Māris M. Ģirģenu sen vairs neklausos

Ģirģenu sen vairs nelasu un neklausos, jo secinājumus izdarīju uzreiz, tiklīdz viņš parādījās uz politiskās skatuves.

Un tie vispārējos vilcienos ir šādi:

–Nauda vada šo cilvēku, ne saprāts. No cilvēciskuma ne smakas. Sajēga no tautsaimniecības – absolūta nulle.

-Par policiju – rakstā https://tautastribunals.eu/?p=54565 pilnīga taisnība. Tikai pa retam var sastapt tādu policistu, kuru var saukt par īstu latvieti, kuram ir godaprāts. Bet tādi tomēr pa kādam ir.

-90-tajos mūsu pusē nebija tāda lauku māja, kurā nebūtu aplaupīta kūts, izzagti lopi. Vainīgos visi zināja, bet neko nevarēja izdarīt. Zināja arī vainīgo draugus un paziņas, kuriem ne reizes netika nozagti lopi. Bija pamatotas aizdomas par nekaunīgu internacionālu jauktu vietējo un rīdzinieku grupējumu, kur katram bija sadalītas lomas:

Tiešie laupīšanas izpildītāji;
Transporta nodrošinātāji no Rīgas;
Gaļas tirgotāji tirgos;
Gaļas tirgotāji, kas gaļu pienesa Rīgā klāt servisos, darbnīcās un citās okupantu apsēstās „uzņēmumu“ teritorijās, kur pircēji īpaši neinteresējās par lētās gaļas izcelsmi (lieliski to zināja).
Piesedzēji policijā.

Šis grupējums nenodarbojās tikai ar lopu zagšanu. Zaga arī apaļos meža materiālus, tehniku, jaungada eglītes jaunaudzēs utt. Vēriens bija plašs un „darbu“ spektrs arī. Tehniskais nodrošinājums labs. Metodes nežēlīgas, ciniskas, izpaudās kā ņirgāšanās par cietušajiem.

Tagad, skatos, grupējuma draugu, par kuriem ir aizdomas palīgfunkciju izpildē šajos noziegumos, bērni no vairākām ģimenēm strādā policijā. Lieki teikt, ka šo ģimeņu valoda nav latviešu un ka viena no šīm policistu ģimenēm jaungada raķetes šauj 23:00. Tas ir – pēc Maskavas laika.

10.01.20