, bija parādā 2015.gada decembrī, kad viņš pašrocīgi parakstīja partneriem garantiju vēstuli, kurā fiksēja šīs summas. Parāds pagājušo četru gadu laikā palielinājies vairāk nekā četras reizes.

    Iespējams, tēvs teiks: “Nepārdzīvo, mans dēls, viss būs kārtībā!” Tāpat kā bija ar desmitiem un simtiem tūkstošu eiro pārskaitījumiem starp ģimenes kontiem, uz kuriem nezin kāpēc Reģionālā investīciju banka pievēra acis. Bet varbūt Andris neatradīs tam laiku, – gados jaunā mīļākā atņem gan spēkus, kuru jau tā nav daudz, gan laiku.

    Man ir zināms investors, kurš piesaistīja prāvu summu Armanda Guļāna biznesam un gala rezultātā palika ne ar ko. Faktu jau ir tik daudz, ka nav skaidrs, kāpēc tiesnesis joprojām atrodas tiesas ēkā, bet nevis atsēž sodu par noziegumu slēpšanu un valsts aparāta piesaistīšanu krāpniecības lietu aizsardzībā. Vienā kamerā ar savu dēlu…

    Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

  5. TV3 ziņa sagt:

    Latvijas Universitātes (LU) iepirkumu lietā bez LU rektora vietnieces Baibas Brokas aizturēts arī uzņēmuma ”Skonto būve” īpašnieks Guntis Rāvis, liecina TV3 Ziņu rīcībā esošā informācija.

    Rāvis uz TV3 Ziņu tālruņa zvaniem šodien neatbildēja. Savukārt ”Skonto būves” birojā norādīja, ka uzņēmuma vadītājs šobrīd nav darbā un solīja nodot ziņu, kad viņš ieradīsies.

    Kā pārliecinājās TV3 Ziņas, telefons ir izslēgts arī otram ”Skonto būve” īpašniekam Ivaram Milleram, kurš arī, iespējams, ir aizturēts.

    Saskaņā ar neoficiālu informāciju KNAB izmeklēšana varētu būt saistīta ar LU akadēmiskā centra trešās kārtas jeb Rakstu mājas būvniecības iepirkumu, kurā piedalās arī ”Skonto būve”. Latvijas Universitātē TV3 Ziņas uzzināja, ka tuvākajā laikā sarunu procedūru bija paredzēts noslēgt un paziņot uzvarētāju. ”Skonto būve” ir viens no diviem atlikušajiem pretendentiem. Otrs ir piegādātāju apvienība ”BMV grupa”, kuru veido “RERE” grupas uzņēmumi.

    Savukārt Rāvja pārstāve Elīna Dobulāne aģentūrai LETA apstiprināja, ka KNAB darbinieki veikuši procesuālas darbības “Skonto” grupas līdzīpašnieka Gunta Rāvja birojā un dzīvesvietā. Viņa apgalvoja, ka Rāvim KNAB sāktajā kriminālprocesā nav piemērots nekāds statuss.

    “Politiķi šobrīd sūta ļoti bīstamu signālu uzņēmējiem Latvijā, savstarpējo attiecību kārtošanā iesaistot tiesībsargājošās iestādes un uzņēmējus. Vēl tikai dažas dienas atpakaļ Baiba Broka bija Rīgas mēra amata kandidāte. Pēdējos gados man piederoši vai daļēji piederoši uzņēmumi ir ziedojuši vairākus miljonus eiro sporta, mākslas un izglītības veicināšanai Latvijā, turklāt par lielāko daļu no ziedojumiem man nav detalizēta informācija, jo lēmumus pieņem konkrēto uzņēmumu vadītāji. Politiķu savstarpējās intrigas šobrīd nodara kaitējumu gan man personīgi, gan arī uzņēmumiem, kas ir vieni no lielākajiem nodokļu maksātājiem un eksportētājiem valstī,” notikušo komentēja Rāvis.

    Jāpiebilst, ka vakar aizturētā Broka vada iepirkumu komisiju par LU akadēmiska centr iepirkumiem, savukārt viņas vietniece ir Edīte Megne.

    Megne TV3 Ziņām uzsvēra, ka KNAB nekādus jautājumus par minēto iepirkumu nav uzdevis, taču šodien LU vadība nolēmusi uz laiku apturēt lēmuma pieņemšanu konkrētajā iepirkumā, līdz visu apstākļu noskaidrošanai. Rakstu mājas projektā ir piesaistīts arī Eiropas investīcijas bankas līdzfinansējums, tāpēc esot svarīgi nodrošināt, ka pār projektu nav nekādu šaubu ēnas.

    Megne arī akcentēja, ka “Skonto būve” ir piedalījusies un uzvarējusi arī citos LU iepirkumos, kas saistīti ar dienesta viesnīcu rekonstrukciju. Arī šo iepirkumu komisiju vadījusi šodien no amata atstādināta Broka. Arī šie iepirkumu rezultāti tikšot izvērtēti, ņemot vērā KNAB sniegto informāciju.

    Ar Rāvi saistīti uzņēmumi Brokas vadītajai Biatlona federācijai pēdējos gados ziedojuši vairākus tūkstošus eiro, kā mērķi norādot biatlonista Andreja Rastorgujeva atbalstu.

Atbildēt