Viņi, šie “īvani- hazāržīdi”(LTF), ir jāatceras un jātiesā
Cik uzbāzīgi un nekaunīgi, šie sarkanie asinssuņi- vampīri, sevi “ceļ debesīs” !
Latvija tikpat kā vairs neeksistē viņu darbības rezultātā, bet viņi sev ar vien skaļāk un skaļāk “dzied” slavas dziesmas ! Tad sanāk, ka ir jāsaprot, ka tas jau arī bija viņu mērķis !
Par kādu LATVIJAS KOPĪGO NĀKOTNI šis čekas parazīts runā ? Vai par to, ka mums jādzīvo kopā ar okupantu izdzimumiem, kuri nīdēja- slepkavoja mūsu tautu ? Kāpēc neīstenoja Saeimas pieņemto DEKLARĀCIJU PAR OKUPĀCIJU ?
Un šis deģenerāts, alkoholiķis un VDK provokators D. Īvans, nekaunās uzstāties !!! Tieši viņa vadītā un radīta TF ir novedusi Latviju uz iznīcības robežas ! Viņš, kopā ar visu savu tautfrontistu bandu ir arestējams un pakarams visas daudz cietušās latviešu tautas priekšā ! Nodevējiem un slepkavām ir jāsaņem pelnītais ! Lai tikai atceramies viņa paša teikto kādā no iepriekšējām “jubilejām”:
Vai ievērojāt:
Šie komunistiskie žīd- sātaniskie izdzimumi, kuri pēdējos trīsdesmit gadus ir veikuši ārprāta genocīdu pret LATVIEŠU ETNOSU, sevi taisa par varoņiem, kaut gan viņu vieta ir: KARĀTAVAS !
Neviens no viņiem nav nedz ebrejs nedz semīts, bet gan tjurkiskas izcelsmes pasaules klaidonis(krievžīds- okupants vai viņa pēctecis)– jūdaisma sektas pārstāvis- hazārs !!! Viņi nav pieskaitāmi pie homo sapiens.
Viņu vadībā ir noslepkavoti neskaitāmi latviešu patrioti, sākot no J. Podnieka... un beidzot ar B. Lozi ! Viņu radītās sistēmas- pie varas atstātie KGB darboņi, kārtējo reizi 03.03.20 atkal rīko tiesu pret aktīvās Atmodas aizsācēju L. Grantiņu ! Vai kāds no viņiem ir kādu reizi kaut vai ar pus-frāzi aizstāvējis Atmodas aizsācēju ? Tautas Frontes īstie darītāji arī tika “pārmesti pār bortu” ! Palika tikai komunisti- cionistu avangards Latvijā !
Kur atradās alkoholiķis un melis Dainis Īvans tautai grūtākajā brīdī, variet uzzināt šajā video 3. min. 50jā sek. https://www.youtube.com/watch?time_continue=3&v=ulXPSbgx7P4&feature=emb_logo
23.02.20
“Plašākas ziņas par līdzvaldniecību Hazārijā atstājis Alištakhrī. Tekstā, kas datēts ar 320. gadu Hidžras (932. gadā pēc Kristus), viņš raksta:
“ Ja runājam par Hazārijas politiku un pārvaldes veidu, tad hazāru valdnieku sauc par kaganu. Viņš ir augstāka ranga par hazāru ķēniņu (baku jeb beku), lai gan tas viņam piešķir kagana titulu.
Kad hazāri grib iecelt kaganu, tie atved izraudzīto, ar zīda vīkšķi smacē, līdz tas paliek gandrīz bez elpas, un tad prasa: “ Cik ilgi tu vēlies valdīt?“ Viņš atbild, ka tik un tik gadus. Ja kagans nomirst pirms paša nosauktā laika, viņam ir veicies, citādi viņš tā gada beigās tiktu nonāvēts. Viņš valda tikai dižciltīgo sapulcē, viņam nav tiesību kaut ko pavēlēt vai aizliegt, un tomēr viņa klātienē cilvēki metas ar pieri pie zemes.
Kaganu izvēlas no cienījamākajiem, kas nav ne vareni, ne bagāti, un uzticams cilvēks reiz man stāstīja, ka reiz par valdnieku gribējuši celt godājamu jaunu maizes tirgotāju. Taču viņš bijis musulmanis, bet kagana amatā drīkstēja būt tikai ebrejs.“
Milorads Pavičs “Hazāru vārdnīca“ /100 000 vārdu leksikonromāns/ Jāņa Rozes apgāds. 2006.g.
Jāsaka – diezgan līdzīgi un diezgan atšķirīgi kā pie mums un kā šolaik:
kagani ir augstāka ranga par vietējo ķēniņiem (kuri bija sen un kuru vairs nav); un zīda vīkšķa vietā kaganiem vietējie nodrošina aplausus jau pirms iecelšanas un balles pēc iecelšanas, bet uz pieri pie zemes metas lā i tolaik. Pavisam atšķirīgi – pasargdies! kādam iedomāties par galēšanu, kas saistīta ar valdīšanas termiņiem.
/turpmāk vēl/
mēs jūs piespiedīsim sargāt “mūsu” jums nozagto –
https://nra.lv/latvija/305646-rosina-kriminali-sodit-zemessargus-par-izvairisanos-no-mobilizacijas.htm
Ir diezgan dīvaini pēkšņi saprast, ka tie cilvēki, kuri Atmodas laikā bija kopā ar tautu, bija tautas sirdsapziņa, šobrīd ir nostājušies pret tautu. Toreiz viņi bija tikpat nabagi kā mēs, visi citi, šobrīd liela daļa no viņiem ir ļoti pārtikuši, pat miljonāri un aktīvi pauž Tautu pazemojošus un noniecinošus uzskatus.
Izrādās, ka daudzi no Atmodas “varoņiem” sēž “čekas maisos” un cilvēki saprot to, ka jau Atmodas laikā viss nemaz tik skaisti nebija. Bet stāsts kopumā ir par kaut ko nedaudz citu.
Īsi pirms čekas maisu atvēršanas tika publicēts Māras Zālītes raksts par to, ka maisus atvērt nevajag, ka nekādu vajāšanu un cietušo nav bijis u.t.t. Papildus ik pa brīdim tika publicēti citi līdzīgi raksti. Tika prognozēts, ka tagad uzradīsies cilvēki, kuri uz “čekas maisu” atvēršanas rēķina mēģinās kļūt slaveni un rausies pie varas.
Šāda tipa raksti tikai apliecina to, ka ir ļoti dzīvs šāds domāšanas tips – ja esi kļuvis slavens, tad noteikti jāsāk “gudri zagt”, jāmēģina kļūt par deputātu un pavisam noteikti par ļoti bagātu cilvēku. Par to, ka arī Atmodas vadoņiem bija otra iespēja – palikt tādiem pašiem kā vienkāršie cilvēki -, neraksta.
Bija pat kāds cits dīvains raksts – “Atmodu sākām kā “Cibiņi” un beidzām kā “Bundži””. Tikai vajadzēja šai rakstā pateikt patiesību – Tauta kā bija “Cibiņi”, tā arī turpināja dzīvot kā “Cibiņi”. Par “Bundžiem” kļuva Atmodas vadoņi.
Šobrīd ļoti bieži tiek rakstīts par ceturto Atmodu. Cilvēki saprot, ka Latvija kā valsts ir ievesta pamatīgā “purvā”. Tikai ir viena problēma – Tauta tradicionāli gaida, ka atkal notiks Radošo savienību plēnums un tas arī uzsāks ceturtās Atmodas procesu, un, protams, gaida, kurš tad uzņemsies “Vulfsona” lomu un kurš “Īvāna” lomu.
Bet izrādās, ka nebūs ne plēnuma, ne “Vulfsona” un arī ne “Īvāna”. Radošās organizācijas ir pārpilnas ar “stukačiem” un bijušajiem komunistiem un saaugušas kopā ar pie varas esošajiem.
Šobrīd Radošās savienības ir izveidojušas ļoti stabilu un neieņemamu cietoksni. Tajā ielaiž tikai līdzīgi domājošos un varai paklausīgos. Arī lielie masu mediji ieņem apmēram tādu pašu pozīciju. Par superpopulāriem tiek padarīti skandalozi cilvēki, kuru devums Latvijas kultūrai kopumā ir tuvs nulles līmenim. Līdz ar to var izteikt skumju secinājumu – Latvijas iznīcināšana sekmīgi tiek turpināta.
Anonymous sagt:
2020. gada 23. Februar um 14.45 Uhr
mēs jūs piespiedīsim sargāt „mūsu“ jums nozagto –
https://nra.lv/latvija/305646-rosina-kriminali-sodit-zemessargus-par-izvairisanos-no-mobilizacijas.htm
—————————————
Atceramies puslīdz senu pagātni. Zemessardze organizējās Ne jau kā valsts armijas piedēklis, tā teikt, pakalpini. Ideja jēdzienam “zemessardze” ir cita. Apzinīgi aktīvi cilvēki (jāskatās pasaules pieredzē precīzāk). Cik lasījām, uz vietas cilvēki organizējās, liela atsaucība (protams, ne bez pārspīlējumiem un daźu cilvēku varas apzinas būt “ vecim ar plinti” vietéjā ciemā). Un tad – vienā brīdī vienā rāvienā ar G.V. Kristovska rokelēm Zemessardze tika glēvi atdota ( pievienota, paklauta) vispārèjai valsts armijai. Bāc… Turpat vien nonākuši … ( Bija vérts ko censties?).
IESKATS PADOMJU HISTORIOGRAFIJĀ.
Padomju vēsturnieku rakstītie darbi pamatīgi atšķiras no brīvā
pasaulē rakstītām vēsturēm, kā faktu izvēlē, interpretācijā, tā arī
saturā. Lai šo atšķirību saprastu, mēģināsim īsumā ieskatīties Pa-
domju historiogrāfijā. Šim nolūkam, kā piemēru, paņemsim Latvi-
jas PSR vēsturi trīs daļās, kas iznāca periodā no 1953. līdz 1959.
gadam. Šis ir interesants periods, jo 1953. gadā mira Staļins, un vi-
ņa vietā nāca Hruščevs. Jau pirmajā lapaspusē autoru kolektīvs
pasludināja savu uzdevumu. Viņu uzdevums nebija domāts, lai at-
klātu vēsturisku patiesību, bet gan lai pamatotu augstākā politiskā
centrā radīto ideoloģiju. Lai atļauts būtu citēt dažus paragrāfus
burtiski:
Autoru kolektīvs un redakcija, vadoties no J. V. Staļina ģeniāla-
jiem darbiem ~Par dialektisko un vēsturisko materiālismu”, „Mark-
sisms un valodniecības jautājumi”, un ~Sociālisma ekonomiskās
problēmas PSR Savienībā”, par savu uzdevumu uzskata no mark-
sistiski ļeņiniskās zinātnes pozicijām ar konkrētu vēsturisku mate-
riālu parādīt latviešu tautas vēsturiskās attīstības pamatojumus.
Otra tik pat svarīga teze parādījās jau nākošajā paragrāfā:
Padomju sociālistisko nāciju dižajai ļeņiniski staļiniskajai drau-
dzībai ir dziļas vēsturiskas saknes. Latviešu tautas vēsture šinī dar-
ba tiek apgaismota nesaraujamā saistībā ar krievu tautas, ar PSRS
vēsturi. Latviešu un lielās krievu tautas vēsturiskie sakari un sav-
starpējās attiecības ir viens no centrālajiem tematiem, kas tiek ap-
gaismots visās,, Latvijas PSRS Vēstures” nodalījumos un nodaļās.
Latvijas PSR vēstures pirmā daļa rakstīta un publicēta Staļina
varas zenita laikā, īsi pirms viņa nāves. Tā, kā liekas, tagad ir vai
nu izņemta no apgrozības Latvijā, vai pārrakstīta, atbilstoši jauna-
jai partijas ģenerāllīnijai. Oriģinālās versijas grāmata ir atrodama
tikai ārzemju bibliotēkās. Divi minētie citāti parāda, ka vēsturisko
faktu izvēles un interpretācijas pamatā ir politiska ideoloģija. Ideo-
loģija nosaka, kādi fakti jāizvēlas, kādā veidā tie jātulko, lai pierā-
dītu ideoloģijas pareizību. Diktatūru režīmiem tas ir svarīgi, jo ide-
oloģija ir nepieciešama, lai kontrolētu cilvēku prātus. Vēsturnie-
kam nav tiesību atspoguļot sevi, savus uzskatus un pieredzi, tāpēc