Noziedznieka Jundža naids uz Bordānu ir “pamatots” !
JKP ir vienīgie, kuri ir cienīgi VALDĪT Rīgā !
Tuvojas “RĪGAS vēlēšanas” ! Rīga ir Latvijas Sirds- tautas GARĪGAIS CENTRS, kurš līdz šim bija Saskaņiešu– visīstāko LATVIJAS OKUPANTU rokās un kā rezultātā viss tika izzagts. Latvieši padzīti un diskriminēta latviešu valoda. Latviešu bērnudārzi apzināti, pārkrievošanas nolūkos, netika celti. To visu SVĒTĪGI atbalstīja pie varas esošā “latvisko” partiju koalīcija ar NA priekšgalā ! Faktiski visa salašņu žļurga bija čekistu inspirēta, kuras sākums meklējams Tautas Frontē, kura 100%tīgi sastāvēja no komunistiem, kuri bija devuši zvērestu kompartijai- IZNĪCINĀT VISU latviski nacionālo, ko arī tautas parazīts Raivis Dzintars, kopā ar Melbārdi, īstenoja jau kā LIKUMU: LATVISKĀS valsts attīstības koncepcija, tika nomainīta uz NACIONĀLO. Lielāku noziegumu nav vairs iespējams veikt. Gadu tūkstošiem garajā latviešu apziņā izkristalizējušais dzīves apziņas modelis tika iemests atkritumos. Atjaunotajā LATVIJĀ tam bija jāuzzied visā tā krāšņumā, ka tas jau tikai aizsākts K. Ulmaņa Latvijas Brīvvalsts laikā !!! NA veiktais bija latviešu DVĒSELES iznīcināšana, par ko reiz būs jāatbild TRIBUNĀLA priekšā un jāsaņem ASM !
Šiem NA izdzimumiem, tāpat kā ZZS, JV vai Saskaņai, Rīgas Domē nav vietas, bet gan RCC. Rīgas Domē varu jāpārņem tādam veidojumam, kurš pieteicis cīņu pret korupciju, kuras “krustēvi” ir čekisti un komunisti. Tai ir jābūt J. Bordāna partijai, kura pagaidām ir vienīgā, kas to ir atklāti paziņojusi un par to tiek neganti vajāta no šeit pieminēto noziedznieku varzas ! Cīņa būs grūta, jo visi tie, kuri ir piedalījušies valsts izlaupīšanā un tautas izdzīšanas no Tēvzemes, kā arī tie, kuri “ēduši no šo noziedznieku rokas”, darīs visu, lai JKP netiktu Rīgā pie teikšanas. Un tādu ir pietiekoši daudz, no 8 līdz 12%. Praktiski, visi šeit pieminētie 12% ir Rīgas Centrālcietuma kontingenta cienīgi ! Visi tie, kuri zaguši, saņēmuši nepelnīti lielas algas, “strādājuši fiktīvās” darbavietās, presē maldinājuši sabiedrību…., ir tiesājami, jo veikuši genocīdu. Tieši šie izdzimumi ir tie, kuri soc- tīklos nodarbojas ar TROLĒŠANU- INFORMĀCIJAS SAGROZĪŠANU, MELOŠANU.
https://nra.lv/latvija/306647-talavs-jundzis-pie-varas-ar-cirvi-rokas.htm
Un brīnies tikai, vecai čekists/ komunists T. Jundzis pat uzstājas kā diž- TROLLIS aprejot J. Bordānu ! Kas ir šis “jundzis” ? Visīstākais slepkava, pagrīdes kompartijas biedrs, kurš piedalās lemšanā, kurš Latvijas PATRIOTS ir likvidējams- strādā ciešā sadarbībā ar R. Bunkas & A. Borovkova slepkavību īstenotāju brigādi. Šodien ir “Maskavas kurmja”- NĀCIJAS TĒVA labā roka.
Viņa uzstāšanās pret J. Bordānu, bija E. Levita ieteikta. Jo kā viens tā otrs ir valsts milzu izlaupītājs, kā rezultātā kļuvuši par miljonāriem. Viņi abi, ja J. Bordāns īstenos DEMOKRĀTISKOS PĀRKĀRTOJUMUS, tiks aizmesti aiz restēm un pat izpildīts ASM ! Un, kurš gan labprātīgi vēlēsies “būt piestiprināts pie laternas” ? T. Jundzis bija viens no galvenajiem Latvijas lielo uzņēmumu likvidatoriem un izpārdevējiem, tātad, Latvijas valsts iznīcinātājs.
Par šī sātaniskā izdzimuma morāli: T. Jundža tēvs bija mācītājs. Tālavs, kā uzticīgs partijas biedrs, savu ideoloģisko briedumu savai partijai izrādīja ar to, ka AIZLIEDZA SAVAM MIESĪGAJAM TĒVAM SPERT KĀJU PĀR VIŅA MĀJAS SLIEKSNI ! Lūk, tik uzticīgs komunists šodien ir Latvijas “prezidenta” padomdevējs !!!
Visi tie, kuri norej J. Bordānu un viņa SVĪTU, ir tie, kuri veikuši noziegumus pret tautu… !
Tagad jūs sapratāt, kāpēc tik ārprātīgi tiek nīsts Jānis Bordāns !
10.03.19
Ja ieliktu bildi Bordāna un Annas Potāpovas….
Es esmu, piemēram, tiesīgs zināt, ka manu kā latvieša izdzīvošanu savā aprūpē ir ņēmusi partija (monopolizējusi šo jautājumu), kura lepni lieto Nacionālo vārdu, bet patiesībā – gadiem tika finansēta, aizstāvot prastu uzņēmumu likvidētāju intereses. Nezinājāt, ka mūsu zemē uzņēmumus likvidēt ir izdevīgāk, nekā tos radīt?
Vai dzirdējāt, ko teica tas apšaubāmās reputācijas jurists Tālavs Jundzis?
Padomju Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu kartotēkas jeb “čekas maisu” atvēršana nav devusi nekādu ieguvumu, un šo nepilnīgo materiālu “nobēršana uz galda neko neatrisina”, Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” pauda akadēmiķis Tālavs Jundzis.
Viņš sprieda, ka “čekas maisu” atvēršana neko būtiski nav mainījusi, daļa sabiedrības savu interesi apmierināja, bet tagad “liela daļa jūtas droši, lai gan bijuši čekas ziņotāji un, dievs vien zina, ko darījuši”, bet kartotēkā viņu vārdu nav, jo tā ir nepilnīga.
“Nobērtais materiālu daudzums uz galda”, kurš ir nepilnīgs, neko neatrisina, notiekošo varētu “pielīdzināt linča teisai, katrs [sabiedrībā] pēc savas izpratnes ņem un tos tulko”, pauda Jundzis.
Viņaprāt, par čekas darbību un aģentiem vajadzētu nopietnus pētījumus, un viņš cer, ka nākamajos gadu desmitos to arī izdarīs, bet tad lielākā daļa aģentu būs aizsaulē, savukārt jaunajai paaudzei jau tagad tas ne īpaši interesē.
Jundzis uzskata, ka pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados vajadzēja pasludināt lustrāciju, lai bijušie aģenti un darbinieki paši pieteiktos, un, ja to izdarītu no paša sākumā, tam būtu jēga, varētu iegūt daudz informācijas.
KONTEKSTS:
Saeima 4. oktobrī atbalstīja likuma grozījumus, kas paredzēja Latvijas Nacionālā arhīva interneta vietnē jau 2018. gada beigās publicēt vairākus bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas dokumentus jeb tā sauktos čekas maisus un 20. decembrī interneta vietnē “kgb.arhivi.lv” publiskota daļa no VDK dokumentiem.
Jau 2014. gada maijā Saeima bija pieņēmusi likuma grozījumus, kas paredz pēc VDK izpētes komisijas darba beigām, tas ir, pēc 2018. gada 31. maija, publiskot VDK dokumentus, tiesa – Ministru kabineta noteiktā kārtībā un apjomā. VDK zinātniskās izpētes komisija gan ne reizi vien norādījusi uz šķēršļiem, lai strādātu ar Satversmes aizsardzības birojā (SAB) glabātajiem “čekas maisiem”. Tikmēr valsts vadītāji «čekas maisu» pētniekiem pārmeta nesadarbošanos ar SAB.
Jānis Bordāns
Politiskā darbība
Padomju laikā bijis komjaunatnes biedrs.[2]
J. Bordāns aktīvi iesaistījies Atmodas procesos, no 1989. gada darbojies Latvijas Tautas frontē.[3]
1993. gadā J. Bordāns kandidēja 5. Saeimas vēlēšanās no apvienības “Latvijas Ceļš” saraksta, taču netika ievēlēts. 1994. gadā kļuva par 5. Saeimas deputātu ar “mīksto mandātu” uz aptuveni gadu[1][4] Jāņa Vaivada vietā, kurš ieņēma ministra amatu. Neveiksmīgi kandidējis no “Latvijas Ceļa” saraksta 6. Saeimas vēlēšanās 1995. gadā un 1997. gada Rīgas domes vēlēšanās.[5]
Pēc vairākiem gadiem atgriezās politikā, kad neveiksmīgi kandidēja 2010. gadā 10. Saeimas vēlēšanās no “Vienotības” saraksta[6] (viņš bija “Vienotības” sastāvā esošās partijas “Pilsoniskā savienība” biedrs).[5] 2010. gada otrajā pusē J. Bordāns bija Ministru prezidenta Valda Dombrovska padomnieks tieslietu jautājumos un Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs, viņš kļuva par pirmo šī amata ieņēmēju.[4] 2011. gadā nesekmīgi kandidēja ārkārtas 11. Saeimas vēlēšanās jau no Nacionālās apvienības saraksta.[7] Pēc vēlēšanām kļuva par Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru, amatu atstājis 2012. gadā. 2012. gada jūnijā, pēc Gaida Bērziņa demisijas ticis izvirzīts kā Nacionālās apvienības kandidāts tieslietu ministra amatam V. Dombrovska valdībā,[8][9] lai arī nebija apvienību veidojošo partiju biedrs. 5. jūlijā Saeima viņu šajā amatā apstiprināja.[10]
2012. gada jūlijā ticis uzņemts partijā “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, kas 11. Saeimas vēlēšanās veidoja kopīgu sarakstu ar partiju “Visu Latvijai”, veidojot “Nacionālo apvienību VL-TB/LNNK”.[11] Vienlaikus J. Bordāns darbojās biedrībā “Demokrātiskie patrioti”,[5] palika tās biedrs un valdes loceklis arī pēc uzņemšanas Nacionālajā apvienībā. Biedrību un nodibinājumu reģistrā 2013. gada 21. maijā reģistrētas izmaiņas, ka J. Bordāns ir atkāpies no biedrības “Demokrātiskie patrioti” valdes locekļa amata. Taču 2013. gada 1. novembrī viņš tika izslēgts no partijas “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, jo it kā veidojis konkurējošu politisko partiju (ar to domājot “Demokrātisko patriotu” partiju).[12] 2014. gada 18. februārī J. Bordāns izstājās arī no biedrības “Demokrātiskie patrioti”, vienlaikus paziņojot, ka veidos savu politisko spēku.[13]
2014. gada maijā izveidoja Jauno konservatīvo partiju un kļuva par tās līderi. No tās saraksta kandidēja 12. Saeimas vēlēšanās, taču saraksts nesaņēma pietiekošu vēlētāju atbalstu, lai pārvarētu 5% barjeru. 2017. gadā ievēlēts Rīgas domē, bet 13. Saeimas vēlēšanās atkal bija Jaunās konservatīvās partijas saraksta līderis un Ministru Prezidenta amata kandidāts un tika ievēlēts 13. Saeimā.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis 2018. gada 7. novembrī J. Bordānu nominēja Ministru prezidenta amatam, dodot divas nedēļas valdības sastāva priekšlikuma izveidei.[14] 14. novembrī “Attīstībai/Par!” un Nacionālā apvienība izstājās no valdības veidošanas sarunām, un vēlāk tajā pašā dienā Bordāns informēja Valsts prezidentu, ka nevar iegūt Saeimas vairākuma atbalstu.[15] 2019. gada janvārī, kad tika apstiprināta Krišjāņa Kariņa valdība, J. Bordāns tajā ieņēma tieslietu ministra amatu, kā arī kļuva par Ministru prezidenta biedru.
Kopš 2019. gada 11. decembra dažādos plašsaziņas līdzekļos J. Bordāns atgādina par saviem un savu partijas biedru nopelniem Aivara Lemberga iekļaušanā ASV sankciju sarakstā.
Privātā dzīve
Jānis Bordāns ir dzimis 1967. gada 21. jūnijā Balvos.[3] Kopš 1990. gada precējies ar Ingeborgu Bordāni.[16] Abu laulībā dzimuši trīs dēli. Aizraujas ar austrumu cīņām.[5]
Atsauces
«Jāņa Bordāna biogrāfija». Bordans.lv. Skatīts: 2012. gada 28. jūnijā.
«Kas īsti ir Jānis Bordāns – Konservatīvās partijas izveidotājs?». focus.lv (lv-LV). Skatīts: 2018-04-11.
Ilze Zālīte. «Kolēģi: Bordāns neveiks varoņdarbus». NRA.lv. Skatīts: 2012. gada 2. oktobrī.
Aigars Lazdiņš. «Gaidāmā TM vadība liberāļus nepriecēs». Diena.lv, 2012. gada 5. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 5. oktobrī.
Ģirts Zvirbulis. «Klusais samurajs Bordāns». LA.lv, 2012. gada 5. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 5. oktobrī.
«2010.gada 2.oktobra 10.Saeimas vēlēšanas». CVK. Skatīts: 2012. gada 2. oktobrī.
«2011.gada 17.septembra 11.Saeimas vēlēšanas». CVK. Skatīts: 2012. gada 2. oktobrī.
«VL-TB/LNNK tieslietu ministra amatam virza Jāni Bordānu». Tvnet.lv. Skatīts: 2012. gada 28. jūnijā.
«Nacionālā apvienība tieslietu ministra amatam virza Jāni Bordānu». Diena.lv. Skatīts: 2012. gada 28. jūnijā.
«Saeima tieslietu ministra amatā ievēl Jāni Bordānu». Delfi. 2012.07.05. Skatīts: 2012.07.05.
«Bordāns pievienojas TB/LNNK». Delfi.lv. Skatīts: 2012. gada 23. septembrī.
Jāni Bordānu izslēdz no TB/LNNK un atsauks no ministra amata Delfi.lv
«Bordāns drīzumā dibinās savu partiju». Ir.lv. Skatīts: 2014. gada 18. martā.[novecojusi saite]
Bordāns: Vējoņa izvēle dod JKP pamatu ambīcijām uz lielāku ietekmi valdībā LETA tvnet.lv 2018. gada 8. novembrī
«Valsts prezidents atsauks Bordāna kandidatūru uz Ministru prezidenta amatu». Delfi. 2018. gada 14. novembrī. Skatīts: 2018. gada 14. novembrī.
«Kas ir Ministru prezidenta amata kandidāta Jāņa Bordāna sieva». jauns.lv. Skatīts: 2018. gada 8. novembrī.
Par ko Jundzim uz Bordānu piktoties, ja valdības izrīcības iztukšo (kā ļaudis protestos izsakās) Latvijas laukus no iedzīvotājiem, ja, kā viņi izsakās, tautas domas netiek vērā ņemtas, ja valdībā, kā viņi izsakās, “gramstās nezin kur“?
https://www.youtube.com/watch?v=9uHvX_yZxVk
Cik bagāta būs rudens raža! Būs grūti izvietot.
Iz patiesības sakot, ka sirds vēsturiski manai kuršu tautai atrodas Prussia 88, kad no turienes skat kalna Jānis virzienā. Rīga vēsturiski ir gadu simtenos caur augusi svesiniekos. Da i samos laikos no tās galvas pilsētas ir vienas vien problēmas cilvēkiem, kuri ir vietējie iezemieši. Svešiniekiem tā ir stratēģiski svarīga vieta, kā no rietumiem i no austrumiem.